Feeds:
Ziņas
Komentāri

Posts Tagged ‘stoner rock’

3859606139-1Savu trešo albumu ‘’Moving the Great Hardon’’ grupa ‘’Soundarcade’’ izdeva 2012.gada 9.februārī. Atceros, ka pirmos skaņdarbus no topošā albuma grupa atskaņoja jau 2011.gada vasarā festivālā ‘’Laba Daba’’. Jau toreiz bija skaidrs, ka jauno materiālu droši var saukt par daudzdaļīgu skaņdarbu, kas uzstājīgi ielaužas tavos zemapziņas dziļumos. Un tu padodies mūzikas spēkam, galu galā atmetot ar roku koncertu, tā arī albumu apskatiem. Vai to vispār var izstāstīt? Vai vajag izstāstīt? 2012.gada nogalē vajag, jo ‘’Soundarcade’’ mūziķu kolektīvs šogad ir bijis visstrādīgākais – mainītos sastāvos un nosaukumos kopā ir izdoti trīs albumi, ir bijusi Eiropas tūre.

Sāksim ar to, ka ‘’Moving the great Hardon’’ ir konceptuāls albums, tas nozīmē – dziesmas vieno stāsts, kas pakļaujas interpretācijām, ņemot vērā katra klausītāja vajadzības. Klausies tekstu vai neklausies, Ābola ritmiskais, brīžiem pat bezkaislīgais stāstnieka vokāls būs tas stingrais muzikālais pavediens – laivinieks Hārons, kas klausītāju izvedīs cauri albuma muzikālajām peripetijām. Tomēr Ābols iemieso arī protagonistu, kuru pirmajā dziesmā ‘’Trail by Trail’’ plosa mokošas vēlēšanās, tikmēr tiek mainīts skaņdarba temps un taktsmērs, kāpinot dramatiskumu. ‘’Mythago Fern’’ intensīvs ritma un ģitāras rifu sakausējums pamīšus ar melodiskām starpspēlēm rada hipnotisku sajūtu. Vokāls ir pretstatā – mierīgs, lēns un bezkaislīgs līdz sasniedz piedziedājumu, kur tam pievienojas vēl viena nikna balss. Pēc vairākiem atkārtojumiem, seko dejiska, melodiska un klusa starpspēle – tā varētu izklausīties kāda Viduslaiku deja. Bet tad atkal skaņu vaļņi – izbēgšana vai ieslodzījums?

Trešā dziesma ‘’Seasleep’ nes izlaušanos. Grupas vārdiem runājot: „Tiecoties pēc atbildēm, viņš uzrunā no htoniskajām dzīlēm iznākušu nāru un, klausoties nāras stāstos, negribot nonāk tās varā.’’ Nebūtu pēkšņā kāpinājuma, ar šo meditatīvo šūpuļdziesmu varētu bērnus midzināt. Taču stāstam ir jāturpinās! ‘’Seasleep’’ ir visvairāk progresīvā roka stilistikas. ‘’Keymaster’ solītās spēles ar dinamikas kāpinājumu pāraug drūmā, lēnā psihodēlijā, gribētos sacīt – stoner metālā. Disonējošas un smagnējas akordu kombinācijas mijās ar melodiskām ģitāru partijām, tempa maiņu un instrumentālo daudzbalsīgumu. Ābola melodiskais dziedājums pāraug rēcienos un atkal atgriežas pie melodijas. Nākamā daļa aiznes prom no galvenās tēmas, ļauj atslābt pirms noslēguma. Neskaitāmie atkārtojumi, kuros tiek mazināta dinamika, loģiski tuvina izskaņai. ‘’Keymaster’’ ir grandiozs garums – 14:14 minūtes! Piektā kompozīcija ‘’Delusions of Grandeur’’ ir instrumentāla. Šeit notiek spēles ar sintezatora skaņas ilgumu, ļaujot tai pilnvērtīgi izskanēt, kamēr ērģeliskajam sintezatoram pievienojas tremolo ģitāras. Ar ģitāras efektu palīdzību skaņdarba noskaņa te tiek celta uz augšu, te deformēta, kamēr sintezators saglabā nemainīgi apgarotu skaņu, līdz iestājas klusums.

