Feeds:
Ziņas
Komentāri

Posts Tagged ‘fontaine palace’

sia1

I’m relentlessly fascinated by music journalism, although in Latvia it’s a low rated activity. If you manage to find your place, then more or less you’re connected with certain auditory, in my case – listeners of hard and heavy music. You can divide writing activity into – PR and critique. I have noticed the tendency that Latvian artists choose one person – journalist or radio DJ to work with. Therefore accepted the challenge: I spent two months together with Latvian heavy metal band ‘’SIA Radikal’’, collecting information, feelings and vibes to form them into a story. We already had our history. All of my creative channels were open, so I made seven articles, that’s quite enough to form a point of view and to entertain the readers who already have their attitude.

Radikal-0619

 ‘’SIA Radikal’’ are five individualities, with certain attitude and point of view about musical expression and life overall. ‘’SIA Radikal’’ has caused a lot of discussions and the band isn’t the cosset of main audience (but they still have their loyal fan basis). That was one of the main reasons for me to write about them, to let the readers discover the band from a different angle, without the stereotypes. I really don’t like superficial judgment and superficial articles. You need time to get acquainted with facts, opinions and real situation. You need to live it out.

I wanted to tell the story step by step, introducing the musicians one after another. The background of ‘’SIA Radikal’’ is very interesting. Rhythm guitarist Gustavs Terzens is well known journalist with great knowledge about media, music, people – both audience and artists. Vocalist Dainis Rijkuris is serious person and also businessman with creative thinking and work experience being in the team of ‘’Metallica’’. Bass player Matīss Elsbergs, drummer Artūrs Kupčs and solo guitarist Alvis Bernāns are educated, talented, creative and hardworking musicians. All of them share the same musical background. Musically you will recognize the influences of thrash metal grands, appreciate the preciseness in technique. The lyrics are in Latvian – social realistic and social political pointed: ‘’SIA Radikal’’ captured the moment of crisis five years ago – economical and also ethical, but the new songs are more about inner world, fights and hopes. And the performance is an outburst of energy.

Radikal-0038

The ‘’SIA Radikal’’ gave me good and interesting content (also new fact about the history of Latvian alternative music), my form was an interview enriched with my comments. I also asked the colleagues, friends and ex band members, what are their memories. Lack of critique, yes I agree. But the Internet is so full with negations and ‘’I know it better’’ attitude, and I’m fed up with it. I was caught by the promotion of Clutch’s newest record ‘’Earth Rocker’’ and I’m really excited about the story under QOTSA promising forthcoming record. Yes, that’s my kind of entertainment – purposefully developed story!

The result of my collaboration with ‘’SIA Radikal’’ will approve in the course of time. In my opinion, the organizing of publicity should be very systematic and regular, and then it makes sense. You create a sort of tradition that is open for interactions. Music journalism as publicity tool is still has to be developed in Latvia.

Although it was the silent Easter Saturday, the 5th Anniversary of ‘’SIA Radikal’’ expanded into intense evening. ‘’SIA Radikal’’ caught their audience into heavy metal loop and didn’t let them away for two hours. Topless fans rampaged near the stage. Close friends on the stage and heavy, replete set list. Debut of Alvis (it was his first ‘’SIA Radikal’’ concert) was observable – he has skills and he has charm. The most interesting part for me was the premier of new songs, which I have heard in the rehearsal in their creation phase. The celebration continues in Liepaja on 13th of April in club ‘’Fontaine Palace’’ together with the Italian band ‘’SNP’’ and me playing rock music disco. See you there, you, metal head!

Photo: Oskars Kupše

Advertisements

Read Full Post »

From 12th to 14th August the 6th annual Fontaine Festival took us back to hell in Liepaja! Comparing to the last year there were less visitors but all of them were interested in music that was offered during the festival. Certainly, Fontaine has its faithful audience – musicians and their most active fans from live gigs. And this is unbreakable tradition to meet at Fontaine Festival each year.

 This year festival had five stages, with extensive musical program and was officially positioned as three day festival. Although the party started already on  Thursday when Mr. Fontaine presented his movie “The Most Expensive band in the world”. On the Friday evening festival was opened by Swedish group “Langfinger” who literally set the stage on fire by mixing different styles of rock music, blues, and country. Afterwards “Langfinger” revealed that originally they were formed as a jam band, and right now they are still in development process so they don’t want to be put under some specific definition (the interview with “Langfinger” is in preparation – stay tuned). A lot of improvisation was demonstrated by Spanish Jam School who played on Acropolis Stage. They also involved the listeners, who got to read a passage of a story that was played by the musicians. One of the most stylish performances was done by the Swedes „”Skurkarna”. Their faces were covered by masks – old man faces with a grin on their lips, their hips were shaking in the groove of their music.  Funny and danceable music!

Every year Fontaine Palace organizes a contest for new bands – Flashlight. The winners receive an opportunity to play at Fontaine Festival and also a sponsorship for recording their debut album. This year’s winner of Flashlight is heavy metal band “Sacramental”, who already have proved themselves at Wacken Open Air festival.  Ok, they are following the best tradition of heavy metal – both musically and visually and their enthusiasm is impressing, but I was most inspired by their bass player, who demonstrated variety of technique to keep non-stop groove and also had his charm and vocal too.  I hope that my impression will hold on, because Latvian metal scene needs young and wild bass players!

Speaking of traditions, audience greatly enjoyed performance by bands “Pienvedēju Piedzīvojumi” and “Zig Zag” who can be called acornerstones of Latvian rock music. Their songs already have become a lot like modern Latvian folk-songs. And I am certain that  local punk rock legend “Inokentijs Mārpls”  has thought to his audience his newest songs during numerous concerts in this summer. One of the most hardworking Latvian bands this summer definatelly was “Laime Pilnīga” (outside Latvia known as “The Happ’s”), but even more zealous work is invested in heavy metal band “SIA Radikal” and its two month long album promotion tour, whose last concert was on Fontaine Festival. It is noticable that during the tour “SIA Radikal” has acquired quite active and numerous army of new headbangers generation.

While one tour has come to the end, another begins. Fontaine Festival was the 4th concert for  Brazilian thrash-death metal group “Tortune Squad” on their promotional tour for newest album  “Aequilibrium”. The band will be on the road till October. The musicians were happy to once again visit Liepaja. Their performance was mixture of precise thrash metal and death – blow vocal, all presented with energy that moved the audience like the 9th wave’s spindrift.

Host Louie Fontaine performed several times; the most remarkable was Fontaine’s Beat Machine in duet with percussionist Nils Īle. As result of this collaboration a unique groove was born.  During the breaks on Gypsy Camp stage the listeners could check out the young generation of Latvian heavy rock music. The boys looked like miniature “Guns n’ Roses”, so nice, but already with their attitude and considerable fan basis. Definitely Swedes “Tor Peders Kapell” had their most adventure time of all musicians – they had two concerts, one injury and a lot of new friends.

I had my own festival disappointment – unfortunately I didn’t hear “Transwagon” gig, but it is the reality of festival world that you can’t manage to be on time for all of the artists. It’s impossible, although Fontaine Festival gives the second chance. On Sunday “Phonomik” and “Rebel Riot” played one more time in Gypsy Camp, but after the dark they hold improvised jam session to entertain audience at the Fontaine palace.

Fontaine Festival always gives a lot of inspiration, that don’t make my writing process easier. There always will be an episode that could be worth writing for, but in that case writing process would became never endless. Oh, my writer ambition. But one remains constant – it is always difficult to leave Fontaine. So maybe Fontaine Festival should follow Hungarian festival example and make the party all week long? I may be hard but worth it!

Foto: Ģirts Gertsons (liepājniekiem.lv)

Latviski lasīt: easyget.lv

Read Full Post »

Edgars Āboliņš ir bundzinieks divās grupās, kā arī nereti redzams, spēlējot pie kolēģiem. Menedžeris diviem klubiem – Fontaine Palace un Nabaklab, diviem festivāliem, un, visbeidzot, arī koncertu aģents. Edgars ir darītājs, nevis runātājs. Mūsu saruna ir par vienu no otras neatdalāmo radīšanu un organizēšanu, mūzikas skatuves aizkulisēm un pavisam konkrēti – par gaidāmajiem festivāliem.

Grupa „ All Day Long” pastāv sešus gadus. Cik ilga ir tava individuālā muzikālā pieredze?

Šķiet, ka desmit gadi. Ar „ All Day Long” 2005. gadā sākām spēlēt tā, kā mēs to tagad darām. Tajā laikā mainījās dalībnieku sastāvs, iepriekšējā grupa izjuka. Mēs atkal apvienojāmies un tā esam turpinājuši. Koncertus sākām organizēt un spēlēt ģimnāzijas laikā. Nezinu, vai to var uzskatīt par lielu pieredzi – tas bija pirmais mēģinājums kaut ko darīt.

Kā tu sevi izjūti visvairāk – kā mūziķi vai kā menedžeri?

Mūziķis raksta dziesmas, spēlē koncertus – strādā pie radošā procesa. Es esmu bundzinieks divās grupās. Vairāk laika man aizņem grupu un abu klubu menedžments.

Kā tev izdodas nošķirt pienākumus? Kā bundzinieks tu noteikti redzi, ka konrkētajā situācijā varētu kaut ko uzlabot.

Jā, bet tas netraucē. Man liekas, tā ir katram mūziķim, kuram ir nācies spēlēt, piemēram, slikti organizētā festivālā. Nē, nav tā, ka es visu laiku domātu, kā kaut ko varētu izdarīt. Ja tu brauc spēlēt, tad tu spēlē. Ja ir jāstrādā, kaut kas jāizdara – tu darbojies. Šos pienākumus nevar nodalīt. Piemēram, grupā „ Inokentijs Mārpls” pats Dambis sevi menedžē. Šīs lietas saplūst kopā.

Mēdz apgalvot, ka Latvijā mūziķiem pašiem ir jābūt menedžeriem.

Tā tas ir. Nav jau tik daudz cilvēku, kas saprot, ko menedžmenta jomā būtu jādara. Nav jēgas no menedžera, kurš neko nesaprot. Pats mūziķis savā labā var izdarīt vairāk. Vai arī – menedžeris jūt, ka ar grupu var strādāt, šo procesu ir spējīgs vadīt, un tur kaut kas sanāk. Es nedomāju, ka grupai obligāti ir jāmeklē cilvēks, kas pilda menedžera uzdevumus. Tas vienmēr beidzas ar bardaku. No savas pieredzes ar klubu varu teikt – man ļoti bieži ir bijuši gadījumi, kad man zvana jocīgs menedžeris, bet galu galā es visu sarunāju ar grupu. Uzskatu, ka Latvijā vidusmēra grupai menedžeris nav vajadzīgs. Situācija mainās, kad grupa sāk aktīvi koncertēt vai noslēdz sadarbību ar ierakstu kompāniju. Lielisks piemērs ir grupa „ Skyforger”, kuru menedžeris, manuprāt, ļoti labi strādā.

Tev ir sava aģentūra?

Jā. Es sevi nesauktu par mūzikas menedžeri, esmu koncertu aģents. Tā ir booking aģentūra, bet pēdējā laikā, strādājot ar klubu un festivālu menedžmentu, ar aģentūru sanāk ļoti maz darboties. Dažreiz aģentūra noder klubiem, piemēram, ja atbrauc laba grupa, ir iespēja sarunāt divus koncertus – gan Liepājā, gan Rīgā un vēl kaut kur pa ceļam. Mums ir izdevīgi un arī viņiem ir labi, jo tādā veidā aizpilda piecas dienas tūrē.

Kā tev šķiet, vai cilvēku muzikālā gaume klubu sezonā atšķiras no tā, ko viņi klausās vasarā?

Varētu teikt, ka jā. Bet reāli – nezinu, pats neko tādu neesmu izjutis.

Ko tu domā par grupu rotēšanu pa vienas pilsētas koncertu vietām?

Jā, tā ir liela problēma. Latvijā ir ļoti maz grupu, kuras seko līdzi koncertu vietu un laika izvēlei – kur tiek spēlēts, kad tiek spēlēts. Apzinās mērķi. Vairāk ir tādu grupu, kas nospēlēs pēc iespējas vairāk koncertu par 50 latiem, iegūstot naudu, lai nomaksātu mēģinājumu zāles īri. No šādas neapdomības labums nebūs nevienam. Uz koncertu nāk arvien mazāk cilvēku, agri vai vēlu grupu pārstās aicināt vai nemaksās honorāru. Protams, vēl ir iespēja nospēlet privāto vakaru firmas banketā un pēc tam sniegt koncertu klubā, vai arī koncertu sniegt divās pilnīgi dažādās vietās. Vēl ir liela starpība – vai tu spēlē bārā cilvēkiem, kuri nāk dzert alu, vai klubā savā koncertā. Ja grupa spēlē bārā, izkaidējot tur nejauši ienākušos cilvēkus, tad varbūt tur arī vajag palikt. Nevajag spēlēt lielākos klubos, koncertos, festivālos. Jā, ir dīvaini, ka grupas nespēj izšķirt prioritātes.

Daudz kas mainās, grupai sasniedzot zināmu popularitāti.

Jā, tā tas ir. Ja paskatās populārākas grupas – pēc izdota albuma nospēlē tūri un tad ietur pauzi. Veidojas zināms cikliskums. Parastām grupām, it kā parastām… Tikko iedomājos par „Soundarcade” , viņi nav nekāda ūber grupa. Bet tajā pašā laikā mēs vienmēr domājam līdzi – kur spēlēt, cik bieži spēlēt. Tā, lai nevienam neapniktu. Tad tu vari uz koncertu iegūt 200 klausītājus. Man liekas, jebkurai nopietnai grupai vajadzētu apsvērt, kur un cik bieži viņi spēlē.

Ja reiz tiek pieminēta grupa „Soundarcade”. Kā grupai veicās Igaunijā „Tallin Music Week”?

Kaut kas tur notika, bet gribētos vairāk jēgas. Mēs varējām dabūt vairāk, bet šobrīd ir ok. Nākamajam gadam esam sarunājuši vairākus festivālus. Pārliecinājos, ka Igaunijā ir interese par „Soundarcade” , jo parasti Lietuvā atsaucība bija lielāka nekā Igaunija. Tagad vismaz ir skaidrs, ko šīs lietas labā darīt.

„Soundarcade” mūzika stilistiski ir diezgan tāla no kopējās Baltijā populārās rokmūzikas gaumes. Labi, Igauņiem ir grupa „Talbot” …

Tieši to gribēju teikt! Igaunijā šīs mūzikas skatuve ir attīstīta, tāpat arī Somijā. Šīs abas valstis bija iemesls, kāpēc mēs apmeklējām „Tallin Music Week” . Katrā valstī ir auditorija, kuru interesē šāda veida mūzika. Jautājums – vai izdodas trāpīt pareizajā festivālā?

Pievēršoties festivāliem, „Fontaine Festival” šogad ir diezgan orientēts uz smago mūziku. Vai tas ir apzināti?

Nē, tā ir sagadīšanās. Sanāca daudz smago mūziku izpildošas grupas, kuras mums patika un mēs gribētu tās dzirdēt spēlējam festivālā. „Torture Squad” jau pāris reizes ir bijuši Latvijā, mēs gribējām viņus atkal uzaicināt. Dāņi „Phonomik”, mums labi draugi „SIA Radikal”. Grupa „Evil One” ir tūrē, mums likās, ka ir vērts viņus uzaicināt. Mēs netēmējam būt metāla festivāls.

Fontaine klubs, viesnīca ir rīdzinieku iemīļota vieta. Kā ir ar Liepājas publiku?

Liepājas publika ir vairāk sadalījusies. Pilsētā ir atvērti vēl divi klubi, līdz ar to daļa cilvēku apmeklē šīs jaunās vietas. Liepājniekus ir grūtāk dabūt uz Fonteinu nekā tas bija agrāk. Ļoti daudz cilvēku ir aizbraukuši no Liepājas, kur ilgu laiku nebija darba iespēju. Līdz ar to regulāro Fontaine apmeklētāju ir kļuvis mazāk. Viņi neapmeklē citas vietas, viņi vienkārši vairs nedzīvo Liepājā. Bet Fontaine vairāk apmeklē lietuvieši! Vasarās viesnīca ir diezgan pilna.

Fontaine pastāvēšanas laikā ir mainījušās muzikālās tenedeces. Vai tā ir pielāgošanās?

Nē, drīzāk pašiem iekšienē kaut kas mainās. Mēs nekad neesam prātojuši, vai mums vajadzētu vairāk regeja vai kādu citu mūzikas stilu. Tā tas nav. Mēs, protams, domājam līdzi, bet tas nav kā popmūzikā – ja roks neiet, tad spēlēsim uz sintezatoriem, lai ir maigāk. Mēs koncentrējamies uz to, kas mums patīk, un citiem arī varētu būt tīkams. Protams, ir korekcijas. Kad nodega klubs, mums vajadzēja pārveidot programmu. Biežāk brauca pašmāju grupas. Mēs skatāmies, kas notiek, bet neiespringstam uz stiliem.

Uz „Fontaine Festival” brauc satikt draugus. Un pa vidu atjēdzas – laba grupa uz skatuves spēlē!

Nu jā, personīgi man patīk festivāla attīstība. Man liekas, ka lielie festivāli 2007. un 2008. gadā bija nedaudz par traku. Mēs sākām no nepareizā gala. Man liekas, ka šis „Fontaine Festival” ir pareizais formāts, no kura attīstīties uz augšu. Nevis pārforsēt!

Es atceros, 2008. gada programma bija burvīga, bet apmeklējumu varēja vēlēties labāku…

Tā gada festivāla programma bija specifiska. Ierindas pilsoņiem daudzu mūziķu vārdi, piemēram, regeja leģenda Džimijs Klifs neko neizteica. Tiem, kuri neklausās regeju ir diezgan vienalga. Klausītāji, kuru muzikālā izglītotība ir zema, nepieņem nezināmus mūziķus, nezina stila aizsācējus un leģendas. Tāpat bija ar „Ten Years After”. Grupa kļuva populāra jau sešdesmito gadu beigās, spēlēja leģendārajā Vudstokas festivālā 1969.gadā, bet šeit neviens to nezina, vienkārši neinteresējas. 2007. gadā bija „Bloodhound Gang”. Tas bija forši, bet man liekas, ka ir labi, kā tas ir tagad! Tas nenozīmē, ka mums nekad nebūs lieli hedlaineri. Bet pagaidām šis festivāla formāts mūs apmierina.

Tu labprāt koncertiem angažē Latvijā nezināmas grupas. Kas tevi motivē uzdrīkstēties?

Kā nu kuro reizi. Bieži vien tās ir simpātijas. Grupa man uzraksta. Pēdējā laikā es pats speciāli nevienu neaicinu, bet arī tā mēdz būt. Kad izdzirdu ļoti labu grupu un liekas, ka koncertā viņiem ir jāspēlē. Ja vēl ir pareizais laiks, piemērots pasākums, grupa spēj atbraukt un jūtu, ka varētu notikt. Tad arī koncerts notiek.

Svarīga ir intuīcija?

Notiekti, citādi nekas nesanāk. Daudzi brauc koncerttūrēs. Ja man konkrētais datums der, mēs abupusēji spējam vienoties, tad viņi var spēlēt. Ir grupas, ar kurām ir izveidojusies draudzība. Piemēram, ar „All Day Long” spēlējot Somijas festivālā, ar mums tīkamu grupu tiek sarunāts, ka kopā spēlēsim koncertu Latvijā. Arī tā var to darīt.

Kādi, tavuprāt, vienkāršiem, ar mūzikas aizkulisēm nesaistītiem, cilvēkiem ir vislielākie maldi par kluba ikdienu?

Es nezinu. Ja kāds kaut ko pasaka, es varu atbildēt – tas tā nav! Bet tā uzreiz es nevaru iedomāties. Ir cilvēki, kas kluba menedžmentu neuzskata par darbu, bet gan par muļķošanos. Protams, daudzi cilvēki nezina, ko es daru, bet tas man pat patīk!

Kas ir trakākais, kas var notikt festivāla organizatoram?

„Fontaine Festival” laikā uz pāris stundām pusei no pilsētas izslēdzās elektrība. Tā gan nebija mūsu problēma, bet „Bloodhound Gang” tā aizdzērās, ka nokavēja citu festivālu. Mums nācās organizēt papildus transportu, lidojumu. Bet tādas lietas mēdz piedzīvot visi, kas nodarbojas ar organizēšanu.

Kas ir tavi šīs vasaras gaidītākie festivālu notikumi?

„Fonofestā” noteikti gribu redzēt un dzirdēt Frenku Tērneru. Viņš uzstāsies kopā ar grupu. Festivālā „Summer Sound” nav nekas konkrēts, ko gribu dzirdēt, bet mani interesē, kā festivālam veiksies. Ceru, ka labi! Festivāls ir jauns, ar lielu atvēzienu, un būtu pelnījis izdošanos. Varbūt nav smuki tā teikt, bet man pašam interesē „Laba Daba” (AL.:Edgars ir festivāla organizatoru komandā). Festivālā piedalīsies vairāks grupas, kuras es pats esmu gribējis redzēt – regeja, ska grupa no Krievijas. „Positivus” ir līdz šim spēcīgākā programma, bet tā mani nav spējusi ieinteresēt, jo ikdienā tādu mūziku neklausos.

Kas ir tavi „Fontaine Festival” favorīti?

Somu grupa „Mozes Hazy”. Es viņus atceros no MTV šova. Man iepatikās mūzika, bet nezināju, ka to izpilda viņi. Šogad „Mozes Hazy” festivāls sanāk pa ceļam, un viņi labprāt pieņēma uzaicinājumu. Esmu priecīgs par šo sagadīšanos! Viņi būs spēcīga koncerta grupa, spēlēs Fontaine Palace festivāla pirmajā dienā.

Foto: Anrijs Požarskis

Read Full Post »

Ar Fontaine Festival ir kā ar senu draugu, ar kuru reizi gadā kopā nododat uguņus! Atceroties pagājušā gada festivālu, gribas cerēt, ka arī šī gada 12. – 14. augusts būs ellīgi karsts, pilnībā attaisnojot festivāla devīzi „Back In Hell”. Šajā vasarā Fontaine Festival oficiāli ir kļuvis par vienu dienu garāks, bet plāns paliek ierastais – piektdienā un sestdienā klausāmies, bet svētdienā atpūšamies un baudām jam session. Uz četrām skatuvēm kopā uzstāsies 27 grupas, publiku dancinās Radio 101 Dj, bet jam session meistarklasi prezentēs Spanish Jam workshop.

 Fontaine Festival māksliniekus var iedalīt četros stilistiskos pamatvirzienos – rokmūziku, metālmūziku, pankroku un blūzs. Daļai mūziķu festivāls ir pieturas punkts jaunāko ierakstu prezentēšanas turnejās. Ir mūziķi, kuriem festivāls ir kļuvis jau par ikgadēju pasākumu, bet vēl vairāk ir to, kuriem šis Fontaine Festival būs pirmais.

Sāksim ar muzikāli vissmagākajiem. Festivāla vieni no galvenajiem māksliniekiem ir brazīļu thrash metāla grupa „Torture Squad”, kas Eiropā koncertē jaunākā albuma „Aequilibrium” tūrē. Brazīlieši ar niknu priekšnesumu, nesavtīgu atdevi un priekžīmīgu headbang uzstājās jau 2008.gada Fontaine festivālā, dienu iepriekš spēlējot arī klubā DEPO. Nikni grupas mūziķi ir tikai uz skatuves – komunikablais grupas līderis Viktors toreiz neslēpa izbrīnu par to, ka „Torture Squad” koncertu klausījās meitenes, kuras pat pamanījās metālam pielāgot deju soļus! Otri hedlaineri, grupa „ Rebel Riot”, savu muzikālo spēku un skatuves sajūtu lieliski pierādīja noslēdzot 2010.gada Fontaine Festival. Tagad grupas kontā ir debijas albums „Make A Mess”, bet sastāvā – jauns basģitārists. Turpinot par metālu – nav šaubu, ka pašmāju grupa „SIA Radikal”, gan arī francūži „ Evil One” savā mūzikā apvieno thrash metāla skolas labākās zinības, izjūtot melodijas un monotono rifu mijiedarbības vislabāko proporciju. „ SIA Radikal” Fontaine Festival ietvaros nospēlēs savu divdesmito albuma „ Monokarš” tūres koncertu. Arī „ Evil One” spēlēs visjaunāko muzikālo materiālu, par kuru apskatnieki izsakās- albuma dziesmas ir kā sulīgā ābolā paslēpta asa žilete. Visbeidzot Liepājā atgriežas arī dāņi „Phonomik”, kuru izpildītajai mūzikai ir jaunās un vecās metāla skolas skanējums.

Ar pareizajiem vārdiem tevi iekustinās pankroku izpildošās grupas. Ja vēlies „ Inokentiju Mārplu” skatīt no pirmās rindas, tad noteikti kājās velc pamatīgus apavus. Inokentija faniem nav vajadzīgas trīs dziesmas, lai iekustētos. Jautrība sākas jau ar pirmo noti. Jau kādu laiku pankroka grupa darbojas studijā, ierakstot gan vecas, gan jaunas dziesmas. Tomēr Fontaine Festival nekas jauns netiek apsolīts, varbūt tikai nedaudz…„ VIPP Basbočka” dziesmās dzied par lietām, kādas tās reāli ir un katrs par tām reiz būs aizdomājies. Zviedru „ Imo & The Tents” muzikālā hiperaktivitāte ir tik milzīga, ka atgriezīs vīrietību arī 90 gadus vecam opapam. Bet somu „ Folke Westside” sintētiskā enerģija liks lēkāt kā neona krāsās svītrotam tetra klucītim. Dejas būs neizbēgamas! Argentīnieši „ Argies” muzikāli apvieno ska, pankroku, rokenrolu un Latīņamrerikas ritmus. Grupa pastāv jau no 1984.gada, bet, nekāda stresa, grupas sastāvs ir jauns un enerģisks! „ Argies” mūziķi pievienojas uz noteiktu laika posmu, tādā veidā uzturot nemitīgu dzīvelību.

Rokmūzika Fontaine Festival skanēs daudz un dažāda. Kā galvenie hedlaineri ir jāmini somi „ Mozes Hazy”. Grupas muzikālo veiksmes recepti veido lieliskas, labākās tradīcijās rakstītas dziesmas, kuras koncertos tiek spēlētas ar enerģiski, izmantojot dažādus instrumentus. Grupa gada sākumā ir izdevusi albumu „Better Beware”. Savu 17 gadu pastāvēšanu ar aktīvu koncertēšanu šajā vasarā svin grupa „ Pienvedēja Piedzīvojumi”. Laika gaitā grupai ir mainījušās klausītāju paaudzes, tāpēc nav šaubu, ka kādam Fontaine Festival Pienvedēji kļūs par jaunatklājumu. Arī grupai „ Laime Pilnīga” vasaras mēneši būs aizritējuši debijas albuma „ Dual” svinību koncertos. Grupas mūzika klasiskā roka pamatus izdaiļo ar džeza, blūza un citu stilu elementiem, neaizmirstot par pārsteigumu, piemēram, savādāka muzikas instrumenta izskatā. Jaunie „Black Apple Market” Fontaine Festival debitēja aizvadītajā gadā, esot Flashlight konkursa uzvarētāji. Šovasar grupa sola jaunu, sarežģītāku programmu. Būs ko klausīties! Ja tev ir neatbildēti jautājumi par hard roka žanru, tad tev obligāti ir jādzird grupas „ Rūsa” uzstāšanās. Jautrība būs neizbēgama „Zig Zag” koncertā. Viņi sāka kā panki, ar laiku kļūstot arvien melodiskāki. Mūsdienu rokmūzikas krājumam devuši dziesmu „ Man ir silts”. Grupa „ Faith of Merchants” patiks melodiska indie roka piekritējiem. Zviedri „ Tor Peders Kapell” ļaus atgriezties atpakaļ laikā, justies kā hipijam vai vienkārši redzēt krāsainus sapņus pat neaizverot acis. Trio „Surkarna” identitāti līdzīgi mūsu Reiganiem slēpj maskas, bet viņu mūzika ir hiperaktivitātes caurstrāvots garāžroks. Ja tev patiks piektdienā 12.08. dzirdētā zviedru grupu „ Langfinger”, tādā gadījumā tev sestdienā 13.08. noteikti ir jāiet klausīties arī „ Transwagon” – abas grupas izpilda mērenu stoner roku, liekot apreibt no grūva, ģitāras vibrējošajiem efektiem. Grupa „Gaujarts” uzstājas rokgrupas sastāvā, tomēr pieskaitīt viņus pie rokgrupām laikam nebūtu īsti korekti. „Gaujarts” ir kā muzikāla dzeja, kurā statp tekstu un mūziku valda demokrātija. Festivāla ietvaros grupa spēlēs pavisam jaunu programmu no septembrī gaidāmā albuma.

Iespējams blūzs ir viens no egoistiskākajiem mūzikas stiliem, kurā mūziķa sirdsāpes izvaid ģitāras dvēsele. Dzirdot „ Mirta & The Hot Accustic” vokālistes Mirtas spēcīgi samtaino balsi, tev šķitīs, ka Dženisa Džoplina ir augšāmcēlusies. Grupa pastāv jau 17 gadus, spēlējot labāko gan no agrīnā, gan klasiskā blūza. 2010.gada nogalē prezentētais Louie Fontaine albums „Evil Love” ir kaislību pilns, dziesmu stāsti ir par mīlestību – karstasinīgu, nodevīgu, greizsirdīgu, visdrīzāk nelaimīgu. Dziesmas ir ieturētas 50. gadu Amerikas mūzikas noskaņās. Namatēva grupas sastāvu veidos labi zināmie „The Hobos” instrumentālisti. Arī Alis P jeb Gundara Ruļļa dziesmas ir par sievietēm, mīlestību un no tā izrietošajām sekām. Tie ir emocionāli, daudzkrāsaini stāsti, blūzs latviešu valodā. Alis P muzikālo sastāvu veidos divi Edgari, zināmi no grupām „ All Day Long” un „ Mona De Bo”.

Lielais eksperiments, kuru obligāti ir jāredz, būs THE BEAT MACHINE FEAT NILS ILE. Leģendārā The Beat Machine ir Louie Fontaine muzikālās daiļrades nozīmīga iezīme. Ar tonnu smago, tvaiku darbināmo mašīnu viņš laika posmā no 1999. – 2003. gadam apceļo 15 Eiropas zemes. Nonākot ASV, The Beat Machine tās milzīgā apjoma dēļ nonāk FBI aizdomu lokā, kuri to ir noturējuši par bumbu. Festivāla ietvaros mašīnas darbinātājs Louie Fontaine uzspēlēs kopā ar izcilo perkusiju meistaru Nilu Īli.

Grupu „ Fab Twins” veido Louie Fontaine fona vokālistes, kuras festivālā uzstāsies ar savu akustisko programmu. Kā tā skan? Tas arī man būs pārsteigums. Radio 101 Dj kolektīva – Egona Reitera, Arta Volfa, Eduarda Švāna un Toma Grēviņa atdeve ir mērāma 101 produktivitātes procentos. Tas nozīmē, ka arī dejotāji nedrīkstēs atpalikt. Vai Spanish Jam workshop dalībnieki metīs izaicinājumu kādam pašmāju meistaram? To noskaidrosim festivālā.

Read Full Post »

Ceturtdienā, 30.decembrī klubā spēlēja grupas „Pūķa gars” un „Relicseed”, kuras kopējos koncertos svinēja debijas albumu ierakstīšanu. Kopā tika spēlēti koncerti Cēsīs Fonoklubā, Rīgā – Studentu klubā, bet Fontaine Palace koncerts bija pieteikts kā divtik ilgāks, ko pēc koncerta grupas atzina kā kļūdu. Tomēr, vai plānotais mērķis tika sasniegts? Izdarīto komentē „Pūķa gars” basa ģitārists Edgars Špengelis: „Šī sadarbība apliecināja divu grupu spēku! proti, tas, cik labi, interesanti un radoši kopā plecu pie pleca var izpausties divas apvienības!” Viņu papildina „Relicseed” frontmenis Edgars Rakovskis: „Esam iztikuši bez ekscesiem, liekām domstarpībām, bezjēdzīgām diskusijām. Man personīgi patika savstarpējās komunikācijas maniere, čomiskā attieksme vienam pret otru un elementārs savstarpējs koleģiālisms.” Koncerta publiku veidoja smagās mūzikas domubiedru grupa, daļa no tiem šim notikumam par godu bija mērojuši ziemoto un nogurdinošo ceļu no Rīgas. Liriskie „Pūķa gars” saņēma klausītāju atbalstu aktīva „headbang” izskatā, bet niknie „Relicseed” pārsteidza ar savu spēju dancināt publiku smagā metāla taktīs. Cilvēki tik tiešām dejoja pāros pa divi! Ja kāds Vecgada priekšvakarā bija sadomājis taupīties, tad visdrīzāk to darīja mājās.

Fontaine Palace nakts paskrien nemanot, bet, atverot acis, nākas secināt, ka zemeslodes austrumi krietni sen ir sagaidījuši Jauno gadu. 2010.gada nogale Fontaine Palace, Fire Bar, Royal hotel pulcēja demokrātiski raibu publiku. Pasākuma noskaņa – viegla un gaisīga kā glāzē sprēgājošie šampanieša burbuļi, kas tā vien aicina virpuļot dejā. Citi varianti nebija! Oficiālā dejošanas iespējas četros muzikālos pavadījumos. Fontaine Palace publiku rokenrola un garāžas roka sintezētas mūzikas ritmos dīdīja grupa „Lord Bishop”. Fire bar jau otro Jauno gadu ieskandināja „The Hobos”. Viņu vadībā gurnu kustībām varēja pievienot jau paša radītu melodisko vibrāciju jeb vienkārši dziedāt grupai līdzi. Pavisam „oldskūlīgu” deju cienītāji savu ritmu atrada Fontaine Royal otrajā stāvā, kur kā vecajā labajā izlaiduma ballē varēja uzgriezt vienu – viens, divi, trīs, viens, divi, trīs – valsīti. Bet Prison bar pavisam laiskajiem dejotājiem kustības priekšā rādīja meitenes – aktīvas un kailas meitenes. Zināms, pī-pauzes mēdz ievilkties, sarunas mēdz būt ļoti aizraujošas, taču sagaidot īsto mirkli, ir iespēja rasties pārsteigumam. Tā, lūk, mēļo, ka rīta agrumā esot notikusi skanīga džemošana. Arī mūzikas ierakstu skaņas hipnotizējošais spēks pēdējā dejotāja spēkus bija izsmēlis tikai ap 1.janvāra 10-tiem no rīta.

Atnākot Jaunajam 2011.gadam, pavasarīgs lietus Liepājā bija nokausējis sniegu, milzu kupenas atstājot vien uz šaurajās ielās sniegā ieraktajām automašīnām, bet vēja plosīto reklāmas plakātu skaņa pat nedaudz atgādināja pērkona grāvienus. Vēlas brokastīs tika apvienotas visas trīs ēdienreizes, lai pēc īsas vakara snaudas varētu turpināt svinības. Fire bar skatuve 1.janvāra vakarā bija atvēlēta grupas „Ādamsu Famīlija” muzikālajām izdarībām. Dzīvajā grupa atstāj daudz vitālāku un skanīgāku priekšstatu nekā digitāli pieejamos ierakstos. Mūziķu izpildītais repertuārs sastāv no pašu dziesmām un roka klasikas, atrodot vietu gan Hendriksa, gan Dilana zināmākajiem hītiem. Publikai dziesmu atkārtošanas pieprasīšana nebija jāatgādina. Arī ritentiņš tika apmests – pilns komplekts jautrības! Liepāju var būt grūti atstāt. Ne tikai metaforiski, jo skumji ir aizbraukt, bet pavisam reāli. Autobusa biļetes ir izpirktas. Ceļa apstākļi – ekstrēmi.

Read Full Post »

2010. gada 3. decembrī dienasgaismu ieraudzīja RELICSEED debijas albums „60 minūtes sapņa”, un šis notikums tika kārtīgi nosvinēts LMA Studentu klubā kopā ar draugiem PŪĶA GARS. Jāatgādina, arī viņiem šogad debija „Kārdinājums”, kura taustāmais formāts vēl top. RELICSEED pateicas visiem, kuri ieradās uz Studentu kluba koncertu: „Mēs bijām un vēl jo projām esam ārkārtīgi patīkami pārsteigti un aizkustināti!”

Nākamais pieturas punkts ir mūzikas veikals RANDOMS Rīgā, Kaļķu ielā 4, kur 17. decembrī (nākamo piektdien) laikā no plkst. 18.00 būs iespēja tikties ar RELICSEED dalībniekiem, savā īpašumā iegūt gan CD ar ielūgumu uz Liepājas koncertu 30. decembrī klubā Fontaine Palace, gan kreklus un citus sīkumus ar grupas simboliku.

Jau nākamnedēļ grupa sāk gatavoties Liepājai – arī tur RELICSEED būs kopā ar  PŪĶA GARS, kas paredz skaļu, enerģijas un emociju pārpilnu muzikālu baudījumu gandrīz 3 stundu garumā. Jā, gaidāmi arī daži pārsteigumi. Biļetes uz šo pasākumu varēs iegādāties iepriekšpārdošanā www.bezrindas.lv no 15. decembra. Ir izmaiņas arī albuma prezentācijas tūres grafikā: sākotnēji plānotais gala koncerts Liepājā nebūs pēdējais. Abas grupas priecēs fanu ausis:

2011. gada 7. janvārī Rīgā, atjaunotajā Rock`n`Riga

201.gada 15. janvārī Jelgavā, Melno Cepurīšu Balerijā.

Uz šiem koncertiem ieeja bez maksas.

Šie nav pēdējie jaunumi! Sekojiet līdzi informācijai medijos, portāla draugiem.lv mūzikas profilā (www.draugiem.lv/relicseed) un tiekamies koncertos!

 

Foto: Indra Kļaviņa

Read Full Post »

Fontaine Festival nedēļas nogale jau trešo gadu man ir rezervēta jau vasaras sākumā. Festivāls ir pamatots iemesls, lai atrastos Liepājā, uz kuru, diemžēl tik bieži nesanāk aizbraukt. Love in Hell – bija šī gada festivāla devīze. Nu dien, šādā elles karstumā vienīgais prātīgais darbs ir  nomest drēbes, lai mīlētos. Karstums saglabājās arī 13., 14 un, protams, 15 VIII, kad ostmalas promenādi piepildīja Fontaine Festival apmeklētājiem. Lielo interesi veicināja lētā ieejas biļete –  abas festivāla dienas maksāja 5 Ls.  Sava loma bija lieliskajiem laika apstākļiem, kā arī faktam, ka arī nepērkot biļeti varēja labi izklaidēties, piemēram, sēžot uz soliņa pretī klubam Fontaine Palace.  Manuprāt, pēc piedzīvotās ugunsnelaimes kluba leģenda ir kļuvusi vēl spēcīgāka, uz Liepāju atvedot jaunus ziņkārīgos, kā arī uzticamos rīdziniekus. Runājot par rīdziniekiem, zinu vairākus cilvēkus, kas ir izteikuši vēlmi vecumdienās kļūt par liepājniekiem. Vēl viņi ir jauni un sprigani, tāpēc Fontaine ir to vasaras mājas vismaz vienā vasaras nedēļas nogalē. Gribas pieņemt, ka esot Fontaine, laiks un notikumi ir pakārtoti mākslinieku nedaudz haotiskajam dzīvesveidam. Līdz ar to neizbrīnija faks, ka festivāla programmā ir notikušas izmaiņas, kas radīja orientēšanās  problēmas un neziņu – kad, kur, kas spēlēs?!? Taču tāda ir  festivālu ikdiena – vienmēr kādu tu nedzirdēsi. Aktīvākā koncetu darbība norisinājās klubā  un laukā esošās Gipsy Camp lielās skatuves. Fire Bārā cilvēki varēja patverties no burzmas, taču Prison Bārā vērot go-go meiteņu priekšnesumus.

Saulriets nemazināja klubā valdošo karstumu, ko pirmie dabūja izbaudīt kaimiņu lietuviešu „AC/DC Tribute” grupa. Viņi jau desmit gadus spēlē leģendu dziesmas un iejūtas viņu ādā.  „Viņi bija tik labi! Es uz Varšavu netiku, vismaz  tagad kaut kas!” – priecīgi atzinās mans Liepājas kolēģis.  Austrāliešu  dziesmas uzkurbulēja publiku tālākajam piektdienas vakaram. Arī grupa „Tā Tā Tā”, kas pēc 23 spēlēja uz āra skatuves, savus klausītājus uzrunāja. Šīs grupas veiksmes atslēga ir labi zināmie radio singli,  pašu mūziķu personības, kas klausītājiem ir labi  pazīstamas, un profesionalitāte. Nākamie skatuvi ieņēma „The Capital Beats” – regeja grupa astoņu vīru sastāvā, kuriem bija pievienojušās divas dejojošas meitenes. Somi izpilda seksuālu, uz dāmu auditoriju orientētu regeju, kas savu mērķi sasniedza arī  Liepājā. Šādu koncertu būtu jāprotas izmantot stiprajam dzimumam. Mūziķi meitenes ir uzkarēšuši, līdz ar to viņas ir daudz vēlīgākas. „ I just want to see you naked” – dziedāja solists, pēc tam saņemot skūpstu pārmaiņus no abām dejojošajām meitenēm. Tikmēr man blakussēdošais Uldis savu skatienu bija nofokusējis uz jauniņas blondīnes mazo, rozā šortos ietērpto un regeja ritmos trīcošo dupsīti. Viņš neizturēja un meitenei pieskārās. Viņa smaidīja. Viņš uzsāka sarunu. Somu mūziķi (arī citās  reizēs) ir liels pašmāju meiteņu magnēts, itāļu post pankroka grupai „Red Car Burns” šādi neveicās. Viņiem bija jāspēlē mazai grupiņai interesentu, kuru vairākums bija stiprā dzimuma.

Par manu piektdienas nakts pārsteigumu ir atbildīgs Alis P, kurš „Fire Bar” uzstājās kopā ar grupu „Mona De Bo” – šādā sastāvā Gundara dziesmas, izpildītas uz elektriskām,  radudošām ģitārām, kas tika pakļautas mirkļa iedvesmas improvizācijas iegribām,  kļuva daudz roķīgākas un ekspresīvākas. Alis P ir unikāls ar to, ka pierāda – blūzs tomēr var skanēt arī latviešu valodā. Piemēram, dziesma „Tapešu iela”.  Fontaine Palace karstās skatuves spēlēja grupa „Nasty Smile”. Šī koncerta vienojošais ietērps bija apakšbikses, kas šoreiz bija ar jūtamu pamatojumu, jo temperatūra pieņēmās karstumā. Par pēkšņo spērienu nebija atbildīgs bundzinieks, bet gan izlāde virs Liepājas debesīm, kuru pavadīja spēcīgs lietus gāziens. Ienākošie cilvēki paziņoja, ka ārā ūdens esot līdz ceļiem. Tik tiešām, kluba namdurvju priekšā bija izveidojusies milzīga peļķe, un tās šķērsošana sausām kājām nebija iespējama. Šī slapjā nejēdzība notika laikā, kad uz skatuves bija jākāpj Luijam Fonteinam.  Piektdienas programmu noslēdza „Golden Shower” industriālais priekšnesums. Apdullinošie elektronikas bīti un mūziķu spēles ar naglām un āķiem, man lika aizdomāties par austrumu faķīriem, kuri ar savu ķermeni veic sāpīgas manipulācijas. Šķiet, apkārtējos šis priekšnesums neizraisīja milzīga emocijas, agrajā rīta stundā viņi labāk nodarbojās ar sevi interesējošām sarunām.

Otrās dienas rītā, atverot melnos Fontaine Royal aizskarus, dienas gaismā ieraudzīju linča tiesas upuri, kas bija pakārts pie Gipsy Camp ieejas esošajā kokā. Butaforija bija izdevies kovbojnieciska paskata joks, kas notikumu gaitā palika bez kājām. Sestdienā glābiņš bija meklējams pludmalē. Ēnu varēja meklēt ar lupu, tāpēc izdzīvošana bija iespējama guļot tuvu pie paša jūras. Normālā klausīšanās gatavībā mēs bijām vien uz plkst 22os., kad Fontaine Palace skatuves spēlēja konkursa Flashlight uzvarētāji „Black Apple Market”.  Plānoto trīs dziesmu vietā es noklausījos visu koncertu. Kaut arī grupa atzinās, ka nav koncertpieredzes bagāta, lieliskie džeza un roka sakausējumi nodeva mūziķa profesionālo izglītību. Par spīti pauzēm, „Black Apple Market” nepazaudēja koncerta vienot plūdumu, tā nobeigumā spēlējot pilnai zālei. Francūžiem „Electric Suicide Club” neizdevās  viegli iekustināt publiku. Džeki nebēdāja, viņi atcerējās sen zināmu patiesību par Muhamedu un Kalnu, paņēma savus instrumentus, noleca no skatuves un spēlēja  entuziastisku lēkātāju vidū. Grupa „SIA Radikal” spēlēja Fontaine Palace. Vīri ir zinoši ne vien spēcīga thrash muzikālajās formulās, bet arī zina, kā savā labā pielietot teksta materiālu. Tā bāze ir lokāli sociālas tēmas,  kuras ir zināmas jebkuram. Un katram būs par tām viedoklis, bet viedokļi mēdz „rīvēties”, un tad rodas metāls!

Festivāla galvenie mākslinieki bija „Skyforger”, kas jau uz soundcheku bija sapulcinājuši brangu ziņkārīgo auditoriju. Cilvēki nervozi meklēja savējos, labāku skatu vietu un vēl sazin ko.  Varēja just, ka daļai „Skyforger” daiļrade nav labi pazīstama ( iespējams gribu salīdzināt nesalīdzinājamo, atminoties lielisko Sapņu fabrikas koncertu). Festivāla formātam viemēr ir vēlamāka miksēta dziesmu liste. Grupa nospēlēja 12 dziesmas, pusi no jaunākā albuma „Kurbads”. „Skyforger” koncerts pagāja ātri, man gribējās, lai būtu garāki dziesmu mutvārdu ievadi, taču līdz ar to īsāka būtu setliste. Satiktie cilvēki stāstīja, ka viņu koncerta kulminācija bija dziesma „Tīreļu Purvā”.  „Skyforger” koncertu savas slavas 15 minūtēm izmantoja citi vīri, kas, uzkāpuši uz treilera, kas atradās blakus skatuvei, demonstrēja sevi bez drēbēm.

Skyforger setliste:

  1.  Raganas lāsts
  2. Melnais jātnieks
  3. Kauja pie Plakaniem
  4. Pērkoņkalve
  5. Akmens sargs
  6. Velnukāvējs
  7. Ķēves dēls
  8. Kurši
  9. Tīreļa Purvā
  10. Ūsiņš
  11. Dzīves vismelnākā stundā
  12. Migla Rasa

 

Fetivālu noslēdza grupa „Rebel Riot”. Rīdzinieki Fontaine Palace jauno grupu konkursu Flashlight uzvarēja 2008. gadā, kopš tā laika ar namatēvu  uztur draudzīgas attiecības. Spēlējot jau trešajā Fontaine Festival, „Rebel Riot”  nepārprotami jutās kā mājās. Izmantojot skatuves kvadratūru, viņi  aizrautīgi komunicēja ar faniem, kas atgriezinisko saiti parādā nepalika. Atsaucot atmiņā grupas uzstāšanos „Metalshow” ietvaros šā gada jūlija sākumā, varēja padomāt, ka Fontaine Palace skatuvi tricina pavisam citi mūziķi.  „Rebel Riot” ir vecās skolas roks, kas labi būtu skanējis arī 80tos, taču tas nenozīmē, ka vecmodīgām idejām būtu jāskan senili. Mūziķi ir hiperaktīvas enerģijas pārpilni. Tā ļauj izlēkāties savu kolēģu koncertos, kā arī veltīt atbilstošu uzmanību saviem faniem.

Kad Fontaine Festival tiek apmekēts jau trešo reizi, tu droši zini, ka ar svētdienas gaiļu aizsmakušo ķērcienu vēl nekas nebeidzas. Svētdienas novakarē uz Gipsy Camp skatuves  notika jam session, piedaloties „Rebel Riot”, „SIA Radikal” mūziķiem un Luijam Fonteinam. Skanēja blūzs,ko nomainīja „Metallica” dziesmas. Iztukšojot pēdējos alus un sidra krājumus, starp riepām uz sasistiem dēļu soļiem zvilnēja Fontaine aizkavējušies. Vējš aizlidināja pustukšu plastmasas glāzi. Tajā esošās dzēriena pilītes apšļakstīja pamestas zandales, kuras īpašniece naktī bija pamatīgi nodejojusi (droši vien „Skyforger” koncerta laikā). Domāju, ka Fontaine faniem sirdī mīt čigāniska dvēsele. Un  šeit es nedomāju stereotipu pilnos aizspriedumus, bet gan čigānisko ceļotāja dvēseli , kas ir nepārtrauktos meklējumos, kurā laiku pa laikam ieskanās kaislīgās skaņas.  Nav viegli no šīs vietas aizbraukt!

 Foto: Indra Kļaviņa (easyget.lv)

 

 

Read Full Post »

Older Posts »

%d bloggers like this: