Stilistiskais vienveidīgums

Vakar man sanāca neliela viedokļa apmaiņa par mūsu thrash metāla supergrupas līdzīgumu pasaules thrash metāla grandiem. Galu galā aizdomājos – kā definēt to, kāpēc nav vienalga, vai tu klausies ”Lamb of God” vai ”Metallica” vai ”Slayer”. Kāpēc ”God is an Astronout”’  nav tas pats, kas ”Red Sparrowes” vai ”ISIS”, lai gan principā varētu būt. Bet nav un nebūs.

Iespējams esat ievērojuši, ka mūsdienās vienā tūrē brauc stilistiski atšķirīgas grupas, piemēram, ”Evanescence” un ”Rival Sons”, Lady Gaga koncertu iesilda Kloda Debisī skaņdarbi un tā tālāk. Protams, vienota stila izpausmes dažādu grupu izpildījumā novērtēt spēj vien šaurs klausītāju loks. Un tad ir neizbēgamas sarunas par izmantotajiem mūzikas instrumentiem, efektiem, spēles tehnikām un tīņu gados klausītā atsaukšanos uz spēles stilistisko virzību. Patiesībā ar thrash metāla monstru raksturojošo elementu definēšanu vēl ir salīdzinoši viegli – to rokas spiedieni instrumentu grifos ir nepārprotami stingi. Bet, kad mēs nonākam pie instrumentālā postroka, tad tas ir īstens izaicinājums melomāna dzirdīgajai ausij! Te tik tiešām ir vajadzīga gan interese, gan klausīšanās pieredze. Postroka skaņu viļņi izveido vēl vienu realitātes dimensiju – ka vieglāk to būs uzgleznot, nekā aprakstīt.

Rokraksts – mūsdienās to nevajadzīgi bieži aizstāj taustiņi. Roka tirpst, turot tajā pildspalvu. Vai mūsdienu mūzikā rokrakstus veido muzikālu elementu vai tomēr vizuālu simbolu virknējumi? Nē, jautājums ir par to, vai mākslas darbu veidojošos elementus tu vari atklāt ar vienas reizes klausīšanos, vai tev vajadzēs vēl piecas, jo mūziķis simbolus spēj ik reizi padarīt par unikāliem.

Read Full Post »

Laikam vajag klusumu

Rudenim strauji tuvojoties, sāku pārdomāt spilgtākos vasaras koncertus, pārliecinošākos māksliniekus. Tas nav viegls uzdevums, jo pēc ‘Sleep’ koncerta mani ir gūti saviļņot.Vidēji ņemot, koncerti skan ne vairāk, ne mazāk kā neizteiksmīgi. Sāku pat apsvērt domu, varbūt ir vērts nedaudz pakrāt, lai koncertu baudītu pareizajā vietā, sabiedrībā, zālē, līdzīgi kā nacho vislabāk garšos meksikāņu zemnieka gatavots, apputējušās Mehiko pievārtē.

Svarīgi ir saprast, ka koncerta novērtēšanu sastāda ļoti daudz aspektu – muzikālais, skatuviskais, tehniskais izpildījums, kā arī vietas izvēle un publika, ar kuru tiek veidota atgriezeniskā saite. Ir arī ētiskie aspekti, par kuriem Latvijā tiek maz runāts, kā, piemēram, koncerta sākuma nekavēšana un sava laika ievērošana, it īpaši, ja aiz tevis spēlē vēl piecas grupas. Patiesībā ir tik daudz aspektu, kas būtu apspriežami, bet man tiešām nepatīk kasīties. Es paturu savas domas pie sevis, ja nu tomēr, tad nesaucu vārdā. Es runāju par priekšnesumiem, kas iedvesmo, iepriecina un ir pozitīvs piemērs. Ir man muzikāla biedrene, viņa teiktu – bet Aiga, ja cilvēkam starp zobiem ir iesprūdis sparģelis, tu taču viņam to pateiktu?! Tāpat ir ar sliktu priekšnesumu.

Savā ziņā tā ir taisnība, tomēr … zini, kā ir pēc slikta, garlaicīga vai neizteiksmīga koncerta apmeklējuma? Tad ir tā, ka ķermenī ir ieplūdusi vilšanās sajūta par to, ka nupat ir apgānīti tavi ideāli. Labprātāk gribētos mūziķi iepliķēt, sasodīts! Un varētu jau rakstīt ‘grupa, kas sēž uz veciem lauriem’, ‘talantīga grupa, kas nespēj savākties’, ‘ grupa ar nepamatoti augstu ego’ –  no šādiem epitetiem ieguvēji būtu tikai lasītāji. Asinskārie lasītāji. Divām entuziasma vadītām pusēm – grupai un profesionālam klausītājam, šādi naidoties ir bezjēdzīgi.

Protams, zem četrām acīm esmu pateikusi savu viedokli. Rezultāts – apvainojies mūziķis. Bet galvenais, kas vienmēr jāatceras profesionālam klausītājam – nekad nešaubīties par savām klausītāja spējām. Tā gadiem krātā pieredze, dažkārt ar 12 koncertiem mēnesī, veido pamatu argumentētam viedoklim. Diemžēl padara ļoti izlepušu. Jā, man ir klausīšanās krīze! Laikam vajag klusumu

 

 

 

Read Full Post »

Kas ir melomāns?

Uz šo jautājumu bieži tiek meklēta atbilde. Tā kā jēdzienu – melomāns lietoju salīdzinoši bieži, lūk, mana definīcija:

Melomāni ir cilvēki, kuriem ir īpaši uzmanīga attieksme pret mūziku. Tiem dominē audiālā informācijas uztveršanas spēja, kas dod priekšrocību mūzikas baudīšanā. Melomānu īpašumā ir plašas un daudzveidīgas mūzikas diskogrāfija, teicama skaņu sistēma, bagātīga koncerta apmeklētāja pieredze, tie pārzina niansētus ar mūziku saistītus faktus. Ņemot vērā, ka audiālā informācijas uztveršanas spēja nav izplatīta, kā arī to, ka Latvijā mūzikas klausīšanās tradīcijas netiek koptas, melomāni ir Latvijas kultūras minoritāte. Melomāni ir kvalitatīvais mūzikas novērtētājs, kuru neietekmē izpildītāja kults ar mūziku nesaistītos jautājumos. Melomānam mūzika ir galvenais nevis blakus produkts. Melomāna dabas dotā spējas, paša uzkrātā pieredze un zināšanas ļauj tiem būt par kvalitatīvo mediju starp masu klausītāju un mākslinieku.

Read Full Post »

Par mūzikas klausīšanos

“Mūzikas klausīšanās ir atkarīga no cilvēka rakstura. Vieni atrod to, kas viņiem patīk, un vairāk nekas nav vajadzīgs. Tā tas ir gan ar mūziku, gan ar ēdienu un citām lietām. Ir cilvēki, kuros meklēšana ir ieprogrammēta. Viņiem vajag tikt pārsteigtiem. Tīņiem raksturīga ir viena albuma klausīšanās mēnešiem ilgi, un nekas cits viņiem neeksistē. Ja klausītājs ir izaudzis, tad viņam ir svarīga muzikālā daudzveidība. Ir cilvēki, kas neizaug. Vieni neizaug kā klausītāji, otri – kā praktiski cilvēki. Tiem meklētājiem bieži vajag satricinājumus, lai viņi spētu dzīvot normālu dzīvi, jo citādāk tā viņiem šķiet garlaicīga.” – Uldis Rudaks

Read Full Post »