 ‘’Soundarcade’’ man ir koncertgrupa – fascinē iespēja uz 40 -60 minūtēm pazust laikā un telpā faktiski neizkustoties no vietas. Bet audio versijā ‘’Moving the great Hardon’’ vislabāk skan 4 vai 5 sestdienas rītā, kad pēc piektdienas tusiņa ir tāds slinkums aiziet gulēt, lai gan reāli sanāk atrasties pusaizmigušā stāvoklī sēžot pie atskaņotāja. Tad ir īstais laiks un vieta ‘’Soundarcade’’ diskogrāfijas klausīšanai. Vai tie ir hipnotiskie atkārtojumi, kas nedaudz atgādina muzikālus buramvārdus, bet ‘’Soundarcade’’ mūzikā esmu saklausījusi artavu latviešu tautas mistifikācijas mantojumam, kas kombinācijā ar stoner –psihodēlijas estētiku, rada ‘’Soundarcade’’ unikalitāti. Bet varbūt, kāds patiesībā ir sirreālas mākslas (tēlotājmākslas, kino, dzejas vai mūzikas) mērķis – ‘’Soundarcade’’ mūzikā katrs atrod savas atbildes. Manējā, šķiet, ir latvju mistifikācija.

Advertisements

Read Full Post »

Vakar 7.jūnijā Minhenes klubā Feierwerk koncertēja amerikāņu stoner grupa ‘The Atomic Bitchwax‘. Trio pastāv jau no 1992.gada, kaut gan wikipedija grupai ir pierakstījusi dažādu stilistiku, pat doom metālu, 2012.gadā ‘The Atomic Bitchwax’ ir patiess, sulīgs jam roks.

Pazīstamākais grupas dalībnieks ir darbaholiskais bundzinieks Bobs Pantella, kurš spēlē ‘Monster Magnet’ , ‘RiotGod’, ‘Cycle of Pain’ un iespējams vēl vārdu neieguvušos kolektīvos. Bez viņa grupā ir arī basa ģitārists Kriss Kosniks, kas basam liek skanēt kā lejup noskaņotai seštīgu soloģitārai un ģitārists Fins Rains, kas spītīgi tura visu ģitāristu godu augstu paceltu. ‘The Atomic Bitchwax’ mūzika ir vairāk instrumentāla nevis līdzi dziedama, lai gan basists un ģitārists šad un tad spēcīgi iedziedas. Uz lipīgas, grūvīgas muzikālās tēmas pamata, kas atkal un atkal tiek atkārtota, tiek uzaudzēti krāšņi solo – te ģitāras, te basa, te bungu. Tie sabango auditorijas matu jūru, bet pašas dziesmas, ar nebeidzamot attīstību, izstiepjas garas, jo garas. ‘The Atomic Bitxhwax’ raksturo stoner roka pamata iezīmi – mūzikas radīšana notiek improvizācijā, kā arī atgādina – stoner vecmāmiņa ir 20.gadsimta 60-to gadu psihodēlija. ‘The Atomic Bitchwax’ 2012. gada skanējumam tā īsti nepiemīt apdullinošs efekts. Ja tomēr, tad par to ir atbildīgs pats klausītājs, kas ir aizrāvies ar intensīvu headbang. Grupas mūzika ir ieteicama, ja vēlies pamazām iepazīties ar stilu vārdā stoner rock, kā arī dejot, dejot, dejot un vēlreiz dejot. Koncerta laikā mani nepameta sajūta, eh, cik forši būtu tagad virs klajas debess. Blakus ugunskuram ar sprēgājošām liesmiņām. Bet bija labi tā, kā tas bija. Vēlāk nācās secināt – laukā, sasodīts, līst lietus.

Bildē – Basģitārists Kriss Kosniks (Chriss Kosnik)

Read Full Post »

 

Read Full Post »

No šī gada sākuma mana imunitāte ir nolēmusi visus sārņus no ķermeņa izdedzināt ar augstu temperatūru. Tā, lūk, es guļu sarkanām acīm, nedaudz smagu galvu un pietiekami tukšu prātu, lai šis stāvoklis man nešķistu kaitinoši smags vai bezjēdzīgs vai nelietderīgs. Fokusējot pusaizmiegtās acis uz palodzi, kuru rotā asa kaktusu rinda, bet dzirdi uz zemajiem basiem, un jūtot, kā pār manu vēderu tek sviedru lāsīte, es aplaizu sava  apkaltušās lūpas un sapņoju par tuksnesi….

Pēc mazā apgarotā ievadiņa, bez aplinkiem ķeršos pie šodienas galvenās tēmas.

No 9. – 10. jūlijam Vācijā, Erfurtē – Tīringā  norisināsies festivāls ” Stoned from Underground”. Tā māskliniecisko setlisti veidos stoner-sludge un citos apreibinošos apakšvirzienos spēlējošās grupas iz visas pasaules.  Festivāla lapa: http://www.myspace.com/stonedfromtheunderground, biļetes cena 44 eiro, pasūtāma gan pie pašiem organizatoriem, gan lielākajos Vācijas biļešu servisos.

Lielākais gardums notiekti būs viesi no ASV kā, piemēram, ” Black Cobra” : http://www.myspace.com/blackcobra, bet Fontaine Palace apmeklētāji noteikti vēl atminas dāņu grupu ” Highway Child”, kura Liepājā ir spēlējusi divas reizes. Protams, māksilnieku vārdi būs pazīstami šo mūzikas stilu klausītājiem, taču šis aspekts ir garantija labam pasākumam! Bez tam, šogad festivāls svin savu desmitgadi! Tagad vēl ir jāizlemj, vai svarīgāk ir vaigā skatīt lielos vārdus, pazūdot tūkstošu klausītāju jūklī, vai mājīgā atmosfērā atklāt ne mazāk fascinējošas alternatīvas.

Black Cobra

Nightstalker

Highway Child

Read Full Post »

Pieminot Zviendijas metāla skatuvi, jūsu prātos visdrīzāk ienāks vārdi kā “Opeth” vai “Arch Enemy”, taču zviedriem ir ļoti spēcīgas  stoner rock/metal grupas.  Šobrīd Skandināvijā aktuāla un kritikas novērtēta  ir “Mustasch”, kas šajā rudenī izdeva savu piekto studijas albumu, kurā  ļoti stingri pieturas pie stoner rokam raksturīgajām stilistiskajām izpausmēm.  Dziesmās “Desolate”, “Tritonus” zemi skaņotas basa ģitāras mijās ar instrumentālām ģitāras starpspēlēm, strauju tempa un noskaņas maiņu spokainiem čusktiem un izmisušiem kliedzieniem. Tomēr brīžiem balansējot uz groove  metal robežas un iekļaujot interesantus gan folk, gan elektronikas elementus. Protams, zviedru roka cienītājiem tradīciju cienītājiem būs savs prieciņš – dziesma “Damm it’s Dark”. Bet kopumā – tā skan stoner rock 2009.gadā!

Lielo popularitāti Skandināvijā  “Mustasch” iekaroja tikai pirms trijiem gadiem  ar dziesmu “Double Nature”:

Read Full Post »

Par paģirām

“Kāda ir tava recepte pret paģirām?”
“Tādas nav. Es vēl jo projām esmu paģirains…Pēc koncertiem paliek labāk, jo visu slikto tad sanāk izsvīst”
– grupas “Monster Magnet” basģitārists Džims Bagilo

Read Full Post »

Jauno rokgrupu „The Blackout” noteikti var uzskatīt par stoner – dienvidu roka celmlaužiem Latvijas rokmūzikā. Tā īstajā laikā atpazīstot aktuālās tendences pasaules rokmūzikā, kur otro popularitātes elpu iegūst šis smagā roka virziens. „The Blackout” roks nekoķetē ar popmūziķu, bet ir vidusceļš – nav gaļas mašīna, bet izpurinās kārtīgi! Mūziķu autoritātes ir grupas „Pantera”, „Down” un „Black Lable Society”, kuru daiļrades ietekme ir jūtama viņu spēlētajā mūzikā. Tomēr pirms koncertiem jūs grupu visdrīzāk sastapsiet klausoties „Bon Jovi” vai „Kid Rock” dziesmas. Bet mīlīgumu piešķir grupas ģitāristu aizraušanās ar Avrilu Laviņju: „Mēs varētu dzīvot meža būdiņā, kurinot malkas plītiņu, galvenais, ka blakus būtu Avrila!” Šovasar grupa „The Blackout” ir spēlējuši gandrīz visos festivālos, radot sev mežonīgas koncertu grupas imidžu – kaili labi trenēti torsi ir redzami gan uz skatuves, gan pie un aiz tās. Paralēli koncertu aktivitātēm tika ierakstīts debijas albums, kurš klausītājus sasniegs šajā novembrī. Ja „The Blackout” tev ir jaunums, viņu disku būtu ieteicams noklausīties, pirms došanās uz koncertu, gūstot objektīvāku priekšstatu par grupas mūziku, jo bieži vien koncertu sliktā apskaņošana šo apreibušo un blūza putekļiem noputējušos smago roku liek uztver neadekvāti.
Radio SWH Rock DJ un smagās mūzikas pazinējs Gustavs Terzens par „The Blackout” saka : „ Viņi ir spēcīgi! Galvenais, ka „The Blackout” vada mūzika nevis kādas citas roka blakusparādības! Grupa spēlē ļoti marginālu hard roka virzienu – stoner rock. Tas ir nepopulāri, bet toties vērtīgi!”

Kur skanēs jūsu albums?

Jēkabs- Visur, kur mūs ņems, un mēs gribēsim tikt!
Rūdis- Kur cilvēkiem būs interese mūs klausīties
Pēteris- Varētu „Them Demons” palaist baznīcā…
Rūdis- Baznīcā cilvēki klausītos, bet viņi nesaprastu un viņiem ātri zustu interese.
Pauls- Patiesībā baznīcai vajadzētu pārdot „Deamons”, lai viņi visos iespējamos veidos to atskaņotu. Un iespējams cilvēki vairāk ietu uz baznīcu meklēt mierinājumu.
Kārlis- Svarīgi, lai cilvēki klausās un novērtē dzirdēto. Patiesībā nav svarīgi, kur viņi to dara.
Rūdis- Ja mūs grib dzirdēt, mums droši var piezvanīt un sarunāt! Mēs būsim priecīgi aizbraukt uzspēlēt kaut vai vasarnīcas dārzā.

Stoner rock Latvijā nav populārākais rokmūzikas virziens!

Pauls- Daudzas grupas spēlē kaut ko līdzīgu, bet viņi vienkārši nav to nodefinējuši, Mēs esam pirmie.
Rūdis- Esmu dzirdējis, ka tā ir alus mūzika, pie kuras ir jāsēž un jāklausās. Es ceru, ka ar laiku būs pretēji! Būs arvien vairāk meitenes, kurām patiks pie šīs mūzikas izģērbties, nevis vīri ar alus kausiem domīgi sēdēs pie bāra letes.
Jēkabs- Galvenais ir laba skaņa un laba atmosfēra. Visam ir jābūt lieliski, arī mums pašiem. Divi paģiraini cilvēki grupā nozīmē problēmas pārējiem.

Kādi ir soda mēri par koncertā pielaistajām kļūdām?

Rūdis- Nav tādi! Kuram negadās?!!
Jēkabs- Zinot, ka lielākā daļa publikas vidusmēra koncertā, kurā viņi nav atnākuši klausīties tevi, bet gan mūziku, ko spēj nosaukt vienā vārdā – metāls, viņi tevi visdrīzāk nosauks par lažu. Vienīgā kļūda, ko mēs varētu pielaist, būtu virziena maiņa.
Pēteris- Es gribētu teikt, ka mēs esam kā viena ģimene! Mēs viens par otru zinām gandrīz visu. Ja kādam ir problēmas, viņš pastāsta pārējiem
Jēkabs- Parasti pārējie ierēc!
Pēteris- Bet tā ir ģimene!

Kā jūs sevi redziet pēc pieciem gadiem?

Rūdis- Man būs doktora grāds!
Pēteris- Teleportācija darbosies!
Jēkabs- Par grupu prasīja!
Pēteris- Mēs būsim slaveni, ar lieliem vēderiem, smaidīgi
Rūdis- Es nebūšu ar lielu vēderu! Es domāju, ka nav vērts taisīt dažādas prognozes. Es tikai ceru, ka mēs vēl jo projām darīsim to, ko vēlamies darīt!
Pēteris- Mēs ar Kārli pēc „Metallica” koncerta sēdējām uz ietves un ēdām sviestmaizes, spriežot, ka pēc pieciem gadiem, kad grupa būs izsitusies, mēs šeit pat sēdēsim un ēdīsim sviestmaizes.
Kārlis- Tieši tā! Mēs nebūsim augstāk par citiem, lai kā mums būtu veicies. Mēs joprojām varēsim sēdēt uz ietves apmalītes un ēst lētās „Pedro” sviestmaizes.
Pēteris- Vienīgi pēc pieciem gadiem mums būtu dārgāki instrumenti!

„The Blackout” ir :

Rūdolfs Bundulis – vokāls
Pauls Ruško – ģitāra
Kārlis Šteinmanis – ģitāra
Pēteris Špūle – bass
Jēkabs Zemzaris – bungas, bekvokāls

Read Full Post »

%d bloggers like this: