Tie lēkātāji, F[ei]K

Tikāmies trešdienas vakarā pēc F[ei]K mēģinājuma pie alus darbnīcas Labietis, kad nosacīti klusāku vietu var atrast tikai uz kultūras nama 9k1 kāpnītēm. Mani sarunbiedri F[ei]k vokālists Verners Biters, basģitārists Gusts Leimanis un ģitārists Ansis (Rooc) Auders – Zaļaiskalns. Jāpiemin, ka F[ei]K pirmsākumos grupā spēlējis Juris Šleiers, Gints Spole, bet visu aktīvās darbības laiku grupas bundzinieks bijis Mārtiņš Opmanis. Festivālā Laba daba pie bungām darbosies Jēkabs Zemzaris, iespējams, pievienosies DJ Krii. Vēl ir aizkadra cilvēki, piemēram, video operators Mārtiņš Salmis, skaņu operators Tālis Timrots un gaismu speciālists Egīls Kupčs.

Spēcīgi! Par katru no šiem vīriem varētu izstāstīt atsevišķu stāstu, bet paliksim pie tā, ka savā laikā nu-metālu spēlējošo grupu Latvijā ir bijis ļoti daudz. Gusts atceras, ka pasākumā Korn Family grupas uzstājās no septiņiem vakarā līdz pat sešiem rītā. Korn vai Limp Biskit uz Latviju nebrauca, bija jāpiedāvā savs variants, un F[ei]K to darīja. Grupas koncertu saraksts ir ļoti garš – underground vietas (par kuru muzikālo vēsturi šobrīd var tik nojaust) un pavisam publiski pasākumi, iegūta godpilnā otrā vieta “Liepājas Dzintarā”, kā arī mūziķi devušies tūrē Norvēģijā. Esot pavisam progresīvi jaunieši, F[ei]K ir uzstājušies kopā ar profesionālām dejotājām! Tika daudz kā interesanta, par ko varētu jautāt. Tomēr vienā saruna reizē var izņemt īso atstāstu muzikālo sajūtu vēsturē, un tas mums raiti izdevās:

Vai jūs atceraties pirmo koncertu?

Verners: Pirmais koncerts bija Cēsīs, Vidzemniekā!

Gusts: Vidzemniekā agrāk notika lieli koncerti! Visi spēlēja kopā – deathuki (death metāla grupas), mēs, arī Ozols vai Gustavo.

Verners: Toreiz sastāvā bija arī Soundarcade bundzinieks Spole Gints. Sīkais (Gints), Gusts, Rūts un es – tāds bija pirmais koncerts. Tad vēl ekstrēmās mūzikas pasākumi notika uz Skanstes ielas.

Gusts: Visapkārt valdīja sportiskais gars! Es biju bijis tikai uz vienu mēģi. Verners jautāja, vai spēlēsim koncertu? Uzstājās laba igauņu nu-metāla grupa, un tad arī mēs. Tas koncerts ļoti labi aizgāja!

Verners: Es pazinu cilvēkus no ekstrēmajiem – Renāru un Ināru, boards.lv dibinātājus. Jautāju viņiem, vai varam koncertā uzspēlēt? Viņi atbildēja, ka jārunā ar Time After Time menedžeri, kas pasākumu organizēja. Toreiz mums bija tikai piecas dziesmas! Tā arī viss sākās.

Gusts: Nākamais koncerts bija Aviācijas institūta kultūras namā klubā Ala kopā ar matainajiem black metāla pasākumā. Tur arī bija baigi labi! Koncerta laikā ienāca menti. Visu klubu apstādināja, nolika gar sienām. Verners turpināja bļaut – fuck the police. Tas laiciņš bija interesants, jo grupas netika šķirotas pa stiliem. Mums bija koncerttūre kopā ar Skyforger, One Voice un Brute Chant! Skyforger beigās teica – tie lēkātāji īstenībā ir tīri tā neko.

Verners: Spēlējām arī Trincstokā, bet Tabūnā neesam spēlējuši. Tie ir tie divtūkstošie gadi.

Cik ļoti jūs ir ietekmējis Rīgas faktors?

Verners: Mēs visi bijām vairāk vai mazāk vienādi, jo arī Rīgā nebija veikals, kur nopirkt ģitāru. Ansis dabūja ģitāru no Huskvarn ģitārista. Varbūt Rīgas faktors ir svarīgs, bet tajā laikā mēs visi bijām vienādi. Tajā laikā aktuālāks bija Liepājas Dzintars,  Liepājas roks.

Rooc: Nedomāju, ka esam bijuši piesaistīti pilsētai. Mums ir bijuši ļoti daudz koncerti Vidzemē – Cēsīs, Valmierā. F[ei]K kontekstā neesam pozicionējušies kā rīdzinieki.

Verners: Gusts ir no Jūrmalas.

Lasīju, jums bija fanu klubs!

