Feeds:
Ziņas
Komentāri

Posts Tagged ‘sanctimony’

Foto: Armands ĒrglisSkaidra lieta – dzimšanas dienās tiek teiktas svētku runas. Arī ‘’SIA Radikal’’ piecu gadu jubileja nebūs izņēmums. Jūsu uzmanībai, trīs stāsti par ‘’SIA Radikal’’.

Arnis Bikšus (bāra īpašnieks, aktīvs klausītājs) – Terzens ir labs puika ar seksīgo radio balsi – piedevām, ļoti zinošs rokmūzikā. Kā iepazināmies – īsti neatceros. Zinu tik to, ka viņa tētis, arī žurnālists, filmēja ‘’Sepultura’’ koncertu 1992. gada 15. maijā Rīgas Sporta pilī. Tas ir viens no tematiem, ko parasti kunga prātā ar draugiem metālistiem izcilājam un izrunājam: cik toreiz bija forša skaņa! Tad izradījās, ka Gustavs ir ne vien žurnālists, bet arī var uzspēlēt un smuki dziedāt Radio Swh Rock jubilejā: ‘’Roooots Bloooody Roooots’’. ‘’SIA Radikal’’ – skaidrs, ka labs turpinājums! Grupa ļoti pilnīgi skan, it kā jau gadiem kopā būtu spēlējuši. Latviešu ‘’Metallica’’ – līdzīgas skaņas var atrast, un tas ir forši! Dziesmas latviski ar ir jauki, jo var dziedāt līdz un tekstu arī saprot! Mīļi!

Ria Fjörgyn Rasmussen (Dedicated Booking aģente) – Man vislabāk atmiņā ir palicis ‘’SIA Radikal’’ stāsts, kas notika pāris gadus atpakaļ, kad dāņiem ‘’Phonomik’’ bija tūre Baltijas valstīs. ‘’SIA Radikal’’ vienmēr ir bijuši ļoti organizēti, bet tajā pašā laikā vissuperīgākie džeki, ar kuriem kopā satusēt. Uz skatuves vienmēr enerģētiski un lieliski kā neviens cits. Labākais koncerts notika ārpus Rīgas, lielā baikeru saietā, kurā bija pulcējušies motoklubu biedri no visas Baltijas. Grupas spēlēja vienā no sajieta vakariem un tika uzņemtas kā dievi – to vajadzēja redzēt savām acīm!

Jānis Bolšaks (‘’Sanctimony’’ vokālists): Pieci gadi grupai – tas ir vērā ņemams vecums, jo tik daudzas grupas neizvelk pat pāris gadus. Taču šie gadi ir tik ātri paskrējuši, ka ‘’SIA Radikal’’ man nešķiet nemaz tik veci. Man svaigās atmiņās ir kopējās brauciens ‘’Sanctimony’’ EP tūrē 2012.gada pavasarī. Tas bija visciešāk un visilgāk kopā pavadītais laiks. Tūre sastāvēja no ļoti daudz koncertiem, kas sekoja viens pēc otra. Tāpēc mums kopā sanāca pavadīt daudz laika. Man pašam, kurš visu mūžu ir nospēlējis vienā grupā, bija interesanti uzstāties kopā ar ‘’SIA Radikal’’ viņu diska prezentācijā. Grupas CV ir bagātīgs – ir albums, tūres, arī nominācijas, protams, grupa ir izaicinājums un atbildība ne vien jaunajiem dalībniekiem, bet arī grupas dibinātājiem. Misjē Gustavs Terzens un SIA Dainis – abi ir radoši cilvēki. No viņiem daudz ko var mācīties, un to esmu darījis arī es pats! Latvijas smagā mūzika ir viena liela čomu būšana. Zinu, ka ne vienu vien reizi kopā ar ‘’SIA Radikal’’ būsim uz vienas skatuves un kaut kur kopā aizbrauksim!

Priekā!

” SIA Radikal” bildes autors fotomākslinieks Armands Ērglis

Read Full Post »

IMG_5708Mēs esam atpakaļ, kopā ar Gustavu Terzenu piecu gadu tālā un ļoti nozīmīgā pagātnē. Piecos gados var nospēlēt vismaz simts koncertus, dzirdēt – divas reizes vairāk. Piecos gados var ierakstīt piecus albumus (labi), bet vienu jau noteikti. Pirms pieciem gadiem Latviju satricināja ziņa, ka 2008.gada 20.jūlijā Rīgā, Skonto Stadionā koncertēs pasaulē ietekmīgākā smagā metāla grupa ‘’Metallica’’. Un sākās gaidīšanas svētki:

Kad Kristaps Kārkliņš no lielo koncertu organizācijas FBI man pačukstēja, kas notiks, mani pārņēma neizsakāma sajūsma. Reiz smejoties biju pateicis: Tajā dienā, kad es klātienē intervēšu Džeismu Hetfīldu, mana radio karjera beigsies. Es būšu sasniedzis apogeju! Nu nevajag tādas lietas runāt, jo tā arī notika.(A.L: Terzens intervēja Džeimsu Hetfīldu 20.07.2008.) Bet pirms tā visa, man, uz radio ēteru zvanīja kāds Dainis. Ētera burzmā dīdžejs mēdz izsijāt informāciju, kas viņam traucē un kas netraucē strādāt, bet tas Dainis zināja, kā sevi pareizi pieteikt.

Šis Dainis ir Dainis Rijkuris, ‘’SIA Radikal’’ viens dibinātājiem un grupas vokālists. Toreiz viņš vēl nebija‘’Metallica’’ komandā, bet cītīgi sekoja viņiem līdzi tūres koncertos klātienē. Lūk, Dainis zvanīja uz radio un atstāstīja, kāds ir bijis konkrētais koncerts. Pamazām tuvojās ‘’Metallica’’ koncerts Rīgā, Skonto stadionā, tāpēc šī informācija bija vēl jo interesantāka. Vienā dziļā ziemas dienā mēs ar Daini satikāmies. Viņš kā ‘’Metallica’’ fanu kluba priekšnieks Latvijā ierosināja par godu koncertiem uztaisīt publisku pasākumu, un jautāja pēc iespējas pasākumam sarunāt radio atbalstu? Vārdu pa vārdam, domu pa domai – kāpēc gan lai fanu kluba priekšnieks un radio dīdžejs neuztaisītu kopēju grupu? Kāpēc lai nenospēlētu pāris ‘’Metallica’’ dziesmas? Tobrīd es pats ģitāru nebiju ilgi rokā turējis…

aaametalicaRIGA2008-0091 copyKad mēs ar Edgaru Rakovski muzikāli iepazināmies, viņa grupa ‘’Relicseed’’ sevi pieteica ar dziesmu ‘’Bailes’’. Tas bija nopietni – laba skaņa, kārtīgs teksts, attieksme. Izrādās, viņi ar Daini jau iepriekš bija pazīstami. Savukārt basists Gusts (Leimanis) man sen bija teicis, ka kopā ir kaut kas jāuzspēlē. Tā viss izveidojās. Un, protams,  bija jāuzaicina arī brīnumbērns Jēkabs Zemzaris! Tā viss beidzot sākās! Mēs izvēlējāmies šādas ‘’Metallica’’ dziesmas –  ‘’One’’, ‘’Orion’’, ‘’Damage Inc.’’ un viņu koveru (Anti Nowhere League huļigankai) ‘’So what’’. Un iedomājies!? Mēs tās četras dziesmas gandrīz  pusgadu gatavojām!!! Sākumā domājām, ka Dainis spēlēs basu – bet šo ideju mēs ātri atmetām (gardi smejas!). Šis laiks!!!! Man tiešām šķiet, ka tas bija ļoti sen. Bet mēs sagatavojāmies. Un ticiet man, Edgara pacietība bija vērā ņemama, jo daudzas lietas ģitārspēlē man bija jāmācās no jauna. Bet viņš toreiz jau intensīvi spēlēja. Viņam par mums bija daudz labāks muzikālais pamats.

Es atceros arī, ka es pa kluso līdu SHW ierakstu studijā pie Džo spēlēt. Pa kluso protams! – Tik pa kluso, ka visi taisīja vaļā durvis un teica:” Eu, klusāk!!” Ko nozīmē klusāk!? Neko!!!! Tas laiks kurā notika dažādu apstākļu sakritība. Man bija piedzimusi meita, sākās raidījums “Ziemeļu Puse”, dzīve bija rožaina, un viss iespējams! Manam draugam un ģitāristam Jānim Levitam (Remains, Quarks, Rūsa) vajadzēja naudu, turklāt ātri. Tā es dabūju savu pirmo orģinālo Gibson Explorer par ļoti sakarīgu cenu, kuru ar savu parakstu intervijas laikā iesvētīja pats Papa Het (James Hetfield) un divus gadus vēlāk arī Kirka Hammeta. Tas man personīgi piešķir šim stroķim neizmērāmu vērtību!!! Vēlāk no Jāņa Jubalta es dabūju savu iekārotāko ģitāras skaņu pastiprinātāju – Mesa Boogie Dual Rectifier pastiprinātāju, ‘’Prāta Vētrai’’ laikam tā aparāta tesiens izrādījās par ņipru (Gustavs draudzīgi smejas). Pēkšņi tas viss bija iespējams – sarunāt, nopirkt un dabūt. Kā lai nespēlē? Jāspēlē!!!

Grupas ‘’SIA Radikal’’ nosaukuma autors ir Gusts. Sākumā domājā visādus norvēģu vārdus – grhhhg, aghh, sughhjkk, amughh un visādus citus ķeburus. Paši nosmējušies līdz grīdai! Par to ņirdzām kā negudri. Bet nosaukuma kā nav tā nav. 2008.gadā bija grūti izdomāt grupas nosaukumu. Radikal? Radikal! Atkal visi uzreiz ņirdz.

Pēc ‘’Metallica’’ sagaidīšanas pasākuma mums sākās „kandavisms”. Braucām uz Kandavu meža būdā rakstīt mūziku! Tur bija brīvība!!! Vienīgais, kas bija vajadzīgs – elektrība, lai būtu, kur giču pieslēgt. Neviena cilvēka! Tu tikai spēlē. Kandavā atgriezāmies ne vienu vien reizi. Tur mēs mēģinājām, radījām jaunas dziesmas. Kandavā bija forši! Un Gusts vienā vakarā pēc mēģinājuma atsūta šo nosaukumu. Radikal – apskatāmies internetā, cik orģināli!? Vēlāk viņš atsūta – davai, veči, SIA! Uz to brīdi, šķiet, Gusts vienīgais uz savas ādas zināja, ko nozīmē sabiedrība ar ierobežotu atbildību (smejas!). Viņš bija un joprojām ir biznesā! Visi nogārdzāmies! Lai iet – grupu sauksim par ‘’Sia Radikal’’! Pienāca brīdis, kad jau bija pietiekami daudz dziesmu, kad Jānis Boļšaks no ‘’Sanctimony’’ piedāvāja mums braukt līdzi “Death’n’Roll Members” tūrē. Atbilde bija – protams! Kad un cikos?!! Bet kā jūs sauc? Par nosaukumu sākumā čaļi smējās, noteikti smejas arī tagad. Bet nosaukums ir izauklēts, pārtapis logo, tas ir mūsu bērns. Par kuru rūpēties, kuru aizsargāt. Viss!! Punkts!! Visu šo gadu laikā ir skaidrs, ka ‘’SIA Radikal’’ ir un būs. Tas ir svarīgi! Nevienam par to nebūs vairs jokot!

Mēs izdzīvojām arī ļoti sāpīgu momentu, kad grupas gandrīz vairs nebija. Bijām mēs divi ar Daini. Tik un tā – ‘’SIA Radikal’’ turpināja pastāvēt un tas ir īstais spēks. Tas nozīmē, ka grupa ir jau vairāk kā tikai jēdziens. Kas viņā spēlēs? Tas, protams, ir svarīgi, bet jebkurā gadījumā ‘’SIA Radikal’’ ir kļuvis par nemainīgu lielumu. Metāls!!

Gerbonis2Bez mūziķa pienākumiem Terzens pilda arī menedžera funkcijas un dara to ļoti veiksmīgi. Kolēģi viņu rakstuto kā diplomātu, kas lieliski novērš konfliktus, un tomēr virza grupu uz priekšu, saglabādams kvalitāti un augstu līmeni. Terzens atzīst, ka vispirms pats pret sevi ir ļoti prasīgs. Runājot par ‘’SIA Radikal’’, viņš ir visa nopietnība.

Man grupu vajag, lai visā šajā trakumā saglabātu veselo saprātu! Lai nepazaudētu zemi zem kājām!Mūzika ir kā terapija! Paprasi Dainim, kāpēc mūzikai ir šādi teksti? Kāpēc dziesmu pildījums ir tik saturisks un vitāls? Kāpēc cilvēki dzied dziesmām līdzi, zina šos vārdus? Tāpēc, ka ‘’SIA Radikal’’ runā viņu valodā. Sāpe ir tā pati!

Dziesmu sagataves es mēdzu iedziedāt telefonā. Tagad man mājās ir savs būcenis ar kombi un ģitāru. Es idejas nekad uz papīra nepierakstu. Man ir pārliecība – ja tās tiks pierakstītas, tās nebūs izaugušas līdz dziesmai. Ja es šīs idejas spēlēju trīs, četrus mēnešu, un tās nāk pie manis atpakaļ, tad ir skadrs, ka taps dziesma. Jaunākās dziesmas ‘’Viens pats’’ ģitāras rifi radās vienā mirklī mēģinājumā. Kā sākām vienā mēģī, tā arī dziesma tika radīta.Viss!

Kāda jēga taisīt divdesmit dziesmas, ja albumā liec tikai desmit? ‘’SIA Radikal’’ gadījumā mums nav nekādu pārpalikumu. Mēs visas idejas esam dziesmās izmantojuši. Atskatoties uz albumu‘’Monokarš’’, tur kompozīcijas bija milzīgas un fatālas. ’Monokarš’’ ir kā mazai mammītei piedzimis milzis. Tik milzīgs, ka gūžiņa neturēja! Albums tika rakstīts četrus gadus! Tā viņš dzīvoja, mūsu pirmais bērns, kuram jāsaņem visi sitieni…

Rakstījām četrus gadus!!! Pirmā radītā dziesma bija ‘’Tas nav tev vienam’’. Otrā ‘’Tavs sapņu kredīts’’, ar kuru Dainis parādīja savas dziesmu tekstu tēmu spējas, par kurām viņš joprojām ir pārliecināts. Trešā dziesma bija ‘’Voldim’’, nākamā ‘’Samelo sev’’ un ‘’Zilā karoga zelts’’. Sākumā bija piecas dziesmas. Tad bija ‘’Monokarš’’. Pēdējais cēliens – ‘’Remdeno asiņu cilts’’ un ‘’Ezītis miglā’’. Dziesma ‘’Alkopilots’’ – tā vispār ir kaut kāda šīze! Un tad albuma klišeja – dziesma ‘’Vēl tur ir ceļš’’. Mums to vajadzēja uztaisīt, jo visiem iekšā dzima balāde! Man, Dainim, Edgaram! Protams, tur ir klišeja klišejas galā, bet mums šo balādi vajadzēja, saproti! Dziesma ir laba – Youtube vislielākais skatījumu skaits!

2012.gada ziemā ‘’SIA Radikal’’ bija starp nominantiem Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas (LMIGB) Labākā Roka albuma un Labākās debijas kategorijā. Šogad 2013.gadā LMIGB  tika pieteikta īpaša kategorija smagajam rokam un metālam – par ko Terzens ir ļoti priecīgs, taču uzsver, ka nevajag no mūzikas taisīt sporta sacensības:

Metāla komūnā biedriskums ir līdz brīdim, kad tiek līdz ego iekšējam aplim. Tad biedriskums pārtop – džeki, paiet malā, es nāku! Paša radīta mūzika ir liela ego izpausme. Tie, kas apgalvo, ka mūziku rada paši sev, melo. Ja tā būtu taisnība, mēs par viņiem nezinātu. Tie, kuri spēlē un vēlas, lai par viņiem zinātu, tie nespēlē paši sev, ticiet man. Tā ir liela sevis izzināšana. Kad tu nedabū kāroto atzinību vai dabū to tik daudz, ka ierakstot sliktu albumu, tava grupa ir neizpratnē, kāpēc saņem kritiku. Pie labā ātri pierod!!!

Labi, pietiek gremdēties nostaļģijā. ‘’SIA Radikal’’ piecgades svinībā klubā ‘’Melnā Piektdiena’’ 30.martā solās būt varenas – tiks veikta skatuves pārbūve, scenārijs tiek atstrādāts, izmantojot hronometru. Bez grupām ‘’Apēdājs’’ un ‘’The Factor’’ būs arī citi viesi. Kluba jumts būs nost! Ja reiz par nākotni – Gustav, kā Tu sevi redzi pēc desmit gadiem?

Baigais jautājums.Meita ies skolā.Meita drīz ies skolā. Nē, meita būs beigusi skolu!?! Pēc desmit gadiem droši vien būšu pārgājis uz blūzu vai džezu. Pēc desmit gadiem?Es pat nezinu, kādā valstī es pēc desmit gadiem dzīvošu. Es nevaru uz šādu jautājumu atbildēt.

Un atkal noslēgumā – par Gustavu Terzenu negribas runāt pagātnes formā un nav vajadzības runāt nāktonē. Gustavs Terzens IR tagad un tūlīt. Bet mūsu pamatīgā saruna manī ir radīja jubilejas satraukumu. Starp citu, leģenda vēsta, ka ‘’SIA Radikal’’ ir dibināta 2008.gada 27.martā – kad vārda dienas svin Gusti un Gustavi. Jā, apsveicam dubultā!

________________________________________________________________________________

Pirmais foto, 2012.gada marts koncerts Fonoklubā ”Sanctimony” EP ”Perfection” tūres ietvaros, foto no Gustava Terzena arhīva

Otrais foto: 2008.gada 19.jūlijs Andrejsala, fotogrāfs Zaiga Kediņa

Trešais foto: ”SIA Radikal” ģērbonis, ideja Gustavs Terzens, izpildījums mākslinieks Armands Ērglis

Read Full Post »

Šogad klubs ‘’Melnā Piektdiena’’ jau ceturto gadu pasniegs naglas labākajiem metālā, 2013. gads iezīmē vairākus žandriskus jaunumus LMIGB, starp tiem nominācija – Labākais Smagā roka vai Metāla mūzikas albums. Visnotaļ likumsakarīgi – aizvadītajā gadā smagās mūzikas grupas sevi pierādīja gan ar jauniem ierakstiem, tā arī nostrādātiem koncertiem un Eiropas tūrēm. Esot žanram ļoti cieši pietuvināta, tomēr atļaušos nevērtēt, bet nedaudz raksturot:

Sanctimony ‘’Perfection’’ EP piemīt liela intensitāte, nešpetns grūvs. Dziesmas ir prātā paliekošas un vēsta stāstu par cilvēka ego ambīcijām. Noslēgumā – dziesmas ‘’Cauri Tumsai’’ koverversija pavisam loģiski aizved līdz izskaņai. ”Perfection” ir izturēts death ‘n ‘roll un ir kacinošs albuma priekšvēstnesis. http://www.draugiem.lv/sanctimony/

Soundarcade ‘’Moving the great Hadron’’ esmu ļoti plaši analizējusi – šeit. Varētu vien piebilst, ka klausīšanās ceļš no sākuma līdz izskaņai ir ļoti piepildīts. Pēc albuma noklausīšanās ir vajadzīgs klusums, jo ir pietiekamība. http://soundarcade.bandcamp.com/

Apēdājs ‘’Mana vārna’’ – grupa ir izturētas groteskas meistari, kas ar drūmām noskaņām spēj variēt kā ekspresionistu gleznās. Dziesmas ir pelnījušas tikt ilustrētas! http://apedajs.bandcamp.com/

Frailty ‘’Melpomene’’ – smagā ambiencē savijās ilgas, nostalģija, fantāzija un nolemtība, gala rezultātā radot traģēdiju, tās viscēlākajās izpausmēs. http://frailtymetal.bandcamp.com/

Burned in Blizzard ‘’Whiteout’’ – vienīgie jauniņie starp vecajiem. Liels nopelns šajā sakarā ir KS Studio  šefam Kārlim Šteinmanim! Kārli, Kārli, Kārli! Albums ‘’Whiteout’’ ir ieturēts klasiskās smagās mūzikas tradīcijās – lietpratēji novērtēs. Spoži ģitāras solo! https://soundcloud.com/burnedinblizzard

Piecas labas rindkopas ir tapušas. Blenžot uz nomināciju sarakstu, atminējos 2012.gadā lasītās dažas diezgan iznīcinošas mūzikas apskatnieka recenzijas. Cik maznozīmīgi. Cirks paliks cirks! Man ir savi favorīti, uz LMIGB plānoju ierasties grupas krekliņā. Spiegšu kā tīne, ja balva tiks iegūta, es jums apsolu. Būs jautri!

Lai smagākais gūst uzvaru!

Read Full Post »

Piektdien, 23.novembrī klubā Melnā piektdiena es ierados ļoti laicīgi. Ja tavs laiks nepaiet citos darbos, uzdevumos vai viesībās, iešanas atlikšana var aizvest tikai pie slinkuma. Pirms astoņiem klubā bija vien padsmits agrākie, organizatori un grupas. Pirmie viesi ‘’Burned in Blizzard’’ ļoti labi atbilda sākumam, kvalitatīvi, taču ar skaidri saklausāmām muzikālajām ietekmēm. Bet tas sākumam ir normāli, vajadzīgi un dabiski. Sūcu savu tumšo alu, skatos telefonā, vai gaidītie cilvēki nav rakstījuši, un aizdomājos, ka tikai nav tā – ka gaidīšana man ir devusi lielāku prieku, bet ”Death n Roll Members” būs vien tāda prieka izskaņa. Tā sacīt – pustukši klubi raisa savādas domas.

Ierodoties Oskaram, fotogrāfam, vērojam Gustavu Terzenu, kas zāles otrā galā, pie skaņu pults izbauda dīdžejošanu. Terzens daļēji metamorfozējies devilā, ar savu cilvēciskos aci vērojot publiku, ar velnišķi sarkano – savos audio failos meklējot arvien bīstamākas dziesmas publikas iesaistīšanai smago kolektīvu metināšanas brigādei, pats veic rituāldeju ar augstu paceltām rokām un spēcīgām grimasēm.

Smagā metāla trio ‘’Sacramental’’ manām ausīm ir pēdējo gadu visspēcīgākā jaunā grupa smagās mūzikas lauciņā. Arī šovakar nekas nav mainījies. ‘’Sacramental’’ skatuve mežonīgs kumeļš vai nepaklausīga jaunkundze, kuru savaldīt nācās aiz garajām krēpēm, iecērtot piešus sānos. Fuck you -pirmā dziesmā, mērķis bija nepārprotams, bet kumeļš uz pakaļkājām. Trio nepārprotami izmanto skatuvi savā labā, ir hiperaktīvi ar 3 x 3 vīru spēku. Tikai dažreiz šķirta, ka ‘’Sacramental’’ vairāk izbauda publikas dīdīšanu nekā spēlēšanu. Muzikāli jūtama sadrumstalotība, gribējās vairāk viengabalainības. Publikai patika, publika grib vēl, bet ‘’Sanctimony’’ pasākumos viss notiek pēc laika grafika. Tā tas vienmēr ir bijis!

Jau internetā redzamie video rullīši ļāva nojaust, un balto audeklu paslēptā skatuve to vien apliecināja, ka ‘’Sanctimony’’ koncerts būs pārsteigumiem bagāts. Ēnu teātris baltajā gaismā, priekškars krīt un ‘’Devil and Men’’! Pirmajam ūdens malkam grupa ļaujas vien pēc piektās dziesmas. ’’Sanctimony’’ šūpojoties uz skatuves malas, bija saskaitījuši savus klausītājus – ja ne rokas spiediens, tad ‘’ hell yeah horns’’ no attāluma katram bija garantēts.

Death’n’Roll, bet vispirms Rock’n’Roll – izrādās šo vārdu salikumu jau 17.gadsimtā izmantoja jūrnieki, kuriem regulāri nācās slīdēt jūtas viļņos. Laika gaitā Rock’n’Roll ieguva arvien muzikālāku nozīmi, saglabāja savu dubulto nozīmi par to, kas notiek ļoti cieša deju kontakta laikā. Death’n’Roll to Roll rada mērķtiecīgi atkārtota melodija jeb ģitāras rifi, bet ciešais kontakts ir plecu sienas, matu mudžekļi un metāla spazmas. Tās piemeklēja arī mani, tik ļoti, ka nācās uzklausīt meiteņu sašutumu, kas īsti stabili nejutās pūlī notiekošajās dejā – ļoti uzjautrinoši! Metāla spazmās tu sajūti savas galvas ādas smaržu un kaitinoša sviedru lāse kutina tev sānus. Ja patīk, tad patīk un tu vienkārši kraties, maini svaru no vienas uz otru kāju. Un mēģini atvainoties, ja esi kādam uzkāpusi uz kājas. Tik ļoti nebiju izpriecājusies kopš, pagaidiet, Fontaine Festival… ’’Sanctimony’’ koncerta pulksten trijos naktī!

Pēc viesu priekšnesumiem, no kuriem, šķiet visgaidītākais bija ‘’Skyforger’’ Pēteris, pēc ‘’Thrill’’ un ‘’Sounds’’ arī ‘’Heading Mexico’’, grupa klātesošos piebeidza ar lielgabalu zalvēm.  Ja kāda ausīm  šis koncerts bija pēdējais, tad atmiņas būs paliekošas! Ja katru piektdienu kāda grupa svinētu savus 18 gadus, ja viņi svinētu ar tādu attieksmi kā ‘’Sanctimony’’, tad Latvijas mūzikas dzīve būtu krietni labāka.

Prieks un lepnums par ‘’Sanctimony’’! Bet vispār, šis ir ļoti subjektīvs apskats, jo man  ļoti patīk grupa ‘’Sanctimony’’. Objektīvāku viedokli šoreiz lasīsiet alternative.lv. Hell yeah!

Foto: Vladislavs Punculs

Read Full Post »

Šī gada Fontaine Festival ‘Cool in Hell’ (10. – 12.08.) stilistiskās robežas ir ļoti plašas. Uz blakus skatuvēm spēlēs džeza un smagā metāla grupa, blūza un folkmūzikas mākslinieki. Protams, Fontaine Festival piemīt pavisam individuāls plūdums. Festivāls ir savējo atkal satikšanās, kuru laikā sanāk nokavēt pāris labu koncertu. Vismaz man tā ir gadījies.

Lūk, trijnieks, kuru es iesaku nenokavēt:

Sanctimony

http://www.sanctimony.lv/

Manuprāt, ‘Sanctimony’ ir viena no labākajām koncertu grupām Latvijas smagajā mūzikā. Grupas koncerti ir intensīvi, bet mūziķiem piemīt lieliska skatuves izjūta. 2012. grupai ir veiksmīgs – pavasarī tika izdots EP ‘Perfection’, veikumam par godu sarīkota tūre, maijā tika dalīta skatuve ar grandiem ‘Black Label Society’. 2012.gada vasarā ‘Sanctimony’ vairāk ir dzirdami aiz Latvijas robežām, tāpēc Fontaine Festival būs laba iespēja, jo grupas koncerti nav dzirdami katru piektdienu.

Ja sanāk nokavēt, ej noklausies Preternatural!

Bentzon Brotherhood

http://nikolajbentzon.com/?page_id=76

Džeza apvienības ‘Bentzon Brotherhood’  Fontaine Festival ietvaros ir kaut kas netipisks. Klausījos un secināju, ka grupa iederētos festivāla ‘Rīgas Ritmi’ sarakstos. Bet tieši šī neparastuma un muzikālā augstvērtīguma dēļ ‘Bentzon Brotherhood’ ir jādzird! Līdera Nikolaja Bentzona kontā ir teicami muzikālie gēni, lieliska izglītība, bagātīga diskogrāfija un neskaitāmi apbalvojumi. Bet ‘Bentzon Brotherhood’ veido Skandināvijas topa džeza mūziķi. Viņu radītajā džeza improvizācijas saplūst ar fanka dzīvīgumu un intensitāti. Lai gan tas tagad skan sarežģīti, koncertā tu dzirdēsi, ka ‘Bentzon Brotherhood’ mūzikai piemīt pacilājoša elegance.

Ja sanāk nokavēt, ej noklausies Mixer!

Kaspars Dimiters

http://www.draugiem.lv/kasparsdimiters/

Dzejnieks un dziesminieks Kaspars Dimiters  vienmēr ir bijis dumpinieks, galvenokārt tāpēc, ka droši pauž savas domas sociālām norisēm. Dziesmas ir emocijām pārpildītas, asi kritiskas. Par  Dimiteru nebūs viennozīmīga viedokļa – viņš patīk vai nepatīk. Vidusceļa nav. Kāds ir tavs viedoklis? – to noskaidrosi koncertā.

Ja sanāk nokavēt, ej noklausies igauņu blūza meistaru Andres Roots Roundabout!

+

Fontaine Festival būs secret act!

Biļetes jāpērk šeit

Read Full Post »

Sestdien, 9. oktobrī klubā “Melnā Piektdiena” notika Duka Racing nacionālā amatieru čempionāta apbalvošana, kuras viesi bija grupa “Sanctimony“.

Nu jau tas ir skaidrs – “Sanctimony” ikgadējais “Death’N’Roll Members” pasākums, kas grupu mēdza aizvest dažāda attāluma koncertu tūrēs, šogad nenotiks, tāpēc sestdienas koncerts bija obligātās apmeklēšanas pasākums. Ap 23 vakarā kluba telpās bija palikuši tikai izturīgākie, šķiet, kopumā kādi 50 cilvēki. Patiesībā diezgan maz “Sanctimony” koncertam, taču tas noskaņu neizbojāja. Gluži pretēji – bija vairāk vietas, kur izlēkāties enerģijas pārpilnākiem klausītājiem, un arī paši mūziķi bija grūvīga prieka pilni. “Sanctimony” noteikti ir visdzīvespriecīgākā man pazīstamā Latvijas metāla grupa ne vien uz skatuves, bet arī dzīvē.

Koncerts tika atklāts ar vēl nedzirdētām dziesmām. Atceros, ka jaunās dziesmas tika pieteiktas jau 2009. gada Metalshow festivālā, bet tagad to daudzums pamazām veido albuma apmērus. “Sanctimony” firmas zīme ir intensīvs grūvs, kas enerģiski ir ievibrējis arī jauno muzikālo materiālu.

2010. gads “Sanctimony” par 2009. gada paveikto atnesa divas “Latvijas metāla mūzikas gada balvas“, bet grupu pameta ģitārists Jānis Aizkalns. Publisks paziņojums par aiziešanas iemesliem netika sniegts, un arī jaunais dalībnieks ģitārists Pauls Ruško netika pieteikts. Jaunu asiņu “pārliešana” ir ierasta rokgrupu procedūra, kuras laikā tiek iegūts ne vien jaunā dalībnieka indivuālais skanējums, bet arī ir iespēja pajaunināt savu klausītāju pulku. Pauls, zināms kā “The Blackout” ģitārists, savā trešajā “Sanctimony” koncertā nenoliedzami iederējās grupas sastāvā. Jā, “Sanctimony” enerģija ir lipīga, un skatuves izjūta – lieliska! Nešaubīgi viņi spēlē klausītājiem, meistarīgi kā dejotāji, balansējot uz skatuves malas. Diemžēl apskaņošana nepatīkami kairināja ausu bungādiņas, tāpēc nolēmu koncertu vērot no skaņotāja pults atstatuma. Izrādās, ka “headbang” nebūt nekļūst sliktāks! Visdrīzāk Rīgā šis bija 2010. gada pēdējais “Sanctimony” koncerts, bet iespējams novembra beigās grupa būs dzirdama Liepājā. Sekojiet līdzi datumiem, būs laba iespēja apmeklēt “Fontaine Palace“!!!!!


Foto: Indra Kļaviņa

 

Read Full Post »

metāliskās vibrācijas

Vienalga par Eirovīziju, jo vēl sestdien biju metāliskās vibrācijās. Piektdienas vakars atkal bija izdevies lielisks – MP pirmo reizi tika pasniegtas balvas 2009.gada labākajiem metālistiem. Hip hip, urrā, Denisam un “Sanctimony” par iegūtajām naglām!  Metāls – disonance, disharmonija un destrukcija, taču nenoliedzami milzīga enerģija. Iespējams tāpēc šo mūzikas žanru visvairāk klausos tieši dzīvajā izpildījumā. Manuprāt, koncertā vislabāk attaisnojas smagajai mūzikai piemītošais spēks. Un ir aprobežoti domāt, ka metālisti kāpj uz skatuves gruzīgā noskaņojumā, ar mērķi klausītājos iesēt naidu, pesimismu un vēl kādas enerģijas. Protams, pastāv arī šādi gadījumi,  jo pastāv  dažādi novirzieni,  taču lielākajā daudzumā mērķis ir pavisam vienkāršs „Let’s have fun!”.  Īpaši, ja pirmajā rindā stāv meitenes, īpaši tad enerģija pārvēršas dzirkstošā priekā. Savā veidā tā ir dikti īpaša sajūta, jo procentuāli šādos koncertos meitenes ir lielā mazākumā. Kaut kas pirmatnīgi pievilcīga komunikācija, par kuru smīnēja milzis Urbix, kad viņu intervēju. Viņš zina, kā meitenes  sirisnīgi mīl metālu un priecājas par bungu kardānu zalvēm…Bet patiesībā, kamēr masu kultūra sadala balvas iestīvētā ceremonijā, vai pukst par Eirovīzijas rezultātiem, subkultūra lauž stereotipus, apvienojot, piemēram, latviešus un krievvalodīgo sabiedrību. Varētu piekrist tikai vienā aspektā – smagās mūzikas attīstību bremzē pieturēšanās pie stagnatīviem priekšstati, kas lēni absorbē jaunus piedāvājumus. Citi mūzikas žanri mainās un mutējas daudz ātrāk. Pastāvēs, kas mainīsies, taču:

2009.gada metāla gada balvas:

2009.gada labākā grupa – Frailty

Gada labākais albums – Frailty “Ep”

Gada labākais vokālists – Marko Rass (Lassie The Cat)

Gada labākais mūziķis – Denis Denisenko (Sanctimony, Preternatural, Trendkill Method)

Gada labākā jaunā grupa – Grondh

Gada koncertuzstāšanās – Sanctimony

Read Full Post »

Šogad metāla grupa „Sanctimony” svin savu 15 gadu pastāvēšanas jubileju. Tā tiks atzīmēta gadskārtējā novembra koncerttūrē „Death N Roll Members”, ar vienīgo koncertu Rīgā, šo piektdien 20.novembrī. Mūsu saruna notika 3.novembrī grupas mēģinājumu telpā un ļoti labā garastāvoklī. Piekodinājums „mums uz visiem jautājumiem ir gatavas atbildes” izvērtās garā sarunā ne tikai par mūziku, bet arī par jaunās paaudzes audzināšanu.

Šogad „Death N Roll Members” ir mini tūre Baltijas valstīs ar tikai vienu koncertu Latvijā. Kāpēc šāda izvēle?

Jānis Boļšaks: Mēs sen gribējām ar šo pasākumu izbraukt ārā no Latvijas. Tāpēc vairāk koncentrējāmies uz datumu pieskaņošanu Lietuvā un Igaunijā.

Viesturs Grīnbergs: Mēs priecātos, ja šiem tūres datumiem pievienotos vēl kādi koncerti Latvijā, bet visi ir tik ļoti sasparojošies, ka, trīs mēnešus iepriekš piesakot koncertus, visur tika atteikts.

Krīze rosina uz radošām nodarbēm?!

Jānis: Jā. Ēst nav ko – jādzied!

Viesturs: Man liekas, vārdu „krīze” šajā sarunā nevajag pieminēt. Nerunājam par celtniecību vai kredītiem.

Jānis B.: Mums ir jāatvainojas cilvēkiem, kuri mūs gaidīja spēlējam Liepājā, Cēsīs.

Viesturs: Bet pastāv doma, pasākumam uztaisīt otro daļu

Kā jūs izvēlējāties šīs divas grupas, kas jūs pavadīs tūrē?

Jānis B.: Somi „Profane Omen” ir veci čomi. Viņi šeit jau spēlēja pirms trijiem gadiem. Esam bijuši arī pie viņiem. Mums ir tiešām draudzīgas attiecības.

Viesturs: Un viņiem ir jauns albums iznācis. Tāpēc „Profane Omen” ir piemērots laiks uzspēlēt ne tikai Latvijā, bet arī ļoti svarīgi spēlēt Lietuvā un Igaunijā. Pēc grupas pirmā koncerta Latvijā cilvēki viņus bija ievērojuši un seko līdzi viņu daiļradei. Atsauksmes ir ļoti pozitīvas, kas ir labs iemesls „Profane Omen” atkal atgriezties Latvijā!

Jānis B.: Kas attiecas uz mūsu pašmāju grupu „Rebel Riot” – tie ir baigie… forši džeki! Mēs katru gadu grupas esam izvēlējušies pēc viņu muzikālās daiļrades, kā arī pēc čomu būšanas, jo ar tiem vienmēr ir patīkami uzspēlēt. Un mums nav jāgaida festivāls, kur mums, iespējams, sakritīs spēlēt uz vienas skatuves. Tagad „kārtis” ir mūsu rokās. Mēs varam izvēlēties, ar kuriem mēs gribam labi pavadīt šīs trīs dienas, nospēlēt koncertus. „Rebel Riot” ir jaunā mūziķu paaudze ar nenormāli lielu entuziasmu, uz skatuves – spēcīgi, atraktīvi. Mums patīk, un es domāju, ka publika mums piekritīs. Šī grupu komplektācija „Death N Roll Members” garantēs jautrību!

Ko jūs gaidāt no Lietuvas un Igaunijas koncertiem? Vai tur „Sanctimony” jau ir savi fani vai tas būs „izlūkošanas” brauciens?

Viesturs: Pirmo reizi Igaunijā mēs spēlējām padsmit gadus atpakaļ, tāpēc nav tik traki.

Jānis B.: Tas bija pirmais brauciens. Bet es domāju, ka cilvēki noteikti zinās, ka mēs tur būsim, un, ja gribēs, varēs mūs satikt. Lietuvas klubā „Muse” mēs spēlējām šī gada ziemā. Klubiņš ir mazs, bet omulīgs. Bija jautri. Publika jauka un draudzīga, atmosfēra – labvēlīga. Pēc šī koncerta palika labas atmiņas. Šo publiku gaidām ari uz „Death n Roll Members” koncertu. Ir dzirdētas runas par to, ka ir cilvēki no Latvijas, kas gatavojas braukt uz visiem trim koncertiem.

Kā jūs pārvietosieties? Varbūt ir plānots kāds liels kolektīvais buss?

Jānis B.: Ir plānots buss, diemžēl ne tik liels, lai ar to varētu pārvietoties visas grupas. Katra grupa brauks ar savu busu.

Viesturs: Mums ir mūsu slavenais buss, kura šoferi, mūsu loģistikas biedru Kristapu, mēs jau uztveram kā grupas biedru. Kura busu mēs draudzīgi dalām ar „stunt raideriem” (kaskadieriem).

Varbūt jums vajag kaut ko kopīgu ar viņiem noorganizēt?

Jēkabs Zemzaris: Ir piedzīvots, tas nebija nekas labs!

Viesturs: Tas laikam nebija tas, par ko tika jautāts…Nē, nē, nē, tas tā…

Jānis: Jā, mums ir bijuši kopēji pasākumi. Braucām kopā vienā busā, taču mums nebija vienotas… dimensijas. Pēc tam mēs viņiem pieskaņojāmies.

Viesturs: „Durka Racing” sezonas noslēgumā esam spēlējuši, kamēr uz asfalta ar motociklu tiek zīmēti apļi.

„Sanctimony” pasākumi ir labs piemērs draudzīgu attiecību kopšanai!

Viesturs: Protams! Ar mūsu kolēģu grupām mums ir vienādi likteņstāsti, būtībā mēs esam vienā maisā. Dalīt mums nav ko!

Jānis B.: Lielajā biznesā visu izšķir nauda. Kur sāk smirdēt nauda – tur sākas kasīšanās. Mums nav par ko plēsties, tāpēc esam draudzīgi.

Viesturs: Latvijas mūzikas biznesā, it sevišķi smagās mūzikas biznesā naudas nav. Ir tikai izdevumi. Latvijā katrā mūzikas stilā spēlē viena grupa. Nav tā kā Somijā, kur ir pavisam citas mūzikas stilu un tajā spēlējošo grupu proporcijas. Bet Latvijā katrs otrais mūziķis spēlē divās, trīs grupās – visi ir vienā katlā. Mēs esam priecīgi uzspēlēt kopā ar citām grupām, un šos pasākumus vēl ilgi atceramies.

Ja mēs runājam par atmiņām, varbūt varat man izstāstīt kādu jautru atgadījumu no „Death N Roll Members” koncertiem?

Viesturs: Tam varētu veltīt atsevišķu interviju. Vienu gadu mums bija sātans, ar kuru varēja nofotografēties. Liela jautrība bija tad, kad sātans ar kaut ko izkāvās. Visi domāja, ka tas bija inscenēts, bet tā tas nebija. Kāds patiešām pamanījās nokaitināt sātanu! Kāds padomāja, ka Sātans nav īsts, un tika noslānīts ar āža kāju.

Kādus muzikālus pārsteigumus jūs esat plānojuši šī gada „ Death N Roll” koncertos?

Viesturs: Tāpēc tie ir pārsteigumi!

Dzirdēju, ka plānā ir akustiska dziesma.

Jānis B.: Varbūt.

Viesturs: Mēs pie tās vēl neesam ķērušies, tā kā mēs neko nevaram apsolīt. Kaut ko interesantu noteikti varēs dzirdēt. Piemēram, dziesmas no topošā albuma, kuram jau mēs kādu laiku gatavojamies.

Jānis B.: Klasiski, kā jau katru gadu, būsim papildinājuši arī savu kaverversiju bagāžu. Mēs vienmēr sev un arī citiem par prieku kaut ko jaunu uztaisām.

Kas ir jāievēro, lai uztaisītu labu dziesmas kaverversiju? Tās mēdz būt ļoti izcilas, kā arī pavisam nebaudāmas.

Jānis B.: Tie visi ir viedokļi

Viesturs: Principā ir jāsāk ar to, vai dziesmu var vispār nospēlēt.

Jānis B.: Tas ir gaumes jautājums. Ja tev tā dziesma nekad nav patikusi, tev nepatiks arī tās kaverversija. Var notikt pavisam citādāk. Kura sērija bija labāka – pirmā vai otrā?

Viesturs: Es domāju, ja tā kaverversija ir domāta atskaņošanai koncertā un tu pats no tās gūsti baudījumu, to jutīs arī publika.

Manuprāt, ar kaverversijām ir interesanti. Ja grupa savu vārdu ir ieguvusi, tad,  savā koncertā iekļaujot kaverversiju, tā atdod godu dziesmas radītājam. Ja kaverversiju spēlē pavisam jauna grupa, tomēr pastāv risks, ka pazīstamā dziesma liks nobālēt jaunās grupas radītajai mūzikai.

Viesturs: Es domāju, ka jaunām grupām tā ir skola. Tieši šādā veidā mēs paši uzsākām savu darbību. Savācāmies kopā. Kaut kas ir jādara! Savas dziesmas vēl nav. Nesēdēsi un neurbināsi degunu, tu sāc spēlēt kaverversijas.

Jānis B.: To, kas tev patīk

Viesturs: Mūsu gadījumā bija vesela kaverversiju programma, kuru mēs spēlējām ilgu laiku līdz mums bija savas dziesmas. Es zinu, ka tajā laikā jau zināmām grupām šis fakts nepatika, jo mēs savācām lielu publikas daļu. Ar laiku pašiem attīstoties, joprojām ir interesanti uztaisīt kādu kaverversiju, apskatīties, kā tā ir veidota. Klausīties – tas ir viens, bet, kad tu sāc spēlēt, tu uzzini daudz jauna. Tu sāc aizdomāties, kā šī dziesma ir radusies tās autoriem. Tādejādi kaverversija dod pamatu pašu idejām. Vienalga, cik veca būtu grupa, tā vienmēr ir laba skola!

Jānis B.: Visādā ziņā kaverversiju izpildīšana mums deva tikai plusus. Muzikāli paši attīstījāmies un ieguvām popularitāti. Pirmajos koncertos mēs bijām zināmi kā grupa, kas spēlē „Morbid Angle”, „Entombed” un citu tobrīd aktuālu grupu kaverversijas, kuras cilvēki ar lielu prieku nāca klausīties. Kad mums bija savs repertuārs, mēs katru reizi tajā iekļāvām pa kaverversijai.

Deniss Denisenko: Mums ir gadījies viens korporatīvais vakars, kur trīs setos spēlējām kaverversijas.

Viesturs: Ir bijuši pat divi šāda veida pasākumi

O, tad jau jums ir arī ballīšu muzikantu pieredze!

Jānis Aizkalns: Tā nav ballīšu, tā ir cirka programma!

Jānis B.: Drīz varēsim kaverversiju albumu izdot. Man liekas, ka to skaits jau ir sasniedzis piekto desmitu. Vajadzētu paskaitīt…

Jūsu izpildīta kaverversija ir bijusi kādā „Tribute to …” izlasē?

Jānis B.: Jā, nesen iznācā „Tribute to Slayer”, grupas jubilejai veltīta Krievijā izdota izlase.

Denis: Šajā sakarā būtu vērtīgi pieminēt, ka būsim dzirdami arī filmā!

Viesturs: Jā, taisījām savu versiju 90.gadu Latvijas underground zvaigznes Lotas dziesmai „Cauri tumsai”. Gala rezultātā radās kaverversija, kas ir netipiska mūsu daiļradei.

Varbūt tagad jūs ir pārņēmusi vēlme pēc muzikāliem eksperimentiem?

Jānis B.: Mēs jau esam uztaisījuši eksperimentu kādus sešus gadus atpakaļ – radikāli nomainot mūzikas stilu, kurā spēlējam.

Denis: Mēs eksperimentējam mēģinājumos.

Viesturs: Jāsaka, ka jaunais albums skanēs savādāk. Nevar pastāstīt, kāds tas būs. Tas droši vien tāpēc, ka nevajadzētu stāstīt. Koncertos cilvēki pamanīs.

Jēkabs: Lai gan nekas būtiski netiek mainīts, klāt ir nākusi pieredze, kas veicina attīstību.

Viesturs: Varbūt vairāk mūzikas. Bet es domāju, ka vēl tur nav ko komentēt.

Jānis B.: To mēs pastāstīsim jaunā albuma prezentācijā.

Viesturs: Lai cilvēki koncertos klausās un meklē atšķirības!

Ļoti banālais pēdējais jautājums. Kāda ir grupas „Sanctimony” kopā būšanas veiksmes formula?

Jēkabs: Vienkārši briesmīga

Viesturs: Šo nelaimi vajag aizvākt. Visi smaida, bet viņš visu laiku mēģina ko negatīvu pateikt. Jēkabam jau nav viegli – vienmēr kaut kas jāatnes un jāaiznes.

Jānis B.: (Jēkabam) Tu no mums nejūti mīlestību?

Viesturs: Viņam mīlestība vēl tikai caur vēderu nāk. Tā kā mēģinājumā ēst neviens nedod, un jaunais dators īsti nestartējas, tāpēc negatīvs ir viss, kas tagad notiek.

Jēkabs: Es taču tev teicu, ka briesmīga!

Jānis B.: Mūsu grupā mūs arvien vairāk sāk vienot bērni.

Viesturs: Tu par Jēkabu runā? Es neatceros, kas bija pirmais. Vai uz grupu atnāca Jēkabs un man piedzima meita, vai otrādi – mana meita ir vecāka par Jēkabu.

Jānis B.: Visjaunākais mūsu kolektīvā ir Daniels. Viņam ir tikai dažas dienas. Laimīgais tētis Deniss!

Viesturs: No parastiem burziņiem grupas sanākšanas sāk pārvērsties par ģimeniskām dzeršanām ar rasola bļodu.

Jānis B.: Kad mēs tiekam vaļā no ģimenēm…

Jēkabs B.: Šo šeit nerakstīt

Jānis: Citādāk būs pēdējais brauciens.

Tad jūsu bērniem ir mazie metālistu rāpulīši ar uzrakstu „My papa is Satan” ?

Viesturs: Es savai meitai uz divu gadu dzimšanas dienu uzdāvināju ģitāru!

Jānis B.: Manai meitai ir „Kiss” rāpulītis.

Viesturs: Bērniem ir jāaug pareizi. Ir labi rezultāti – Jēkabs. Pareiza audzināšana! Ne vienmēr rezultāts sanāk labs. Nezin kāpēc Osborna meita ienāca prātā. Tā nevajag!

Jānis B.: Tu ierunājies kā tētis!

Kā tad skan jūsu izpildītās šūpuļdziesmas?

Jēkabs: Briesmīgi!

Jānis B.: (nopūšoties) Jēkabs.

Foto: Armands Ērglis

Read Full Post »

Par kaverversijām

“Ar laiku pašiem attīstoties joprojām ir interesanti uztaisīt kādu kaverversiju, apskatīties, kā tā ir veidota. Klausīties – tas ir viens, bet, kad tu sāc spēlēt, tu uzzini daudz jauna. Tu sāc aizdomāties, kā šī dziesma ir radusies tās autoriem. Tādejādi kaverversija dod pamatu pašu idejām. Vienalga, cik veca būtu grupa, tā vienmēr ir laba skola!” – Viesturs no grupas “Sanctimony”

Read Full Post »

%d bloggers like this: