Feeds:
Ziņas
Komentāri

Archive for the ‘Uncategorized’ Category

BeFunky Collage

Kādi jauni albumi iznākuši 2017. gadā? Kas ir tavi muzikālie atklājumi?  Šis gads manos mūzikas klausīšanās apjomos ir bijis daudz pieticīgāks par iepriekšējo, aizritējis džezā, neplānoti tieši Čārlija Pārkera diskogrāfijā. Bet nav jau tik džezs manā pleilistē, ausis spicēt lika arī  jaunā mūzika citos stilos. Lūk, mana 2017. gada pirmajā pusē izdoto albumu izlase alfabētiskā secībā – daži spēlēti nonstopā, turpretim citi atskaņoti vien pāris reizes.

Ansamblis Manta – “Karaliene Anna”

“Karaliene Anna” ir viens no maniem gaidītākajiem 2017. gada albumiem. Edgars āķi bija izmetis jau 2016. gada augustā, uzaicinot mani uz albuma noklausīšanos Inga Baušķenieka studijā. Tajā vakarā ierakstu man bija iespēja baudīt, sēžot akustiski vislabākajā vietā studijā.  “Karaliene Anna” ir albums, kas jāklausās no sākuma līdz beigām, nemainot dziesmas vietām un nepārlecot secību. Pēc noklausīšanās albumu otro reizi uzreiz arī negribēsies klausīties – karalienes Annas tēlainība un muzikālais daudzšķautnainums vēl kādu laiku rezonēs tavās pārdomās.

Ansis – “Balzams”

Anša albums “Balzams” ir otrs mans gaidītākais pašmāju 2017. gada albums, tieši mūziķa valodas izjūtas dēļ. Viņa stāsti ir ļoti telpiski – klausies un redzi, jūti un dzirdi telpu, kur darbība norisinās. Ansis zina arī cilvēka dabu – sākumā nodomi bija labi, sanāca kā vienmēr – vāveres ritenī. Un tomēr, arī sliktākajā čalī ir gabaliņš labā, vai ne?

Astro’n’out – “Urda”

Astro’n’out jaunais albums “Urda” – lūdzu jums “adult pop” jeb popmūzika pieaugušajiem. Albuma skanējums ir tik patīkami svaigs un neuzbāzīgs, ka nemanot zini dziedāt līdzi dziesmām, jo nemanot albums atskaņotājā griezies n-tās reizes.  “Urda” ir lieliska izvēle, ja nepieciešama mūzika radošai darba atmosfērai.

Boogarins – “Lá Vem a Morte”

“Boogarins” ir brazīliešu psihodēliskā roka grupa, kura savā jaunajā albumā “Lá Vem a Morte” eksperimentē ar elektronikas iespējām, deformējot skaņu, padarot dziesmas dejojamas. Albums būs īstajā vietā, lai pazaudētu laika sajūtu, ļautos sapnim vaļējām acīm vai kādai impulsīvai dejai. Fakts, ka dziesmas lielākoties ir portugāļu valodā, muzikālo vasaras sajūtu padarīs intensīvāku.

Dāvis Jurka Quartet – “Strings Attached”

Saksofonista Dāvja Jurkas kvarteta “Strings Attached” viedo gan viņa paša Dāvja, gan pianista Ritvara Garozas kompozīcijas. Albums ir kustīgs un niansēm, nokrāsām bagāts – desmit skaņdarbi virknēti tā, lai ar katru nākamo tiktu atklāta kāda cita emocija – kā ekspresīva, tā arī romantiska rakstura, kas tiek izspēlēta vijīgos ritmos. Albums ir gana sarežģīts, lai tā nebūtu mūzika katrai dienai, un vērtīgs, jo mudina mūziku klausīties ar visu savu uzmanību, nevis garāmskrienot.

Mara Balls – “Elävä kivi”

Spotify algoritmi zina, ka labprāt klausos mūziku svešvalodās, un piedāvāja man stoner – psihodēliskā roka grupu Mara Balls. Somu valodā neko nesaprotu un tas mani vispār netraucē – mūzika kāpj pāri valodas robežām! Vēl foršāku šo visu padara fakts, ka grupas līdere ir vokāliste/ģitāriste Maria! Kāds viņai fūzīgs ģitāras tembrs, it kā viņai rokā atrastos rūcošs motocikls nevis ģitāra un ir arī pa balādes – gaisīgas, ēteriskas un instrumentālas.

Megalodon Collective – “Animals”

“Megalodon Collective” ir norvēģu un zviedru džeza mūziķu trokšņainais septets, mans šīgada atklājums.  “Animals” ir kolektīva otrais albums, kas mani sajūsmina instrumentu skanējuma dēļ – tie skan kā dzīvnieki, putni un kukaiņi. Mūzika ir sava veida botānika, vai ne?

Mona De Bo – “Kur ir šeit?”

Katrs Mona De Bo albums man ir gaidīts notikums, jo met jaunu izaicinājumu manām klausīšanās spējām un zināšanām. Albums “Kur ir šeit?”  tevi izaicina gluži no fizioloģiskās puses. Mūzikas tālāko attīstību būs grūti, pat neiespējami paredzēt. Tāpēc vienīgais, kas tev atliek, ir ļauties. Būt mirklī. Būt tagad un šeit.

Phronesis – “The Behemoth”

“The Behemoth”  – kā jau nosaukums liecina, būs kaut kas grandiozs un varens. Citādāk nemaz nevar būt, ja  albumu kopā ierakstījuši viens no aktīvākajiem Eiropas džeza trio “Phronesis”, pieprasītais Frankfurt Radio Big Band un izcilais Džulians Arguels (Julian Argüelles) – mūziķis, aranžētājs un diriģents vienā personā. Tieši Arguels no virtuozo instrumentālistu kopuma izveidojis fantastisko, daudzkrāsaino muzikālo ainavu.

Very Cool People – “Heya Some Kind of Fish!”

Pašmāju fanka grupa Very Cool People vienmēr piedomā pie tā, lai albums ir stilīgs un humorpilns. Šoreiz “Heya Some Kind of Fish!” uz albuma vāciņa var izlasīt dažādus ļoti asprātīgus komentārus, savukārt tā muzikālo saturu veido deviņi temperamentīgi skaņdarbi, kas tikpat labi varētu skanēt kādā piedzīvojumu filmā.

+

šogad gaidāms

Vēstnieks

Rūdolfs Macats savu solo projektu “Vēstnieks” atklāj pamazām, dziesmu pa dziesmai, lai gan patiesībā albums jau ir gatavs. Tā kā man ir bijusi tā laime albumu dzirdēt pilnā garumā, ar Rūdolfa atļauju esmu piefiksējusi pirmās pārdomas piezīmēs. “Vēstnieks” ir stāsts par iemīlēšanos, kas būs labi atpazīstams it visiem, kuri reiz bijuši šādā stāvokli. Hipnotisks, maigs un sapņains albums, kurā saplūst latviešu Atmodas laika populārās mūzikas tradīcijas un mūsdienu mūzikas iespējas. Kad grupa “Sīpoli” satiek Džeimsu Bleiku (James Blake), tā varētu sacīt. Rūdolfa dziedājums ir mirklīgs, brīžiem abstrakts. Tā ir vārsmošana, kas tik ļoti saistās ar iemīlēšanās gaisīgumu. Tiem, kuri ne reizi nav iemīlējušies, “Vēstnieks” būs atmosfēriska mūzika lēniem vakariem.  Nevaru sagaidīt, kad albums būs oficiāli laukā!

 

Advertisements

Read Full Post »

positivus 2017

Muzikālās piezīmes klusēja divus gadus, bet tagad atkal ir vaļā! Esmu atkal frīlansere, un, gatavojoties Positivus’17 festivālam, piefiksēju savus šī gada festivāla favorītus – labi zināmos un jaunos daudzsološos. Kas zina, varbūt tiekamies pirmajās rindās?

Mūsdienās, kad mūzika ir pieejamāka kā jebkad, ir grūti klausītājiem piedāvāt kaut ko nebijušu.  Tāpēc arī populārās mūzikas festivālu programmās tiek iekļauti džeza, blūza, pasaules mūzikas un crossover mūzikas izpildītāji, par ko liels prieks! Protams, mans Positivus Festival ’17 galvenais mākslinieks viennozīmīgi ir saksofonists Kamasi Vašingtons (Kamasi Washington). Viņš sestdien, 15. jūlijā, plkst. 19 uzstāsies uz Lattelecom skatuves.

