Apskats: Laime Pilnīga – albums ” The LP”

Grupa “Laime Pilnīga” Foto: Marina Ignatjeva.

Grupa “Laime Pilnīga” drīz svinēs savu desmito pastāvēšanas gadadienu. Šajā laikā ir noticis ļoti daudz – ir absolvētas skolas, ir dibinātas skolas, mainījies vizuālais izskats, atrasts savs īstais producents un tehniskā komanda, lai galu galā 2015. gada 24. aprīlī klausītājiem tiktu nodots otrais albums ” The LP”.

Kad grupu pazīsti ļoti labi, tad jaunāko ierakstu gaidi ar lielāku satraukumu,  cerībām un prieku. Kungi, visu cieņu, esmu sajūsmināta.

Lūk, kāpēc:

Albuma skanējums ir silts, daudzslāņu un spēcīgs. Un arī manas mazās tumbiņas strādā uz pilnu skaļumu, lai izbaudītu to stadiona koncerta skaņas sajūtu.

Oficiāli albumu veido desmit skaņu celiņi, intro un deviņas dziesmas, bet faktiski starp dziesmām ir paslēpti mazi prieciņi ( īpaši skaisti pāreja skan starp dziesmām “War” un “Apocaliptic intimacy”), līdz ar to ” The LP” padarot par vienu veselu 36.29 minūšu ilgu baudījumu.

Arī tekstuāli albums ir stāstošs – sākumā tiek uzdots jautājums, vai vēlies izmainīt pasauli? Albuma stāsta atrisinājumā dziesma “Running in Circles” vēsta par to, ka vēsture atkārtojas. Dziesmas caurvij atslēgas vārds sirdsapziņa (arī tikai sirds un sevis apziņa), kas grupai ir bijusi aktuāla jau kopš pašiem pirmsākumiem.

Runājot par albuma stilistiku, tas ir rokmūzikas fusion ar citiem žanriem. Piemēram, dziesmai “Dead Man’s grip” piemīt prog rokam raksturīgā daudzdaļīgā uzbūve. “Conscience talks” ievads atdod cieņu klasiskajam rokam.

Albuma kulminācijā – dziesmas “Fire within” himniskums mijas ar pasaules mūzikas noslēpumainību, radītu ar perkusiju iespēlēm. “Fire within” var izbaudīt Ervīna vokāla plašo diapazonu. Bet dziesmai “War” pantiņš ir fankam raksturīgajā grūvā, bet piedziedājumā nodārd roka koris, lai pēc mirkļa atkal atgrieztos pie fanka.

Iespējams, pats svarīgākais “LP” elements, kas rada klausīšanās labsajūtu, ir ritmiskums – tik tehnisks un precīzs, radot suģestējošu grūvu ( zini to sajūtu, kad ir jākustas, ir jādejo, vai vismaz jāsit taktij līdzi kāja).

Un skaidrs, “Laime Pilnīga” muzikālo attīstību būtiski ir veicinājis fakts, ka visi grupas dalībnieki ir skolotāji. Katram skolniekam atrodot individuālo pieeju, atkal un atkal atkārtojot sev zināmas lietas, protams, arī paši skolotāji top radošāki un atklāj rokmūziku no jauna. Dots devējam atdodas, īpaši laikā, kad rokmūzika pavisam globālā mērogā sevi tikai atkārto, albums “LP” ir teicami nostrādāts veikums un jaunrade. Paldies!

Noderīga papildus informācija:

• Laime Pilnīga Facebook
• Laime Pilnīga Bandcamp

Foto: Marina Ignatjeva.

Read Full Post »

2012.gadā visvairāk klausītie albumi Top18

Pamazām lielie mūzikas žurnāli un blogi  (lai paspētu pirms Pasaules gala) sāk publicēt savas 2012.gada LABĀKO ALBUMU listes. Iepriecina, ka katram tirgum – Lielbritānijai, Vācijai, ASV tās ir dažādākas, taču patiešām labākie būs atrodami visos Top 50. Ātri, ātri salīdzināt un Ziemassvētku dāvanas ideja būs rokā! Arī man ir 2012. gadā VISVAIRĀK KLAUSĪTO ierakstu tops:

1 -3

Visgaidītākais 2012.gada albums The Mars Volta – ‘’Noctourniquet ‘’ gaidīšanu pilnībā attaisnoja ar sarežģītām muzikālām struktūrām, daudzām noskaņu šķautnēm un stilu sinestēzi. Taču ne mazāku sajūsmu raisīja Jack White – ‘’ Blunderbuss’’, paša Vaita muzikālā rokraksta dēļ, kurā blūza sāpe saaug ar garāžroka skaņas raupjumu, emocionāli stāsti dziesmu tekstos. Taču šī gada visklausītākais ieraksts ir Mark Lanegan Band ‘’Blues Funeral’’ – ļoti hipnotisks, poētisks ieraksts, pēc kura pārņem spocīga sajūta.

4 -6

No smagajiem stiliem šogad labākais ir High on Fire albums ‘’De Vermis Mysteriis’’, konceptuālais stāsts par Jēzus Kristus dvīņubrāli. Albumā pareizā balansā ir stoner un sludge, kuru pārejas savienotas ar smalkām instrumentālām starpspēlēm. Kā nākamais atzīmējams ir Down – ‘’IV The Purple EP’’, mini albums ir ieturēts labākajās ASV dienvidu štatu muzikālajās tradīcijās. Dziesmas ar līdzi dziedāšanas potenciālu! Un visbeidzot mākslas studentu grupa Django Django ar albumu ‘’Django Django’’ – ir šī gada viskošākais un rotaļīgākais albums. Ausis piedzīvo situāciju, kad art roks mēģina izpausties deju klubā.

7-10

Un laiks ir meitenēm Grimes ‘’Visions’’, kanādiešu Enja uz Speed, nedaudz infantilā balsī izpilda maigi lipīgu deju mūziku. Galu galā rezultāts ir prātā paliekošs un ķermeni iekustinošs. Opā, astotajā vietā ir  Lana Del Rey ‘’Born to Die’’ – pārsteigums! Albums ļoti labi atbilda pavasara rozā briļļu periodam, kad liktenīgās sievietes tēls bija īpaši aktuāls. Pavilkos! Dziesmas vislabāk skan video klipu versijā, tad ir kur ”acis piesiet”. Nākamie ir Rival Sons ‘’Head down’’ – labākais no rokenrola mantojuma mūsdienu interpretācijā – blūzs, hard roks, gospelis, souls. Desmitie ir beļģi Wallace Vanborn ar albumu “LIONS, LIARS, GUNS AND GOD” –lielisks alternatīvais roks, gan ar grandioziem kāpinājumiem ģitāru saspēlēs, gan pieklusinātām balādēm, labiem singliem un ļoti tīkamu solista balss tembru.

Vēl ausis un pēdas kustināja:

Soulfly – ‘’Enslaved’’

Lamb of God – ‘’Resolution’’

Toy – ‘’Toy’’

Goodspeed you! Black Empor – ‘’Allelujah! Don’t Bend! Ascend!’’

Beach Hause – ‘’Bloom’’

Black Keys – ‘’El Camino’’

Two Gallants – ‘’ The Bloom and the Blight’ ‘

Danko Jones – ‘’Rock’n’ Roll is black and blue’’

Mans 2013.gadā visgaidītākais albums ir Queens of the Stone Age.

Bet noslēgumā gribas piebilsts, ka teorētiski un arī praktiski var noklausīties 50 albumus, bet realitātē tavs gada tops tomēr sastāvēs no 20 ierakstiem un mazāk ierakstiem. Ja tā būs vērtīga mūzika, emocionālā baudījumā un nianšu atklāšanā paies visi 12 mēneši un vēl nedaudz.

Read Full Post »

High on Fire – Snakes for the Divine

1998. gadā slavenās stoner – doom metāla grupas “Sleep” mūziķi nolēma uz laiku sadarbību pārtraukt, Als Cicero savas gaitas turpināja “OM”, bet Mats Paiks – “High on Fire”, ar kuru 2010.gada 23. februārī izlaida jau piekto studijas albumu “Snakes of the Divine”.  Albuma ideja balstās un pieņēmuma, ka Ieva nebija Ādama pirmā sieva. Sākotnēji tā esot bijusi Lilija – čūska.  Arī muzikāli albums ir spēcīgs stoner metal ar deviņiem dažāda garuma skaņdarbiem. Dažās dziesmās Mata vokāls atgādina “Motorhead” Lemija ķērkoņu (iespējams šādas asociācijas raisa viņu vizuālā līdzība), taču albums nebūt nav ierastais heavy metal, jo basi ir zemi un smagi, atgādinot doom metālām raksturīgo, kas, spēlēts ar vajadzīgo niknumu, balansē uz sludge robežas.  Neieteikšu “Snakes of the Divine” klausīties drūmākajās dienās, jo ieraksts noskaņojumu padarīs vēl melnāku, ja nu vienīgi jums ir prātā saturiskas pārdomas par iespējamo apokalipsi.

Read Full Post »

The Chemical Brothers – “Further”

Šīs vasaras sākumā 14. jūnijā grupa “The Chemical Brothers” izdeva albumu “Further”. Neesot liela elektronikas fane un klausītāja, varu apgalvot, ka ķīmisko brāļu jaunais veikums aizraus arī citu mūzikas stilu piekritējus. Albuma sākumā ar dziesmu “Snow” ieskanās istandiešu mūzikai raksturīgi elementi, bet dziesmā “Dissolve” elektroniskais duets rada rokgrupas cienīgus bītus. Visdziļākajā transā spēs ieraut dziesma “Horse Power”, kas, sākotnēji ieturēta klasikas – “Kraftwer” tradīcijās izaug līdz mežonīgam mūsdienu ritmam. Dziesmā izskanošais zirga zviedziens ir asprātīgs elements. Pamazām “Further” kļūst arvien elektroniskāks, tomēr līdz pat pēdējai dziesmas skaņai saglabā daudzveidīggumu, lai nebūtu tikai dejojamā mūzika. Man liekas, ka dejot vispār  būs pagrūti. Drīzāk izdosies saturīgs chill out.

Read Full Post »

Stone Temple Pilots – “Stone Temple Pilots”

Kad 2003. gadā ASV rokgrupa “Stone Temple Pilots”  nolēma pārtraukt  savu darbību, mēs tās ekscentrisko līderi Skotu Veinlandu iepazinām kā “Velvet Revolver” balsi, bet  brāļi DeLeo turpināja savu darbību grupā “Army of Anyone”.  Apvienošanās  notika 2008. gadā, kuras rezultāts ir 2010. gada 27. maijā izdotais sestais albums ” Stone Temple Pilots”.  Grupas sadarbība jaunā mākslinieciskā materiāla radīšanā esot bijusi ļoti īsa un koncentrēta – mūziķi kopā radīja demo variantus, taču katrs savu darba daļu ierakstīja savās personīgās studijās.  Mūziķu kopā būšanu ierakstu sesijas laikā ģitārists Dīns DeLeo sauc par vecmodīgu, skaidrojot, ka ir liels luksus strādāt tikai 10 minūšu attālumā no saviem bērniem un ģimenes.  Gala rezultāts albums “Stone Temple Pilots” ir melodisks, enerģisks radio hītu albums, kurā ieskanās dažādi amerikāņu mūziku raksturojoši  elementi. Savā ilgā pastāvēšanas laikā mūziķi nešaubīgi ir atklājuši lipīgam roka hītam vajadzīgo, taču ir aizmirsuši, ka neaizmirstamu to padara kopējā maģija.  Komercijas likumu pārzināšanu pierāda fakts, ka albums ASV roka  čartos ieņēma  1. pozīciju. Un tomēr domāju, ka albums īsti nepatiks grupas agrīnās daiļrades cienītājiem, jo tas ir pārlieku izlaizīts.  Līdzīgi kā pats kolektīvs  “Stone Temple Pilots”, kas sākotnēji bija asuma pilns, bet tagad kombinācija Veinlands, brāļi DeLeo un Krecs ir kļuvuši salkani un apnicīgi pirmkārt jau paši sev. Kārtējais variants,  kad rokgrupa sastrādājas vien vārda atpazīstamības dēļ, viens otram esot ne tie mīļākie kolēģi. Lai vai kā albums “Stone Temple Pilots” noderēs kā laba ceļa mūzika, braucot ar manšīnu, autobusu vai vienkārši ejot – varētu motivēt uz enerģiskāku darbību.

Read Full Post »

Mona de Bo – “Nekavējies, šīs ir spēles ar tevi”

12. martā Spīķeru koncertzālē grupa “Mona de Bo” prezentēja savu otro albumu “Nekavējies, šīs ir spēles ar tevi”.  Tajā ietilpst septiņi drone , slowcore skaņdarbi, no kuriem garākais ir 19:45 minūtes ilgs.  “Mona de Bo”  no dueta ir paplašinājusies līdz septiņu cilvēku lielam sastāvam, pieaicinot gan ģitrāristu, gan taustiņnieku un arī pūšano instrumentu meistarus. Albums ir iegādājams gan pavisam vienkāršā kabatiņā, gan skaistā CD, kā arī to ir iespējams lejupielādēt grupas mājas lapā. Iespējams, ar laiku tiks realizēta iecere par vinila plati.

Skaidrojot vienkāršā valodā, albums “Nekavējies, šīs ir spēles ar tevi”  ir ieturēts minimālismā.  Skaņu ir maz, taču to veidošanās process, izejot cauri deformācijai, stiepšanai, rada radošu līdzi pārdzīvošanu. Skaņas metamorfoze gluži neviļus aizskar arī tavas – klausītāja domas. Klausoties  otro un trešo reizi, vienmēr atklājas kāda jauna, nepamanīta melodijas virzība.  Un tu sev jautā, varbūt tā skan tikai iedomās, kurās tavs prāts minimālisma stingros pamatus izrotā ar vijīgu skaņu stīgu?  No tiesas, rezonējošā pastiprinātāja un efektu pedāļu groteskā savienība tikai pastiprina melodijas spēku, līdzīgi kā bez pelēkā mums krāsas nešķistu pietiekami spilgtas vai diena bez nakts būtu vien bezjēdzīgs gaismas mutulis.

Būs par ko padomāt! Albums sevis izzināšanai.

Read Full Post »

Demon Hunter – The Word is a Thorn

Šodien myspace.com apmeklētāju vērtējumam ASV grupa “Demon Hunter” ir nodevusi savu jaunāko darbu “The Word is A Thorn”.  Grupa spēlē hardcoru, kurā var saklausīt dažādu metāla, gan arī rokmūzikas žanru sintēzi, un dara to kristīgu ideju vārdā.  Albumu “The Word is a Thorn” mūziķi dēvēja par vissmagāko, taču arīdzen vismelodiskāko.  Tas arī ir izdevies, taču lielā fragmentārisma dēļ šo darbu ir grūti klausīties.  Piemēram, dziesmas “Collapsing” vai “Driving Nails”  ir izteikts singla formāts kā āķis šaubīgo klausītāju lūpā, kamēr  albuma tituldziesma “The Word is A Thorn” neapšaubāmi ir metāls tā smagākajā izpausmē.

Šī koķetēšana ar meinstrīma klausītāju vēlmēm nenoliedzami grupas albumu pārdošanas tirāžu veicina, taču tajā pašā laikā rada sajūtu par kaķi maisā – domāju, ka būs melodisks, bet lielākā daļa dziesmu izrādījās zvērīgs metāls.  Bet varbūt mūsdienu klausītājus vislabāk var uzrunāt ar random formāta albumu, kurā dziesmas mainās tik ātri, ka ir grūti piefiksēt to atšķirību? Albums ir klausīšanās vērts tajos gadījumos, ja “The Word is a Thorn” nolem iegādāties,  I-tunes izvēloties sev tuvākās dziesmas.

Read Full Post »

Liars – “Sisterword”

9.martā eksperimentālais trio “Liars” izdeva savu piekto studijas albumu “Sisterword”, kas noteikti patiks visiem neikdienišķu sajūtu meklētājiem.  “Liars” mūzikā saklausīsiet  80-to gadu pankroka iezīmes, noiza ekscentrismu, artroka sarežģītību. “Sistersword” būs jūsu personiskais skaņu celiņš tām vienatnē pavadītajām nakts stundām, kurās tiek risinātas garas sarunas ar ēnām, un durvju čīkstēšana liek izjust draudus savai dzīvībai.  Albums ir kā laba melnbaltā spriedzes filma, jo skaņu attīstību nav iespējams paredzēt. Daudzbalsība un plašs instrumentu klāsts, kuru skanējums transformējas krāsainajā dinamikā.  Gari, smagnēji ievadi. Nedaudz no mūsdienu akadēmiskā avangarda. Taču nervozas klavieru pentatonikas pāraug griezīgās ģitāras skaņās, tikai uz mirkli albuma noslēgumā piedāvājot ieklausīties mažora gaišumā.  “Sisterword ir “Liars” telpa, pilnīgi brīva no ietekmes, tālu prom no tukšiem solījumiem, izbrāķētiem, LA uzkrātiem sapņiem. “Liars” pētī apakšzemes palīdzības sistēmas, kas ir radītas, lai tiktu galā ar sevi pazaudējušo sabiedrību” – tā albumu raksturo pati grupa. Nešaubīgi “Sisterword” skaņas pārņems jūs savā varā, tāpēc ziniet mēru!

Read Full Post »

HIM “Screamworks: Love in Theory and Practice”

Šodien izmantoju myspace.com iespēju noklausīties somu supergrupas HIM jaunāko albumu “Screamworks: Love in Theory and Practice”, kurš savu oficiālo izlaišanas datumu piedzīvos pēc divām dienām – 9. februārī. Pēdējos gadus HIM koncertu kvalitātes līmenis ir ausīmdzirdami krities, tad nu ir pienākusi tā diena, kad arī albuma saturs nebūt nepārsteidz.

Tradīcijas tiek ieturētas, arī “Screamworks: Love in Theory and Practice” ir konceptuāls albums, kas stāsta par Villes Valo mīlas attiecībām no to pilnbrieda līdz agonijai. Varbūt šis romantiskais saturs ir iespaidojis dziesmu skanējumu, ko salīdzinājumā ar citiem HIM albumiem var nosaukt par poproku. Ļoti iespējams šis ceļš ir izvēlēts pavisam apzināti, jo šogad HIM dodas lielā tūrē pa ASV un Austrāliju. Tāpēc mērķis ir uzrunāt pēc iespējas lielākas masas.

Salīdzinājumā ar 2008.gadā izdoto “Venus Doom” jaunais albums ir klusa un diezgan gaudulīga atblāzma. Pēc pirmās noklausīšanās secinu, ka HIM rokraksts piemīt pirmajam singlam “Heartkiller”, arī ” Like St.Valentine”, arī pēdējā dziesma “The Foreboding Sense of Impending Happiness” ir jūtama atsauce uz grupas daiļrades labāko laiku, bet citādāk šīs dziesmas tik pat labi varētu izpildīt kāda cita grupa, galvenais, ka solists joprojām ir pietiekami smuks un meitenēm patīk!

Read Full Post »

Eels – End Times

Jaunais “Eels”  albums “End Times”  tika izdots tikai pirms dažām dienām – 19.janvārī. Albuma 14 dziesmas vieno grupas līdera Marka Olivera Evereta jeb vienkārši E. šķiršanās no savas sievas Annas. Albums “End Times”  ir kā pāra fotoalbums, kurā attēls tiek uzburts ar vārda un skaņas palīdzību. Muzikāli albums nepārsteidz  – tas ir ieturēts mierīgi smeldzīgās dziesminieku balādes noskaņās, te nedauz atgādinot Nīla Janga, te Marianas Feitfulas daiļradi.  Dziesma “Paradise Blues” ir aizsmacis rokenrolblūzs,  kādu to parasti var dzirdēt bāros, kuros viskijs jau no sākuma tiek pasūtīts dubultā.  Interesanta  pusminūti gara impresija ir dziesma “Apple tree”.  Jā, viss vienmēr sākas ar cerību, par to ir dziesma “Beginning “, taču reālistiskas attiecību beigu ainas ir redzmas dziesmās  “A line in the dirt”  un ” End Times”. Taču pamazām visi pārdzīvojumi kļūst par atmiņām – visa albuma garumā minorīgas noskaņas rada vien blūmīzers un neliela grounge nokrāsa Marka balsī.  Albums  ” End Times” ir stāsts slinkajiem lasītājiem vai arī tiem, kam ir vajadzīgs nedaudz  līdzjūtības.

Read Full Post »