Muzikālās piezīmes par Indygo albumu “Stars”

Mūslaiku tikumi ir pieradinājuši cilvēkus klausīties mūziku fonā, savu jauno mīļāko grupu atklājot kāda reklāmas džingla vai TV seriāla ietvaros. Laika vienmēr ir par maz, tāpēc baudījumi jāapvieno.

Taču šāda pieeja nederēs Indygo albumam “Stars”. Būs jāpasēžas un albums jāklausās kā vecajos labajos laikos.

Albumā “Stars” ir astoņas dziesmas latviešu valodā. Albums ir ierakstīts “Sound Division” studijā kopā ar Gati Zaķi, bet māsterēts ASV “New Alliance East” studijā.

Albums “Stars” ir smags albums, bet ne vārda “smags” klasiskajā izpratnē. Pats albuma skanējums ir silts, blūzīgs, melodisks un melanholisks – ausij tīkams, taču albuma saturs prasīs klausītāja līdzi domāšanu.

Lai gan praktiski albumam jau ir divi radio singli – “Temīda” un “Bēglis“, patiesībā šajā albumā nemaz nav tipisku singlu (ok, ir “Vēlos” ar labu singla potenciālu). Dziesmu vārdi ir stāsti, izmantojot valodas mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus. Tos, klausoties albumu pirmo, otro un arī ceturto reizi, nemaz nav tik viegli iegaumēt.

Dziesmas neveido vien skaisti epiteti, dziesmu vārdi ir paralēles, simboli. Un ne velti, tā albuma trešā dziesma ir “Ullis” – Vai grupas “Indygo”  albuma radīšanas džema sesijas laika brīvajos brīžos lasīja Džeimsa Džoisa romānu? Nenoliedzami grāmatas uzbūve un saturs varētu būt labs avots kā dziesmu tekstiem, tā, protams, arī progresīvās rokmūzikas albuma struktūras veidošanai.

Sociālajos tīkos klausītāji īpaši novērtē albuma sesto dziesmu “Aizas“, un arī man ir jāpiekrīt, ka šī ir viena, ja ne pati labākā albuma dziesma. “Aizas” ir balāde, kas stāsta par atsvešināšanos. Dziesmas uzbūve ir klasiska – panti mijas ar prātā paliekošu piedziedājumu, noslēgumā ir ģitāras solo, bet tā ir ierakstīta tik ļoti jutīgi un maigi, kļūstot par “Stars” kulmināciju.

Jāsaka, “Indygo” vispār ir ķēriens uz balādes formu, kas rokgrupas gadījumā nav nemaz tik patīkams izteiksmes vieds. (Parasti balādes laikā skatītāju aiziet smēķēt, un balādes tiek atstātas novārtā.)

Un arī albums tiek noslēgts godam. Dziesma “Ciešāk” veldzē ar kontrastiem – lirisku pantu, dārdošām pārejām un ļoti aktuālu vēstījumu un, tuvojoties izskaņai, ar negaidītu muzikālu attīstību…

Nobeigumā jāpiebilst, ka šīs ir piezīmes pēc albuma pirmās noklausīšanās Bandcamp. Nākamās albuma klausīšanās reizes noteikti atklās jaunas nianses, kuras gribēsies izcelt vai komentēt. Tāpēc gaidu, kad “Stars” būs pieejams plates formātā. Šis ir viens no tiem albumiem, kuru var klausīties ilgi un katru reizi atklāt no jauna!

Read Full Post »

2013.gada13 albumu izlase

Tā ir mūzika, tas nav sports! Tāpēc cipariem šoreiz nav nozīmes. 2013.gada 13.decembrim par godu 13 albumi, kurus šogad esmu jo īpaši daudz klausījusies. Kopsavilkumā – latviešu mūzikā Renesansi piedzīvo dziesmas ar skaistiem tekstiem latviešu valodā.  Pasaulē ietekmīgie mūziķi atkal pierāda, ka arī pēc 15 un vairāk gadu pastāvēšanas viņi nav novecojuši, bet apakšžanros joprojām aktuāla ir stilistisko robežu nojaukšana.

Queens of the stone age – Like Clockwork

“Queens of the stone age” albumu gaidīšanu nervozu padarīja rēbusi pasaules mūzikas presē, twitterī pieteikti slavenie viesmākslinieki, biedējoša animācija. Un beidzot, grupas līderim nosvinot 40 gadu jubileju (leģenda vēsta, ka tā varēja arī nepienākt) nedaudz vēlāk tika sagaidīts albums. “Like A Clockwork” maģija ir albuma drūmumā, tāda pavisam personīga apokalipses sajūta. Tekstuālās atsauces, frazeoloģismi, apdūmota tēlainība – tas ievelk. Un redz, tās balādes – ne velti saka, ka māksla ir spēlēt klusu. Lūdzu, “Like A Clockwork” rokmūzikas gruzons ir iepīts smalkā balādē! Otrais labākais QOTSA albums aiz “Songs for the Deaf”, bet dziesma “I Appear Missing ” ir viena no visu laiku labākajām QOTSA dziesmām.

The Black Angels – Indigo Meadow

“The Black Angels” ir psihodēliskā roka grupa no ASV, Ostinas, un “Indigo Meadow” ir grupas piektais albums. Albums Indigo Meadows ir ļoti daudzslāņains. Pirmkārt, grupa muzikāli spēj uzburt telpas vīziju – skanēt pēc rūcoša motocikla vai vēla un apdulluša svētdienas rīta, visa albuma garumā saglabājot hipnotizējošu grūvu. Otrkārt, psihodēlijas estētikai raksturīgi, “The Black Angels” tekstos ir daudz “lasi starp rindām” informācijas. Bet arī nezinot kontekstu,  albums “Indigo Meadow” atklājas pamazām, gādājot par muzikālu izklaidi visa gada garumā. Mīļākā dziesma –  “Evil Things”

Indygo – Decoy

Latvijas progresīvā roka grupa “Indygo” paņēma 2013.gadu uz saviem pleciem – tika izdots albums “Decoy”, albuma koncerttūre ar lēcienu no “Rīga 2014 vasarnīcas” jumta un trakām vasaras ballēm, un visbeidzot “Decoy” ne vien digitāli un CD formātā, bet arī vinilā! Turklāt plate maksā ļoti demokrātiski – tikai astoņi lati un vēl nedaudz santīmi. Vienā saliktā paplašinātā teikumā raksturojot “Decoy” – albuma burvība ir skaņas telpiskumā, izpildījuma smalkumos, kā arī dziesma “Minūtes un Stundas” ir mūsdienu latviešu rokmūzikas klasika. Teicami! Albuma apskats: šeit

Julia Holter – Loud City Song

Džūlija Holtere ir amerikāņu multi instrumentāliste ar akadēmisku izglītību, kas izpilda avangarda popmūziku. Avangards – tas nozīmē jaunradi, netipisku un pārsteidzošu, sintezējot daudzveidīgas muzikālās zināšanas, popmūzika –  “Loud City Song”  dziesmas ir izklaidējošas un prātā paliekošas, līdzi dungojamas. Starp citu, albumam iedvesma tika rasta 20.gadsimta 40-to gadu romānā “Gigi”, kurai būtu jākļūst par kurtizāni, galvenās albuma tēma – vilšanās sabiedrībā. Interesanti, ka Hotlere pilsētas dziesmu izspēlē ar impresionistiem raksturīgiem paņēmieniem. Bet impresionisms, kā zināms, ir saistīts ar dabas pētīšanu. Galu galā sanāk tāds urbānais naturālims, kas man, pilsētniecei, skan visnotaļ tīkami! Protams, vēl lielāks prieks, ka šī gada Skaņu meža ietvaros Džūlija Holtere bija dzirdama koncertējot Kultūras pilī Ziemeļblāzma. Visbiežāk klausītā dziesma “Horns Surrounding me”.

Deafheaven – Sunbather

2012.gadā amerikāņi “Deafheaven” bija līdzi tūrē grupai “Russian Circles”. Toreiz “Deafheaven” bija tieši tādi, ka es viņus itin nemaz neatceros. Taču ar albumu “Sunbather” grupa pamatīgi paliek atmiņā – kā ierakstā, tā dzīvē (šī gada novembrī dzirdēju grupu Minhenē). Ja parasti albumos ir trīs lieliskas dziesmas, divas labas, trīs dziesmas fonam, kas atdala tās labās no lieliskajām. Bet albumā “Sunbather” ir septiņas vienlīdzīgi labas dziesmas, kas kopā veido lielisku post metāla albumu.

La Femme – Psycho Tropical Berlin

“La Femme” ir franču grupa, kas izpilda sintī popu ar pamatīgām atsaucēm uz franču sešdesmito gadu popkultūras estētiku – “Yéyé”, ko raksturo naivas meitenes seksualitāte, būtiski ietekmējot francūžu rokenrola skanējumu, bet vēlāk arī japāņu popmūziku. “La Femme” ir saklausāma ” The Beach Boys” sērfotāju roka ietekme, bet klipos un vizuālajā tēlā ir izmantoti gangsteru stila elementi, groteska. “La Femme” ir ļoti, ļoti stilīgs kolektīvs, kas lieliski attaisnot stereotipu par to, ka francūžiem gaume ir vislabākā! Favorītdziesma – “Packshot”.

Oranssi Pazuzu – Valonielu

Pēdējos gados black metāls ir pārmaiņām un muzikālai sinerģijai atvērts žanrs, un tas ir ļoti labi! Mūsdienās black metāls mītiskumu, pirmatnīgumu interpretē plašāk, pāri žanriem, pārpasaulīgi! Norvēģu “Oranssi Pazuzu” albums “Valonielu” tik tiešām  ir zinātniskā fantastika, ceļojums kosmosā, citplanētiešu nolaupītam. “Valonielu” – uz klasiskiem metāla žanra pamatiem balstīts skaņu eksperiments. Albumu ērti var sadalīt pa dziesmām, atjaunojot savu “spaceship pleilisti”, – katra no tām ir atšķirīga un savā ziņā spēcīga. Klausoties “Valonielu  no sākuma līdz beigām, atklāsies augstākā katarse – “Ympyrä On Viiva Tomussa”! P.S. Blakus “Oranssi Pazuzu” gribas novietot viņu tautiešus grupu “Kvelertak” albumu “Meir”, kas priecēja ar tādu sulīgu un grūvīgu smagumu.

The Sound Poets – Tavs stāsts

Albums “Tavs stāsts” bija tik ļoti pārliecinošs, ka to vienkārši nevarēja neklausīties – veldze ausīm, niansēta, smalka emocionalitāte un tekstuāla uzdrīkstēšanās. Latviešu valoda ir skaista, un tās stāsts uzrunā bez vecuma un bez tautības ierobežojuma! Domāju, ka “Tavs stāsts” jau tagad, negaidot laika noilgumu, ir pieskaitāms pie latviešu populārās mūzikas zelta. Albuma apskats: šeit , intervija ar Jāni Aišpuru: šeit

Laika suns – Nakts Karalis

“Laika suns” ar albumu “Nakts Karalis” ir interesants gadījums. Šķiet, klausītāji dalās divās grupās – tie, kas klausījās grupu “Mofo”, un tie, kuriem atskaites punkts būs “Laika suns”. Man kā lielai “Mofo” klausītājai “Laika suns” patīk tieši Arņa Račinska dziesmu tekstu dēļ. Račinskim ir ļoti tēlaina un skaista, emocionāli niansēta valoda, bet viņš var būt arī adekvāti ass. Dziesmas ir ietilpīgas, tās var interpretēt personīgi, valstiski, vai vienkārši baudīt labu dziesmu tekstu. Albumam “Nakts karalis” ir pārdomāta dziesmu secība, noslēdzot ar 56 sekundes garo ” +Sirds” – tā arī ir mana mīļākā pērle.

Date Palms – The Dusted Sessions

“Data Palms” ir ambientā popa duets no Oklendas, Kalifornijas. Viņu albums “The Dusted Sessions” ir saullēkta un saulrieta mūzika. Instrumentāla un atmosfēriska, ieskanoties orientālajiem motīviem, atstājot brīvu vietu personīgajai fantāzijai. Nepacietīgajiem nepatiks, “The Dusted Sessions” šķitīs viena gara dziesma, bet citādāk – zibšņu, steigas pilnajā ikdienā albums dod lielisku atelpas mirkli. Favorītskaņdarbs: “Night Riding the Skyline”. Skanējumu interesantu padara sintezatora dūkoņa duetā ar vijoles starpspēlēm.

Biruta Ozoliņa, Dj Monsta – Sauli sēju

Hipnotizējošs ieraksts, kuru neierobežo gadskārtu godi, kavēšanās nostaļģiskā pagātnes apcerēšanā un citi priekšstati. Albums “Sauli sēju”, skanot mūsdienu cilvēkam saprotamā valodā, aizved pie pirmavota, ļauj apzināties piederību. Bet cilvēkiem, kuriem ne silts, ne auksts par tautas mantojumu, “Sauli sēju” būs patīkams askētisks “chill” noskaņas ieraksts .

Clutch – Earth Rocker

Arī amerikāņi “Clutch” ilgus gadus nebija izdevuši jaunu albumu, tāpēc “Earth Rocker” tika ļoti gaidīts. Principā “Earth Rocker” ir vecais labais smagais roks, ja gribam būt pavisam precīzi – “southern rock”. Nekas pārāk novatorisks, taču “Clutch” izpildījumā albums “Earth rocker” ir pamatīgs enerģijas lādiņš. Ja esi pie auto stūres – uzreiz pieskaiti sev trīs soda punktus. Ja esi sporta zālē, droši uzliec pāris kilogramus vairāk. Ar “Earth rocker” himnām uz lūpām tiks lauzti rekordi! Favorītdziesma – “The Wolf Man Kindly Requests…”

Daft Punk – Random Access Memories

Franču elektroduets “Daft Punk” ir vieni no tiem augstās klases mūziķiem, kas spēj izklaidēt masu publiku, bet tajā pašā laikā saglabāt stilu un eleganci, lai patiktu arī prasīgākiem klausītājiem. Albums “Random Access Memories” ir kārtējais francūžu meistarstiķis. Punkts.

Read Full Post »

Indygo – ”Decoy” apskats

Es atceros, 2012.gada vasaras sākumā Nabaklab neplānoti satiktais Volkijs man stāstīja par grupas ‘’Indygo’’ jauno sastāvu, koncerta plāniem un arī albuma ierakstu. Sacīts darīts jeb vīrs un vārds! ‘’Indygo’’ vasara bija koncertiem bagāta, grupa spēlēja arī Lielbritānijā. Dziesma ‘’Minūtes un Stundas’, manuprāt, ir viena no pēdējos gados vislabākajām roka dziesmām latviešu valodā. Pēc intensīva studijas darba 2012.gada nogalē – tatā, 2013.gada 4. martā tika svinēta albuma ‘’Decoy’’ sagaidīšana. Pagaidām ieraksts ir noklausāms http://indygo.bandcamp.com/album/decoy , bet tiek solīts arī CD un vinila (?) formātā. Bet ‘’Indygo’’ pavasaris aizritēs koncerttūrē Latvijas lielākajās pilsētās, ar noslēgumu Palladium koncertzāle.

Ja runājam par albumu ‘’Decoy’’, grupa ļoti labi zina – klausītājs, kritiķis, fans vai garlaikotais patērētājs ir jāuzrunā pirmajās sekundēs. Tituldziesmas ievads ļoti ieintriģē un pamazām pāraug dziesmas piedziedājumā, kuru raksturo stilistiskais novirziens progressive rock. Jau ļoti labi zināmā ‘’Minūtes un Stundas’’ albuma variantā ir atmosfēriskāka. Albuma dziesmas patīkami pārtop viena otrā, un tomēr piedāvājot intrigu – nu, nu, kā tas viss attīstīsies. Piemēram, ‘’Under Construction’’ ievads, kurā ģitāras ir priekšplānā, bet Mārtiņa balss fonā. Dziesma ‘’The 7th Day’’ iepriecina ar bagātīgo dinamikas iespēju izmantošanu – no klusuma izaug skaņa, kas veido melodiju, pārtop troksnī, atgriežas klusumā. Dziesmā ‘’The MiddleMan’’ iepriecina spēles ap pretstatiem – nervozas ģitāras pret mierīgu balsi, dramatismu pantiņā un lipīgo melodijas tēmu piedziedājumā, kas aizved līdz kulminācijai. Mana favorītdziesma visā albumā. Seko sapņainais un meditatīvais ‘’Clockwork’’, post rock stilistikā ieturētais ‘’Ocean’’ ar saviem skaņu viļņu vaļņiem. Dziesma ‘’Part of Me’’ iespējams ir visparedzamākā no visām un mani nedaudz garlaikoja. Gandrīz 12 minūtes garā un daudzdaļīgā ‘’Matchstick Men’’ arī nedaudz nogurdināja un padarīja nepacietīgu – cik var?

Atbilde tapa zināma 5.marta vakarā grupas koncertā Rokkafeinīcā. Tieši ‘’Part of Me’’ acīmredzami atraisīja sanākošos, kas nākamās dziesmas ‘’Minūtes un Stundas’’ laikā pārtapa skaļi dziedošā korī. Arī ‘’Matchstick Men’’ koncerta setlistē izklausījās daudz organiskāk – radot sajūtu, ka uz skatuves notiek negaidīta improvizācija – jaunrade. Kopumā ‘’Indygo’’ dziesmu secība koncertā bija ļoti laba – stāvot zāles beigās lieliski varēja novērot koncerta dabisko attīstību. ‘’Indygo’’ ir izpratne par atmosfēriskumu. ‘’Decoy’’  neraisa nevajadzīgus jautājumus, vēlmi salīdzināt, un manu telpu piepilda jau trešo dienu. Šķiet, būs jāiet uz vēl kādu koncertu. Apsveicu, ‘’Indygo’’, lieliski paveikts darbs!

Read Full Post »

Izvēlies savu datumu jeb 7 iespējas

Read Full Post »