Saksofonists nācis no lielas, muzikālas ģimenes un lielāko daļu savas karjeras ir spēlējis citu mūziķu grupu sastāvos, tajā skaitā ar Herbiju Henkoku, Snoop Dog, Flying Lotus. 2015. gadā Vašingtons izdeva eklektisku, dažādus džeza virzienus atspoguļojošu albumu “The Epic”, kas sastāv no 3 CD un ir 173 minūtes garš ieraksts (tas viss mūsdienās, dziesmu sarakstu laikmetā)!

Kamasi ir dzirdams, piemēram, Run The Jewels  albumā “Run The Jewels  3”, arī Kendrika Lamāra “To Pimp a Butterfly” un “DAMN.”, kur ir arī skaņdarba “Mortal Man” aranžētājs. Kamasi mēdz dēvēt par džeza glābēju vai hiphopa Džonu Koltreinu, bet, runājot bez epitetiem, Kamasi Vašingtons vēlreiz parāda to, ka džezs nav mūzikas stils, bet gan mūzikas valoda, kura ļoti labi saprot visatšķirīgākās sabiedrībās.

Noteikti, kaut vai muzikālās tālākizglītības nolūkos, jādzird dzīvas leģendas: hiphopa DJ Grandmaster Flash un alternatīvā roka grupa Pixies, kas Positivus festivālā uzstāsies jau piektdienas vakarā.

Mūzikas vēsturē Grandmaster Flash vārds ir ierakstīts bieziem burtiem, jo viņš ir ieviesis tehnikas, kuras joprojām ir svarīga daļa no dīdžejošanas ABC.  Savukārt Pixies mūzika ir bijis iedvesmas avots Kurtam Kobeinam, rakstot dziesmu “Smells Like Teen Spirit”. Pixies cienītāji ir arī tādi mūziķi kā Deivids Bovijs, Radiohead, Arcade Fire un citi. Un mēs visi zinām Pixies dziesmu “Where is my mind” no Deivida Finčera filmas “Cīņu klubs” skaņu celiņa. Būs jādzied līdzi! Lai gan slavas zenītu Pixies piedzīvoja deviņdesmito gados, grupai ir arī šajā tūkstošgadē izdoti albumi. Jaunākais “Head Carrier” iznāca 2016. gadā.

Britu indie roka grupu Maximo Park 2012. gadā dzirdēju Vācijā festivālā “Rock Im Park” un viņi man prātā palikuši ar lipīgiem meldiņiem un atsperīgiem ritmiem, pie kuriem labi var izlēkāties. 2017. gadā iznācis Maximo Park jaunākais albums “Risk to Exist”.

Svētdien, 16. jūlijā plkst.20 uz Nordea skatuves uzstāsies MESA, kas pagājušajā gadā ar albumu “MESA” guva gan kritiķu, gan klausītāju ievērību. Gatis Irbe kopīgi pulcēja dažādus Latvijā populārus mūziķus, lai iedziedātu/iespēlētu dziesmas – kritiskas, reālistiskas, un tomēr ar gaišu skatu nākotnē, šādi atbalstot bērnu rehabilitāciju. Positivus festivālam MESA būšot sagatavojis īpašu priekšnesumu.

Bezrūpīgas vasaras sajūtu varēs iegūt dziesminieces Džūlijas Džaklinas (Julia Jacklin) koncertā. Viņa, starp citu, muzicē kantrīmuzikas sapņainajā apakšžanrā indie country. Džūlija uz Nordea skatuves kāps svētdienā, 16. jūlijā plkst. 15:45.

Droši var teikt, ka Get Your Gun ir viens no Tallinn Music Week veiksmes stāstiem, kura rezultātā dāņiem lielāka fanu bāze ir tieši Baltijas valstīs, nevis dzimtenē. Grupas līdera Andreasa vokāls ir spēcīgs un emocionāls, grupas mūzikas skanējums ir tumšs, smagnējs un ekspresīvs, atgādinot Nika Keiva vai 16 Horsepower daiļradi, bet teksti – eksistenciāli.  Get Your Gun uz Positivus Nordea skatuves kāps jau piektdien 14. jūlijā, plkst. 16:30.

