Feeds:
Raksti
Komentāri

Posts Tagged ‘Ansamblis Manta’

BeFunky Collage

Kādi jauni albumi iznākuši 2017. gadā? Kas ir tavi muzikālie atklājumi?  Šis gads manos mūzikas klausīšanās apjomos ir bijis daudz pieticīgāks par iepriekšējo, aizritējis džezā, neplānoti tieši Čārlija Pārkera diskogrāfijā. Bet nav jau tik džezs manā pleilistē, ausis spicēt lika arī  jaunā mūzika citos stilos. Lūk, mana 2017. gada pirmajā pusē izdoto albumu izlase alfabētiskā secībā – daži spēlēti nonstopā, turpretim citi atskaņoti vien pāris reizes.

Ansamblis Manta – “Karaliene Anna”

“Karaliene Anna” ir viens no maniem gaidītākajiem 2017. gada albumiem. Edgars āķi bija izmetis jau 2016. gada augustā, uzaicinot mani uz albuma noklausīšanos Inga Baušķenieka studijā. Tajā vakarā ierakstu man bija iespēja baudīt, sēžot akustiski vislabākajā vietā studijā.  “Karaliene Anna” ir albums, kas jāklausās no sākuma līdz beigām, nemainot dziesmas vietām un nepārlecot secību. Pēc noklausīšanās albumu otro reizi uzreiz arī negribēsies klausīties – karalienes Annas tēlainība un muzikālais daudzšķautnainums vēl kādu laiku rezonēs tavās pārdomās.

Ansis – “Balzams”

Anša albums “Balzams” ir otrs mans gaidītākais pašmāju 2017. gada albums, tieši mūziķa valodas izjūtas dēļ. Viņa stāsti ir ļoti telpiski – klausies un redzi, jūti un dzirdi telpu, kur darbība norisinās. Ansis zina arī cilvēka dabu – sākumā nodomi bija labi, sanāca kā vienmēr – vāveres ritenī. Un tomēr, arī sliktākajā čalī ir gabaliņš labā, vai ne?

Astro’n’out – “Urda”

Astro’n’out jaunais albums “Urda” – lūdzu jums “adult pop” jeb popmūzika pieaugušajiem. Albuma skanējums ir tik patīkami svaigs un neuzbāzīgs, ka nemanot zini dziedāt līdzi dziesmām, jo nemanot albums atskaņotājā griezies n-tās reizes.  “Urda” ir lieliska izvēle, ja nepieciešama mūzika radošai darba atmosfērai.

Boogarins – “Lá Vem a Morte”

“Boogarins” ir brazīliešu psihodēliskā roka grupa, kura savā jaunajā albumā “Lá Vem a Morte” eksperimentē ar elektronikas iespējām, deformējot skaņu, padarot dziesmas dejojamas. Albums būs īstajā vietā, lai pazaudētu laika sajūtu, ļautos sapnim vaļējām acīm vai kādai impulsīvai dejai. Fakts, ka dziesmas lielākoties ir portugāļu valodā, muzikālo vasaras sajūtu padarīs intensīvāku.

Dāvis Jurka Quartet – “Strings Attached”

Saksofonista Dāvja Jurkas kvarteta “Strings Attached” viedo gan viņa paša Dāvja, gan pianista Ritvara Garozas kompozīcijas. Albums ir kustīgs un niansēm, nokrāsām bagāts – desmit skaņdarbi virknēti tā, lai ar katru nākamo tiktu atklāta kāda cita emocija – kā ekspresīva, tā arī romantiska rakstura, kas tiek izspēlēta vijīgos ritmos. Albums ir gana sarežģīts, lai tā nebūtu mūzika katrai dienai, un vērtīgs, jo mudina mūziku klausīties ar visu savu uzmanību, nevis garāmskrienot.

Mara Balls – “Elävä kivi”

Spotify algoritmi zina, ka labprāt klausos mūziku svešvalodās, un piedāvāja man stoner – psihodēliskā roka grupu Mara Balls. Somu valodā neko nesaprotu un tas mani vispār netraucē – mūzika kāpj pāri valodas robežām! Vēl foršāku šo visu padara fakts, ka grupas līdere ir vokāliste/ģitāriste Maria! Kāds viņai fūzīgs ģitāras tembrs, it kā viņai rokā atrastos rūcošs motocikls nevis ģitāra un ir arī pa balādes – gaisīgas, ēteriskas un instrumentālas.

Megalodon Collective – “Animals”

“Megalodon Collective” ir norvēģu un zviedru džeza mūziķu trokšņainais septets, mans šīgada atklājums.  “Animals” ir kolektīva otrais albums, kas mani sajūsmina instrumentu skanējuma dēļ – tie skan kā dzīvnieki, putni un kukaiņi. Mūzika ir sava veida botānika, vai ne?

Mona De Bo – “Kur ir šeit?”

Katrs Mona De Bo albums man ir gaidīts notikums, jo met jaunu izaicinājumu manām klausīšanās spējām un zināšanām. Albums “Kur ir šeit?”  tevi izaicina gluži no fizioloģiskās puses. Mūzikas tālāko attīstību būs grūti, pat neiespējami paredzēt. Tāpēc vienīgais, kas tev atliek, ir ļauties. Būt mirklī. Būt tagad un šeit.

Phronesis – “The Behemoth”

“The Behemoth”  – kā jau nosaukums liecina, būs kaut kas grandiozs un varens. Citādāk nemaz nevar būt, ja  albumu kopā ierakstījuši viens no aktīvākajiem Eiropas džeza trio “Phronesis”, pieprasītais Frankfurt Radio Big Band un izcilais Džulians Arguels (Julian Argüelles) – mūziķis, aranžētājs un diriģents vienā personā. Tieši Arguels no virtuozo instrumentālistu kopuma izveidojis fantastisko, daudzkrāsaino muzikālo ainavu.

Very Cool People – “Heya Some Kind of Fish!”

Pašmāju fanka grupa Very Cool People vienmēr piedomā pie tā, lai albums ir stilīgs un humorpilns. Šoreiz “Heya Some Kind of Fish!” uz albuma vāciņa var izlasīt dažādus ļoti asprātīgus komentārus, savukārt tā muzikālo saturu veido deviņi temperamentīgi skaņdarbi, kas tikpat labi varētu skanēt kādā piedzīvojumu filmā.

+

šogad gaidāms

Vēstnieks

Rūdolfs Macats savu solo projektu “Vēstnieks” atklāj pamazām, dziesmu pa dziesmai, lai gan patiesībā albums jau ir gatavs. Tā kā man ir bijusi tā laime albumu dzirdēt pilnā garumā, ar Rūdolfa atļauju esmu piefiksējusi pirmās pārdomas piezīmēs. “Vēstnieks” ir stāsts par iemīlēšanos, kas būs labi atpazīstams it visiem, kuri reiz bijuši šādā stāvokli. Hipnotisks, maigs un sapņains albums, kurā saplūst latviešu Atmodas laika populārās mūzikas tradīcijas un mūsdienu mūzikas iespējas. Kad grupa “Sīpoli” satiek Džeimsu Bleiku (James Blake), tā varētu sacīt. Rūdolfa dziedājums ir mirklīgs, brīžiem abstrakts. Tā ir vārsmošana, kas tik ļoti saistās ar iemīlēšanās gaisīgumu. Tiem, kuri ne reizi nav iemīlējušies, “Vēstnieks” būs atmosfēriska mūzika lēniem vakariem.  Nevaru sagaidīt, kad albums būs oficiāli laukā!

 

Read Full Post »

pizap.com14186730693921

Last.fm digitālā uzskaite rāda, ka šogad visvairāk esmu klausījusies Nine Inch Nails un Marku Laneganu. NIN koncerts Arēnā Rīga bija viens no maniem gada notikumiem.  Jā, Marks Lanegans šogad izdeva albumu – lielisku cienītājiem, bet ne pietiekami spožu gada topam.  Ko tur daudz – nekad iepriekš man gada albumu izlasi sastādīt nav bijis tik viegli. Laba daudz nevajag! 2014.gada izlasi veido īsteni meistardarbi, teicami nostrādāti ieraksti, uzticība savam rokrakstam un vienkārši brīvdomātāju spēles gars: 


Swans – To Be Kind

Ja “Swans” klausīsies fonā, tad tas būs lieks elektrības patēriņš. Tāpat “Swans” avangards nav katrai ausij. Vajadzēs  klausīšanās pieredzi, jo pretējā gadījumā “Swans” mūzika radīs neērtības sajūtu. Bet citādāk – albums “To Be Kind” paņems 2,01 stundas, un katrai dziesmai varētu veltīt atsevišķu apskatu. Galu galā svarīgākais ir tas – kad albums būs izskanējis, pārņem muzikāla pietiekamības sajūta.


Silver Mt. Zion – Fuck off get free we pour light on everything

Kanādiešu kvinteta jaunais albums ir pārpasaulīgas svinības.  “Silver Mt. Zion” joprojām ir panki-anarhisti vēstījumā un orķestranti izpildījumā. Albums “Fuck off get free we pour light on everything” runā par eksistenciālām tēmām;  uzdod nozīmīgus jautājumus, tostarp, What We Loved Was Not Enough?, mākslinieciski atsaucoties šī brīža nestabilai situācijai pasaulē. “Silver Mt. Zion” rada emocionālu rezonansi.


Flamingods – Hyperborea

Grupa “Flamingods” izpilda ļoti vizuālu un psihodēlisku pasaules mūziku. Albums “Hyperborea” man kā audiāliķei ir īstena Āfrikas bilžu grāmata ar klātbūtnes sajūtu, kurā redzams vietējās cilts rituāls lietus izsaukšanai, kurā redzama dabas ainava un krāsains tirgus. “Flamingods” imitē skaņas, kas atgādina putnu saucienu, ūdens plūšanu, neaizmirstot arī par mūsdienu tehnoloģiju elektroniskajiem sasniegumiem.


Earth – Primitive and Deadly

Uzcītīgi sekoju līdzi “Earth” daiļradei, tāpēc grupas jaunais veikums bija mans gaidītākais un arī gada spēlētākais albums. Saka, no sevis neaizbēgsi – “Earth” nepārstiedz, iespējams, ar “Primitive and Deadly” guļ uz saviem lauriem, un tomēr iepriecina, atgriežoties pie zemajiem, lēnajiem, meditatīvajiem ģitāras rifiem, kurus izdaiļo solistu Marka Lanegana un Rabias Šahīnas Kvasi balss, skaisti!


Anthroprophh – Outside the Circle

Šis novembrī izdotais albums ir mans pēdējā mirkļa atklājums. “Anthroprophh”, hipnotiskais un griezīgais, septiņdesmito gadu novatorisko rokmūziķu iedvesmotais muzikālais eksperiments, ir britu psihodēliskās grupas “The Heads” līdera Paula Alena jaunā grupa. Aizsmakušas ģitāras plosīšanās, grūvīgs ritms (grūti to visu raksturot vienā vārdā) te ieved rituālā transā, te mehāniskā autopilotā un galu galā tu pazūdi kosmosā, lai nākamajā dziesmā grieztos hipiju dejā. Faktiski “Outside the Circle” veido 13 dziesmas/skaņdarbi, praktiski “Outside the Circle” ir nesadalāms 45 minūšu garš piedzīvojums.


Momend – Spirals

Latviešu grupas “Momend” albums “Spirals” mani pārsteidza pavisam negaidīti un pārliecināja ar pirmo klausīšanās reizi. Albuma kopējā noskaņa ir sapņaina un nostalģiska. Kārļa balss skan mierīgi, noturīgi, bet emocionāli. Variējot ar dinamiku – citviet pieklusinot grupu, lai dzirdama tikai solista balss vai vieglie bungu sitieni, zinot īsto vietu pauzei, pārdomāti izmainot galveno muzikālo tēmu un citādi pārvaldot muzikālos izteiksmes līdzekļus, “Momend” meistarīgi notur klausītāja uzmanību asu visa albuma garumā. Teicams veikums!


DJ Krankenwagen – Albums

 Mūziķi ir pavisam godīgi atzīst: “Albumā rupji un nekaunīgi tiek kopēti: Dzelzs vilks, Džims Džārmušs, Dune 2 skaņu celiņš (segas versija), tautas ticējumi, Hospitāļu iela, Imants Kalniņš, Ainars Mielavs, Divi sintezatori un mežrags (…)” un saraksts turpinās lapas garumā. Absolūtas muļķības, jā! “Albums” ir tik izturēti absurda, kvalitatīva populārās mūzikas kodu sintēze, lai platais, ņirdzīgais smaids sejā saglabātos vēl nākamās divas dienas. Jo mūzika ir vislabākās zāles, vai ne?


Ansamblis Manta – Manta

“Ansambļa Manta” man vairāk patīk koncertos, bet grupas daiļradi audio formātā klausos attapīgo, brīžiem sāpīgo dziesmu vārdu dēļ. Ja dziesmu vārdi ir dzeja, tad mūzika līdzsvara labad piekāpjas vārdiem. Ja dziesmu vārdi ir dzeja, būs vairāk jāieklausās. Un vienmēr ir ļoti iepriecinoši klausīties dziesmas skaistā un bagātā valodā, tās vienmēr gribās atkārtot. Un šādi, neko īpaši savā starpā nesarunājot, uz katru koncertu kopā sanāk mazāks vai lielāks “Mantas” koncertu koristu kolektīvs.


Future Folk Orchestra – “Antarktīda kūst!”

Daudzveidīgiem instrumentiem bagātais “Nepieradinātā Folka Orķestris” ir īsteni pasaules pilsoņi. Spēlējoties ar plašas amplitūdas noskaņām, pielietojot muzikālās valodu visā daudzveidībā, albuma “Antarktīda kūst!” 12 kompozīcijās ir dzirdamas atsauces uz Eiropas, Balkānu tautu muzikālo mantojumu, un arī Tālo Austrumu motīvi. Albums izskan raiti, un katru reizi tu to dzirdi savādāku, un tāpēc jau patīk.

Read Full Post »

<span>%d</span> bloggers like this: