Arī bez padziļinātām psiholoģijas studijām ir skaidrs, ka cilvēki informāciju uztver dažādi. Izplatītākais iedalījums ir vizuālā, audiālā un kinsestētiskā uztvere. Cilvēkam piemīt visas šīs spējas, bet viena no tām mēdz dominēt. Visvairāk esot vizuāliķu, bet tikpat ierasta ir situācija, ka visas uztveres spējas vairāk vai mazāk ir līdzsvarā.
Vismazāk izplatītākais tips ir audio jeb dzirdes uztveres tips. Esmu izteikts audiālās uztveres tips. Tāpēc nedaudz, savos vārdos, par šī tipa īpatnībām un priekšrocībām:
Manai dzirdei piemīt diktofona funkcija. Īpaši uzmanīgi klausoties, koncentrējoties, es stāstīto informāciju vārds vārdā varu atcerēties vēl pēc diennakts. Aizverot acis, dzirde kļūst vēl asāka. Vēl labāk var sadzirdēt, uz sarunas biedra pusi pagriežot vadošo ausi ( līdzīgi kā labiķu un kreiļu gadījumā, arī viena auss par otru dzird labāk), sarunas biedram var rasties priekšstats, ka šķielēju Nē, viss labi. Es cītīgi klausos! Audiālā uztvere problēmas sagādāja skolas laikā, jo mācību programmas ir orientētas uz vizuāliķu vajadzībām.
Audiālās uztveres īpašniekiem labāk patiks, ja viņiem informācija tiks mutiski izstāstīta. Tajā vietā, lai lasītu garus, sarežģīti uzrakstītus noteikumus, es aiziešu uz klientu apkalpošanas centru. Un vēl, audiāliķi būs īpaši jūtīgi pret informācijas pasniegšanas veido – gan skaņu, saturu, skaļumu, paši par to daudz domās un gribēs, lai citi arī piedomā.
Audiāliķi domā teikumos – sarunās, tāpēc mēdz pie sevis kaut ko bubināt, īpaši tad, ja ir satraukti. Bieži izklaidējas, pie sevis dungojot tīkamu melodiju. Dažreiz iekšējā skaņa mēdz izlauzties no ķermeniskās čaulas un bez iepriekšēja brīdinājuma atskan piedziedājums.
Protams, audiāliķiem ir īpašas attiecības ar mūziku. Domāju, ka izteikts vizuāliķis tā līdz galam nespēs izprast gan skaņas, gan trokšņa estētiskumu. Un tomēr joprojām šad un tad es joprojām esmu neizpratnē, uzzinot, ka jauniepazītais cilvēks nemaz neklausās mūziku. Kā var nemaz neklausīties mūziku?!? Tāpēc man apkārtesošie cilvēki vairāk vai mazāk ir audiāliķi. Bet tas jau ir tikai normāli, ka cilvēks sev apkārt veido sev saprotamu un tīkamu vidi. Ausu aizbāžņi man ir vienmēr somā, jo diemžēl nākas apzināties, ka lielais dzirdes noslogojums kaitīgi ietekmē tās asumu. Jāpiesargājas.
Tev gan labi. Videoklips nevar sabojāt vai paspilgtināt iespaidu par dziesmu un skaņdarbu 🙂
vājprātā precīzi par to, kā tieši vislabāk baudāma mūzika tā, lai tā nekļūtu tikai par fona troksni, bet sniegtu jelkādu baudījumu un pieredzi. Paldies, interesanti!