Arī ģitārista Matīsa Čudara koncerts  ir iemesls, kāpēc uz Positivus jādodas laicīgi. Viņš piektdien, 14. jūlijā plkst. 19 uzstāsies uz Dabas skatves.  Esot Matīsa Čudara koncertā, tu esi klāt mūzikas radīšanas mirklī. Matīsa mūzika  nevar ievietot konkrētu stilu rāmjos. Tie drīzāk ir stāsti, kas plūst tik brīvi, radot sajūta, ka pasaulē nav vieglākas nodarbes kā mūzikas radīšana un spēlēšana.

Rick Feds ir vizionārs un inovators, kurš šobrīd muzikāli realizējas urbānās, ritmiskās, elektroniskās mūzikas skatuvē. Šķiet, pēdējā laikā vairāk uzstājas tehnoloģiju pasākumos nevis mūzikas festivālos, tāpēc Positivus festivāls būs TĀ iespēja! Rick Feds uzstāsies kopā ar Reičelu Klaudio (Rachel Claudio) sestdien, 15. jūlijā plkst. 1:30 uz Palladium skatuves.

Futūristisku nākotnes sajūtu sagādās arī elektroniskās mūzikas grupa Austra, kurā spēlē latviešu izcelsmes kanādiešu mūziķe Keitija Stelmanis. Austrai šogad iznācis jauns albums “Future Politics”, kas ir ritmisks, ar prātā paliekošām muzikālām frāzēm, lai būtu pietiekami labs dejošanai, kā arī saturā ar atsaucēm bagāts, lai vēlāk, kāpu aizvējā, ļautos filozofiskām apcerēm.

Positivus festivāls ir laba iespēja iepazīt jaunos talantīgos. Iesaku programmā atķeksēt avant-pop grupas Ezeri uzstāšanos – 14. jūlijs, plkst. 17:30 Palladium skatuve. Ezeri ir viena no 2016. gada spilgtākajām debijām latviešu mūzikā. Savukārt elektroniskās mūzikas ĀRES varētu kļūt par 2017. gada atklājumu.  Mūzika viņiem ir atmosfēriska ar labām atsaucēm uz postroka stilistiku. Viņi uzstāsies sestdienā, plkst. 17 uz Dabas skatuves.

Sestdienā plkst. 20:30 uz Dabas skatuves varēs arī dzirdēt reperes VIŅA uzstāšanos. VIŅAI ir asa mēle un tēlaina valoda. Mūziķe kā solomāksliniece debitēja 2016. gada nogalē, izdodot EP “Elpo”. Vēl viens 2017. gada jaunums būs grupa Polifauna, kas uz Dabas skatuves kāps piektdienā, plkst. 21.  Polifauna savā daiļradē spēlējas, kurstojot dažādus mūzikas stilus. Vai atkodīsi viņu galvenās ietekmes? Savukārt svētdien, 16. jūlijā, plkst. 16:30 uz Dabas skatuves dzirdēsim jauno dziesminieci Tīnu Šipkēvicu.

Man liekas, apmeklējot jebkuru festivālu, der viens novēlējums – ļaujies skaņām un pamet ierasto muzikālo komforta zonu. Tad jaunais pats atklāsies!

Katrā gadījumā Positivus programma pdf. formā atrodama šeit. Positivus aplikācija būs šeit. Bet Positivus’17 Spotify pleilisti skanīgākai ikdienai var atrast šeit. Savukārt biļetes var atrast šeit.

Read Full Post »

Ikgadējais tops šogad nebūs, varu tikai hronoloģiski aprakstīt spilgtākos 2015. gada iespaidus:

Tesas albums  “G.H.O.S.T”  un koncerts klubā DEPO 20. martā – Tesas mūzika ir kā Roršaha tintes traipu tests, un tā man vienmēr atgādina par to, ka ne visu var un vajag pateikt vārdiem.

Edgara Rubeņa solo koncerts KKC – Edgaram piemīt īpaša muzikāla humora izjūta, kas publikā raisa dažādas atbildes reakcijas. Neierastais sēdvietu izvietojums ļāva vērot sanākušo mīmiku kā labu filmu.

Matīss Kļaviņš “Ripples and Rocks” – viegli, rotaļīgi un patiesi par atmiņām, sajūtām un rokmūzikas klasiku. 2016. gadā gaidu intriģējošus jaunumus no “Boys will be Boys”.

Very Cool People “Funkology” –  ar kādu lipīgu entuziasmu “Funkology” kolektīvs izpilda fanka klasikas repertuāru – to atkārtot un atkārtot! Ļoti daudz viņus klausījos gan koncertos, gan ierakstā.

Eschatus albuma prezentācija klubā DEPO –  Apbrīnojami, kā uz skatuves smaidīgā Kristiāna kļūst par baisu, baskājainu sirēnu. Savukārt pirms tam ar vienreizēju priekšnesumu 9 vīru sastāvā aizrāva “Dūmu Zārka Zēni”. Grandiozitātes ziņā tas viss atgādināja “BigBand”, taču šoreiz vīri deklamēja arī dzeju. Tas bija pārdabiski skaists vakars!

Deniss Pashkevich, Rūdolfs Macats, Rihards Fedotovs Spīķeru kvartālā “Funk Fest” ietvaros –brīvā fanka piepildīts mirklis, kas vakaram deva pietiekamības sajūtu.

Toma Rudzinska džemsesijas un projekti –  Toms ir ne vien talantīgs mūziķis, bet arī vērīgs cilvēku pazinējs un labu pasākumu organizators. Piemēram, pateicoties Tomam, es atklāju džeza dziedātāju Danielu Čačiju, kura debijas albums “Lifeline” neplānoti kļuva par manis klausītāko albumu Spotify un izmainīja dažus manus priekšstatus par vokālistiem. 2016. gadā ļoti gaidu “Melos Quintet” džeza albumu.

northern c – sevi pieteica Matīsa Runtuļa un Miķeļa Putniņa kopprojekts, kuru es biju gaidījusi kopš 2011. gada.  Domāju, nākamajā gadā northern c skanēs vēl skaļāk!

Powell priekšnesums “Skaņu mežs” ietvaros – manas 2015. gada vislabāk nodejotās 40 minūtes.

Syndrome festivālā “Zemlika” – Syndrome muzikālo koncepciju veido ideja, negatīvo enerģiju caur mūziku pārvērst pozitīvajā. Nostrādāja. Sajutu. Koncerta laikā es aizmigu, sēžot Durbes baznīcas solā, pamodos svētlaimīga.

Kamasi Washington  “Epic” – saksofonista 172 minūšu garais opuss bija labākā mācību stunda džeza mūzikas ideju iepazīšanā.

John Coffey “The Great News”– enerģisks pankroks, ar rokenrola grūvu, hardkora ekspresivitāti un skeiteriem raksturīgo izveicību – nīderlandiešu panki bija Viduseiropas festivālu karstākie čaļi. 2016. gadā gribētu viņus redzēt koncertā, vēl labāk – satikt, iepazīties.

Read Full Post »

IMG_1246

Foto: Marina Ignatjeva

Noslēdzot aprīlī izdotā otrā albuma “Down the River”  koncertsvinības, grupa “Sus Dungo” aicināja klausītājus uz mūzikas namu Daile, kur sniedza teju divas stundas garu koncertu.

Pirmais albums “Rasā pēdas” tika izdotas 2013. gadā un aizveda mūziķes koncertu tūrē Eiropā. Un jaunais 11 dziesmu garais albums “Down the River” skan angļu valodā.

IMG_1243

Koncertzāles Daile apkārtmēri, labā pārredzamība no balkona rada pietuvinātības sajūtu skatuvei. Šajā vakarā grupa uzstājās plašākā sastāvā – pieaicinot koklētāju Latvīti Cirsi , čellisti Ernu Daugavieti, taustiņinstrumentālistu Matīsu Repsi, vokālistus Kristīni Prauliņu un Jāni Strapcānu.

IMG_1216

Muzikālā ūdens viļņošanās tiek panākta, starp dziesmām atrodot vietu instrumentālām pārejām un skanīgiem trokšņiem, knakšķiem un putnu balss attēlošanai, dzeja mūziķa Matīsa Kļaviņa balsī un video projekcijas, attēlojot ūdens daudzveidīgo skaistumu. Par pārsteigumu gādāja pieaicinātie mākslinieki Didzis un Aleksejs, kas dziesmās paustās emocijas attēloja uz skatuves esošajos melnos kvadrātos.

IMG_1224

“Sus Dungo”  ir talantīgas un muzikāli izglītotas. Viņas pārvalda ne vien savu instrumentu, bet ir apveltītas ar vokālajām dotībām, un vakara gaitā katrai no viņām tapa par galveno vokālisti. Kamēr izskanēja solo numurs, pārējās mūziķes izmantoja dažādus skatuves plānus, līdz ar to skatītājam vienmēr bija “kur piesiet acis”.

IMG_1193

IMG_1279

Albuma muzikālais materiāls “Down the River” ir lirisks un atmosfērisks, un atmiņā paliek ļoti labi.  Stilistiski albumu var dēvēt par indie un varbūt par indie popu ( dziesma “Pocket”).

Tomēr plašais instrumentu klāsts: akordeona, arfas, flautas, kokles tembrs ir pietiekami netipisks, lai vidusmēra klausītājs to asociētu ar ierasto popmūziku. Tā dziesmā “Gabriel” ieskānas pat koraļļu motīvs. Ja tiktu vēl mazliet vairāk piegriezti pedāļi (piemēram, dziesmā „Fall”), Sus Dungo varētu kļūt par postroka grupu.

Iespējams nākamajā albumā?

Read Full Post »

Laibach-0097

Ceturtdien 19.marta vakarā klubā Melnā piektdiena koncertēja slovēņu grupa “Laibach “. Tās pirmsākumi ir meklējami pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā ciešā saistībā ar satīrisko mākslas kustību “Neue Slowenische Kunst “. “Laibach” ir iedvesmojuši industrial lielos vārdus – “Rammstein ” un “Ministry “, bet pašu “Laibach” uzstāšanās ir skaņas, vēstījumu, gaismas un mūziķu ekspresijas sintēze, nevis ierasts koncerts.

Lai no tiesas izbaudītu “Laibach” priekšnesumu, zināšanas un izpratne mūzikas un arī pasaules vēsturē būs priekšrocība. Dziesma cilvēci ir pavadījusi arī visdrūmāko nolūku realizēšanā. Svilpodami jautru meldiņu ar bezrūpīgu tekstu, karaspēks apslaktē mierīgos iedzīvotājus. Ar pacilājošu himnu tiek godināta savienība, kas jau idejas aizmetnī ir nolemta neveiksmei.

Laibach-0495

Un arī “Laibach” spēlējas ar šīm formām (kas paredzētas cilvēku pulka saliedēšanai) – maršu un himnu, ietērp ziņojumu, piemēram, “Europe is falling apart”! Pērn izdotajā albumā “Spectre” grupa pievēršas politiski aktuālām norisēm, saucot lietas īstajos vārdos, kā arī ļaujot klausītājam lasīt starp rindām. Tā, skaņdarbs “Koran” vēsta par ticību labākai pasaulei, lai tai sekotu “Resistance is futile” jeb pretestība ir velta ar tekstu “What we are you will become a parasite absorbing souls we’ll suck your culture brains energy”. Savādi, bet “Americana” laikā Milana Fras balss skan līdzīgi Adreano Čellentano. Mana spilgtā stāstnieces iztēle vai tomēr spēle, izmantojot klausītāju komforta zonu?

Ar aukstu vienaldzību sejā “Laibach” ironizē arī par parastajiem rokkoncertiem – skatītājus uzmundrina robota balss: “We want to see your hands, we want to see your fucking hands” – atkārto bezkaislīgais automātiskais ieraksts. Labi zinot rokmūzikas cienītāju vajadzību pēc pauzes, lai uzpildītu alus kausu vai izsmēķētu cigareti, koncerta vidū tiek izziņota desmit minūšu pauze “Intermezzo”, kuras laikā skan Štrausa valsis. Bet uz ekrāna uzzibsnīja mudinājums doties pie grupas merča stenda un kaut ko iegādāties. Vai ieziepēšanās ar “Laibach” ziepēm būtu veiksmīgāka par ierasto procedūru ar veļas ziepēm?

Laibach-0140

Visu koncertu nostāvēju plati smaidot. Tā ir patiesa bauda un vērtība redzēt tik ļoti pilnīgi nostrādātu priekšnesumu, kurā katra detaļa ir stāsta vērta. Šķiet, mana koncerta kulminācija bija futūristiskā priekšnojautām bagātā kompozīcija “B Mashina” un “Alle Gegen Alle”. Interesanti, ka “Das Spiel ist aus” laikā grupiņa entuziastu nodevās sirsnīgam mošpitam. “Laibach”, pēc publikas pieprasījuma, uz skatuves atgriezās divas reizes, pašā noslēgumā viņu sejās bija skatāms patiess, cilvēcisks paldies. Manuprāt, šis šobrīd ir viens no 2015.gadā redzētajiem vislabākajiem koncertiem.

Foto: Oskars Kupše.

Read Full Post »

10.novembrī mobilo sakaru operators Bite prezentēja jauno tarifu plānu “Pērkons, kas bez ierastajiem mobilajiem pakalpojumiem dod iespēju neierobežoti lietot mūzikas aplikācijas Deezer 35 miljonu lielo dziesmu krātuvi.

Trīs gadus esmu aktīva Spotify lietotāja,kas par aplikāciju mēnesī maksā 7EUR. Pēdējos trīs mēnešus darba datorā klausos Deezer testēšanas režīmā ar neregulārām reklāmām starp dziesmām. Šobrīd vēl mani tas netraucē. Aplikācijas telefonā nelietoju, jo mans Blackberry ir nīkulīgs un nespēj pavilkt tik intensīvu klausīšanos. Tāpēc varu izteikties tikai par aplikāciju saturu.

Mūzikas klausītšanās aplikācijā nav kvalitatīva baudīšana, bet gan praktiska un izglītojoša nodarbe.

Man tā dod iespēju:

  1. operatīvi noklausīties tik tikko izdotos jaunumus
  2. paplašināt savas zināšanas par mūzikas stiliem, atlasot dziesmu listes pēc atslēgas vārdiem
  3.  tuvāk izpētīt konkrēta mūziķa diskogrāfijas daudzveidību.

Es joprojām pērku mūzikas ierakstus – CD  un  vinila plašu formātā, bet mūzikas aplikāciju iespējas man ir aizstājušas radio.

Un tomēr, Spotify pret Deezer = līdzvērtīgi pretinieki:

  • Visnotaļ noderīgi ir tas, ka Deezer un Spotify piedāvā klausīties mūziku, esot bez interneta. Atliek tikai laicīgi atzīmēt, kuru albumu vai dziesmu listi vajadzēs, un dziedi līdzi arī tālākajā Latvijas ( un ne tikai) nostūrī!
  • Abas aplikācijas ļauj arī sinhronizēties ar sociāliem tīkliem. Piemēram, Deezer man piedāvā mūziku pēc mana Facebook interešu kataloga, bet Spotify piedāvā izmantot last.fm un citas listes.
  • Lai gan Deezer šobrīd ir lielāks dziesmu katalogs (35 miljoni), bet Spotify tikai 20 miljoni, tomēr Spotify šobrīd ir labākas un specifiskākas pēc atslēgas vārdiem ( noskaņojuma, stila, līdzīgajiem izpildītājiem u.c.) organizētas pleilistes. Pozitīvi, ka Deezer liek uzsvaru uz Baltijas valstu mūziķiem – atver aplikāciju un parocīgi iepazīsti, piemēram, Igauņu mūziķu jaundarbus. Nepatīk, ka Deezer uzbāžas ar mainstrīma popmūziku.
  • Dizaina ziņā Deezer vienkāršība ļauj pārskatāmāk organizēt savu dienas skaņu celiņu, turpretim Spotify dizains piedāvā tik dažādas iespējas (saglabāt dziesmu, saglabāt dziesmu kā favorītu, saglabāt dziesmu pleilistē), ka nezinātājs var apjukt.

Bites tarifu plāna piedāvājums ir praktisks un izdevīgs, ja vien tu tiešām klausies mūziku telefonā. Turklāt, Spotify pleilistes varēs pārnest uz Deezer. Ja patiešām klausies mūziku telefonā, cena tevi apmierinās. Šobrīd Bite met izaicinājumu pašmāju grupām, aicinot tās veidot kaverversijas grupas “Pērkonsdziesmām, kuras var noklausīties Deezer izlasē. Izaicinājumam atbildējuši jau ir Kārlis Kazāks un grupa “Rīgas Modes”. Tā tik uz priekšu!

Vērtējot no sava, negausīgas melomānes skatu punkta, ja veidotāji turpinātu strādāt tieši pie vietējām-tematiskajām pleilistēm, man Deezer pārtrumpotu Spotify. Ņemot vērā, ka latviešu mūzikā ir pietiekami daudz albumu (piemēram, latviešu hiphopa albumi), kuri vairs nav pieejami skaņu nesēju formā, kā arī nav atrodami cita veida interneta vietnēs, tā būtu patiešām vērtīga diskogrāfija, un labs iemesls nopirkt aktuālāku telefona modeli.

Read Full Post »

Šogad klubs ‘’Melnā Piektdiena’’ jau ceturto gadu pasniegs naglas labākajiem metālā, 2013. gads iezīmē vairākus žandriskus jaunumus LMIGB, starp tiem nominācija – Labākais Smagā roka vai Metāla mūzikas albums. Visnotaļ likumsakarīgi – aizvadītajā gadā smagās mūzikas grupas sevi pierādīja gan ar jauniem ierakstiem, tā arī nostrādātiem koncertiem un Eiropas tūrēm. Esot žanram ļoti cieši pietuvināta, tomēr atļaušos nevērtēt, bet nedaudz raksturot:

Sanctimony ‘’Perfection’’ EP piemīt liela intensitāte, nešpetns grūvs. Dziesmas ir prātā paliekošas un vēsta stāstu par cilvēka ego ambīcijām. Noslēgumā – dziesmas ‘’Cauri Tumsai’’ koverversija pavisam loģiski aizved līdz izskaņai. ”Perfection” ir izturēts death ‘n ‘roll un ir kacinošs albuma priekšvēstnesis. http://www.draugiem.lv/sanctimony/

Soundarcade ‘’Moving the great Hadron’’ esmu ļoti plaši analizējusi – šeit. Varētu vien piebilst, ka klausīšanās ceļš no sākuma līdz izskaņai ir ļoti piepildīts. Pēc albuma noklausīšanās ir vajadzīgs klusums, jo ir pietiekamība. http://soundarcade.bandcamp.com/

Apēdājs ‘’Mana vārna’’ – grupa ir izturētas groteskas meistari, kas ar drūmām noskaņām spēj variēt kā ekspresionistu gleznās. Dziesmas ir pelnījušas tikt ilustrētas! http://apedajs.bandcamp.com/

Frailty ‘’Melpomene’’ – smagā ambiencē savijās ilgas, nostalģija, fantāzija un nolemtība, gala rezultātā radot traģēdiju, tās viscēlākajās izpausmēs. http://frailtymetal.bandcamp.com/

Burned in Blizzard ‘’Whiteout’’ – vienīgie jauniņie starp vecajiem. Liels nopelns šajā sakarā ir KS Studio  šefam Kārlim Šteinmanim! Kārli, Kārli, Kārli! Albums ‘’Whiteout’’ ir ieturēts klasiskās smagās mūzikas tradīcijās – lietpratēji novērtēs. Spoži ģitāras solo! https://soundcloud.com/burnedinblizzard

Piecas labas rindkopas ir tapušas. Blenžot uz nomināciju sarakstu, atminējos 2012.gadā lasītās dažas diezgan iznīcinošas mūzikas apskatnieka recenzijas. Cik maznozīmīgi. Cirks paliks cirks! Man ir savi favorīti, uz LMIGB plānoju ierasties grupas krekliņā. Spiegšu kā tīne, ja balva tiks iegūta, es jums apsolu. Būs jautri!

Lai smagākais gūst uzvaru!

Read Full Post »

Older Posts »

%d bloggers like this: