Tie lēkātāji, F[ei]K

Tikāmies trešdienas vakarā pēc F[ei]K mēģinājuma pie alus darbnīcas Labietis, kad nosacīti klusāku vietu var atrast tikai uz kultūras nama 9k1 kāpnītēm. Mani sarunbiedri F[ei]k vokālists Verners Biters, basģitārists Gusts Leimanis un ģitārists Ansis (Rooc) Auders – Zaļaiskalns. Jāpiemin, ka F[ei]K pirmsākumos grupā spēlējis Juris Šleiers, Gints Spole, bet visu aktīvās darbības laiku grupas bundzinieks bijis Mārtiņš Opmanis. Festivālā Laba daba pie bungām darbosies Jēkabs Zemzaris, iespējams, pievienosies DJ Krii. Vēl ir aizkadra cilvēki, piemēram, video operators Mārtiņš Salmis, skaņu operators Tālis Timrots un gaismu speciālists Egīls Kupčs.

Spēcīgi! Par katru no šiem vīriem varētu izstāstīt atsevišķu stāstu, bet paliksim pie tā, ka savā laikā nu-metālu spēlējošo grupu Latvijā ir bijis ļoti daudz. Gusts atceras, ka pasākumā Korn Family grupas uzstājās no septiņiem vakarā līdz pat sešiem rītā. Korn vai Limp Biskit uz Latviju nebrauca, bija jāpiedāvā savs variants, un F[ei]K to darīja. Grupas koncertu saraksts ir ļoti garš – underground vietas (par kuru muzikālo vēsturi šobrīd var tik nojaust) un pavisam publiski pasākumi, iegūta godpilnā otrā vieta “Liepājas Dzintarā”, kā arī mūziķi devušies tūrē Norvēģijā. Esot pavisam progresīvi jaunieši, F[ei]K ir uzstājušies kopā ar profesionālām dejotājām! Tika daudz kā interesanta, par ko varētu jautāt. Tomēr vienā saruna reizē var izņemt īso atstāstu muzikālo sajūtu vēsturē, un tas mums raiti izdevās:

Vai jūs atceraties pirmo koncertu?

Verners: Pirmais koncerts bija Cēsīs, Vidzemniekā!

Gusts: Vidzemniekā agrāk notika lieli koncerti! Visi spēlēja kopā – deathuki (death metāla grupas), mēs, arī Ozols vai Gustavo.

Verners: Toreiz sastāvā bija arī Soundarcade bundzinieks Spole Gints. Sīkais (Gints), Gusts, Rūts un es – tāds bija pirmais koncerts. Tad vēl ekstrēmās mūzikas pasākumi notika uz Skanstes ielas.

Gusts: Visapkārt valdīja sportiskais gars! Es biju bijis tikai uz vienu mēģi. Verners jautāja, vai spēlēsim koncertu? Uzstājās laba igauņu nu-metāla grupa, un tad arī mēs. Tas koncerts ļoti labi aizgāja!

Verners: Es pazinu cilvēkus no ekstrēmajiem – Renāru un Ināru, boards.lv dibinātājus. Jautāju viņiem, vai varam koncertā uzspēlēt? Viņi atbildēja, ka jārunā ar Time After Time menedžeri, kas pasākumu organizēja. Toreiz mums bija tikai piecas dziesmas! Tā arī viss sākās.

Gusts: Nākamais koncerts bija Aviācijas institūta kultūras namā klubā Ala kopā ar matainajiem black metāla pasākumā. Tur arī bija baigi labi! Koncerta laikā ienāca menti. Visu klubu apstādināja, nolika gar sienām. Verners turpināja bļaut – fuck the police. Tas laiciņš bija interesants, jo grupas netika šķirotas pa stiliem. Mums bija koncerttūre kopā ar Skyforger, One Voice un Brute Chant! Skyforger beigās teica – tie lēkātāji īstenībā ir tīri tā neko.

Verners: Spēlējām arī Trincstokā, bet Tabūnā neesam spēlējuši. Tie ir tie divtūkstošie gadi.

Cik ļoti jūs ir ietekmējis Rīgas faktors?

Verners: Mēs visi bijām vairāk vai mazāk vienādi, jo arī Rīgā nebija veikals, kur nopirkt ģitāru. Ansis dabūja ģitāru no Huskvarn ģitārista. Varbūt Rīgas faktors ir svarīgs, bet tajā laikā mēs visi bijām vienādi. Tajā laikā aktuālāks bija Liepājas Dzintars,  Liepājas roks.

Rooc: Nedomāju, ka esam bijuši piesaistīti pilsētai. Mums ir bijuši ļoti daudz koncerti Vidzemē – Cēsīs, Valmierā. F[ei]K kontekstā neesam pozicionējušies kā rīdzinieki.

Verners: Gusts ir no Jūrmalas.

Lasīju, jums bija fanu klubs!

Gusts: Bija divas meitenes, kas ļoti vēlējās fanu klubu izveidot. Viņas vēlāk savā starpā sastrīdējās, un ar to viss beidzās. Bet albumā tika iekļauta lapiņa, kuru nosūtot varēja pievienoties fanu klubam. Meitenes bija katrā mūsu koncertā. Vienai uz krekliņa bija ar fliterīšiem izšūts uzraksts F[ei]K.

Verners: Ja kāds cilvēks gribēja veidot fanu klubu, mēs šajā lietā neiejaucāmies. Kaut kādu atbalstu piedāvājām. Bet es nezinu, ko vispār var piedāvāt? Fanu klubs – kas tas ir?

Gusts: Interneta nebija, un arī informācijas apmaiņas nebija. Bet meitenes baidījās un kautrējās, tad apvainojās viena uz otru. Fanu klubs beidzās nesācies. Ko darīt ar fanu klubu? Rīkot fanu tikšanās? Kopējas alus dzeršanas? Fani vēl nepilngadīgi.

Verners: Tas fanu klubs bija atmiņu klades līmenī – pierakstot, kura dziesma tev patīk?

Gusts: Bet fanu klubā joprojām var pierakstīties. Atver jebkuru The Inevitable disku, un tur būs lapiņa ar adresi!

Albumam The Inevitable ir ļoti skaists dizains!

Gusts: Vernera ideja

Verners: Nē, ideja ir kopēja, bet izpildītājs ir Kaspars Garda, fotogrāfs un kaislīgs riteņbraucējs. Mēs ņirdzām, ka šo albuma vāku varētu reanimēt. Uz vāka redzamā meitene ir manas māsasmeita, kurai tagad ir 22 gadi.

Gusts: Tas ir fotografēts Brīvdabas muzejā. Kasparam un Verneram bija doma, kas visu vajag taisīt siltos toņos – dzeltenīgos un saulainos. Albumam ir patīkams izskats. Ja to noliktu reliģiskās mūzikas plauktiņā, cilvēki nenojaustu.

Kas notiek 2014.gadā? Ko esat samēģinājuši?

Rooc: Jau pirmajā mēģinājumā viss saslēdzās, kas šķiet – būs! Sen nebijām tikušies, mēģinājuši, bet viss salikās kopā kā lego klucītis. Nejutu, ka ir jau pagājuši desmit gadi.

Gusts: Jēcis (Jēkabs Zemzaris) dziesmas spēlē pa savam. Viņš ir savādāks bundzinieks, kurš nav uzaudzis nu-metālā. Jēcis dziesmām iedod jaunu, svaigu enerģiju! Manuprāt, viss skan pārsteidzoši labi! Ir jauda un enerģija. Verneram balss ir mainījusies. Parādījušies zemāki rūcieni.

Verners: F[ei]K vienmēr ir bijusi koncertgrupa. Tāpēc mums ir viens albums.

Bet vispār, jums kaut kas latviešu valodā tapa.

Verners: Tapa, bet zini kā. Laiks manījās. Pieaugām, 25 gados salūzām.

Kā jūs šķīrāties?

Verners: Ej dirst – tā arī šķīrāmies! Kā tu domā, kā šķirās grupas?

Gusts: Verners pa mēģu telpu spārdīja koferi.

Jūs esat kāvušies?

Gusts: Nē

Verners: Jā

Gusts: Tā pa lielam nē, bet viena epizode laikam bija.

Verners: Ar to arī pietiks – ir bijusi viena epizode.

Gusts: Ja kāds kādam ir sitis, es to neatceros. Es atceros tikai labo un mēģinu pie tā pieturēties. Visādi ir gājis! Zini, tās tomēr ir attiecības. Kopā būšana un kopā darīšana patiesībā ir smags darbs. Tas nav viegli, ja vēl pašam ir savas problēmas. Mēs visi esam bijuši jauni un dulli. Tiešām bija kautiņš? Es, goda vārds, neko tādu neatceros! Mēs ar tevi?

Verners: Nē, nē, mēs nē. Grupa ir attiecības. Mēs neesam smilšu kastes draugi. Mums vienu brīdi vajadzēja paņemt pauzi, lai viens no otra atpūstos. Mēs to neizdarījām. Min, min, min uz priekšu. Cik ilgi tā var? Vienā brīdī tu eksplodē kā velosipēda riepa. Mēs pazudām.

Pēc kāda laika radās Sakhta.

Verners: Beidzās F[ei]k, pagāja laiks un mani uzrunāja džeki no Ādažu grupas Pornstone. Arī šī grupa bija izjukusi. Grupas ģitārists man jautāja, vai negribu dziedāt Pornstone. Aizgāju uz mēģinājumu, un pēc tā džekiem teicu – ka Pornstone nevēlos dziedāt, bet man bija čoms RooC, kurš arī bija bez grupas. Ierosināju taisīt jaunu grupu. Spēlēt gribās nepārtraukti! Tas savā ziņā ir hobijs.

Rooc: Ne vien hobijs, bet arī savā veidā dabīgā narkotika. Gribās vismaz reizi nedēļā sanākt kopā un radīt.

Gusts: Festivālā Bildes bija dzirdams F[ei]K turpinājums, tika izpildīta dziesma, kurā skanēja vārdi: “Dievs, tava zeme deg”. Bet tas  vairs nebija  F[ei]K. Ja grupā iztrūkst divi dalībnieki, tad ir pareizi mainīt nosaukumu un darīt kaut ko citu. Sakhtā ir daudz dusmu, eksperimenti ar taktsmēriem un citām lietām, ko mēs F[ei]k nedarījām. Mēs spēlējām vienkāršāk.

Verners: Pareizi tu saki – Sakhta  tas ir eksperiments. Ar F[ei]K, radot laikam aktuālu mūziku, mēs gribot negribot ietekmējāmies no redzētā un dzirdētā.

Gusts: Esmu bijis uz daudziem Sakhtas končiem. Man vienmēr ir šķitis, ka grupa steidzas savam laikam pa priekšu. Ir interesanti redzēt savus bijušos grupas biedrus, kuri rada ko iepriekš nedzirdētu. Likās, tu pa cilvēkiem zini visu, bet īstenībā tā tas nav.

Vai šī ir F[ei]K atgriešanās?

Verners: Šī atgriešanās nav mūsu, bet gan mūsu daiļrades cienītāju nopelns. Bieži dzirdējām – “Kas ir, es palieku vecs, vēl gribu reizi dzirdēt F[ei]K!” Mēs visi dzīvojam Rīgā, satiekamies uz ielas, runājam. Nav laika, nav laika. Bet šis ir tas īstais brīdis!

Gusts: Mēs spēlēsim Labā Dabā koncertu. Kas būs tālāk, par to šobrīd nedomājam. Koncertam briedām jau kopš 2013.gada decembra.

Kas ir Feik lielākais hīts?

Verners: Kas ir hīts?

Dziesma, ko koncertā nedrīkst nenospēlēt.

Gusts: Tas ir atkarīgs no pilsētas

Verners: “Sigh”. Dziesmā ir teksts: “Sometimes I see no sense in your face“ – kas atspoguļo tā laika izjūtas, jaunību!

Gusts: Cilvēkiem šajā jautājumā būs dažādi viedokļi. Liepājā klausītājiem patīk “Back Twice”, kas ir viena no vecākajām dziesmām. Šī bija dziesmas, kas man pašam norāva jumtu un es zināju – F[ei]K ir tā grupa, kurā vēlos spēlēt. “Sigh” noteikti ir hits.

Verners: Mums nav hiti, mums ir dziesmas.

RooC: Ja tomēr ir jāizvēlas hītu, tad man pašam tā ir dziesma “Flying”. Tā nav dziesma publikas iekustināšanai, “Flying” ir ļoti emocionāla dziesma.

Gusts: Tagad atsākot spēlēt man ir iepatikušās dziesmas, kas iepriekš ne pārāk, piemēram, “Behind Me” vai “Back in the Days”. Un arī “Vienādība” tagad skan ļoti labi! Jēcis šai dziesmai iedod citu grūvu.

Ja jūs tagad sāktu, būtu vieglāk?

Gusts: Mēs droši vien grindu spēlētu.

Verners: Būtu astoņstīgu ģitāras. Manuprāt, tajā laikā bija nedaudz vieglāk. Tajā laikā mūzikas skatuve bija šaurāka.

Gusts:  Toreiz cilvēki bija vienotāki. Nebija plašu izvēles iespēju, tāpēc pasākumi vienmēr bija labi apmeklēti. Mums bija slepenais grupas biedrs, skaņotājs Tālis Timrots.

Verners: Tikai pēc grupas F[ei]K Tālis sāka skaņot Prāta vētru!

Gusts: Jā! Mēs esam viņa karjeras stūrakmens! Tālis vienmēr ir bijis ar mums, stāvējis aiz pults. Tikai Norvēģijas tūrē viņš ar mums neaizbrauca. Vēlāk mums viņu nācās dalīt ar Prāta vētru. Tālis nozīmīgi ietekmēja F[ei]K skanējumu. Koncertā visi skan kaut kā. Mēs atnākam un skanam labi!

Verners: Grupa F[ei]K ir koncertgrupa! Klausoties albumu, liekas, varēja vēl smagāk. Bet  es zinu, ka koncertā bija, kā vajag!

Read Full Post »

Nine Inch Nails took the control of you

It’s hard to find the right words to describe the first “Nine Inch Nails” show on their Europe tour that took place on 6th May in Latvia, Arena Riga. One is clear – it was the highest level of professionalism that makes you hold your breath even if you aren’t exactly a fan of that type of music.

“Nine Inch Nails” are specific. It’s not like you want to listen this music every day. To understand them, you need some background knowledge or curiosity to discover something new. It’s better if you have both. Unfortunately for the only “Nine Inch Nails” show in Baltic’s Arena Riga was quite empty. Therefore – all respects to the organizers “Positivus Music” who took the risk and made it happen!

“Nine Inch Nails” spent a week in Riga rehearsing for the upcoming European tour, building up complicated schemes of lights and music and incredible stage constructions. The stage changed like a dark Rubik’s cube while stage lights showed colourful play of highlights and shadows. But still the most important element was music. Half of the concert I was listening with closed eyes to capture the contrast of sounds and beats as best as I could.

“I’m just a copy of a copy of a copy of a” – and all hands go up in the air! Crowd goes crazy! Relieved feeling of happiness takes over your body and you found yourself melting with the crowd. “Nine Inch Nails” took the control over the crowd at the very beginning of show and didn’t let it go till the final notes.

I can speak only for myself but my favourite song was “The Becoming” played in the middle of the concert. “The Becoming” has two themes – one electronic pattern, the other one is the Trent’s voice. The specific twist comes when sudden drop transforms the song into harmonic melody, creating an irritating but at the same time pleasing feeling in your ears. During live performance this contrast was especially intense. The older fans can be pleased, the setlist includes many songs from “The Downward Spiral”. Riga’s the audience was delighted about “Closer”, “The Hand That Feeds”, and the loudest singing along happened  at “Head like A Hole”. Time runs fast and within a heartbeat concert comes to a magic encore – “Hurt” – when audience attempted to breath together with Reznor.

Setlist:

1. Copy of A

2. 1,000,000

3. Terrible Lie

4. March of the Pigs

5. Piggy

6. The Frail

7. The Wretched

8. The Becoming

9. Gave Up

10. Closer

11. Find My Way

12. Me, I’m Not

13. Came Back Haunted

14. The Great Destroyer

15. Eraser

16. Wish

17. Burn

18. The Hand That Feeds

19. Head Like a Hole

20. Hurt

Photo gallery rocknphotos.com

Read Full Post »

Nine Inch Nails may change you

On May 6th one of the world’s biggest music groups “Nine Inch Nails” will perform in Latvia, Arena Riga. It’s very likely, that “Nine Inch Nails” concert is gonna be one of the best rock performances Latvian audience has ever seen. Let’s do a warm up!

It may have been 1997 when I first heard “I’m afraid of Americans” David Bowie’s collaboration with “Nine Inch Nails”. And later came “Starsuckers Inc.” the bitchin’ reunion song of Marilyn Manson’s and Trent Raznor’s friendship. “With Teeth” was my first “Nine Inch Nails” album, later I discovered “Pretty Hate Machine”. First served I went on. For me it’s fascinating, how masterful Trent Reznor understands and dissects the neurosis and failures of human’s mind. Sometimes I quote some of the song lines, how accurately descriptive they are. Musically it’s an pressure on your psyche till you give up and admit, that you have the same dark desires as all of us. That’s how I feel about “Nine Inch Nails”.

Latvian drummer Kaspars Grinbergs (Slavestate, The Quarantined, ex- Huskvarn), who’s living in LA right now, is one of the biggest “Nine Inch Nails” fans I know. So I asked Kaspars to share his “Nine Inch Nails” story.

What was your first memory of Nine Inch Nails?

The first meeting with “Nine Inch Niles” music for me was right when “The Downward Spiral” came out in 1994. Back then i only listened to brutal death metal and black metal bands and i considered everything else pop music. if music didn’t have blast beats and growls, i didn’t even try to listen to it. But one day one a friend brought me a cassette tape and told me – listen to this, this might change your life! So i did, but it wasn’t until i’ve heard EP “Broken” when NIN totally changed my life, i fell in love with that sound, what only NIN has up till this day.

How would you describe the importance of Nine Inch Nails for Latvian audience?

I think that NIN can totally shake up music lovers in Latvia. Not only is NIN at the top of their game, puts on a show what many music writers describe as “way ahead of this time”, but also Trent Reznor & Co IS today’s Rock music at it’s very best in every aspect. NIN show is loaded with a massive rock’n’roll energy, that i doubt that someone will miss it, NIN are capable to take the listener to an unforgettable journey.

Is there something worth to know before going to NIN concert?

To take a listen to a few NIN songs i would advise, if someone hasn’t done it yet. AndI don’t think it matters in which order a listener discovers NIN music, it’s very different, but it’s a very colorful journey, because every album is very different and unique. I definitely would suggest to go to this show with an open mind and to be ready to be blown away. The previous “Tension” tour in the states can only be described as an miracle, this tour, as Trent has described, is very aggressive, filled with many surprises and the band is playing many songs which haven’t been played live for many years and the song list tends to change from show to show, so this would be an aspect where to pay attention, because every show is one of a kind on this tour.

Better take ear plugs with you!

Read Full Post »

Pieci komentāri par ”Meshuggah” koncertu Rīgā

Pirmdiena, 22.aprīlis bija pamatīgs nedēļas sākums klausītāju piepildītā klubā ‘’Melnā Piektdiena’’ un ekstrēmā metāla stūrakmeņu zviedru grupas ‘’Meshuggah’’ uzstāšanos. Pirms meistariem publiku grūvā ievibrēja poļu grupa ‘’ Decapitated’’.

Read Full Post »

PMK – aktīvā ballīšu vieta Nekurienē

Kurzemē, pusceļā starp Liepāju un Rīgu, starp Saldu un Kuldīgu atrodas viens no vecākajiem mūzikas klubiem Latvijā – PMK. Par klubu, modes tendencēm un jaunatni tad un tagad sarunājos ar PMK vadītāju Egitu Eversoni:

Pastāsti vairāk par PMK! Klubu atceros jau no deviņdesmitajiem!

Krievu laikos telpās bija kafejnīca. Tad sākās privatizācija Mani vecāki nolēma blakus kafejnīcai privatizēt kiosku, vēlāk arī otru ēku, bet nezināja, ko ar telpām darīt. Es biju tajā vecumā, kad pašai patika ballēties – tā tas sākās. Vecāki atļāva man pašai darboties. PMK sāku darboties jau no 18 gadiem. Klubam ir 15 gadi. Sākumā bija kafejnīca, taču neviens negribēja ēst. Visi gribēja ballēties! Sākotnējais nosaukums ‘’Kafejnīca pie eglēm’’, bet cilvēki šo nosaukumu nepieņēma. Visi teica – braucam uz PMK. Tā mēs nomainījām struktūrvienību un pārtapām par naktsklubu PMK.

Ko nozīmē PMK nosaukums?

Pārvietojamā Mehanizētā kolona. Kādreiz ciemats saucās PMK 24. Mēs paši smejoties nosaukumu tulkojam – ‘’Paši mākam kopt’’, ‘’Pirmais mūzikas klubs’’. Kā gribam, tā tulkojam. Ko paši cilvēki neizdomā!

Kluba pastāvēšanas laikā ir nomainījušās paaudzes. Kā Tu izjūti šīs pārmaiņas?

Manuprāt, agrāk meitenes vairāk pucējās. Mūzikā un kultūras tendencēs kopumā ir notikušas izmaiņas. Klubs dzīvo laikam līdzi – piedāvājam to, kas ir aktuāls. Ja kāds teiku – kādreiz jaunieši bija labāki, es šim apgalvojumam pilnīgi nepiekrītu. Īstenībā viņi arvien paliek labāki. Kādreiz vairāk domāja, kā lētāk kaut ko iedzert, tagad, spītējot krīzei, pērk labāku dzērienu, un dzer mazāk. Paskatoties pirms 15 gadiem, tad bija jo vairāk reibst, jo labāk. Tagad tā nav. Toreiz visi bija kā no ķēdes norāvušies. Protams, tagad ir mazāk jauniešu. Cik daudz jauniešu ir izbraukuši! Tā ir problēma – kā paliek 18 gadi, kā pabeidz vidusskolu, viņš brauc prom! Savukārt studenti nevar atļauties tik bieži braukt uz mājām.

Klubs atrodas starp divām pilsētām – Saldu un Kuldīgu

Jā, PMK atrodas 8 kilometri no Saldus, nedaudz vairāk no Kuldīgas. Ciematā ir 200 iedzīvotāju. Bieži vien, kad uz klubu tiek vesti ārzemju DJ, viņi tiek vesti pa tumsu, vienā pusē ir mežs, otrā pusē ir mežs, viņi jautā – vai mēs pareizi braucam? Iebraucam Nekurienē, mazā ciematiņā, kura vidū ir klubs. Viņi ir šokā un jautā, vai šis ir speciālais Party Village?

Kādi ir bijuši PMK vēsturē grandiozākie koncerti?

Mums ir bijuši pietiekami daudz koncertu, kad vairs nelaižam klubā, jo nav brīvas vietas. Viens no pieminēšanas vērtajiem ir Mārtiņa Freimaņa koncerts, kurā viņš bija tā iejuties savā lomā, ka aicināja vienu meiteni iekost sev vēderā, un viņa to arī izdarīja! PMK ir uzstājušies ļoti daudz mākslinieku, grūti ir iedomāties, kas nav uzstājies!

Kopā ar kluba darbiniekiem mēs mēdzam aizbraukt uz citu klubu atpūsties, mēs to saucam par pieredzes apmaiņu. Pēdējo reizi bijām Jelgavā. Tur mūs atpazina – PMK, PMK. Klubu darbinieki ilgi turas vieni un tie paši, Latvija ir maza.

Klubu starpā ir svarīgi uzturēt draudzīgas attiecības. Tas nāk par labu visai koncertdzīvei kopumā.

Mēs vairāk sadarbojamies ar Dobeli. Tā kā kilometru ziņā neesam tālu, dažreiz vienā vakarā mēs varam paņemt vienu mākslinieku. Viņš var paspēt gan tur, gan pie mums, būt divās vietās.

Cik klubā ir darbinieku?

Desmit. Strādāšana notiek tikai nedēļas nogalē. Ir arī privātie pasākumi, ne vien jauniešu, reiz arī 90 gadu jubileja PMK tika svinēta.

Pastāsti par svētdienas centra ieceri!

Tā vēl ir tapšanas stadijā. Kad projekti tiks apstiprināti, mēs tiksim pie novusa un tenisa galda. Tad jaunieši no trijiem pēcpusdienā līdz vakaram varēs nākt uzspēlēt galda spēles, biljardu, zoli. No šīs idejas negūstam nekādu finansiālu ieguvumu, bet ņemot vērā, ka arī svētdienā telpas ir jāapsilda, tad dod iespēju jauniešu, bērnu brīvā laika nodarbošanās atbalstīšanai. Bērni ļoti daudz laika pavada pie datora. Izmaiņas ir notikušas arī apdzīvotajā vietā – šeit ir pārcēlušies ļoti daudz jaunu cilvēku, bet viņu bērni tikpat kā nesatiekas, jo savu laiku pavada pie datora. Pa vasaru nedaudz viens uz otru paskatās, bet tā vai tā nezina – atbraucis uz mēnesi vai vietējais.

PMK iet laikam līdzi, izmantojot digitālās iespējas. Kāda ir atgriezeniskā saite sociālajiem portāliem reģionos?

Latvija ir līdere interneta pārklājuma ziņā. Jebkurā lauku miestā – būdiņa maziņa, iekārtota pieticīgi, bet visiem ir internets un interaktīvā televīzija. Arī šeit ciematā, internetu var lietot bez pārrāvumiem, jo daudzu bezvadu internetam nav uzlikta parole. Jā, PMK ir laba atgriezeniskā saite, gan twitter, gan draugiem portālā.

Kā Tu noskaidro PMK apmeklētāju vēlmes?

Tirgus ir tik ļoti piesātināts, ka cilvēki paši nezina, ko viņi vēlas. No izveidotām anketām nav nekādas jēgas. Tev ir jādod sagatavoti piemēri. Ar mūziku ir kā ar modi – tā nāk un iet, un atgriežas pārveidotā formā. Manuprāt, rokmūzika atgriežas dabstepa veidolā.

Vai festivāls ‘’Zvērā’’ ietekmēja PMK programmas izveidošanu?

Nē, tas notiek vienreiz gadā. Cilvēkam mūzika ir jāklausās regulāri. Vienalga, kas par stilu. Jo biežāk tu to klausīsies, jo labāk tā tev patiks, jo labāk tu to izpratīsi. Jāpieradina. Cilvēku gaumi veido radiostacijas. Ko tās spēlē, tas cilvēkiem paliek atmiņā. Atmiņā var palikt spēlējot piecus zināmas un populāras dziesmas un vienu jaunu. Radio un televīzija būtiski ietekmē tendenču veidošanos Ja radiostacijām būtu dažādāka programma, pieļauju, ka tas pozitīvi ietekmētu stilu attīstību.

Jaunu klubu ir viegli atvērt, jo jaunumi visus interesē, bet grūti ir noturēt – pēc pāris gadiem klubs var būt apnicis. Cilvēki visu laiku grib kaut ko jaunu. Tas nav kā veikalā – uztaisi plauktus un strādā. Klubā visu laiku ir jāinvestē. Šis bizness ir jāsāk 18 gados. Vecumā tu ātrāk nogursti un kļūst grūtāk izprast jauniešu vēlmi. Jebkurā biznesā vajag patiku pret to lietu, ko tu dari. Ja es būtu rakstījusi biznesa plānu, diez vai kāds būtu devis naudu klubam nekurienē un ticējis, ka tas varētu pastāvēt 15 gadus. Ja cilvēks dara to, kas viņam patīk, tad ir jāizdodas!

Foto: Transleiteris uzstājas PMK, fotogrāfs, Haralds Filipovs , http://www.pmk.lv

Read Full Post »

Intervija ar ‘Black Label Society’ basa ģitāristu Džonu Deservio

Otrdien, 15.maijā Palladium koncerta zālē uzstāsies amerikāņu smagā metāla grupa ‘Black Label Society’. Līdzās grupas līderim, slavenajam ģitāristam Zakam Vaildam (Zakk Wylde) būs basa ģitārists Džons Deservio (John DeServio), tautā saukts par JD. Viņš ir arī ‘Black Label Society’ albuma ‘Order of Black’ līdzproducents, ar džeza skolas zināšanu pamatu un pats savu grupu – ‘Cycle of Pain’.

Lai gan ‘Cycle of Pain’ debijas albums ir iznācis jau pirms trim gadiem, tas joprojām ir viens no visbaudāmākajiem pēdējos gados izdotajiem dienvidu roka (southern rock) ierakstiem. Dienvidu štatos radītās rokmūzikas pamats ir smagā mūzika tās klasiskajā izpratnē, kas tiek apaudzēta ar visdažādākajām stilistiskām ietekmēm kā fanks, blūzs, psihodēlija, un ‘Cycle of Pain’ albumā šī dažādība ir bagātīga.

‘Black Label Society’ koncertūri uzsāka Polijā ‘Sonisphere’ festivālā, bet Eiropā ieradās jau nedēļu iepriekš, šo laiku pavadot mēģinājumos, atpūtā un telefona intervijās, tādās kā šī.

Kas vispirms būtu jāuzzina klausītājiem, kas nekad nav dzirdējuši ‘Cycle of Pain’?

Viss sākās, kad mēs – es, Gregs (Gregg Locascio) un Džo (Joe Taylor), vēl bijām bērni – 14 gadus veci. Mēs vienmēr esam bijuši draugi – brāļi. Un visas džemsesijas, kas mums ir bijušas šo gadu garumā, beigās tika apstiprinātas ar ierakstu līgumu. Un es vienmēr esmu gribējis būt grupā ar saviem brāļiem, un šeit mēs esam! Un bundzinieks, kas ir iespēlējis lielāko daļu no albuma bungu partijām, Riks Monika (Rich Monica), arī ir mans draugs jau vismaz 20 gadus.

Kāda, Tavuprāt, loma mūsdienu rokmūzikā ir tradīcijām?

 Ļoti daudz cilvēkiem trūkst saiknes ar blūzu. Kad ‘Black Sabbath’, ‘Led Zeppelin’ un citas tā laika smagā roka grupas kļuva pazīstamas, to mūzika galvenokārt balstījās uz blūzu. Mūsdienu grupas no blūza mēģina aizbēgt -mūzika ir tehniski augstvērtīga, bet man pietrūkst tās dvēseles.

Bet jūs tradīcijas joprojām turiet dzīvas.

Tieši tā. Mēs paliekam uzticīgi pirmsākumiem, kas ir ‘Black Sabbath’, Ozijs, blūzs, arī džezs un klasiskais roks.

Dziesma ‘Babe’ ir blūzīgi grūvīga dziesma

Tieši tā. Man patīk ‘Sly and The Family Stones’ un šāda veida grūvs. Kad dziesma vēl tikai tapšanas stadijā, tās nosaukums bija ‘Fly’, jo dziesmā ir lidojuma sajūta. Un mana dziedātāja balss šādi skan no dabas. Tāda ir Grega balss. Kad rakstīju dziesmu, man galvā skanēja melodija un es dzirdēju, kā tam būtu jāskan. Iznākums ir izdevies diezgan labs.

Bet dziesma ‘Egypt’ ir psihodēliska

Tā ir par garu ceļojumu. Rejs Luziers (Ray Luzier) no ‘Korn’ ir iespēlējis bungas šajā dziesmā. Mums bija ļoti jautri, jo Rejs man ir ļoti labs draugs un es mīlu spēlēt kopā ar viņu. Šī dziesma aizvedīs tevi trakā ceļā, ar traku basa partiju dziesmas vidū. Man patīk šī dziesma.

Vai ‘Cycle of Pain’ var saistīt ar stonerroka skatuvi?

Tā īsti nē. Mums patīk džemot, domāju, tas nāk no stonerroka. Mums vienkārši patīk mūzika, tas ir ‘Cycle of Pain’. Mums patīk dažāda stila mūzika un labi pavadīt laiku. Patiesībā, mēs ieguvām ‘High Times Magazine’(medicīniskās marihuānas jaunumu žurnāls) balvu. Nezinu, vai esi pazīstama ar ‘High Times Magazine’? 2010.gadā dziesma ‘Do my work high’ ieguva balvu ‘Gada labākā dziesma’!

Kādus instrumentus Tu spēlē?

Basa ģitāra ir mans pamata instruments. Nedaudz spēlēju bungas, spēlēju ģitāru, klavieres, sintezatoru, es dziedu – tas arī būtu viss. Tad es visu savienoju, producēju, miksēju. Man ir diezgan daudz darāmā.

Kā idejas tevi sasniedz? Vai tas notiek, kad esi tūrē?

Es spēlēju basu, sāku improvizēt un tas aizved pie labas idejas, kuru es ierakstu. To vēlreiz noklausos studijā un ideju padaru par reālu. Mūzika nāk no improvizācijas. Teksti – no jebkā, kas mani ietekmē konkrētajā laika posmā vai ko es esmu redzējis televīzijā. Mani iedvesmo jauna vide. Kad esmu tūrē, visbiežāk pabeidzu savus dziesmu tekstus.

Kā tu plāno pavadīt no koncertiem brīvās dienas? To nav daudz, tomēr dažas brīvas būs.

Jā, brīvo dienu nav daudz. Tās mēdzu pavadīt hotelī, atpūšoties. Ja ir jauka dienas, mēdzu pastaigāties. Tā dienas paiet, nekas īpašs, diezgan garlaicīgi. Kad esi tūrē, tev apkārt visu laiku ir tik daudz cilvēki. Kad man ir iespēja doties uz hoteli vienam, es vienkārši uz turieni dodos, jo ārpus tā sienām mani visi ir ļoti nogurdinājuši.

Un tomēr, kā tev patīk Polija?

Daudz no tās neesmu redzējis, jo esam aizņemti mēģinājumos. Un piedevām pārlidojums un ar to saistītās lietas mani ir ļoti nogurdinājušas. Sešas stundas uz priekšu no ierastā laika, tā ir savāda sajūta – kā sešos no rīta, kad esi bijis nomodā visu nakti, lai gan patiesībā ir pulksten viens pēcpusdienā. Ir ļoti savādi, tas tevi nokausē.

Tavs čoms Zaks (Vailds) ir sarakstījis grāmatu ‘Bringing Metal to the children’. Ko tu domā par šo grāmatu?

Es domāju, tās ir blēņas, pilnīgas muļķības. (skaļi smejas)

Read Full Post »

Lenijs Kravics jau trešo reizi

Š.g. 11. Novembrī “Arēnā Rīga” sava jaunākā – devītā studijas albuma “Black And White America” koncerttūres ietvaros, viesosies leģendārais mūziķis, aktieris, multi-instrumentālists, komponists, producents un aranžētājs, 4 “Grammy” balvu ieguvējs Lenijs Kravics (Lenny Kravitz).

Lenija Kravica jaunākais studijas albums “Black And White America” tapis pēdējo trīs gadu laikā. Tajā iekļautas 16 paša rakstītas un producētas dziesmas, kas tapušas Bahamu salās un Parīzē. Albumu Kravics ieturējis līdzšinējās tradīcijās, apvienojot rokmūziku un fanka elementus, sev raksturīgo ģitārspēli un vokālu. Singls Stand tiks nodots klausītāju vērtējumam jau 6.jūnijā, bet albums nāks klajā 22.augustā.

Paralēli savai muzikālajai darbībai Kravics pavisam nesen bija redzams Oskara balvai nominētajā kinofilmā “Precious” un nupat ticis apstiprināts Sinna lomai Sūzenas Kolinsas pasaulslavenā romāna “Bada spēles” ekranizācijā.

Koncerta biļešu iepriekšpārdošana visās “Biļešu Serviss” kasēs no 8. jūnija.

Tikai pirmo 2000 Fanu zonas biļešu iegāde par īpašu cenu būs pieejama visiem Maxima “Paldies kartes” īpašniekiem.

Vairāk informācijas:

http://www.bilesuserviss.lv

www.lennykravitz.com

Ziņo:

Read Full Post »

Izmaiņas Metalshow programmā

Piektdienas, 2. jūlija, koncertprogrammas headlaineri – Rotting Christ no Grieķijas – oficiāli paziņojuši, ka grupas vokālista/ģitārista Sakis Tolis autoavārijā gūtās traumas dēļ grupa tomēr spiesta atcelt dalību festivālā Metalshow.lv 2010. Festivāla rīkotāji informē – šī iemesla dēļ uz piektdienas koncertu biļetes maksās vien Ls 6.

Vēl jūnija otrajā pusē Rotting Christ apliecināja, ka Sakis pavasarī gūtā trauma nebūs šķērslis, lai jūlija sākumā uzstātos Rīgā. Grupa bija atcēlusi vien jūnija uzstāšanās. Diemžēl Sakis veselības stāvoklis nav uzlabojies tiktāl, lai viņš drīkstētu koncertēt. Tādēļ grupa bija spiesta atcelt visas jūlija pirmās puses uzstāšanās, solot faniem atsākt koncertēšanu, tiklīdz veselība un ārsti to atļaus.

Grieķu grupa šo lēmumu pieņēmusi pašā Metalshow.lv priekšvakarā, tādēļ festivāla rīkotājiem faktiski vairs nav iespēju vienoties ar līdzvērtīgiem / šajās brīvdienās no festivāliem brīviem headlineriem Rīgas piektdienas koncertam. Iespējamās alternatīvas nekompensētu fanu vilšanos par Rotting Christ neesamību. Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!

Metalshow.lv piedāvātais risinājums – 2. jūlija koncerts (vienas dienas biļete) maksās vien Ls 6.

Festivāla pirmajā dienā uzstāsies grupas: Preternatural, Crionics (pl), Heaven Grey, Lassie The Cat, Soundarcade, Grondh, Diseim, Snobrand, Apēdajs, Screampiece, Rest’art, Kiss of the Dolls, Idilia (ee), Rebel Riot u.c.

Atgādinām, ka šogad festivāls ilgs trīs dienas – Rīga dārdēs no šīs piektdienas līdz svētdienas vakaram. Sestdienas, 3.jūlija hedlaineri būs Lielbritānijas grindcore pamatlicēji Napalm Death, savukārt svētdienas, 4.jūlija galvenā grupa – viena no vadošajām vācu modernā metāla triecienvienībām Caliban.

Read Full Post »

Death Magnetic

Rīga  “Metallica” sagaidīja, bet es ieguvu vienreizēju iespēju piedalīties  preses konferencē, kurā par jaunā albuma tapšanu stāstīja basa ģitārists Robs Truhilijo.

„Jaunā albuma materiāla rakstīšanu uzsākām laikā, kad es pievienojos grupai, tas ir jau piecus gadus atpakaļ. Pirms koncertiem mēs visi kopā izejam cauri dziesmām, kuras tajā vakarā plānojam spēlēt. Gandrīz vienmēr mums rodas kāds rifs, ideja. Jau pirms diviem gadiem mums bija 60 stundas garš materiāls ar dziesmu idejām, kuras mēs katrs individuāli pārskatījām. Kad sākas dziesmu salikšana un aranžēšana, man tiešām ir jāsaka, ka maģija nāk no Larsa un Džeimsa. Man ir pārsteidzoša viņu abu saikne. Es spēlēju jau ilgi, esmu strādājis pie Ozija dziesmu tapšanas, arī savā otrā grupā „Suicidal Tendencies”, taču vērojot „Metallica” darbu pie dziesmu tapšanas, ir kā iziet vislabāko heavy metal skolu, kādu vispār var iedomāties! Tāpēc tas man bija liels pagodinājums! Mums visiem bija savas idejas. Bija arī gadījumi, kad mēs pielikām rokas pie viens otra darba – es klausījos Kērka idejas. Kērks darbā nepiedalījās visu laiku, jo gaidīja savu pirmo dēlu. Arī man mājās ir mazulis, kurš divos naktī nevēlas gulēt. Kuram ir jāceļas? Tētim ir jāceļas! Šajā laikā es klausījos Kērka materiālu. Džeims šo to ierakstīja kasetēs! Patiesībā dažas albuma dziesmas patiešām ir tapušas šādā veidā, no jauna atklājot to, ko kāds no mums reiz ir uzrakstījis, bet par to aizmirsis. Albums būs „Metallica” kolektīvais darbs! Netiks dalīts – tas ir mans darbs, tas tavējais!”

Uz jautājumu, vai šovakar dzirdēsim ko jaunu, Robs atbild: „Jaunais albums nav tikai viena, divas dziesmas. Tas ir jāklausās no sākuma līdz beigām – tikai tā par to var iegūt pilnu iespaidu. Albums man ir klasiska ieraksta vērtē kā „Pink Floyd”. Singls? Par to būtu jālemj pašiem cilvēkiem. Mēs šobrīd vairāk uztraucamies par albuma misku.” Basists uzsver producenta Rika Rubina ieteikumu nozīmību albuma ieraksta uzsākšanā: „Riks ir ļoti gudrs. Viņš Larsam un Džeimsam ieteica atgriezties atpakaļ albuma „Master of Puppets” laikā, atcerēties, ko tajā brīdī viņi domāja, ko klausījās, kā viņi veidoja dziesmas? Emocionāli to ir grūti izdarīt, taču Rubīna spēkos ir likt šiem džekiem strādāt konkrētā virzienā. Piemēram, runājot par ģitāru skaņojumu, sākot no melnā albuma grupa spēlē pus toni zemāk, lai Džeimsam būtu ērtāk dziedāt. Taču viņš joprojām var dziedāt arī dabiskajā skaņojumā, ko viņš dara arī jaunajā albūmā, un viņam ir lieliska balss, kurā ir daudz vairāk spēka, uguns.”

Ar jaunā albuma iznākšanu vīri atkal dosies ceļa jūtīs, šoreiz savus klausītājus tricinot iekštelpās: „ Spēlēt iekštelpās būs ļoti aizraujoši! Sajūtas varētu būt daudz intīmākas. Runājot par tūres plānojumu, šobrīd šķiet, ka mēs katrā nedēļā mēģināsim nospēlēt pēc iespējas vairāk koncertu, lai pēc divu nedēļu smagā darba, mēs patiešām būtu nopelnījuši brīvu nedēļu.” Kā Robs redz „Metallica” pēc desmit gadiem? „ Ja mūsu ķermeņu daļas – rokas, kājas un plaušas būs vēl uz vietas, mēs vēl jo projām spēlēsim traki smagu mūziku! Daudzas grupas pēc gadiem sūdzas, ka vairs nav spējīgas radīt dziesmas. Tad ierakstu kompānija piezvana komponistiem, kas dziesmu sacer grupas vietā. „Metallica” nav tas gadījums, es apsolu!”

Read Full Post »