Regīna Spektore saviļņo Rīgas publiku

Pirmdien, 5.augusta vakarā koncertzālē “Palladium” uzstājās talantīgā dziedātāja Regīna Spektore, sniedzot izcilu muzikālo priekšnesumu. Rīgas publikas sajūsma saglabājās nemainīga no brīža, kā dziedātāja uzkāpa uz skatuves dēļiem.

Klavieres un elektriskās klavieres. Nodalītas bungas, čells un vēl viens taustiņinstrumentālists. Nelielas dekorācijas – četrstūru virtenes, kas atstaro prožektoru gaismu. Apburdama publiku ar koķetu smaidu, Regīna Spektore rotaļīgā vieglumā demonstrēja savas plašās muzikālās spējas, zināšanas un radošumu, publiku atraisot jau pašā koncerta sākumā.

Viss noslēpums ir pavisam vienkāršs – dziesmā ir jāatrod vieta aplausiem, kurus tā vien gribas atkārtot. Ritmu, kam gribas sekot! Tāpat dziesmas tekstam ir ne vien stāstītāja uzdevums, bet tas tikpat labi – mūzikas elements, apburoši vokalizēts burts “T”. Bet dziesma “Oh Marcello” izdziedāta itāliešu akcentā un temperamentā, iztēlē uzburot ainu no filmas “Krusttēvs”.

Starp dziesmām Regīna runāja arī krievu valodā (viņas ģimene imigrēja uz ASV, kad Regīnai bija deviņi gadi) un nodziedāja Bulata Okudzhava “Molitva”. Bet kopā ar vīru Džeku Dišelu izpildīja abu kopā radīto dziesmu “Call Them Brothers”.

Kad emocionālā balāde “How” bija kļuvusi pārāk salda, dziedātāja viltīgi starp rindām izdziedāja mazo daudznozīmju vārdiņu “Fu*k”. Šo mazo pipariņu publika pamanīja un novērtēja ar aplausiem. Regīna variēja ar mūzikas stilu elementiem – popmūzika, folkmūzika, nedaudz pat rokenrols, protams, arī klasiskās mūzikas plašumu, kas no vienas dziesmas pavisam dabiski pārauga otrā.

Muzikālā talanta kvintesence, kas kulmināciju sasniedza balādē “Samson”. Dziesma ir pieklusināta un emocionāla, bet publikai vislabāk zināma. Tā klausītāji maigi čukstēja līdzi Regīnas Spektores izdziedātajam “Samson”. Radot tik maģiskas sajūtas, ka ķermeni pārņēma zosāda. Izcili – tas šoreiz patiešām būs īstais vārds!

Foto: Māris Morkāns

Read Full Post »

Pieci komentāri par ”Meshuggah” koncertu Rīgā

Pirmdiena, 22.aprīlis bija pamatīgs nedēļas sākums klausītāju piepildītā klubā ‘’Melnā Piektdiena’’ un ekstrēmā metāla stūrakmeņu zviedru grupas ‘’Meshuggah’’ uzstāšanos. Pirms meistariem publiku grūvā ievibrēja poļu grupa ‘’ Decapitated’’.

Read Full Post »

Koncerts @Laimepilnīga @Artelis – 10.11.

Rokgrupa „Laime Pilnīga”, kas pavasarī savas klausītājus iepriecināja ar albuma „Dual” izdošanu, šī gada 10.novembrī grasās pārsteigt ar neparastu koncertu „Laime Pilnīga unplagged under the parachute”.

Koncerta „Laime Pilnīga unplagged under the parachute” ideja ir parādīt klausītājiem pavisam citādu Laimi Pilnīgu, kā arī tās dalībniekiem iejaukt nedaudz krāsas grupas attīstībā. Līdz šim Laime Pilnīga sevi prezentējusi kā enerģisku koncertgrupu, arī šoreiz enerģijas būs tikpat daudz, taču tā tiks izpausta ar klasiskās mūzikas instrumentu palīdzību. Koncerts norisināsies Artelī – gandrīz teātrī, par kura telpu iekārtojumu, īpaši šim pasākumam būs parūpējusies māksliniece Eva Olekša. Ir teiciens „A human mind is like a parachute, it works better when it’s open” (Cilvēka prāts ir kā izpletnis, tas darbojas labāk, kad ir atvērts). Tāpat arī Laime muzicējot zem izpletņa ļaus vaļu iztēlei un aicina katru no jums piedalīties šajā piedzīvojumā – jo koncerts tiks filmēts un profesionāli ierakstīts, lai to pēc tam varētu izdot dvd formātā.

Laime Pilnīga dalībniekiem pēdējais gads ir pagājis zem izpletņa zīmes, ne tikai jaunu, radošu ceļu meklējumos, bet arī diezgan tiešā nozīmē – ģitārista Mārča Vasiļevska dzīves vieta pašlaik ir Londonā, kur viņš studē ģitārspēli, tādēļ grupas darbība cieši saistīta ar lidmašīnu grafiku un precīzu to nolaišanās laiku. Taču 10.novembrī prognozējams lidojumam labvēlīgs laiks, un plkst. 20:00 zem izpletņa gaidīti ne tikai Ervīns, Mārcis, Jānis un Elvijs, bet arī prātu darbināt gribošie Laimes atbalstītāji.

Ieeja Artelī no plkst. 20:00, Biļešu cena no LVL 3,00

Biļetes iegādājamas koncerta norises vietā pirms koncerta.

www.laimepilniga.lv

Read Full Post »

Vienīgais Žana Mišela Žāra koncerts Baltijā

 

Leģendārais franču komponists, multiinstrumentālists un pasaules vērienīgāko šovu autors Žans Mišels Žārs 16.oktobrī uzstāsies jaunajā Kauņas Žalgira arēnā. Šis koncerts iekļauts mākslinieka 2011.gada pasaules turnejā un būs vienīgais Baltijas valstīs.

 Kā ierasts, mūziķa komanda ieradīsies ar visu neatkārtojamam šovam paredzēto skaņas un gaismas tehniku. Zinot Žana Mišela Žāra ārkārtīgi augstās prasības pret savu uzstāšanos tehnisko kvalitāti, nav šaubu, ka oriģinālās mūzikas, jaudīgo lāzeru un videoprojekciju simbioze neliks vilties nevienam elektroniskās mūzikas cienītājam.

Ž.M. Žāra jaunākais albums Essentials and Rarities, uz kura materiāla balstīta pašreizējā koncerttūre, nāca klajā šī gada 30.maijā. Tā unikalitāte slēpjas faktā, ka apkopojums aptver ne tikai labi zināmas mākslinieka kompozīcijas, bet arī tādas, kas komponētas pirms pasaules slavu nesušā Oxygene albuma. Tādējādi 16.oktobrī Kauņā viena koncerta ietvaros skatītājiem būs iespēja izdzīvot visus Žāra daiļrades nozīmīgākos posmus.

Žans Mišels Andrē Žārs ir 1948.gadā dzimis franču komponists, instrumentālists un mūzikas producents. Viņu pamatoti dēvē par elektroniskās mūzikas pionieri, vienu no spilgtākajiem tādu žanru kā Ambient un New Age pārstāvi. Īpašu atpazīstamību Žārs ieguvis ar ārkārtīgi krāšņajām koncertizrādēm, kas pulcējušas pat vairāku miljonu cilvēku auditoriju (vislielākais skaits, kas oficiāli dokumentēts Ginesa rekordu grāmatā – 3,5 miljoni 1997.gadā Maskavā). Tām raksturīga vērienīga lāzeru, gaismas un pirotehnikas izmantošana, kas papildina oriģinālo mūziku un rūpīgi izstrādāto horeogrāfiju.

 Mūzikai Žārs pievērsās jau no mazotnes un pusaudžu gados spēlēja ģitāru kādā grupā, taču saprata, ka tradicionālā rokmūzika ir par šauru viņa radošajām izpausmēm, tāpēc pievērsās eksperimentiem ar sintezatoriem. 1976.gadā iznākušais albums Oxygene (līdz šim ap 12 miljoni pārdotu kopiju), kas tika ierakstīts franču komponista mājas studijā, atnesa viņam pirmo atpazīstamību. 1978.gadā iznākušais Equinoxe turpināja slavas gājienu. 1979.gada uzstāšanās Parīzes Konkordijas laukumā pulcēja vairāk nekā miljonu skatītāju. No šī brīža Žana Mišela Žāra vārds nesaraujami saistīts ar pasaules grandiozākajiem koncertuzvedumiem. Vairāk nekā 40 gadu karjeras laikā pārdots ap 80 miljoniem Ž.M. Žāra albumu un singlu kopiju.

Informē:

Read Full Post »

Popmūzikas dažādās sejas

Ir nedēļas vidus. Esmu aizvadījusi divus muzikāli pretējus vakarus. Pirmdien, 1. novembrī biju uz ” A-ha” koncertu, kas lika aizdomāties par šīs popgupas nemirstīgo leģendu. Mēs katrs zinām kādu ” A-ha” dziesmu – tā ir dzirdēta radio, kļuvusi par bērnības atmiņu. Tā ir dziedāta karoke vai ir kļuvusi kaitinoša, jo kaimiņi aiz sienas pārāk mīlēja A-ha. Šīs grupas dziesmas, iespējams ir dziedējušas kādu lauztu sirdi. Daudz varianti. Pēc koncerta runāju ar savu dzīvokļa biedreni Sandru, kas ir liela “A-ha” fane. Viņa man formulēja šīs grupas maģiju: “Dziesma “Hunting High and Low” bija burvīga. Tā ir vienīgā reize, kad Mortens izdzied maģiskos vārdus: I love you. Un tikai vienu reizi! Šie vārdi “A-ha” dziesmās gandrīz nav dzirdami.” A-ha ir popmūzika bez kaitinošā tiešuma. Viņi tev sajūtas nelies mutē, nesitīs kā āmurs naglai pa galvu. Viņos ir sentimentāls poētisms, kas izpaužas, izmantojot mūzikas un lirikas iespējamos kontrastus. Tāpēc ” A-ha” joprojām ir spēlēti, tāpēc viņi savāca pilnu arēnu!

Otrdienā arī bija popmūzika, tikai cita veida, saukta par power metal, zviedru grupas “Sabaton” izpildījumā. Šo grupu zinu jau sen, jo “Sabaton” starp vāciešiem ir ļoti mīlēti, tāpēc bieži parādās manis lasītos Vācijas metālmūzikas izdevumos. Power metal aktualitāte ir saistīta ar 80-to gadus sākumu. Popmozitāte, izlaižot ievadu, grupas dziesmām piešķir šķietamu svarīgumu. Tās ir kā uzsauciens – Rīkojies garmatainais! “Sabaton” gadījumā dziesmas tik tiešām ir ar kareivīgu tematiku, apraksta dažādos laikos notikušas kaujas, tādā veidā nedaudz pietuvojoties folkmetālam. Tikai nedaudz, jo folkmetāls jebkurā gadījumā ir daudzveidīgāks. Šie muzikālie power metal uzsaucieni neļauj piefiksēt, ka būtībā dziesmas viena no otras neatšķiras. “Sabaton” bija pārsteigti par Rīgas fanu lielo atdevi. Vienu brīdi šķita, ka grupas frontmenis Joakims Brodens pat šaubās, vai tik viņi reiz Rīgā nav koncertējuši. Nekas, viss normāli, ka garajās turnejās pilsētu un valstu nosaukumi saplūst vienā veselā. Man gan nedaudz žēl, ka dzirdēju tikai trīs dziesmas no skotu pirāt –metālistiem „Alestorm”. Viņi zināja, kas ir ballīte. Skanējums kā krogus dziesmai, nedaudz tautisks, bet tajā pašā laikā pietiekami metālisks. Grupu izbraukšanas laiks bija strikts – 0:00 viņi turpināja ceļu Baltkrievijas virzienā. Mērķis – pieveikti 500 km.

 

Read Full Post »

Barība dvēselei 14.06

Jo netipiskāka diena ballītei, jo īpašāka sanāk ballīte. Tā, lūk, vakar, pirmdien 14. Jūnijā klubā „ Fontaine Palace” sava visjaunākā albuma „ Omen” tūres ietvaros uzstājās grupa „Soulfly”. Viņus iesildīja pašmāju „ Enhet”. Ierodoties klubā nācās secināt, ka pazīstamas personas no Rīgas šeit ir visnotaļ maz. Vai ir vainīgs pirmdienas faktors vai „ Soulfly” 2009. gada koncerts Rīgā – Sapņu fabrikā? Vienalga, jo mēs taču esam Liepājā! „ Fontaine Palace” otrais stāvs ir atjaunots, šķiet, nedaudz šaurāks kā iepriekš bija, iespējams tāpēc, ka logo aizsedz jaunā alus bāra platforma. Enkus pastāstīja, ka darbi esot tikai pusē – pamazām top pirmais stāvs, un plānā esot arī piebūve. Skatuve šoreiz ir daudz lielāka, bet apdegušie siju balsti kluba piešķir nedaudz drūmu auru. Grupai „ Enhet” atklājot vakaru, cilvēku vēl šķiet nepiedienīgi maz. Taču klausītāju kustības iesila ar katru grupas nospēlēto dziesmu. Telpa pamazām piepildījās.

Jāatzīst, ka Maksa Kavaleras daiļradi iepazīstu atpakaļ gaitā. Brāļu Kavaleru projekta „Cavalera Conspiracy” albums „Inflikted” ir manu klausītāko albumu topā. Klausoties visjaunākās paaudzes metāla grupas arī pavisam loģiski sanāk atgriezties pie 90.gadu aktuālajiem metāla apakš žanriem, kurus 21. gadsimta prasībām pielāgo arī Kavalera un Co. Iepriekšējo „ Soulfly” koncertu es vēroju no zāles dziļuma, tāpēc šoreiz laicīgi atradu vienu pie nožogojuma – tieši pretī basistam Bobijam Burnam. Atkal un atkla skatuve tiek pārklāta ar dūmiem, līdz no skaņu pastiprinātāju ēnas izslīdēja paši mūziķi. Koncertā ļoti labi varēja saklausīt dažādos laikos radīto dziesmu atšķirības – groovīgie hīti „Prophecy”, „ Babylon” niknais “Blood Fire War Hate” un, protams, jaunais „ Omen”, thrash – crossover apdullinošais mutants, kurš sabango matu jūru. ( koncerta karstumā man ir gandrīz neiespējami atcerēties setlistes secību, laiks aizpeld). „Soulfly” kontrolēja publikas pulsu, ik pēc laika tos vēldzējot ar mierīgāku dziesmu vai ūdens šalti. No tiesas, mute bija izkaltusi kā tuksnesī izslāpušajam, taču iekšā sēdošais metālists ir pabarots! Pie nožogojuma stāvošie apmierināti izmanto unikālo iespēju – smēķēt, tādā veidā pastiprinot savu baudas izjūtu. Neiztrūkstoši ir arī perkusiju priekšnesums ar fana piedalīšanos, kā arī šīs vasaras aktuālajai sporta tematikai atbilstošais „oleeeeoleeeoleeee Soulfly, Soulfy”.

Klubu koncerti rada intīmu atmosfēru, jo visi ir savējie! Kad koncerts notiek „ Fontaine Palace” arī meet and greet nav jāpiesaka. Gandrīz stundu pēc koncerta kluba aizmugurē, ceļā uz lielo sarkano busu mēs satikām Bobiju Burnu. Koncerta laikā viņš atkal pierādīja, ka basa ģitāristi uz skatuves ir viskustīgākie un komunikablākie grupas dalībnieki. Savu draudzīgumu viņš nebija zaudējis arī pēc koncerta. Tomēr kādam fanam jautājot, kur ir atrodams Makss, Bobijs atcirta: Don’t ask me Max questions! Kā vēlāk noskaidrojām, lai arī „Soulfly” darbība izceļas ar stabilitāti, ko apliecina jau sestais studijas albums, mūziķiem savā starpā ir ļoti koleģiālas attiecības. Viņi katrs dzīvo savā ASV štatā un satiekas darba darīšanu vadīti. Apgaismots, ka šoreiz atrodas Liepājā nevis Rīgā, un Liepājā ir daudz krutāk, saruna aizvirzījās par tetovējumiem, kas Bobijam nav sveša lieta. Meitene vādā Alise basistam atrādīja svaigi tetovēto nošu atslēgu. Šādu izvēli viņa nespēja izskaidrot, uz ko Bobijs atbildēja, lai arī viņam tetovējumu ir daudz, tam katram nozīmi viņš atceras. Mums ar Indru Bobijs lika apsolīt, ka nākamajā reizē arī mums būs tetovējums! Par to laiku garām aizzagās ģitārists Marks Rizo, pieklājīgi pasmaidīdams mūsu kompānijai, viņš tomēr turpināja ceļu. Acīmredzami Bobijs ir „ Soulfly” fanu kontaktpersona.

Foto: Indra Kļaviņa

Read Full Post »

Klusinātais plāns 12.maijam

Taisnība, sākotnēji pret “Dzelzs vilks” akustisko porgrammu es biju skeptiski noskaņota. Domāju, labi, varu tautas dziesmu albumu klausīties, sēžot pie Ligo ugunskura. To arī nacionālā romantisma jūtu vadīta darīju, taču koncertu zālē mani šī programma neuzrunāja. Viss mainījās aizvadītā gada Līgo svētku ieskandināšanā, kas notika Andrejsalā. “Dzelzs vilks” spēlēja uz skatuves, kurai nebija jumts. Vējā plīvoja mūziķu mati, dejotāju kleitu krokas. Vējš sajaucās ar sijājošo lietu un ugunskura sprakšķošām dzirkstelēm. Un dziesmas šajā brīdī skanēja kā maģiskas melodijas, nenoliedzami raksturojot Saulgriežus. Tik ļoti skaisti!  Tā, lūk, man iepatikās “Dzelzs vilks” akustiskā programma.

Studentu klubs ziņo:

Noslēdzot klubu koncertu sezonu un gatavojoties vasaras brīvdabas festivāliem, grupa „Dzelzs vilks” sagatavojuši īpašu koncertu un svētkus gan klausītājiem un faniem, gan paši sev. Šajā koncertā iecerēti vairāki pārsteigumi, viens no tiem – pirmajiem pieciem koncerta apmeklētājiem grupa dāvinās kādu no saviem ierakstiem, noslēpumā gan paturot konkrētākas detaļas. Kā pārsteigums koncertā būs arī jaunas dziesmas pirmatskaņojums. Grupa sola, ka šis būs pavisam īpašs akustisks koncerts ar īpašu noskaņu, sakot, ka „iespējams, šī būs unikāla reize, kad skanēs grupas „Dzelzs Vilks” leģendāras kaverversijas”.

Koncerts: Studentu klubā

Trešdien, 12. maijā

Ieeja no plkst. 19:00,sākums plkst. 20:00

Ieejas maksa: 2,00 Ls

Read Full Post »

Motormelodiskā ceļa maize

Šajā piektdienā, 15. maijā bārs Rocabilly kā spēcinošu ceļa maizi motociklistiem, kas dosies Super Rallija braucienā uz Grieķiju, piedāvā grupas Rūsa koncertu. Grupas solists Viesturs Polikarps : Motociklistiem gribu novēlēt, lai brauciens izdodas! Lai moči nelūzt un viss ir lieliski!.

Arī jūs variet pievienoties laba vēlējumiem, kuri visspēcīgāk tiks izteikti muzikālajā formā Rūsas koncertā. Ieeja – bez maksas, alus daudzveidīgs un labās cenās! Bet pirms tam jūsu uzmanībai mana un Viestura vakardienas – 10. maija tematiskā saruna, kuras laikā nemanot pagāja divas stundas. Dokumentētas tapa tikai oficiālās 20 minūtes, lai gan aizkadra stāsti pārspēja visu. Roķīgajai mutvārdu folklorai ir jāpaliek mutiskā formā.

Vai grupa Rūsa ir daudz ceļojuši?

Mēs esam daudz ceļojuši, bet pārsvarā pa Latviju un Lietuvu. Mēs sadraudzējāmies ar vienu lietuviešu grupu, un taisām pieklājības vizītes. Viņi mūs aicina pie sevis uz Viļņu, mēs viņus uz Liepāju – Fonteinu. Toreiz Lietuvā brīvdabas pasākumu rīkoja motociklisti. Tur piedalījās Free Hawks no Lietuvas, Latvijas un Vācijas. Es biju nolēmis izspēlēt joku – pa mikrofonu pateicu: Lietuvieši saukā latviešus – zirgu galvas, bet latvieši lietuviešus – braļukas! Viss pūlis ir nesapratnē, jo es esmu pateicis ko tādu, par kuru viņiem būtu jājūtas neērti. Bet es visu biju izštukojis – paceļu kausu un saku: Un tas ir pareizi! Pēc tam pienāk man klāt pamatīgs vīrs un saka: Klausies, ja tu vēl gribi alu, tur ir būda, kur var prasīt! Bet tu neprasi – lej, cik gribi! Man patīk, ka ir enerģija, man nepatīk ļaunums. Tu atnāc uz pasākumu, tu esi atnācis atpūsties! Mums ir teikuši, ka neesam pietiekami smagi. Tajā pašā laikā festivālos publika man mēdz nākt klāt un pateikties.

Vai Tev pašam ir motocikls?

Nē, man ir veļļuks ar platiem ragiem. Motocikls ir tāda lieta, kurai ir ļoti jāpatīk. Viņos vajag investēt, ir jāatrod vieta, kur moci glabāt – tas nozīmē, ka ir vajadzīga garāža. Man ir mašīna. Gribētos kādreiz mocīti, bet kaut kā nav sanācis. Mūsu bundzinieks ir motociklists. Es ar viņu dažreiz izbraucu – 240 km/h. Man šķita, ka jaka no muguras tiks noplēsta! Braucot ar šādu moci, ir jāizvairās izdarīt liekas kustības.

Ar ko atšķiras motociklisti no jūsu ierastās koncertu auditorijas?

Motociklistam vienkārši patīk sava lieta. Viņam ir svarīgi, lai motocikls būtu kārtībā, viņiem nav apkaunojums, lai, moci labodami, nekautrētos nosmērēties ar eļļu. Savās moču lietās viņi ir patiesi! Ir viens stāsts, ko šajā sakarā varu pastāstīt. Reiz pie mācītāja atbrauc motociklisti ar lūgumu, lai viņš tiem pastāsta ko nedzirdētu. Varētu domāt, ka motociklisti ir uzpūtīgi un vēl kādi. Kad vīri aizbrauca, mācītājs teica saviem kolēģiem – zini, es sen nebiju saticis tik tīrus cilvēkus.

Kādas ir motociklistu pasākumos vispieprasītākās dziesmas?

Nezinu, izdalīt atsevišķas dziesmas būs grūti. Attiecībā uz mūziku – ir grupas, kuru albumos visi gabali ir hīti. Tādu albums parasti izdodas tikai vienu reizi. Es uzskatu, ka man ir izdevies albumā Uz Perkoņkrēsliem ielikt visus hītus. Nav tā, ka cilvēki prasa spēlēt konkrētas dziesmas. Viņi prasa vēl spēlēt!

Varbūt Rūsai ir jauns muzikāls materiāls?

Mēs esam uztaisījuši četras jaunas dziesmas, kuru teksti vēl ir tapšanas stadijā. Mēs plānojam beidzot sākt rakstīt jauno albumu. Laika apstākļu, aizvadītās aukstās ziemas dēļ darbs ir aizkavējies.

Vai dziesmu teksti gaida iedvesmu?

Jā, lai arī man pašam būtu nopietnāk darbam jāpieķeras. Tomēr iedvesmai ir svarīga nozīme. Piemēram, braucu ar savu riteni pāri Akmens tiltam, redzu Daugavā pelēki ūdeņi. Pēkšņi man prātā ienāk meldiņš. Es momentā apstājos pierakstīt, jo citādāk aizmirsīšu.

Tad mirklim ir svarīga nozīme?

Ārkārtīgi! Diemžēl iedvesma pēc pasūtījuma nenāk. Man dzīvē bija laiks, kad strādāju autostāvvietā, kurā tika glabātas sasistās mašīnas. Es varēju iet pa stāvvietu, un tā bija kā bibliotēka – katrai mašīnai savs stāsts! Tad man bija ļoti ražīgs periods.

Varbūt tapa kāda konkrēta dziesma?

Parādu viņam albumu Uz Pērkoņkrēsliem. Jā, piektais gabals (dziesma Vēl viena negulēta nakts)! Strādāju naktī, kad savā nodabā varēju domāt. Izgāju ārā laukumā. Tur valdīja tādas sajūtas! Kādā mašīnā mētājās sakaltis cilvēka pirksta gabals. Citā mašīnā, kura ar sadauzītu stiklu nogādāta stāvvietā, mētājas dažas smadzeņu šūniņas. Tā ir realitāte! Mēs izskatāmies ne tikai tādi, kādus sevi redzam spogulī! Vakarā stāvvietā bija jālaiž vaļā suņi. Viens suns, ieraudzījis smadzenes, mēģināja kaut ko laizīt. Es viņu rāvu nost. Sajūtas ir baigas! Labi, ka suņi mani respektēja, burtiski ēda no rokas. Pašam tas bija brīnums.

P.S

Izrādās, ka Pārdaugavas mataino krogs saucas Baļķi. Un arī Motohead Lemijs, braucot cauri LV uz dažām stundām ir baudījis alu Vecrīgas bārā. Bet Rūsa ir pirmā LV grupa, kas spēlēja uz divām basbočkām...

Vakara bilance = trīs siera plātes, viens litrs alus un daudz rokenrola stāstu.

Read Full Post »

Intervija ar Tomiju Emanuelu

24.aprīlī Ķīpsalas hallē koncertēs akustiskās ģitāras virtuozs Tomijs Emanuels, kurš Latvijā viesosies jau trešo reizi. Šoreiz meistars sev līdzi būs atvedis ņujorkiešus „Frank Vignola Trio”. Ziemas sala pilnbriedā man bija iespēja īsi sazvanīties ar Emanuela kungu, kurš tobrīd sniedza koncertus ASV siltajos štatos. Nebija šaubu, ka mūziķim, kura veiklie pirksti sagādā estētisku baudījumu tūkstošiem cilvēku visā pasaulē, ir jājautā par viņa galveno darba instrumentu – ģitāru, apskatītu sabiedrībā nemirstošu pieņēmumu kontekstā.

Vai Jūsu rokas ir apdrošinātas?

Nē, manas rokas nav apdrošinātas. Es esmu apdrošināts. Esmu ļoti uzmanīgs attiecībā uz savām rokām. Šajā ziņā esmu ļoti laimīgs, jo man ar rokām nekad nav bijušas problēmas. Tās ir stipras. Sliktos laika apstākļos es valkāju cimdus, taču pret rokām neattiecos kā pret zīdaini.

Vai Jūs piekrītat apgalvojumam, ka slikta ģitāra meistara rokās skanēs lieliski?

Pilnīgi piekrītu! Tu vari radīt sliktu instrumentu, no kura varēsi izvilināt dziesmu. Protams, nav nekā labāka par skaistu ģitāru ar labu skaņu. Taču dažas no manām mīļākajām ģitārām ir lētas. Man patīk spēlēt uz dīvainām un vecām ģitārām.

Ko Jūs domājat par īpaši mūziķim radītām (custom) ģitārām?

Manuprāt, tās maksā pārāk daudz. Ģitāristam pašam ir jāatrod savs ceļš, savs viedoklis par to, kāda skaņa viņam vislabāk patīk. Un ir vienalga, kādu vārdu nes ģitāra – ja man tās skaņa patīk, es to spēlēju! Vienalga, kāda ir tās cena. Daudzi cilvēki spēlē custom ģitāras, jo ir izvēlīgi. Manis spēlētās ģitāras ir ražotas kādā Austrālijas fabrikā. Cilvēki, kas rada manas ģitāras, zina, kas man patīk un kas man ir vajadzīgs. Viņi zina līdz mazākajam sīkumam, līdz stīgu spriegojumam. Tās visas ir skaistas un visas vienādas. Ja es paņemtu kāda cita cilvēka ģitāru un ar to nospēlēt koncertu, es neizjustu nekādas atšķirības.

Jums kā pasaules atzītam meistaram ģitāru ražotnes bieži dāvina ģitāras?

Tieši tā! Tas notiek visu laiku. Taču man nepatīk pieņemt lietas bez maksas. Man dāvinātās ģitāras esmu tālāk atdevis tiem, kuriem tās ir vairāk bijušas vajadzīgas. Mana ASV māja ir pilna ar ģitārām, taču es ceļoju tikai ar trim. Diemžēl bieži ar bagāžu cilvēki apietas ļoti neuzmanīgi, un ģitāras tiek saplēstas. Daudzas manas ģitāras ir bijušas saplēstas, taču es vienmēr tās salaboju un spēlēju tālāk.

Ko Jūs domājat par ģitāristiem, kas apzināti mūzikas stila ietvaros saplēš savu instrumentu?

Man nepatīk. Manuprāt, tā ir mūzikas instrumenta izniekošana. Ģitāras sašķaidīšana – tas ir pārlieku liels dramatisms, kam nav nekāda sakara ar mūziku.

Read Full Post »

Vēl tikai divas dienas…

Šī nedēļa, kas sestdien sasniegs savu kulmināciju, aizrit uz „Metallica” nots. Otrdien, kino “Cinemor” skatoties Francijas, Nimas kolizejā uzņemto koncertu, mēģināju izvērtēt savu iecienītāko „Metallica” repertuāru. Nonācu pie absolūti oficiāla secinājuma, ka manas mīļākās dziesmas ir „One” un „Welcome Home (Sanitarium)”. Ne tāpēc, ka ir kruti pievienoties bariņam, kas apgalvo, ka vislabākie šīs grupas albumi ir ierakstīti 80tajos. Manuprāt, šīs dziesmas ir psiholoģiski muzikālas noveles ar gudri pārdomātu emocionālo attīstību, kas raisa līdz pārdzīvojumu. Episkas, jā, būtu pareizais vārds. Taču klausītākais albums „Ride The Lightning” reiz mani pārņēma miegā, nakts laikā noskanot neskaitāmas reizes.

1. “One”, sacerēta 1987. gadā, dzirdama albumā “…All Justice for All”. Ir grupas pirmais singls, kas ielaužas Bildboard topa 40. Dziesmas iedvesmas avots ir 1939.gadā Daltona Trumba sacerētā novele “Johnny Got His Gun“:

2. Arī “Welcome Home (Sanitarium)”, kas ir atrodama slavenajā 1986. gada “Master of Puppets” ierakstā, ir ceļojums cilvēka prāta biedējošās dzīlēs. Šīs dziesmas radīšano esot iespaidojusi filma “One Flew Over the Cuckoo’s Nest“, kurā lieliskais aktieris Džeks Nikolsons tēlo garīgi slimu cilvēku.

Read Full Post »