Feeds:
Ziņas
Komentāri

Posts Tagged ‘progressive’

indygo

Mūslaiku tikumi ir pieradinājuši cilvēkus klausīties mūziku fonā, savu jauno mīļāko grupu atklājot kāda reklāmas džingla vai TV seriāla ietvaros. Laika vienmēr ir par maz, tāpēc baudījumi jāapvieno.

Taču šāda pieeja nederēs Indygo albumam “Stars”. Būs jāpasēžas un albums jāklausās kā vecajos labajos laikos.

Albumā “Stars” ir astoņas dziesmas latviešu valodā. Albums ir ierakstīts “Sound Division” studijā kopā ar Gati Zaķi, bet māsterēts ASV “New Alliance East” studijā.

Albums “Stars” ir smags albums, bet ne vārda “smags” klasiskajā izpratnē. Pats albuma skanējums ir silts, blūzīgs, melodisks un melanholisks – ausij tīkams, taču albuma saturs prasīs klausītāja līdzi domāšanu.

Lai gan praktiski albumam jau ir divi radio singli – “Temīda” un “Bēglis“, patiesībā šajā albumā nemaz nav tipisku singlu (ok, ir “Vēlos” ar labu singla potenciālu). Dziesmu vārdi ir stāsti, izmantojot valodas mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus. Tos, klausoties albumu pirmo, otro un arī ceturto reizi, nemaz nav tik viegli iegaumēt.

Dziesmas neveido vien skaisti epiteti, dziesmu vārdi ir paralēles, simboli. Un ne velti, tā albuma trešā dziesma ir “Ullis” – Vai grupas “Indygo”  albuma radīšanas džema sesijas laika brīvajos brīžos lasīja Džeimsa Džoisa romānu? Nenoliedzami grāmatas uzbūve un saturs varētu būt labs avots kā dziesmu tekstiem, tā, protams, arī progresīvās rokmūzikas albuma struktūras veidošanai.

Sociālajos tīkos klausītāji īpaši novērtē albuma sesto dziesmu “Aizas“, un arī man ir jāpiekrīt, ka šī ir viena, ja ne pati labākā albuma dziesma. “Aizas” ir balāde, kas stāsta par atsvešināšanos. Dziesmas uzbūve ir klasiska – panti mijas ar prātā paliekošu piedziedājumu, noslēgumā ir ģitāras solo, bet tā ir ierakstīta tik ļoti jutīgi un maigi, kļūstot par “Stars” kulmināciju.

Jāsaka, “Indygo” vispār ir ķēriens uz balādes formu, kas rokgrupas gadījumā nav nemaz tik patīkams izteiksmes vieds. (Parasti balādes laikā skatītāju aiziet smēķēt, un balādes tiek atstātas novārtā.)

Un arī albums tiek noslēgts godam. Dziesma “Ciešāk” veldzē ar kontrastiem – lirisku pantu, dārdošām pārejām un ļoti aktuālu vēstījumu un, tuvojoties izskaņai, ar negaidītu muzikālu attīstību…

Nobeigumā jāpiebilst, ka šīs ir piezīmes pēc albuma pirmās noklausīšanās Bandcamp. Nākamās albuma klausīšanās reizes noteikti atklās jaunas nianses, kuras gribēsies izcelt vai komentēt. Tāpēc gaidu, kad “Stars” būs pieejams plates formātā. Šis ir viens no tiem albumiem, kuru var klausīties ilgi un katru reizi atklāt no jauna!

Advertisements

Read Full Post »

Progresīvā metāla grandu „Dream Theater” jaunākais albums „Black clouds and Silver Linings” dziesmas stāsta par mūziķu personīgām sāpēm – cīņu ar alkoholismu, slimības nomocītā tēva zaudēšanu, negatīvām bērnības atmiņām, kā arī radošo blokādi. Dziesmu garums ir episks – līdz pat 20 minūtēm, tādejādi liekot albuma klausīšanai nodoties ar visu uzmanību. Ausis iepriecina spoži mūziķu instrumentālie solo. Salīdzinot ar iepriekšējo albumu „Systematic Chaos”, kurā dominēja mūsdienu metālmūzikai raksturīgi elementi kā grovla vokāls, kas tiek saglabāts arī šoreiz, tomēr „Black clouds and Silver Linings” ir atgriešanās pie „Dream Theater” saknēm, kas albumam atnesa komerciālu veiksmi Eiropas topos. Lai arī „Black clouds and Silver Linings” ir vienota sajūta, kas padara tā klausīšanos patīkamu, bet albumā „Dream Theater” nepārsteidz, tikai kārtējo reizi apliecina savu augsto profesionalitāti.

Read Full Post »

The Mars Volta

Šīs vasaras sākumā ASV progresīvā roka grupa „The Mars Volta” izdeva savu piekto albumu „Octahedron”. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem albumiem, šis „The Mars Volta” ir izdevies vienmērīgi melodisks, ne velti mūziķi smejas: „mēs jau sen draudējām, ka izdosim popa albumu, tagad tas ir noticis”. „Octahedron” sevī neietver koncepciju, tādejādi būs vieglāk uztverams grupas daiļradi nepārzinošam klausītājam, bet grupas faniem patīkama atslodze no „The Mars Volta” sarežģītā avangarda. Dziesmas ir stāsti, kas joprojām tiek atklāti garās formās, taču starp tiem trūkst sasaistes. Iepriekšējos albumos dominējušo dramatismu un trauksmi, manuprāt, ir nomainījusi sentimentāla sajūta, kas īpaši labi ir dzirdama pirmajā singlā „Since We’ve Been Wrong”, otrajā albuma singlā „Cotopaxis” vai arī dziesmā „Luciforms”, kurās klausītāji atpazīs sev labi zināmos noslēpumainos skaņu ķīmiķus. Albums pats par sevi ir iedvesmojošs, taču, ja to skata „The Mars Volta” kontekstā, gribas cerēt, ka „Octahedron” mūziķiem ir savdabīgs klusums pirms vētras.

Read Full Post »

%d bloggers like this: