Feeds:
Ziņas
Komentāri

Posts Tagged ‘koncerti’

Maija sākumā smagā metāla grupa ‘’Relicseed’’ uzsāk koncerttūri, kurā spēlēs uz Baltijas, Krievijas, Polijas un arī Lielbritānijas skatuvēm. Šī būs iesildīšanās 2013. gada vēlā rudenī gaidāmajai „Relicseed” otrā albuma prezentācijai.

Tūre tiks atklāta 3.maijā Sanktpēterburgas klubā ‘’Rocket’’, dienu pēc tam grupa uzstāsies pilsētas Velikiye Luki klubā ‘’Back In USSR’’, bet tad ceļš vedīs uz poļu festivālu ‘’Bialystok Zubrfest’’. Pēc maza atelpas brīža 10.maijā sekos koncerts Valmierā klubā ‘’Chill Inn’’, 11. maijā Liepājas klubā „Fontaine Palace”, bet laikā no 15. – 19. maijam „Relicseed” uzstāsies Lielbritānijā kopā ar grupām „Lord Bishop Rocks”, „My Restless 45”, un arī latviešu smagā metāla grupu „Burned in Blizzard”.

“Došanās tūrē uz Lielbritāniju mums nozīmē papildus izaugsmi, pieredzi un jaunus horizontus. Tā sniegs iespēju saprast, ko mēs spējam ārpus savas komforta zonas.” sajūtas par gaidāmo tūri ārpus Latvijas skaidro „Burned in Blizzard” ģitārists Matīss Klaviniuss.

Viens no nozīmīgākajiem tūres koncertiem notiks 13. jūnijā Rīgas klubā „Melnā Piektdiena”, kad „Relicseed” uz skatuves kāps kopā ar stīgu ansambli. Uzstāšanās muzikālo saturu papildinās atbilstoša skatuves uzbūve un gaismu horeogrāfija. Pasākums tiks filmēts un ierakstīts HD kvalitātē, un koncertierakstu plānots demonstrēt arī televīzijā.

„Koncertā uzstāsies arī mūsu draugi „Pūķa Gars”, ar kuriem kopā svinējām abu grupu debijas albumu izdošanu 2010. gadā, kā arī kompānijā esam uzaicinājuši progresīvā metāla grupu „Legacy ID” un hardcore apvienību „Faithful in misfortune”. Būs ļoti interesanti!” komentē „Relicseed” bundzinieks Andrejs Upmacis.

Tūres noslēgumā 15. jūnijā ‘’Relicseed’’ kopā ar grupām „Pūķa Gars’’ un ‘’Green Novice’’ spēlēs Preiļos ‘’PAKAC’’.

Ar ‘’Relcseed’’ jaunumiem un līdz šīm paveikto var iepazīties grupas mājas lapā www.relicseed.com. Biļetes uz Latvijas koncertiem būs nopērkamas pie klubu ieejas, bet uz 13. jūnija koncertu klubā ‘’Melnā Piektdiena’’ pirmās biļetes par 3 Ls no 1. maija jāmeklē portālā www.ticketshop.lv. Vēlāk biļešu cena pieaugs.

 

Advertisements

Read Full Post »

Ar pirmo singlu „ (Vive La) Resistance” plašākai publikai sevi piesaka alternativa rokgrupa „ The Velvet Supernova” .

Kaut arī „The Velvet Supernova” dalībnieku vidējais vecums ir 20 gadi, visiem ir sava attieksme un vērā ņemama muzikālā pieredze. Pamatīgi apgūtie rokmūzikas izteiksmes līdzekļi grupas mūzikai ļauj uzrunāt plašu mērķauditoriju. Dziesmu „ (Vive La) Resistance” mūziķi skaidro: „ Tā ir par kluso pretestību, par alternatīvu dzīvesveidu, māksliniecisku redzējumu materiālā pasaulē, abstraktām idejām un abstraktu pieeju, arī par izolāciju un atsvešināšanos” – par pretestību, ar kuru kaut reizi ir saskāries jebkurš radošs cilvēks.

Grupas „ The Velvet Supernova” septembris tika aizvadīts „ (Vive La) Resistance” video klipa filmēšanā, kura nozīmīgas lomas būs arī grupas kolorītajiem faniem. Mēnesis tiks noslēgts ar pirmajiem koncertiem – 30.septembrī „The Velvet Supernova” uzstāsies Valmierā, klubā „Chill Inn”, bet 1.oktobrī – Rīgā, klubā „Nice Place“. Vairāk informācijas par koncertiem var atrast grupas mājas lapā: www.thevelvetsupernova.com

Grupa „ The Velvet Supernova” ir Jēcis Zemzaris – balss, Mārtiņš Rudzītis – ģitāra, Kaspars Pētersons – basģitāra, Andris Ēvelis – ģitāra, Pēteris Žīle – bungas.

Foto: Līga Vītola

Read Full Post »

Kaimiņu rokgrupas mūsu zemē pa retam ir dzirdamas, taču šie koncerti ne vienmēr gūst vajadzīgo atbalstu. Tāpēc liels bija mans prieks uzzinot, ka lietuviešu rokgrupa “IR” spēlēs ne vien Fontaine Palace, bet arī Rock n Riga. Bonusā vēl pašmāju jaunā grupa “Art of Keeping Secrets“, ar kuras daiļradi pirms pāris nedēļām mani bija iepazīstinājis grupas vokālists Oskars, tautā labāk zināms ar savu “pop” kolektīvu “AK69” . “Art of Keeping Secrets” idejas aizmetņi esot dzimuši jau pirms pusotra gada, bet Rock n Riga tika nospēlēts oficiāli otrais, neoficiāli trešais grupas koncerts.

 Jau ar pirmajām dziesmām AOKS izplatītie muzikālie viļņi radīja goova efektu – mūzika, neapšaubāmi roķīga, bet tomēr labi draudzējas ar deju soļiem. Spēcīgas singla kvalitātes piemīt dziesmai “Sickman”. Tomēr pamazām AOKS muzikālās  apņemšanās stingrība uz koncerta beigām izplēnēja. Iespējams, spēki vēl nebija atgūti no iepriekšējās nakts koncerta bārā “Bubamara”. Arī paši AOKS savu sniegumu izvērtēja kritiski. Bet vispār, ir tikai normāli, visu var labot spēlejot, spēlējot un spēlējot koncertus. Lietuvieši “IR” bija spēkiem pārbagāti, šķita, džekiem bija atvērusies sestā čakra, uznesdama tos citā laika skaitīšanas zonā, kurā viņi būtu gatavi nodžemot visu nakti. Skatītāji viņiem līdzi, atbalsojoties čīkstošā wah-wah pedāļa skaņām. Nedaudz punk, bet vispār alternative un pārpārēm enerģijas – “IR” pārbaudīs jūsu izturību. Pretoties nav vērts, ātri nogusiet! Vajag ļauties!

Sestdienu atvēlot mierīgam mājas vakaram, klausījos āfrikāņu mūziku, bet ne par to ir stāsts. Svētdienas vakarā Lielajā Ģildē tika atklāts Baha kamermūzikas festivāls. Šī notikuma sakarā koncertu sniedza Concerto Köln. Man vienmēr ir šķitis, ka klasiskās mūzikas koncertos ir labi sēdēt augšējā balkonā – tā gūstot maksimālu priekšstatu par kop – skatu/skaņu. Interesanti ir novērot instumentu izvietojama maiņu, tā jau pirms skaņdarba sākuma secinot, kurš būs solists. Bet vispār, baroka mūzikai ir hipnotizējoša ietekme, kas nemanot domas aiznes tālu jo tālu. Koncertam bija divas daļas, pēdējā oficiāli noslēdzās deviņos vakarā. Nevaru nekomentēt vienu netīkamu iezīmi – ārkārtīgi uzkrītoši ir cilvēki, kuri,atskanot pēdējam akordam un pirmajiem aplausu klakšķiem, tūlīt lec ārā no sava krēsla, lai skrietu uz garderobi. Nenormāls neirotisms un necieņa, attaisnojošs arguments šādai steigai iespējams būtu tikai pieciem no pārdesmit skrējējiem. Galu galā Concerto Köln veikums tika apbalvots ar grandioziem aplausiem, tāpēc mūziķi savam koncertam pielika vēl 20 minūtes, nospēlējot  vēl trīs skaņdarbus. Skaisti!

Ja reiz esi Vecrīgas sirdī un līdz krogam Aptieka ir tikai piecas minūtes, būtu muļķīgi doties mājās. Vēl jo vairāk, ja krogā spēlē “Dzelzs vilks” – grupa, kuras koncertus neesi apmeklējusi jau nepiedienīgi ilgi. Laika gaitā iegūtais koncertapmeklētāja “čujs” gandrīz vienmēr ļauj ierasties tieši laikā. Atradām krēslus, un mūsu vieta bija gana ekskluzīva – nepilnu metru attālumā no mūziķu mikrofoniem. Vakar “Aptiekā” cilvēku bija daudz, šis kopums radīja mājīgumu un sirsnīgumu.  “Dzelzs vilks” muzikāli ceļoja pa savas diskogrāfijas dzīlēm. Mani jo īpaši iepriecināja dziesma “Komētas” , “Miesnieks” un “To meitiņ šodien galabās…”, kura tika īzpildīta jo īpaši drūmā manierē. Šodien mēs esam metālisti – teica Juris Kaukulis, liekot man aizdomāties, ka viņš noteikti bija pamanījis manis iepriekš rādītos “radziņus”. Juris pamana visu! Lai gan, no otras puses, arī “Dzelzs vilks” vēsture, atceroties deviņdesmito sākumu, ir visnotaļ metāliska. Jā, tauta, šogad “Dzelzs vilks” svin 20 gadu jubileju!!!! Albūms tiek solīts septembrī, bet vakar tika nospēlēta jaunā dziesma “Sociālās saites”. Tuvākā iespēja šo dziesmu dzirdēt vēl vienu reizi, šķiet, būs 15.aprīlis – Studentu klubs. Tad jau tiksimies, vai ne?

Foto: bārs “Rock n Riga

Read Full Post »

Nazareth

Šovakar biju uz grupas „Nazareth” koncertu, kas, starp citu, savu lipīgo melodiju un asprātīgo tekstu dēļ, man ir viena no vistīkamākajām klasiskajām smagā roka grupām. Smagais roks taču ir ballīte! – tā es skaidroju Evitai savu izpratni par šo mūzikas stilu. Bet šovakar ballītes nebija. Lai gan „Nazareth” turējās godam, nebija nekādas enerģijas apmaiņas. Tipiskas hard rock dziesmas mijās ar hītiem „ Miss Misery”, „ My White Bicycle”, arī „Dream on” , kurā Dana Makafertija balss stiprināšanai bija izmantots atbalss efekts. Balādei „Hearts Grown Cold” bija izjusts instrumentālais izpildījums Vislielākais prieks man bija par „Hair of the Dog”, arī „Love Hurts” – sāpīgo balādi, kas man vienmēr atgādina vidusskolas pārdzīvojumus, solists izpildīja ar pārliecību. Labi atceros, ka pirms kādiem 6-7 gadiem, kad Ķīpsalas hallē redzēju „Nazareth” pirmo reizi, viņš šo dziesmu nespēja nodziedāt. Es toreiz nedaudz ņēmu ļaunā. Bet vispār Dans Makafertijs manī raisīja siltas jūtas, jo vizuāli atgādināja manu opapu. Un tomēr koncerts bija tik ļoti garlaicīgs, ka raisīja man pārdomas, ka noteikti ir īstais mirklis savas skatuves darbības izbeigšanai. Jo, manuprāt, rokmūziku visspilgtāk raksturos jaunības maksimālisms, bet, matiem iegūstot sudraba mirdzumu, emocijas ir pārvērtušās viedumā. Tāpēc mūziķiem arī ir vajadzīga stilistiska transformācija, piemēram, kļūstot par stāstniekiem. Piemēram, izcilais stāstnieks Džonijs Kešs savos stāstos roka cienīgu sāpi nesa līdz pat savai pēdējai stundiņai. Protams, jebkurš gadījums ir jāskata atsevišķi.

Read Full Post »

Marta Melnās piektdienas vakarā savā dzimtajā Liepājā klubā „Fontaine Palace” 10 gadu jubilejas koncertu svinēja grupa „The Hobos”. Solījumi tika turēti – koncerts tik tiešām ilga iespējams pat vairāk par divām stundām, kuru laikā tika nospēlētas skaistākās „The Hobos” dziesmas. Manuprāt, dzirdēju pilnu albumu „Perfect Solution”, mazāk tika spēlēts no pēdējā „ Radio Jah Jah”. Publika ar pilnu enerģiju koncertā iesaistījās jau no pirmās dziesmas, tāpēc neilgi pirms pēdējām spēlētajām kompozīcijām skatuves priekšā esošais deju laukums bija tukšāks.

„The Hobos” burvība, ir meklējama brīnumā, ka četras lieliskas muzikālās individualitātes spēj kļūt par vienotu veselumu. Un vīru kopīgie muzikālie sirdspuksti, protams, aizrauj arī klātesošos. Grupas dziesmu teksti ir patiesi asprātīgi, brīžiem romantiski, pārdomu pilni, bet pāri visam ļoti kvalitatīvi. Svarīga ir mūziķu dzīvespriecīgā attieksme, it kā viņi spēlētu savu pirmo lielo koncertu.  Aizdomājos, ka „The Hobos” dziesmu vairākums ir rakstītās mažorā, un arī tas par kaut ko liecina!

Grupas balss Rolands Ūdris, šajā vakarā visnopietnākais, dziedāšanai nodevās ar visu ķermeni, veicot nepārtrauktus, bet vienkāršus dejas soļus gluži kā atrastos skatuves otrā pusē. Egons Kronbergs, smaidot apskatījis publiku un turpina aust skaņu mežģīnes. Mārtiņš Burtkevics šajā ziņā ir aktīvāks – regulāri veic pastaigas līdz Vilnim Krieviņam, kas ir no skatītājiem vistālāk esošais mūziķis. Mārtiņš sajūsmināja ar savu jo īpaši kolorīto klaidoņa tēlu. Bet Krieviņš, kad viņam bija apnicis turēt grupas ritmu, pievienojās Egonam ģitāra spēlē. Tiesa gan, uz mazu mirklīti. Regulāri mūziķiem dzērienus pienesa divi uzticīgi fani.

Ar kluba īpašnieka Luija Fonteina gādību „The Hobos” koncerts pārvētās pankrokā. Vispirms Luijs ar mikrofona statīvu simulēja seksuālas darbības. Pēc tam, beidzot atņēmis Egonam ģitāru, nodziedāja “Born to be wild”. „The Hobos” nezaudēja savu humora izjūtu. Samainoties instrumentiem, viņi kļuva par Fonteina pavadošo sastāvu. Luijs, ievērojot pankroka tradīcijas, nabaga instrumentu paspīdzināja, paspārdot ar stīgām uz leju. Izmocītā ģitāra nokļuva pie skatītājiem, kas par jaunieguvumi bija sajūsmā. Uz trofeju pretendēja pieci mednieki, no kuriem tomēr uzvarēja apsargs, rūpīgi nogādādams instrumentu atpakaļ uz skatuves. Ko tur vairs būtu teikt? Ir pienācis laiks paklanīties!

Read Full Post »

Līdzīgi kā Latvijas vidusskolās arī Lenija Kravica koncertā Arēna Rīga 21.jūnija vakarā valdīja izlaiduma balles noskaņa.

Salīdzinot ar Kravica koncertu 2004.gadā Skonto hallē, kas klausītāju atmiņā ir palicis kā visu laiku viskarstākais (hallē toreiz vienkārši nebija ko elpot), Arēna Rīga izskatās pustukša, lai gan koncertu apmeklēja 9000 skatitāju.

Brīviba zālē tiek izmatota – klausītāji nododas dejām, skatuvei pagriežot muguru. Lenija mūzika ir kā radīta dejošanai – tajā ir saklausāmas solmūzikas, ritmblūza un fanka ietekme, kas ir mūsdienu popmūzikas un R&B pamats.

Lenijs šoreiz ir tērpies eleganti – dāmām noteikti pietrūka rokera caurspīdīgās maiciņas. Koncertam šova elementus rada tikai gaumīgais apgaismojums. Publikā šoreiz dominē pārīši, kas romantisko dziesmu pavadījumā ļaujas kailīgiem skūpstiem. Lenijs un viņa pavadošais sastāvs demonstrē lielisku improvizācijas mākslu, ierastos pop hītus izvēršot līdz pat 20 minūšu garumam. Diemžēl muzikālais priekšnesums daļai skatītāju šķita pārak garšs, un tie, nesagaidījuši pat koncerta vidu, pameta zāli, sūdzoties, ka diskā Lenijs esot skanējis citādāk.

Kravics izmisīgi cenšas iekustināt fanus uz dziedāšanu, bet, šķiet, dzied tikai pirmās rindas. Kad ir aizritējusi vairāk kā puse no koncerta, darbības uzņem ātrumu. Atslēga uz Latvijas klausītāju sirdīm ir dziesma “ American Woman”!

Taču Grand Finale faniem kļūst par lielu pārsteigumu! Izpildot “’Love Revolution” Lenijs nokāpj lejā pie skatītājiem, ļaujoties apskāvieniem, bučām un fotoaparātu zibspuldzēm, Vispirms tiek apciemotas kreisās puses tribīnes, bet tad daļa mīlestības tiek ari labajai pusei. Gala rezultātā lielākā daļa no tribīnēs sēdošajiem atrodas zālē, kuplinot lēkājošo fanu daudzumu. Pirms pēdejās dziesmas “Are You Going My Way”’ ovācijas ir sasniegušas maksimumu, un vakars tiek beigts uz spēcīgas roka nots, bet sirdī – mīļuma sajūta: “ sing this for your loved ones, do not look at me…”

Read Full Post »

%d bloggers like this: