Gustava Terzena dzīves nozīmīgākā zemestrīce /2

Mēs esam atpakaļ, kopā ar Gustavu Terzenu piecu gadu tālā un ļoti nozīmīgā pagātnē. Piecos gados var nospēlēt vismaz simts koncertus, dzirdēt – divas reizes vairāk. Piecos gados var ierakstīt piecus albumus (labi), bet vienu jau noteikti. Pirms pieciem gadiem Latviju satricināja ziņa, ka 2008.gada 20.jūlijā Rīgā, Skonto Stadionā koncertēs pasaulē ietekmīgākā smagā metāla grupa ‘’Metallica’’. Un sākās gaidīšanas svētki:

Kad Kristaps Kārkliņš no lielo koncertu organizācijas FBI man pačukstēja, kas notiks, mani pārņēma neizsakāma sajūsma. Reiz smejoties biju pateicis: Tajā dienā, kad es klātienē intervēšu Džeismu Hetfīldu, mana radio karjera beigsies. Es būšu sasniedzis apogeju! Nu nevajag tādas lietas runāt, jo tā arī notika.(A.L: Terzens intervēja Džeimsu Hetfīldu 20.07.2008.) Bet pirms tā visa, man, uz radio ēteru zvanīja kāds Dainis. Ētera burzmā dīdžejs mēdz izsijāt informāciju, kas viņam traucē un kas netraucē strādāt, bet tas Dainis zināja, kā sevi pareizi pieteikt.

Šis Dainis ir Dainis Rijkuris, ‘’SIA Radikal’’ viens dibinātājiem un grupas vokālists. Toreiz viņš vēl nebija‘’Metallica’’ komandā, bet cītīgi sekoja viņiem līdzi tūres koncertos klātienē. Lūk, Dainis zvanīja uz radio un atstāstīja, kāds ir bijis konkrētais koncerts. Pamazām tuvojās ‘’Metallica’’ koncerts Rīgā, Skonto stadionā, tāpēc šī informācija bija vēl jo interesantāka. Vienā dziļā ziemas dienā mēs ar Daini satikāmies. Viņš kā ‘’Metallica’’ fanu kluba priekšnieks Latvijā ierosināja par godu koncertiem uztaisīt publisku pasākumu, un jautāja pēc iespējas pasākumam sarunāt radio atbalstu? Vārdu pa vārdam, domu pa domai – kāpēc gan lai fanu kluba priekšnieks un radio dīdžejs neuztaisītu kopēju grupu? Kāpēc lai nenospēlētu pāris ‘’Metallica’’ dziesmas? Tobrīd es pats ģitāru nebiju ilgi rokā turējis…

Kad mēs ar Edgaru Rakovski muzikāli iepazināmies, viņa grupa ‘’Relicseed’’ sevi pieteica ar dziesmu ‘’Bailes’’. Tas bija nopietni – laba skaņa, kārtīgs teksts, attieksme. Izrādās, viņi ar Daini jau iepriekš bija pazīstami. Savukārt basists Gusts (Leimanis) man sen bija teicis, ka kopā ir kaut kas jāuzspēlē. Tā viss izveidojās. Un, protams,  bija jāuzaicina arī brīnumbērns Jēkabs Zemzaris! Tā viss beidzot sākās! Mēs izvēlējāmies šādas ‘’Metallica’’ dziesmas –  ‘’One’’, ‘’Orion’’, ‘’Damage Inc.’’ un viņu koveru (Anti Nowhere League huļigankai) ‘’So what’’. Un iedomājies!? Mēs tās četras dziesmas gandrīz  pusgadu gatavojām!!! Sākumā domājām, ka Dainis spēlēs basu – bet šo ideju mēs ātri atmetām (gardi smejas!). Šis laiks!!!! Man tiešām šķiet, ka tas bija ļoti sen. Bet mēs sagatavojāmies. Un ticiet man, Edgara pacietība bija vērā ņemama, jo daudzas lietas ģitārspēlē man bija jāmācās no jauna. Bet viņš toreiz jau intensīvi spēlēja. Viņam par mums bija daudz labāks muzikālais pamats.

Es atceros arī, ka es pa kluso līdu SHW ierakstu studijā pie Džo spēlēt. Pa kluso protams! – Tik pa kluso, ka visi taisīja vaļā durvis un teica:” Eu, klusāk!!” Ko nozīmē klusāk!? Neko!!!! Tas laiks kurā notika dažādu apstākļu sakritība. Man bija piedzimusi meita, sākās raidījums “Ziemeļu Puse”, dzīve bija rožaina, un viss iespējams! Manam draugam un ģitāristam Jānim Levitam (Remains, Quarks, Rūsa) vajadzēja naudu, turklāt ātri. Tā es dabūju savu pirmo orģinālo Gibson Explorer par ļoti sakarīgu cenu, kuru ar savu parakstu intervijas laikā iesvētīja pats Papa Het (James Hetfield) un divus gadus vēlāk arī Kirka Hammeta. Tas man personīgi piešķir šim stroķim neizmērāmu vērtību!!! Vēlāk no Jāņa Jubalta es dabūju savu iekārotāko ģitāras skaņu pastiprinātāju – Mesa Boogie Dual Rectifier pastiprinātāju, ‘’Prāta Vētrai’’ laikam tā aparāta tesiens izrādījās par ņipru (Gustavs draudzīgi smejas). Pēkšņi tas viss bija iespējams – sarunāt, nopirkt un dabūt. Kā lai nespēlē? Jāspēlē!!!

Grupas ‘’SIA Radikal’’ nosaukuma autors ir Gusts. Sākumā domājā visādus norvēģu vārdus – grhhhg, aghh, sughhjkk, amughh un visādus citus ķeburus. Paši nosmējušies līdz grīdai! Par to ņirdzām kā negudri. Bet nosaukuma kā nav tā nav. 2008.gadā bija grūti izdomāt grupas nosaukumu. Radikal? Radikal! Atkal visi uzreiz ņirdz.

Pēc ‘’Metallica’’ sagaidīšanas pasākuma mums sākās „kandavisms”. Braucām uz Kandavu meža būdā rakstīt mūziku! Tur bija brīvība!!! Vienīgais, kas bija vajadzīgs – elektrība, lai būtu, kur giču pieslēgt. Neviena cilvēka! Tu tikai spēlē. Kandavā atgriezāmies ne vienu vien reizi. Tur mēs mēģinājām, radījām jaunas dziesmas. Kandavā bija forši! Un Gusts vienā vakarā pēc mēģinājuma atsūta šo nosaukumu. Radikal – apskatāmies internetā, cik orģināli!? Vēlāk viņš atsūta – davai, veči, SIA! Uz to brīdi, šķiet, Gusts vienīgais uz savas ādas zināja, ko nozīmē sabiedrība ar ierobežotu atbildību (smejas!). Viņš bija un joprojām ir biznesā! Visi nogārdzāmies! Lai iet – grupu sauksim par ‘’Sia Radikal’’! Pienāca brīdis, kad jau bija pietiekami daudz dziesmu, kad Jānis Boļšaks no ‘’Sanctimony’’ piedāvāja mums braukt līdzi “Death’n’Roll Members” tūrē. Atbilde bija – protams! Kad un cikos?!! Bet kā jūs sauc? Par nosaukumu sākumā čaļi smējās, noteikti smejas arī tagad. Bet nosaukums ir izauklēts, pārtapis logo, tas ir mūsu bērns. Par kuru rūpēties, kuru aizsargāt. Viss!! Punkts!! Visu šo gadu laikā ir skaidrs, ka ‘’SIA Radikal’’ ir un būs. Tas ir svarīgi! Nevienam par to nebūs vairs jokot!

Mēs izdzīvojām arī ļoti sāpīgu momentu, kad grupas gandrīz vairs nebija. Bijām mēs divi ar Daini. Tik un tā – ‘’SIA Radikal’’ turpināja pastāvēt un tas ir īstais spēks. Tas nozīmē, ka grupa ir jau vairāk kā tikai jēdziens. Kas viņā spēlēs? Tas, protams, ir svarīgi, bet jebkurā gadījumā ‘’SIA Radikal’’ ir kļuvis par nemainīgu lielumu. Metāls!!

Bez mūziķa pienākumiem Terzens pilda arī menedžera funkcijas un dara to ļoti veiksmīgi. Kolēģi viņu rakstuto kā diplomātu, kas lieliski novērš konfliktus, un tomēr virza grupu uz priekšu, saglabādams kvalitāti un augstu līmeni. Terzens atzīst, ka vispirms pats pret sevi ir ļoti prasīgs. Runājot par ‘’SIA Radikal’’, viņš ir visa nopietnība.

Man grupu vajag, lai visā šajā trakumā saglabātu veselo saprātu! Lai nepazaudētu zemi zem kājām!Mūzika ir kā terapija! Paprasi Dainim, kāpēc mūzikai ir šādi teksti? Kāpēc dziesmu pildījums ir tik saturisks un vitāls? Kāpēc cilvēki dzied dziesmām līdzi, zina šos vārdus? Tāpēc, ka ‘’SIA Radikal’’ runā viņu valodā. Sāpe ir tā pati!

Dziesmu sagataves es mēdzu iedziedāt telefonā. Tagad man mājās ir savs būcenis ar kombi un ģitāru. Es idejas nekad uz papīra nepierakstu. Man ir pārliecība – ja tās tiks pierakstītas, tās nebūs izaugušas līdz dziesmai. Ja es šīs idejas spēlēju trīs, četrus mēnešu, un tās nāk pie manis atpakaļ, tad ir skadrs, ka taps dziesma. Jaunākās dziesmas ‘’Viens pats’’ ģitāras rifi radās vienā mirklī mēģinājumā. Kā sākām vienā mēģī, tā arī dziesma tika radīta.Viss!

Kāda jēga taisīt divdesmit dziesmas, ja albumā liec tikai desmit? ‘’SIA Radikal’’ gadījumā mums nav nekādu pārpalikumu. Mēs visas idejas esam dziesmās izmantojuši. Atskatoties uz albumu‘’Monokarš’’, tur kompozīcijas bija milzīgas un fatālas. ’Monokarš’’ ir kā mazai mammītei piedzimis milzis. Tik milzīgs, ka gūžiņa neturēja! Albums tika rakstīts četrus gadus! Tā viņš dzīvoja, mūsu pirmais bērns, kuram jāsaņem visi sitieni…

Rakstījām četrus gadus!!! Pirmā radītā dziesma bija ‘’Tas nav tev vienam’’. Otrā ‘’Tavs sapņu kredīts’’, ar kuru Dainis parādīja savas dziesmu tekstu tēmu spējas, par kurām viņš joprojām ir pārliecināts. Trešā dziesma bija ‘’Voldim’’, nākamā ‘’Samelo sev’’ un ‘’Zilā karoga zelts’’. Sākumā bija piecas dziesmas. Tad bija ‘’Monokarš’’. Pēdējais cēliens – ‘’Remdeno asiņu cilts’’ un ‘’Ezītis miglā’’. Dziesma ‘’Alkopilots’’ – tā vispār ir kaut kāda šīze! Un tad albuma klišeja – dziesma ‘’Vēl tur ir ceļš’’. Mums to vajadzēja uztaisīt, jo visiem iekšā dzima balāde! Man, Dainim, Edgaram! Protams, tur ir klišeja klišejas galā, bet mums šo balādi vajadzēja, saproti! Dziesma ir laba – Youtube vislielākais skatījumu skaits!

2012.gada ziemā ‘’SIA Radikal’’ bija starp nominantiem Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas (LMIGB) Labākā Roka albuma un Labākās debijas kategorijā. Šogad 2013.gadā LMIGB  tika pieteikta īpaša kategorija smagajam rokam un metālam – par ko Terzens ir ļoti priecīgs, taču uzsver, ka nevajag no mūzikas taisīt sporta sacensības:

Metāla komūnā biedriskums ir līdz brīdim, kad tiek līdz ego iekšējam aplim. Tad biedriskums pārtop – džeki, paiet malā, es nāku! Paša radīta mūzika ir liela ego izpausme. Tie, kas apgalvo, ka mūziku rada paši sev, melo. Ja tā būtu taisnība, mēs par viņiem nezinātu. Tie, kuri spēlē un vēlas, lai par viņiem zinātu, tie nespēlē paši sev, ticiet man. Tā ir liela sevis izzināšana. Kad tu nedabū kāroto atzinību vai dabū to tik daudz, ka ierakstot sliktu albumu, tava grupa ir neizpratnē, kāpēc saņem kritiku. Pie labā ātri pierod!!!

Labi, pietiek gremdēties nostaļģijā. ‘’SIA Radikal’’ piecgades svinībā klubā ‘’Melnā Piektdiena’’ 30.martā solās būt varenas – tiks veikta skatuves pārbūve, scenārijs tiek atstrādāts, izmantojot hronometru. Bez grupām ‘’Apēdājs’’ un ‘’The Factor’’ būs arī citi viesi. Kluba jumts būs nost! Ja reiz par nākotni – Gustav, kā Tu sevi redzi pēc desmit gadiem?

Baigais jautājums.Meita ies skolā.Meita drīz ies skolā. Nē, meita būs beigusi skolu!?! Pēc desmit gadiem droši vien būšu pārgājis uz blūzu vai džezu. Pēc desmit gadiem?Es pat nezinu, kādā valstī es pēc desmit gadiem dzīvošu. Es nevaru uz šādu jautājumu atbildēt.

Un atkal noslēgumā – par Gustavu Terzenu negribas runāt pagātnes formā un nav vajadzības runāt nāktonē. Gustavs Terzens IR tagad un tūlīt. Bet mūsu pamatīgā saruna manī ir radīja jubilejas satraukumu. Starp citu, leģenda vēsta, ka ‘’SIA Radikal’’ ir dibināta 2008.gada 27.martā – kad vārda dienas svin Gusti un Gustavi. Jā, apsveicam dubultā!

________________________________________________________________________________

Pirmais foto, 2012.gada marts koncerts Fonoklubā ”Sanctimony” EP ”Perfection” tūres ietvaros, foto no Gustava Terzena arhīva

Otrais foto: 2008.gada 19.jūlijs Andrejsala, fotogrāfs Zaiga Kediņa

Trešais foto: ”SIA Radikal” ģērbonis, ideja Gustavs Terzens, izpildījums mākslinieks Armands Ērglis

Read Full Post »

‘’SIA Radikal’’ vēsturiskā gvarde

 ‘’SIA Radikal’’ pastāvēšanas laikā ir mainījies grupas sastāvs. Laika noilgums, kurā piedzīvojumiem un pieredzei iegūt atmiņu formu, ir izturēts. Tāpēc dzimšanas diena ir īstais laiks, lai apjautātos bijušajiem dalībniekiem – kā tu atceries savu laiku ‘’SIA Radikal’’?

Gusts Leimanis (basģitārists): Man laiks ‘’SIA Radikal’’ sastāvā bija jautrs. Visos braucienos histēriski smējāmies līdz pat vēdera sāpēm. Humora mums nekad netrūka! Liels paldies ir jāsaka grupai ‘’Sanctimony’’, kuri ‘’SIA Radikal’’ paņēma līdzi savā tūrē. Tās grupai bija lieliskas ugunskristības, kas prasīja lielu disciplīnu, jo skatuves laiki bija strikti ierobežoti! Mēs spēlējām savas dziesmas un arī vairākus koverus. Lai cik jocīgi tas nebūtu, bet tieši koveru spēlēšana grupai deva iemeslu lielam radošam sprādzienam! To iepriekš nebiju savās mūziķa gaitās piedzīvojis. Grupas ‘’SIA Radikal’’ mūzika ir viegli saprotama, teksts ir latviski, par aktuālām un sociālām tēmām, pietiekami melodiska un liriska, lai uzrunātu plašu auditoriju. Tostarp arī Olgu Rajecku, kas 2009.gada Baltic Beach Party laikā ‘’SIA Radikal’’ koncertā, pie pašas skatuves ārdijās un purināja matus. Šo piecu gadu laikā ‘’SIA Radikal’’ ir rādījuši labu piemēru un piedzīvojuši strauju izaugsmi, spēlējot ar lielu pārliecību. Grupai piemīt liels uz priekšu virzošais spēks un spēja neapstāties pie paveiktā,  kas, manuprāt, paceļ latiņu Latvijas smagajai mūzikai kopumā.

Edgars Rakovskis (ģitārists): ‘’SIA Radikal’’ vienmēr paliks atmiņā kā viens no svarīgākajiem notikumiem manā dzīvē gan muzikālā, gan psiholoģiskā kontekstā. Kopā nospēlētie teju 3 gadi un ierakstītais debijas albums ir labi padarīts darbs ar, manuprāt, paliekošu vērtību, kas raksturo konkrētu posmu grupas karjerā. Radikāļu piektajā dzimšanas dienā novēlu smaidu, prieku un izdošanos!

Jēkabs Zemzaris (bundzinieks): ‘’SIA Radikal’’ mani noalgoja, kad vēl saucās ‘’Terch ’em up’’. Apvienības plānā bija viens grupai ‘’Metallica’’ veltīts koncerts. Nekāda albuma, nekādu citu uzstāšanos. Pirmajā sastāvā bez Daiņa un Gustava bija vēl divi man labi draugi – Gusts Leimanis un Edgars Rakovskis, ar kuriem biju vienlīdz iepriecināts spēlēt. Otrajā koncertā , kad grupai jau bija vārds ‘’SIA Radikal’’, manis vairs nebija – nebiju plānojis un nevarēju atrast laiku vēl 3. grupai. Atslodzes brīžos esmu epizodiski izlīdzējis ‘’SIA Radikal’’ koncertos, mainoties grupas sastāvam – pirmoreiz ap 2009./2010. gadu, otro reizi – 2012.gada vasaras festos un Baltijas tūrītē ar dāņiem ‘’Phonomik’’. Tāpat bijušas divas dziesmu rakstīšanas sesijas viesu mājā Kandavā, kur mēdzām īrēt uz 3-5 dienām, lai baudpilnā norobežotībā sacerētu jaunu mūziku! Brokastis, metāls no rīta līdz vakaram, LTV un vīns pirms gulētiešanas un atkal no jauna! Visas šīs reizes saistās ar prasīgu darbu pie dziesmām līdz koncerta dienai (ar ‘’SIA Radikal’’ bungu partijām var gadīties pamocīties), bet vēlāk – ar labu devu grūva un to milzīgo enerģiju, kas grupas koncertos iemājo uz skatuves. Mūzika ir smaga, bet pamatota, dinamiska un grūvīga – spēlēt ‘’SIA Radikal’’ setlistu ir pat fiziski patīkami! Pēcāk kā oga vienmēr nākusi atslodze ar četriem iedvesmojošiem mūziķiem/cilvēkiem. ‘’SIA Radikal’’ ir mani draugi, un izlīdzēšu vienmēr!

Andrejs Upmacis (bundzinieks): Spēlējot kopā ‘’SIA Radikal’’, es gan kā bundzinieks, gan kā mūziķis iemācījos citu piegājienu mūzikai. Lai arī iepriekš spēlēju teorētiski salīdzinoši radniecīgu mūziku, praktiski atšķirības bija diez gan daudz. Tajā, ko pie bungām daru šobrīd, noteikti var ieraudzīt arī ”SIA Radikal”. Vēl viena lieta, ko noteikti vajadzētu pieminēt ir koncerti – lai arī cik komplicēti citreiz gāja mēģinājumos, koncerti ar viņiem vienmēr ir nonesuši jumtu gan publikai, gan arī man pašam!

Grupā ‘’SIA Radikal’’ ir spēlējuši: Edgars Rakovskis, Gusts Leimanis, Jēkabs Zemzaris, Jānis Narbuts, Andrejs Upmacis, Arturs Mucinieks un Tarass Kuzmenko.

Pirmais foto: 2011.gads ”SIA Radikal” albuma ”Monokarš” prezentācija, fotogrāfs Armands Ērglis

Otrais foto: 2009. gads Fonofest, foto  no grupas arhīva

Trešais foto: 2008.gada 19.jūlijs Andrejsala, fotogrāfe Zaiga Kedinja

Read Full Post »

Iepazīstieties – The Velvet Supernova

Grupa teju, teju bija ierakstījusi pirmās dziesmas, tās esamību bija pieminēta sarunās , bet grupai jau bija pirmie fani. No mutes mutē, no auss ausī kā vislabākajā tīklveida mārketinga paraugā dziesmas jau klejoja no viena klausītāja pie otra, idejas autoram Jēkabam Zemzarim  par to tikai nojaušot.  Tobrīd grupas „ The Velvet Supernova” sastāvs vēl tika meklēts, bet dziesmas piedzīvoja paškritikas vadītas reformas. Tagad ir pagājuši jau divi gadi, šaubas ir zudušas. Grupu „ The Velvet Supernova” veido pieci mūziķi : Jēcis Zemzaris – balss, Mārtiņš Rudzītis – ģitāra, Kaspars Pētersons – basģitāra, Andris Ēvelis – ģitāra, Pēteris Žīle – bungas. Pirmais singls „ Viva La Resistance” aizvadītajā trešdienā piedzīvoja savu pirmatskaņojumu Radio 101 un ir iegūstams atkārtotai spēlēšanai grupas mājas lapā.

Lai runātu par „ The Velvet Supernova”, vispirms ir jārunā par Jēkabu Zemzari, vairākumam  zināmu kā neaizvietojami talantīgu bundzinieku. Jēkaba vokālās dotības visbiežāk bija dzirdamas pildot aizmugures vokāla uzdevumu. Tāpēc liels pārsteigums būs „ The Velvet Supernova” dziesmās dzirdamā Jēkaba spēcīgā, emocionālas daudzkrāsainības bagātā balss, kas, manuprāt, ir galvenā grupas veiksmes atslēga. Otrkārt, kaut arī kopējais „ The Velvet Supernova” dalībnieku vidējais vecums ir 20 gadi, visiem ir sava attieksme un vērā ņemama muzikālā pieredze, kuras laikā pamatīgi ir apgūti rokmūzikas izteiksmes līdzekļi.

Pierādījums ir dziesma „ Viva La Resistance”, kurai nepiemīt mākslinieciskās neatkārtojamības ambīcijas, un tomēr emociju patiesums un saprotamā muzikālā valoda uzrunās arī šaubīgo klausītāju, kurš mūzikas spēku savā individuālajā dzīvē vēl nav apzinājies. Pēc mūziķu teiktā:  “Dziesma stāsta par kluso pretestību, par alternatīvu dzīvesveidu, māksliniecisku redzējumu materiālā pasaulē, abstraktām idejām un abstraktu pieeju, arī par izolāciju un atsvešināšanos esot mazajam meža dīvainītim.” – tā sacīt, par aktuālām problēmām, kuras savā laikā ir piedzīvojis katrs radošs cilvēks.

Grupai „ The Velvet Supernova” ir visas iespējas uzrunāt plašu mērķauditoriju, neaprobežojieties tikai ar smagās mūzikas klausītājiem, patiesībā uz to arī vajadzētu virzīties. Paaudzēm ir jāmainās arī uz lielajām piecus metrus augstajām skatuvēm.

papildus info:

http://www.draugiem.lv/thevelvetsupernova/
https://twitter.com/#!/VELVETSUPERNOVA
http://www.thevelvetsupernova.com
http://thevelvetsupernova.tumblr.com/

Read Full Post »

Rokā idiotu nav

“Rokmūzikā visi saprot, kas notiek. Tāpēc vienīgais, ko rokmūzikā var darīt, ir būt tik patiesam, cik esi. Un tad arī viss notiks! Rokā idiotu nav. Brīdis, kad tu varēsi sevi nosaukt par labu rokmūziķi, būs tad, kad sapratīsi – esi visu izdarījis tā, kā TEV bija jāizdara! Ja tev kāds būs teicis priekšā, tev tas nebūs paticis, bet tu būsi izdarījis tāpat – tā būs liekulība. Roks ir mūzika, kur muļķiem nav vietas!” – Jēkabs Zemzaris no “The Blackout”

Read Full Post »