Gusts: Bija divas meitenes, kas ļoti vēlējās fanu klubu izveidot. Viņas vēlāk savā starpā sastrīdējās, un ar to viss beidzās. Bet albumā tika iekļauta lapiņa, kuru nosūtot varēja pievienoties fanu klubam. Meitenes bija katrā mūsu koncertā. Vienai uz krekliņa bija ar fliterīšiem izšūts uzraksts F[ei]K.

Verners: Ja kāds cilvēks gribēja veidot fanu klubu, mēs šajā lietā neiejaucāmies. Kaut kādu atbalstu piedāvājām. Bet es nezinu, ko vispār var piedāvāt? Fanu klubs – kas tas ir?

Gusts: Interneta nebija, un arī informācijas apmaiņas nebija. Bet meitenes baidījās un kautrējās, tad apvainojās viena uz otru. Fanu klubs beidzās nesācies. Ko darīt ar fanu klubu? Rīkot fanu tikšanās? Kopējas alus dzeršanas? Fani vēl nepilngadīgi.

Verners: Tas fanu klubs bija atmiņu klades līmenī – pierakstot, kura dziesma tev patīk?

Gusts: Bet fanu klubā joprojām var pierakstīties. Atver jebkuru The Inevitable disku, un tur būs lapiņa ar adresi!

Albumam The Inevitable ir ļoti skaists dizains!

Gusts: Vernera ideja

Verners: Nē, ideja ir kopēja, bet izpildītājs ir Kaspars Garda, fotogrāfs un kaislīgs riteņbraucējs. Mēs ņirdzām, ka šo albuma vāku varētu reanimēt. Uz vāka redzamā meitene ir manas māsasmeita, kurai tagad ir 22 gadi.

Gusts: Tas ir fotografēts Brīvdabas muzejā. Kasparam un Verneram bija doma, kas visu vajag taisīt siltos toņos – dzeltenīgos un saulainos. Albumam ir patīkams izskats. Ja to noliktu reliģiskās mūzikas plauktiņā, cilvēki nenojaustu.

Kas notiek 2014.gadā? Ko esat samēģinājuši?

Rooc: Jau pirmajā mēģinājumā viss saslēdzās, kas šķiet – būs! Sen nebijām tikušies, mēģinājuši, bet viss salikās kopā kā lego klucītis. Nejutu, ka ir jau pagājuši desmit gadi.

Gusts: Jēcis (Jēkabs Zemzaris) dziesmas spēlē pa savam. Viņš ir savādāks bundzinieks, kurš nav uzaudzis nu-metālā. Jēcis dziesmām iedod jaunu, svaigu enerģiju! Manuprāt, viss skan pārsteidzoši labi! Ir jauda un enerģija. Verneram balss ir mainījusies. Parādījušies zemāki rūcieni.

Verners: F[ei]K vienmēr ir bijusi koncertgrupa. Tāpēc mums ir viens albums.

Bet vispār, jums kaut kas latviešu valodā tapa.

Verners: Tapa, bet zini kā. Laiks manījās. Pieaugām, 25 gados salūzām.

Kā jūs šķīrāties?

Verners: Ej dirst – tā arī šķīrāmies! Kā tu domā, kā šķirās grupas?

Gusts: Verners pa mēģu telpu spārdīja koferi.

Jūs esat kāvušies?

Gusts: Nē

Verners: Jā

Gusts: Tā pa lielam nē, bet viena epizode laikam bija.

Verners: Ar to arī pietiks – ir bijusi viena epizode.

Gusts: Ja kāds kādam ir sitis, es to neatceros. Es atceros tikai labo un mēģinu pie tā pieturēties. Visādi ir gājis! Zini, tās tomēr ir attiecības. Kopā būšana un kopā darīšana patiesībā ir smags darbs. Tas nav viegli, ja vēl pašam ir savas problēmas. Mēs visi esam bijuši jauni un dulli. Tiešām bija kautiņš? Es, goda vārds, neko tādu neatceros! Mēs ar tevi?

Verners: Nē, nē, mēs nē. Grupa ir attiecības. Mēs neesam smilšu kastes draugi. Mums vienu brīdi vajadzēja paņemt pauzi, lai viens no otra atpūstos. Mēs to neizdarījām. Min, min, min uz priekšu. Cik ilgi tā var? Vienā brīdī tu eksplodē kā velosipēda riepa. Mēs pazudām.

Pēc kāda laika radās Sakhta.

Verners: Beidzās F[ei]k, pagāja laiks un mani uzrunāja džeki no Ādažu grupas Pornstone. Arī šī grupa bija izjukusi. Grupas ģitārists man jautāja, vai negribu dziedāt Pornstone. Aizgāju uz mēģinājumu, un pēc tā džekiem teicu – ka Pornstone nevēlos dziedāt, bet man bija čoms RooC, kurš arī bija bez grupas. Ierosināju taisīt jaunu grupu. Spēlēt gribās nepārtraukti! Tas savā ziņā ir hobijs.

Rooc: Ne vien hobijs, bet arī savā veidā dabīgā narkotika. Gribās vismaz reizi nedēļā sanākt kopā un radīt.

Gusts: Festivālā Bildes bija dzirdams F[ei]K turpinājums, tika izpildīta dziesma, kurā skanēja vārdi: “Dievs, tava zeme deg”. Bet tas  vairs nebija  F[ei]K. Ja grupā iztrūkst divi dalībnieki, tad ir pareizi mainīt nosaukumu un darīt kaut ko citu. Sakhtā ir daudz dusmu, eksperimenti ar taktsmēriem un citām lietām, ko mēs F[ei]k nedarījām. Mēs spēlējām vienkāršāk.

Verners: Pareizi tu saki – Sakhta  tas ir eksperiments. Ar F[ei]K, radot laikam aktuālu mūziku, mēs gribot negribot ietekmējāmies no redzētā un dzirdētā.

Gusts: Esmu bijis uz daudziem Sakhtas končiem. Man vienmēr ir šķitis, ka grupa steidzas savam laikam pa priekšu. Ir interesanti redzēt savus bijušos grupas biedrus, kuri rada ko iepriekš nedzirdētu. Likās, tu pa cilvēkiem zini visu, bet īstenībā tā tas nav.

Vai šī ir F[ei]K atgriešanās?

Verners: Šī atgriešanās nav mūsu, bet gan mūsu daiļrades cienītāju nopelns. Bieži dzirdējām – “Kas ir, es palieku vecs, vēl gribu reizi dzirdēt F[ei]K!” Mēs visi dzīvojam Rīgā, satiekamies uz ielas, runājam. Nav laika, nav laika. Bet šis ir tas īstais brīdis!

Gusts: Mēs spēlēsim Labā Dabā koncertu. Kas būs tālāk, par to šobrīd nedomājam. Koncertam briedām jau kopš 2013.gada decembra.

Kas ir Feik lielākais hīts?

Verners: Kas ir hīts?

Dziesma, ko koncertā nedrīkst nenospēlēt.

Gusts: Tas ir atkarīgs no pilsētas

Verners: “Sigh”. Dziesmā ir teksts: “Sometimes I see no sense in your face“ – kas atspoguļo tā laika izjūtas, jaunību!

Gusts: Cilvēkiem šajā jautājumā būs dažādi viedokļi. Liepājā klausītājiem patīk “Back Twice”, kas ir viena no vecākajām dziesmām. Šī bija dziesmas, kas man pašam norāva jumtu un es zināju – F[ei]K ir tā grupa, kurā vēlos spēlēt. “Sigh” noteikti ir hits.

Verners: Mums nav hiti, mums ir dziesmas.

RooC: Ja tomēr ir jāizvēlas hītu, tad man pašam tā ir dziesma “Flying”. Tā nav dziesma publikas iekustināšanai, “Flying” ir ļoti emocionāla dziesma.

Gusts: Tagad atsākot spēlēt man ir iepatikušās dziesmas, kas iepriekš ne pārāk, piemēram, “Behind Me” vai “Back in the Days”. Un arī “Vienādība” tagad skan ļoti labi! Jēcis šai dziesmai iedod citu grūvu.

Ja jūs tagad sāktu, būtu vieglāk?

Gusts: Mēs droši vien grindu spēlētu.

Verners: Būtu astoņstīgu ģitāras. Manuprāt, tajā laikā bija nedaudz vieglāk. Tajā laikā mūzikas skatuve bija šaurāka.

Gusts:  Toreiz cilvēki bija vienotāki. Nebija plašu izvēles iespēju, tāpēc pasākumi vienmēr bija labi apmeklēti. Mums bija slepenais grupas biedrs, skaņotājs Tālis Timrots.

Verners: Tikai pēc grupas F[ei]K Tālis sāka skaņot Prāta vētru!

Gusts: Jā! Mēs esam viņa karjeras stūrakmens! Tālis vienmēr ir bijis ar mums, stāvējis aiz pults. Tikai Norvēģijas tūrē viņš ar mums neaizbrauca. Vēlāk mums viņu nācās dalīt ar Prāta vētru. Tālis nozīmīgi ietekmēja F[ei]K skanējumu. Koncertā visi skan kaut kā. Mēs atnākam un skanam labi!

Verners: Grupa F[ei]K ir koncertgrupa! Klausoties albumu, liekas, varēja vēl smagāk. Bet  es zinu, ka koncertā bija, kā vajag!

Read Full Post »

Tiek meklēts fotogrāfs

Positivus festivāls aicina pieteikties uz šī gada oficiālā fotogrāfa vietu, iemūžināt Baltijas lielāko populārās mūzikas festivālu no tā uzbūves sākuma, iegūt neatsveramu pieredzi, kā arī iespēju ieskatīties tā aizkulisēs. Festivāla komanda rūpīgi atlasīs 10 talantīgākos fotogrāfus. Pieteikumi tiek pieņemti no 5. līdz 20. jūnijam.

Galvenais festivāla oficiālo fotogrāfu uzdevums būs iemūžināt notiekošo festivāla laikā – konkrēti uzdevumi tiks saskaņoti ar katru fotogrāfu atsevišķi, atkarībā no viņu personīgā stila un rokraksta. Pieteikumi tiek gaidīti no jauniem fotogrāfiem, vai profesionāliem fotogrāfiem, kas nepārstāv kādu konkrētu mediju. Fotogrāfu bildēm, kas vēlāk tiks izmantotas festivāla komunikācijā būs atsauce uz autoru.

“”Laimīgs @positivus nogurums.” Tāds bija mans Twitter ieraksts 2013. gada 22. jūlijā 3:17 naktī, braucot mājās pēc trīs piepildītām festivāla dienām. Positivus festivālā ir kautkas maģisks – daudz lielisku muziķu, milzīga atdeve uz skatuves, absolūti priecīgi, pacilāti un skaisti apmeklētāji. Tur ir tik daudz emocijas, dzīvīguma un mirdzošu acu skatienu, ko caur objektīvu var īpaši labi redzēt. Lielisks ir arī organizatoru darbs un attieksme, viss ir skaidrs, kur, kas un cikos notiek. Vienvārdsakot, ir reāli forši darīt to, kas patīk, lieliskā kompānijā un atmosfērā, un tam visam pa vidu paspēt izbaudīt arī daudz mūzikas.” stāsta festivāla pagājušā gada oficiālā fotogrāfe Inga Plūme.

Visi festivāla fani, kuri aizraujas ar fotogrāfēšanu un, kuri vienmēr ir sapņojuši iemūžināt festivālu, tiek laipni aicināti iesūtīt savus portfolio līdz 20. jūnija plkst. 12:00 uz epastu foto@positivus.com ar norādi „Positivus 14 foto”.  Pēc iesūtīto portfolio izvērtēšanas Positivus komanda izvēlēsies 10 fotogrāfus un ar viņiem sazināsies.

Festivāla trīs dienu biļete bez teltsvietas maksā EUR 57 un ar teltsvietu EUR 63. Biļetes nopērkamas http://www.positivusfestival.com, „Biļešu Serviss” kasēs un Nordea bankomātos. Tuvojoties festivālam, biļešu cena pieaugs.

Foto:Mārtiņš Otto

Read Full Post »

Skaņas dienas Liepājā

Read Full Post »

Positivus kinoteātrī būs zelta klasika un iedvesmojoši jaundarbi

Šī gada Positivus festivāla kinoteātra programmā atskatīsimies uz spilgtiem pasaules un latviešu kino klasikas darbiem, kas ir iedvesmojuši vairākas paaudzes. Programmu papildinās arī jaunākie latviešu un ārzemju animācijas, īsfilmu un pilnmetrāžas meistardabi. Programma izcelsies arī ar īpašām diskusijām un sarunām filmu starplaikos, kurās piedalīsies režisori, producenti, kuratori un citi ar kino saistīti profesionāļi. Kinoteātra draugs jau otru gadu ir Ādažu Čipsi, kas rūpējas par to, lai kino skatīšanās ir īpaši komfortabla un garšīga.

Esam priecīgi pieteikt jaunus kino sadarbības partnerus, to skaitā Rīgas Starptautisko kino festivālu, kas piedāvās īpašu Ziemeļvalstu filmu programmu bērniem un jauniešiem, kā arī kinoteātri “Kino Bize”, kas festivāla laikā sniegs iespēju baudīt pasaules kino klasiku – izcilu autoru, režisoru un aktieru darbus. Savukārt Nacionālais Kino centrs kino gardēžiem piedāvās ieskatu latviešu kino klasikā ar tādām nesen restaurētām filmām kā pašmāju režisoru Gunāra Cilinska un Vara Braslas filmu “Ezera Sonāte” un Aleksandra Leimaņa filmu “Vella Kalpi”.

Dokumentālā kino ciklā varēs redzēt filmas par izcilām latviešu personībām, piemēram, Kristas Burānes jaunāko darbu “Māra”, kas ir stāsts par teātra režisori Māru Ķimeli, Ginta Grūbes “Vairāk nekā dzīve”, kas ieskatās režisora Alvja Hermaņa radošajā procesā, kā arī Olafa Okunova “Teritorija. Vija Celmiņš” – stāsts par pasaulē slaveno latviešu gleznotāju Viju Celmiņš, kā arī daudzas citas.

Mūsu ikgadējie sadarbības partneri un draugi – starptautiskais kino festivāls 2ANNAS piedāvās plašu filmu programmu, kas izcels pēdējā laika aktuālākos virtuālās vides video no Baltijas, sniegs ieskatu pārsteidzoši radošajā Latvijas mūzikas video industrijas veikumā, kā arī izklaidēs skatītājus ar svaigu kravu pasaules asprātīgākajām, skaistākajām un, iespējams, labākajām īsfilmām, kas tapušas pēdējo pāris gadu laikā.  Pēc katras programmas 2ANNAS aicinās skatītājus uzkavēties un apspriest redzēto. Diskusijās piedalīsies arī filmu autori, programmu veidotāji un kuratori no festivāla radošās komandas, kā arī kolēģi no ārvalstu sadraudzības festivāliem.

Festivāla trīs dienu biļete bez teltsvietas maksā EUR 57 un ar teltsvietu EUR 63. Biļetes nopērkamas http://www.positivusfestival.com, „Biļešu Serviss” kasēs un Nordea bankomātos. Tuvojoties festivālam, biļešu cena pieaugs.

Read Full Post »

Ainars Virga ar dziesmu par dzīvi un mīlestību

Ceturtdien 8.maijā šaurā draudzīgā pulkā tika prezentēts ģitārista Ainara Virgas solo albums “Dziesmas par dzīvi un mīlestību”. Desmit cilvēku orķestra priekšgalā, protams, pats meistars, Ainars Virga dzīvespriecīgi diriģējot kā mūziķus, tā arī klausītājus.

Albumā “Dziesmas par dzīvi un mīlestību” ir vienpadsmit dziesmas. Lielākajai daļa – Virgas mūzika un Guntara Rača teksts. Kā pasākuma gaitā atzina mūziķis – Guntars viņu saprotot bez vārdiem. Taču albumā ir arī Tomasa Kleina, Kārļa Būmeistera un arī Artūra Duboka radītas dziesmas. “Dziesmas par dzīvi un mīlestību” cilvēkiem patiks, jo tās ir saprotamas, viegli paliek prātā.

Vairāk nekā par albumu, ir jārunā par tā meistaru. Ainars Virga ir leģenda, kas izdzīvojis rokenrola sapni ar tā spozmi un mielēm, ne tikai par sevi, bet arī par citiem, un tas nav viegli. Tas ir personiskais, bet arī kolektīvais smagums – ilgas pēc Rietumu iespējām, un citām laika iezīmēm, kas uzplēš jutīgu mūziķa dvēseli.  Bet, rau, 2014.gada martā Ainars Virga nosvinēja savu 50 gadu jubileju ar lielkoncertu Liepājā. Albuma prezentācijā ģitārists joko melni. Saka, karātavu humors raksturo spēcīgos. Un vēl mēs zinām – nezāles neiznīkst!

Read Full Post »

Nine Inch Nails took the control of you

It’s hard to find the right words to describe the first “Nine Inch Nails” show on their Europe tour that took place on 6th May in Latvia, Arena Riga. One is clear – it was the highest level of professionalism that makes you hold your breath even if you aren’t exactly a fan of that type of music.

“Nine Inch Nails” are specific. It’s not like you want to listen this music every day. To understand them, you need some background knowledge or curiosity to discover something new. It’s better if you have both. Unfortunately for the only “Nine Inch Nails” show in Baltic’s Arena Riga was quite empty. Therefore – all respects to the organizers “Positivus Music” who took the risk and made it happen!

“Nine Inch Nails” spent a week in Riga rehearsing for the upcoming European tour, building up complicated schemes of lights and music and incredible stage constructions. The stage changed like a dark Rubik’s cube while stage lights showed colourful play of highlights and shadows. But still the most important element was music. Half of the concert I was listening with closed eyes to capture the contrast of sounds and beats as best as I could.

“I’m just a copy of a copy of a copy of a” – and all hands go up in the air! Crowd goes crazy! Relieved feeling of happiness takes over your body and you found yourself melting with the crowd. “Nine Inch Nails” took the control over the crowd at the very beginning of show and didn’t let it go till the final notes.

I can speak only for myself but my favourite song was “The Becoming” played in the middle of the concert. “The Becoming” has two themes – one electronic pattern, the other one is the Trent’s voice. The specific twist comes when sudden drop transforms the song into harmonic melody, creating an irritating but at the same time pleasing feeling in your ears. During live performance this contrast was especially intense. The older fans can be pleased, the setlist includes many songs from “The Downward Spiral”. Riga’s the audience was delighted about “Closer”, “The Hand That Feeds”, and the loudest singing along happened  at “Head like A Hole”. Time runs fast and within a heartbeat concert comes to a magic encore – “Hurt” – when audience attempted to breath together with Reznor.

Setlist:

1. Copy of A

2. 1,000,000

3. Terrible Lie

4. March of the Pigs

5. Piggy

6. The Frail

7. The Wretched

8. The Becoming

9. Gave Up

10. Closer

11. Find My Way

12. Me, I’m Not

13. Came Back Haunted

14. The Great Destroyer

15. Eraser

16. Wish

17. Burn

18. The Hand That Feeds

19. Head Like a Hole

20. Hurt

Photo gallery rocknphotos.com

Read Full Post »

Nine Inch Nails may change you

On May 6th one of the world’s biggest music groups “Nine Inch Nails” will perform in Latvia, Arena Riga. It’s very likely, that “Nine Inch Nails” concert is gonna be one of the best rock performances Latvian audience has ever seen. Let’s do a warm up!

It may have been 1997 when I first heard “I’m afraid of Americans” David Bowie’s collaboration with “Nine Inch Nails”. And later came “Starsuckers Inc.” the bitchin’ reunion song of Marilyn Manson’s and Trent Raznor’s friendship. “With Teeth” was my first “Nine Inch Nails” album, later I discovered “Pretty Hate Machine”. First served I went on. For me it’s fascinating, how masterful Trent Reznor understands and dissects the neurosis and failures of human’s mind. Sometimes I quote some of the song lines, how accurately descriptive they are. Musically it’s an pressure on your psyche till you give up and admit, that you have the same dark desires as all of us. That’s how I feel about “Nine Inch Nails”.

Latvian drummer Kaspars Grinbergs (Slavestate, The Quarantined, ex- Huskvarn), who’s living in LA right now, is one of the biggest “Nine Inch Nails” fans I know. So I asked Kaspars to share his “Nine Inch Nails” story.

What was your first memory of Nine Inch Nails?

The first meeting with “Nine Inch Niles” music for me was right when “The Downward Spiral” came out in 1994. Back then i only listened to brutal death metal and black metal bands and i considered everything else pop music. if music didn’t have blast beats and growls, i didn’t even try to listen to it. But one day one a friend brought me a cassette tape and told me – listen to this, this might change your life! So i did, but it wasn’t until i’ve heard EP “Broken” when NIN totally changed my life, i fell in love with that sound, what only NIN has up till this day.

How would you describe the importance of Nine Inch Nails for Latvian audience?

I think that NIN can totally shake up music lovers in Latvia. Not only is NIN at the top of their game, puts on a show what many music writers describe as “way ahead of this time”, but also Trent Reznor & Co IS today’s Rock music at it’s very best in every aspect. NIN show is loaded with a massive rock’n’roll energy, that i doubt that someone will miss it, NIN are capable to take the listener to an unforgettable journey.

Is there something worth to know before going to NIN concert?

To take a listen to a few NIN songs i would advise, if someone hasn’t done it yet. AndI don’t think it matters in which order a listener discovers NIN music, it’s very different, but it’s a very colorful journey, because every album is very different and unique. I definitely would suggest to go to this show with an open mind and to be ready to be blown away. The previous “Tension” tour in the states can only be described as an miracle, this tour, as Trent has described, is very aggressive, filled with many surprises and the band is playing many songs which haven’t been played live for many years and the song list tends to change from show to show, so this would be an aspect where to pay attention, because every show is one of a kind on this tour.

Better take ear plugs with you!

Read Full Post »

Some #needtoknow music news

Last week Riga resounded in each club, store and front yard. Speaking in numbers – In four days I managed to hear around 14 bands playing in five different locations. And I’ve got something to point out:

1.If you’re into folk or metal and you also enjoy the sound of a foreign language, you got to check out Green Novice. They have the right balance in between thrashy riffs and sonorous folk melodies, energy loaded, technically precise guitar solos to be enjoyed not only by metalheads. Green Novice is singing in Latgalian – one of the most significant Latvian dialects.

2.This year Valka/Valga Rock Night headliners will be two legends – Estonian folk metal band Metsatoll and Latvian rock band Pērkons. Valka/Valga Rock Night will take place on 7th June, and the ticket prices are really low – from 5 to 10 euros.

3.Give him some extra euro or put him in the spotlight! His name is Ratmir. He is young and gifted street musician, spotted between music record shop Randoms and Riga’s Museum of Decorative Arts and Design. His voice has warm timber, he has artistic charm and obviously he has learned from the best, like Tom Waits.

Bērnības Milicija was playing at record store Randoms

4.April 19th was the Worldwide Record Store day that also happened in Riga. Latvian musicians were playing at record stores Randoms and Upe. Due to Easter holiday and the great weather outside it looked like the listeners were mainly musicians themselves, and it reminded the warm, friendly feeling of Tallinn Music Week.

9Horizon 

5.And yeah, the location matters – the concerts at the rehearsal place in Admiņu iela are always particular with their back to real underground feeling. On Silent Saturday black metal band Eschatos and sludge metal band 9horzion played there. But on May 1st, there’s already going to be two stages and 10 bands: Kritiskā Masa 2014 pēc ballīte

Read Full Post »

Romāns Vediņš: Rokenrolu var spēlēt jebkur!

Deviņu vīru lielais orķestris „Big Al & The Jokers ” Latvijā ir viena no visprofesionālākajām mūziķu apvienībām. Visiem grupas mūziķiem ir milzīga pieredze un katram savs unikālais rokraksts. „Big Al & The Jokers ” izpilda rokenrolu, džaivu, svingu, ritmblūzu. Programmu galvenokārt atlasa grupas vokālists atraktīvais Alģirds Šuminsks un orķestra mākslinieciskais vadītājs Romāns Vendiņš, kurš arī atpazīstams ar savu virtuozo un akrobātisko klavierspēli.

Svētdien 6.aprīlī Rīgas kinoteātrī Splendid Palace „Big Al & The Jokers ” noslēdza Latvijas koncerttūri. Vīrišķīgajam kolektīvam piebiedrojās dziedātāja Ieva Krēvica, kura pildīja ne vien vakara vadītājas uzdevumus, bet izpildīja pāris solo numuru un dziedāja duetā ar Alģirdu Šuminsku. Kā intervijā pirms noslēguma koncerta atklāja Romāns Vendiņš balādes „Big Al & The Jokers ” repertuārā esot ieviesas dāmu priekam.

Kāpēc notika sastāva un nosaukuma maiņa?

Grupā „Keksi” ar Aleksandru Sircovu ( labāk zināms kā Muravejs) kopā bijām 15 gadus, bet pienāk brīdis, kad nepieciešams kaut ko darīt savādāk. Mēs nolēmām mainīt kontrabasistu un nosaukumu, Aleksandram atstājot „Keksu” vārdu. Tā kā kopā bijām spēlējuši pietiekami ilgi, šī maiņa nebija viegla. Šobrīd pēc gada varam secināt, ka šīs pārmaiņas ir nākušas tikai par labu – uzlabojusies orķestra atmosfēra, lietas vedas vienkāršāk, un ir vieglāk strādāt. Grupas menedžerim Rafailam Balkinam ar jauno nosaukumu bija nedaudz jāpacīnās. Taču šī tūre pierādījusi, ka cilvēki zina, kas ir „Big Al & The Jokers ”.

Orķestrī jūs joprojām esat lielas mākslinieciskās individualitātes, kā jūs sadzīvojat?

Strīdi mūsu kolektīvā notiek progresa vārdā. Ar Zinti Žvargstu kopā esam spēlējuši jau 17 gadus, joprojām autobusā sēžam uz viena beņķa un mums visu laiku ir par ko runāt. Protams, jau ir jārunā par ģimeņu draudzību. Mūsu sievas un draudzenes ļoti labi iekļaujas savā kolektīvā. Mums kopā ir viegli, jo mēs visi darām to, kas mums patīk. Tas ir ļoti svarīgi, pretējā gadījumā visa stāstītā nebūtu. Autoritatīvais režīms mūsu grupā ir beidzies.

Eiropā svinga un rokenrola popularitāte sit augstu vilni. Cilvēki iet deju skolās, lai šo mūziku izbaudītu uz deju grīdas. Kāpēc, jūsuprāt, Latvijā šī tendence nav aktuāla?

Latvijā mēs neesam vienīgie rokenrola izpildītāji, taču šis stils nav populārs kā, piemēram, kantri mūzika, ko Latvijā sauktu par šlāgermūziku. Šādas ir Latvijas mūzikas kultūras tradīcijas. Kad cilvēki redz dzīvo sastāvu, atraktīvo pūtēju sekciju, viņiem rokenrols sāk patikt. Sanāk, spēlējam arī klausītāja audzināšanas nolūkos!

Vai jūsu koncertos arī dejo?

Jā, lai gan tas nenotiek bieži, jo latviešu mentalitātei nav raksturīga celšanās kājās un dejošana. Bet var redzēt, ka cilvēkiem patīk. Aizkrauklē, Jēkabpilī un Mārupē cilvēki pēc koncerta piecēlās kājās. Šīs tūres ietvaros zāles bija praktiski pilnas, un tas ir rādītājs – mēs to varam!

Cik svarīgs jums ir telpas faktors? Vai ir atšķirība, vai koncerts notiek kultūras nama zālē vai kādā mūzikas klubā?

Rokenrolu var spēlē jebkur. Galvenais ir labs garastāvoklis. Enerģijas apmaiņa ir iespējama jebkur! Telpa kļūst nozīmīga, priekšnesumu vērtējot no akustikas viedokļa.

Kāda loma koncertā ir jūsu skatuves tērpiem?

Tērpus uzšuvām 2013.gada vasarā. Procesam piegājām cītīgi, bijām piesaistījuši stilisti. Iespējams, šī gada rudenī garderobe tiks papildināta. Tērpi ir ļoti svarīgi, jo rokenrols ir mūzika, kurā ir labi jāizskatās. Jābūt harmonijā gan bildei, gan skaņai, lai viss kopā atstāj lielisku iespaidu!

Un tajā pašā laikā tērpam ir jābūt ērtam

Tērpi kustībām netraucē. Tie dod vajadzīgo svinīgumu, rada vajadzīgo brīnuma sajūtu.

Kas būtu jūsu neierastākie koncerti?

Ir bijuši koncerti, ja tos vēl var saukt par koncertiem, kuru laikā zālē atradušies divi trīs cilvēki. Šādi privāti pasākumi ir diezgan savdabīgi. Mums vienmēr prieks spēlēt tur, kur tiekam labi uzņemti, kur cilvēki saprot, ko mēs darām. Runājot par dīvainākajiem koncertiem, reiz Lietuvā festivālā „Bliuzo naktys” 5000 skatītāju priekšā esmu nokritis no krēsla. Šis kritiens bija redzams uz lielā ekrāna, un skatītāji mani ļoti atbalstīja.

Kāda ir tehnika klavieru spēlēšanai ar kājām?

Man viens cilvēks teica, kad tu ar rokām vairs nevari izteikties, to tu sāc darīt ar kājām. Tas, protams, ir šova elements.

Un instruments šī procesa laikā necieš?

Nē, instruments ciešs, bet tas tiek labots.

Kura reize ir liktenīgā?

Tas ir atkarīgs no tā, cik daudz tev ir  pacietības spēlēt uz klavierēm, kurām neskan taustiņi. Ja neskan jau desmit taustiņi, tas jau sāk kļūt apgrūtinoši, un klavierēm ir nepieciešama labošana. Tas  nenotiek bieži.

________________________________________________________

Big Al & The Jokers : pie klavierēm – grupas mākslinieciskais vadītājs, virtuozais pianists Romāns Vendiņš, bungas spēlēs dzīvā leģenda Villijs Strods, ģitāra – Juris Skrajāns, savukārt pie kontrabasa vienmēr labvēlīgais Pēteris Liepiņš. Pūtēju rindās – saksofonisti Eduards Raubiško un Zintis Žvarts, trompete – Sandris Skeranskis, trombons – Uldis Ziediņš. Un, protams, grupas „seja” un kvalitātes zīme – kolorītais dziedātājs Aļģirdas Šuminskas jeb Big Al!

Foto:Aigars Lapsa

Read Full Post »

Top6 of Tallinn Music Week’14

When being a music journalist at a music industry conference abroad, you mainly focus on checking out those acts that you’re not likely to hear on your regular Friday at your local club back home.

Yeah, it can be a bit annoying if you don’t know the city so well, but to avoid such unpleasant circumstances, Tallinn Music Weekorganizers had thought about their international visitors and organized shuttle buses that would take you from one music venue to another. Tallinn is a beautiful city and my time there ran out way too fast.

During my time at Tallinn Music Week I managed to hear around 15 different bands, but these 6 bands impressed me most:

Hungarian progressive rock band’s Grand Mexican Warlock singer has an amazing and expressive voice. The band line up includes two guitars and also keyboards that allow them to experiment with song texture, dynamics and create catchy melodies.

Another great vocalist can be heard in an Estonian electronic duo Faun Racket. They have mixed the exaltation of computer music with pathos of a baroque music vocals making it a unique and entertaining combination!

Talbot is a duo from Estonia – a drummer and bass player who also operates with the keys. Aside from playing their instruments, both men also take care of the vocal parts. Talbot music has the tentacles of an octopus that creates monstrous and hypnotic soundscapes like there was a sextet playing. It simply blows you away.

Finnish band Death Hawks are playing psychedelic rock and creating hypnotic rhythms that makes you wanna dance, but if you look to their ‘black metal facial expressions’, you find yourself in a middle of mysterious Walpurgis Night Sabbath. Beware, you might enjoy such hypnosis!

Death Hawks surely have the potential to become huge as musically they have everything it takes to make it in the industry. As well as that, their performance at Tallinn music Week was noticed by many keen local and foreign promoters.

King Sleep from Lithuanian play atmospheric chill out music that brings you to a peaceful state of mind. During their performance you might find yourself hypnotized by one of King Sleep transcendental video projections.

All-girl seven piece Sus Dungo from Latvia embodies all of the feminine qualities – lightness, tenderness and beauty, but their music represents different shades of the Baltic landscape. Their first album was in Latvian, the upcoming will be in English, although Sus Dungo is the kind of band when their Latvian lyrics sound just like one of the instruments.

Tallinn Music Week’s 2014 line-up included around 250 artists, and 145 of them were from Estonia. To participate in Tallinn Music Week next year is a nice challenge for Latvian artists, isn’t it? But then again, it’s not about rivalry. The majority of attendants don’t care what country you came from, often they don’t even care about the music, they do care about good story behind the band. It’s a thing that is often missing and prohibits the possibility for an artist to break out. So what is your story? I will have to tell it in English, because as cliché it might sound, only together as Baltic States we’re really strong.

Read Full Post »