Fontaine Festival 2012 trijnieks

Šī gada Fontaine Festival ‘Cool in Hell’ (10. – 12.08.) stilistiskās robežas ir ļoti plašas. Uz blakus skatuvēm spēlēs džeza un smagā metāla grupa, blūza un folkmūzikas mākslinieki. Protams, Fontaine Festival piemīt pavisam individuāls plūdums. Festivāls ir savējo atkal satikšanās, kuru laikā sanāk nokavēt pāris labu koncertu. Vismaz man tā ir gadījies.

Lūk, trijnieks, kuru es iesaku nenokavēt:

Sanctimony

http://www.sanctimony.lv/

Manuprāt, ‘Sanctimony’ ir viena no labākajām koncertu grupām Latvijas smagajā mūzikā. Grupas koncerti ir intensīvi, bet mūziķiem piemīt lieliska skatuves izjūta. 2012. grupai ir veiksmīgs – pavasarī tika izdots EP ‘Perfection’, veikumam par godu sarīkota tūre, maijā tika dalīta skatuve ar grandiem ‘Black Label Society’. 2012.gada vasarā ‘Sanctimony’ vairāk ir dzirdami aiz Latvijas robežām, tāpēc Fontaine Festival būs laba iespēja, jo grupas koncerti nav dzirdami katru piektdienu.

Ja sanāk nokavēt, ej noklausies Preternatural!

Bentzon Brotherhood

http://nikolajbentzon.com/?page_id=76

Džeza apvienības ‘Bentzon Brotherhood’  Fontaine Festival ietvaros ir kaut kas netipisks. Klausījos un secināju, ka grupa iederētos festivāla ‘Rīgas Ritmi’ sarakstos. Bet tieši šī neparastuma un muzikālā augstvērtīguma dēļ ‘Bentzon Brotherhood’ ir jādzird! Līdera Nikolaja Bentzona kontā ir teicami muzikālie gēni, lieliska izglītība, bagātīga diskogrāfija un neskaitāmi apbalvojumi. Bet ‘Bentzon Brotherhood’ veido Skandināvijas topa džeza mūziķi. Viņu radītajā džeza improvizācijas saplūst ar fanka dzīvīgumu un intensitāti. Lai gan tas tagad skan sarežģīti, koncertā tu dzirdēsi, ka ‘Bentzon Brotherhood’ mūzikai piemīt pacilājoša elegance.

Ja sanāk nokavēt, ej noklausies Mixer!

Kaspars Dimiters

http://www.draugiem.lv/kasparsdimiters/

Dzejnieks un dziesminieks Kaspars Dimiters  vienmēr ir bijis dumpinieks, galvenokārt tāpēc, ka droši pauž savas domas sociālām norisēm. Dziesmas ir emocijām pārpildītas, asi kritiskas. Par  Dimiteru nebūs viennozīmīga viedokļa – viņš patīk vai nepatīk. Vidusceļa nav. Kāds ir tavs viedoklis? – to noskaidrosi koncertā.

Ja sanāk nokavēt, ej noklausies igauņu blūza meistaru Andres Roots Roundabout!

+

Fontaine Festival būs secret act!

Biļetes jāpērk šeit

Read Full Post »

On a chat with Langfinger

Swedish band „ Langfinger” played on Fontaine Festival first day and made the audience in Fontaine Palace dancing.  I met them on early Saturdays morning, but we agreed that better conversation will came about after a nap. We met us after 6 hours in the noisy lobby of Fontaine Royale. „ Langfinger” already packed and were waiting for the transport to take them to the ferry back to Sweden.

„Langfinger” is a trio from Gothenburg, formed by Kalle – guitar, backing vocals, Victor – bass, keys and lead vocals and Jesper – drums and backing vocals. It not easy to define the style the band is playing – you can hear a lot of influences. At the first moment it might sound as American stoner rock, due to the groovy down tuned bass, but now days it’s only an artistic element. Speaking the band words, you can’t always foresee where the sound is going. To make your own point of view, check „ Langfinger’s” soundcloud:

 

Langfinger means the middle finger. Why did you choose it for your band name? Something connected with being rebellious?

Victor: No, it is not rebel thing. Kalle dreamed about one of his favorite bands. In that dream they were called Langfinger.

Kalle: Yeah, when I woke up I realized that there is no band called Langfinger. But when we started as a band, we were just jamming.

How long do you know each other?

Jesper: Already four years. I and Kalle had another band. Our singer and bass guitarist missed the show and Victor jumped in.  And that was the best show we ever had. It was five years ago.

So till now you are playing more in Sweden?

Kalle: We have played in Germany, Latvia and there are another countries coming, but we’ve been mostly touring in Sweden.

Victor: I guess, it is so because we’re recording our album. At the end of the year we’ll have two full length albums and vinyl. So I think that these things are important to us to break out of Sweden.

Are the Swedes willing to buy new bands debut records?

Victor: They do. They more like vinyl. Today people are more listening to vinyl. I don’t know, is it hype or is it going to stay, but I think it’s cool.

Kalle: The Swedes like things connected with music. When you’re listening to this kind of music like our rock’n’roll, they want whole package.

In Latvia you won’t sell records well.

Victor: A lot of downloading? I think it is so all over the world. It doesn’t really border me.

Kalle: When we release our first album a week after I heard, that it was already on pirate bay, I think it doesn’t bother anyone of us. People still buy our record, they want the real one. If they have downloaded and like it, they probably will buy it.

Viktor: I don’t think, if they like it, they will buy it. But if they liked it, they will show up to our shows. And the shows are the ones that really matters! I guess, live shows and tours are becoming more important.

Kalle: That’s what we are – we’re really a live band!

Are there thing in Swedish rock music that annoys you?

Kalle: I think it is a delicate subject, because you don’t want to badmouth anyone.

Jesper:  Sometimes you get the wrong booker to work with.

Victor: Music scene differs from other branches, like IT Technologies or car selling. I don’t think there is any wrong expressing or being in certain way, so the musicians look up to each other, because we are all in this together. It is great to have colleagues!

Kalle: I got similar question from a friend of mine who isn’t doing music. He asked me if there’s any competition between the bands. Because we want the shows, they want the shows. We want the contracts, they want the contracts. We want the fancy booker or whatever, but it’s more like you say, Victor, we look up to each other.

Victor: It might be that case that everybody thinks that their band is the best. There is not really competition.

Kalle: It’s more about helping each other.

Because what goes round…

Kalle: Yeah, what goes round comes round. If you buy me a drink I’ll buy you some dinner later.  If you get on the wrong side, treating someone in bad way, it always back fires, and none will work with you!

How do you like Liepaja?

Victor: It’s a cool city! It’s a small city…

Kalle: I like the idea that something so big is happening in Fontaine.

Victor: Yeah, it’s pretty amazing – here is club, hotel, what else do you need?!

Kalle: It feels like this like this one world is a part of the town.

How do you like the audience of Fontaine palace?

Kalle: I was reality impressed. It was cool, that they were dancing and jumping, because we always do this in the band! The Swedes are different, they just stand and listen. So one of our goals is make the audience dance, but here in Liepaja you did it by yourself at the beginning of the show.

Have you heard some Latvian bands?

Victor: We heard Louie Fontaine.

Kalle: No, he is from Denmark!

Victor: He actually talked to us Danish! Norwegian, Danish people and Swedes as well are trying to converse in our own language. I don’t have the ear for that, I’m afraid. Sometimes I can tell is it Norwegian or Danish.

Kalle: I can speak with Norwegian but Danish is a lot harder!

Victor: I wanted to check the bands, but everywhere I went they were having a break.

 

Read Full Post »

Trīs jautājumi, četras bildes @Rebelriot Fontaine Festivālā

Vēl tikai nedaudz vairāk par diennakti līdz Fontaine Fest – Back in Hell sākumam. Šī gada Latvijas puses hedlaineri ir smagā roka grupa “Rebel Riot”. Viņi savu karjeru sāka 2008. gadā, uzvarot Flashlight konkursā, tad vēl nesot “Rebel Yell” nosaukumu. Šobrīd grupai bez jaunā nosaukuma ir debijas albums, arī jauns basists un stabila fanu bāze. Šogad viņi  uz Gypsy Camp skatuves būs dzirdami sestdien 13.augustā plkst.2:30

Tāpēc, lūk, maza retrospekcijā “Rebel Riot”Fontaine Festivāla laikā, plus trīs mazi ekspresjautājumi, nenovirzoties no festivālu tēmas.

Foto: Zaiga Kedinja. 2008. gada festivāls “Rebel Yell” sadraudzējas ar zviedriem “Paperback Freud”

Kādam ir jābūt pamatam, iemeslam, lai starp grupām dzimtu draudzība?

Grupu draudzības tā reāli var dzimt tikai koncertu ietvaros, parasti kad kopā tiek spēlēts uz vienas skatuves. Tāpēc noteikti arī festivālos, kur gaisotne ir vēl pacilātāka. Piesaista kopīgās inetereses, kas visnotaļ ir mūzika. Svarīgi laikam arī ir lai muzikālā gaume daudz maz sakrīt, tad arī rodas savstarpējās simpātijas.

Foto: Indra Kļaviņa. 2009. gads “Rebel Riot” uzstājas Gypsy Camp. Stipri līst, bet tas netraucē.

Cik daudz no citiem festivāla ietvaros notiekošajiem koncertiem Tu pats noklausies?

Ja ar grupu spēlējam festivālos, tad noteikti arī ejam klausīties kādu citu grupu. Bet noteikti nesanāk visas dzirdēt. Galvenokārt tiek klausītas un skatītas tās, kuru spēlētie žanri šķiet tīkamāki.

Foto: Indra Kļaviņa. 2010.gads “Rebel Riot” noslēdz Fontaine Festival, spēlējot uz kluba skatuves, neilgi pirms 4 no rīta

Kā Tu vērtē Rebel Riot koncertu izaugsmi tieši Fontaine Festivāla ietvaros?

Fontaine festivāls un vispār koncerti, kurus esam snieguši uz Fontaine skatuvēm noteikti ir palīdzējuši mums grupas attīstībā. Ir allaž prieks paviesoties Liepājā un uzspēlēt. Fontaine Palace piedāvā īpašu rock mūzikas gaisotni, kādu Latvijā citur pašreiz nekur neatradīsim.

Read Full Post »

Fontaine Festival ’11 – Transwagon

Šodien ir tā diena, kad  līdz  Fontaine Festival ir palicis tikai mēnesis! Un tieši pēc 30 dienām 22:30 Gipsy Camp spēlēs zviedru grupa “Transwagon“, kuru es noteikti iesaku nelaist garām! Pirmkārt, tāpēc ka zviedru rokgrupas savu darbu ierasti veic ar profesionālu attieksmi, bet, otrkārt, tāpēc, ka “Transwagon” mūzika atgādina ātru braucienu kabrioletā pa tainso Nevadas tuksneša lielceļu.  “Transwagon” debijas ieraksts būtu lielisks fons, lasot slaveno  Džeka Keruaka darbu “Ceļā”. Bet tās ir tikai manas asociācijas. Pati grupa man atbildēja šo:

Transwagon is a four-piece rock group formed in Gothenburg, Sweden in 2004. With influences ranging from such diverse genres as garage, singer-songwriter, country and new wave, Transwagon creates music that speaks equally to body, mind and soul. An EP “Charger” was released in 2009 and their self-titled full length debut album was released to praising reviews earlier this year.  Their work in the studio allows the band to showcase each members individual talents and adding a more psychedelic and atmospheric feel in their songs.

However, many people feel the  band is at their zenith in front of a live audience which has given them a loyal following among fans in their music-crazed hometown and beyond. It’s obvious for everyone who has witnessed a concert with Transwagon that the band is not content with traditional rock n’ roll clichés or poses, it’s all about controlled aggression and emotional intensity often combined with surprising, tender moments of melodic beauty that mirrors the lyrical themes of frustration, nostalgia and lost love.

Plašs “Transwagon” muzikālais  veikums ir klausāms Soundcloud:

Lipīgākā dziesma, ar 70-to gadu psihodēlijas sajūtu,  noteikti būs “Charger”:

Read Full Post »

Fontaine Festival ’11 programma

Ar Fontaine Festival ir kā ar senu draugu, ar kuru reizi gadā kopā nododat uguņus! Atceroties pagājušā gada festivālu, gribas cerēt, ka arī šī gada 12. – 14. augusts būs ellīgi karsts, pilnībā attaisnojot festivāla devīzi „Back In Hell”. Šajā vasarā Fontaine Festival oficiāli ir kļuvis par vienu dienu garāks, bet plāns paliek ierastais – piektdienā un sestdienā klausāmies, bet svētdienā atpūšamies un baudām jam session. Uz četrām skatuvēm kopā uzstāsies 27 grupas, publiku dancinās Radio 101 Dj, bet jam session meistarklasi prezentēs Spanish Jam workshop.

 Fontaine Festival māksliniekus var iedalīt četros stilistiskos pamatvirzienos – rokmūziku, metālmūziku, pankroku un blūzs. Daļai mūziķu festivāls ir pieturas punkts jaunāko ierakstu prezentēšanas turnejās. Ir mūziķi, kuriem festivāls ir kļuvis jau par ikgadēju pasākumu, bet vēl vairāk ir to, kuriem šis Fontaine Festival būs pirmais.

Sāksim ar muzikāli vissmagākajiem. Festivāla vieni no galvenajiem māksliniekiem ir brazīļu thrash metāla grupa „Torture Squad”, kas Eiropā koncertē jaunākā albuma „Aequilibrium” tūrē. Brazīlieši ar niknu priekšnesumu, nesavtīgu atdevi un priekžīmīgu headbang uzstājās jau 2008.gada Fontaine festivālā, dienu iepriekš spēlējot arī klubā DEPO. Nikni grupas mūziķi ir tikai uz skatuves – komunikablais grupas līderis Viktors toreiz neslēpa izbrīnu par to, ka „Torture Squad” koncertu klausījās meitenes, kuras pat pamanījās metālam pielāgot deju soļus! Otri hedlaineri, grupa „ Rebel Riot”, savu muzikālo spēku un skatuves sajūtu lieliski pierādīja noslēdzot 2010.gada Fontaine Festival. Tagad grupas kontā ir debijas albums „Make A Mess”, bet sastāvā – jauns basģitārists. Turpinot par metālu – nav šaubu, ka pašmāju grupa „SIA Radikal”, gan arī francūži „ Evil One” savā mūzikā apvieno thrash metāla skolas labākās zinības, izjūtot melodijas un monotono rifu mijiedarbības vislabāko proporciju. „ SIA Radikal” Fontaine Festival ietvaros nospēlēs savu divdesmito albuma „ Monokarš” tūres koncertu. Arī „ Evil One” spēlēs visjaunāko muzikālo materiālu, par kuru apskatnieki izsakās- albuma dziesmas ir kā sulīgā ābolā paslēpta asa žilete. Visbeidzot Liepājā atgriežas arī dāņi „Phonomik”, kuru izpildītajai mūzikai ir jaunās un vecās metāla skolas skanējums.

Ar pareizajiem vārdiem tevi iekustinās pankroku izpildošās grupas. Ja vēlies „ Inokentiju Mārplu” skatīt no pirmās rindas, tad noteikti kājās velc pamatīgus apavus. Inokentija faniem nav vajadzīgas trīs dziesmas, lai iekustētos. Jautrība sākas jau ar pirmo noti. Jau kādu laiku pankroka grupa darbojas studijā, ierakstot gan vecas, gan jaunas dziesmas. Tomēr Fontaine Festival nekas jauns netiek apsolīts, varbūt tikai nedaudz…„ VIPP Basbočka” dziesmās dzied par lietām, kādas tās reāli ir un katrs par tām reiz būs aizdomājies. Zviedru „ Imo & The Tents” muzikālā hiperaktivitāte ir tik milzīga, ka atgriezīs vīrietību arī 90 gadus vecam opapam. Bet somu „ Folke Westside” sintētiskā enerģija liks lēkāt kā neona krāsās svītrotam tetra klucītim. Dejas būs neizbēgamas! Argentīnieši „ Argies” muzikāli apvieno ska, pankroku, rokenrolu un Latīņamrerikas ritmus. Grupa pastāv jau no 1984.gada, bet, nekāda stresa, grupas sastāvs ir jauns un enerģisks! „ Argies” mūziķi pievienojas uz noteiktu laika posmu, tādā veidā uzturot nemitīgu dzīvelību.

Rokmūzika Fontaine Festival skanēs daudz un dažāda. Kā galvenie hedlaineri ir jāmini somi „ Mozes Hazy”. Grupas muzikālo veiksmes recepti veido lieliskas, labākās tradīcijās rakstītas dziesmas, kuras koncertos tiek spēlētas ar enerģiski, izmantojot dažādus instrumentus. Grupa gada sākumā ir izdevusi albumu „Better Beware”. Savu 17 gadu pastāvēšanu ar aktīvu koncertēšanu šajā vasarā svin grupa „ Pienvedēja Piedzīvojumi”. Laika gaitā grupai ir mainījušās klausītāju paaudzes, tāpēc nav šaubu, ka kādam Fontaine Festival Pienvedēji kļūs par jaunatklājumu. Arī grupai „ Laime Pilnīga” vasaras mēneši būs aizritējuši debijas albuma „ Dual” svinību koncertos. Grupas mūzika klasiskā roka pamatus izdaiļo ar džeza, blūza un citu stilu elementiem, neaizmirstot par pārsteigumu, piemēram, savādāka muzikas instrumenta izskatā. Jaunie „Black Apple Market” Fontaine Festival debitēja aizvadītajā gadā, esot Flashlight konkursa uzvarētāji. Šovasar grupa sola jaunu, sarežģītāku programmu. Būs ko klausīties! Ja tev ir neatbildēti jautājumi par hard roka žanru, tad tev obligāti ir jādzird grupas „ Rūsa” uzstāšanās. Jautrība būs neizbēgama „Zig Zag” koncertā. Viņi sāka kā panki, ar laiku kļūstot arvien melodiskāki. Mūsdienu rokmūzikas krājumam devuši dziesmu „ Man ir silts”. Grupa „ Faith of Merchants” patiks melodiska indie roka piekritējiem. Zviedri „ Tor Peders Kapell” ļaus atgriezties atpakaļ laikā, justies kā hipijam vai vienkārši redzēt krāsainus sapņus pat neaizverot acis. Trio „Surkarna” identitāti līdzīgi mūsu Reiganiem slēpj maskas, bet viņu mūzika ir hiperaktivitātes caurstrāvots garāžroks. Ja tev patiks piektdienā 12.08. dzirdētā zviedru grupu „ Langfinger”, tādā gadījumā tev sestdienā 13.08. noteikti ir jāiet klausīties arī „ Transwagon” – abas grupas izpilda mērenu stoner roku, liekot apreibt no grūva, ģitāras vibrējošajiem efektiem. Grupa „Gaujarts” uzstājas rokgrupas sastāvā, tomēr pieskaitīt viņus pie rokgrupām laikam nebūtu īsti korekti. „Gaujarts” ir kā muzikāla dzeja, kurā statp tekstu un mūziku valda demokrātija. Festivāla ietvaros grupa spēlēs pavisam jaunu programmu no septembrī gaidāmā albuma.

Iespējams blūzs ir viens no egoistiskākajiem mūzikas stiliem, kurā mūziķa sirdsāpes izvaid ģitāras dvēsele. Dzirdot „ Mirta & The Hot Accustic” vokālistes Mirtas spēcīgi samtaino balsi, tev šķitīs, ka Dženisa Džoplina ir augšāmcēlusies. Grupa pastāv jau 17 gadus, spēlējot labāko gan no agrīnā, gan klasiskā blūza. 2010.gada nogalē prezentētais Louie Fontaine albums „Evil Love” ir kaislību pilns, dziesmu stāsti ir par mīlestību – karstasinīgu, nodevīgu, greizsirdīgu, visdrīzāk nelaimīgu. Dziesmas ir ieturētas 50. gadu Amerikas mūzikas noskaņās. Namatēva grupas sastāvu veidos labi zināmie „The Hobos” instrumentālisti. Arī Alis P jeb Gundara Ruļļa dziesmas ir par sievietēm, mīlestību un no tā izrietošajām sekām. Tie ir emocionāli, daudzkrāsaini stāsti, blūzs latviešu valodā. Alis P muzikālo sastāvu veidos divi Edgari, zināmi no grupām „ All Day Long” un „ Mona De Bo”.

Lielais eksperiments, kuru obligāti ir jāredz, būs THE BEAT MACHINE FEAT NILS ILE. Leģendārā The Beat Machine ir Louie Fontaine muzikālās daiļrades nozīmīga iezīme. Ar tonnu smago, tvaiku darbināmo mašīnu viņš laika posmā no 1999. – 2003. gadam apceļo 15 Eiropas zemes. Nonākot ASV, The Beat Machine tās milzīgā apjoma dēļ nonāk FBI aizdomu lokā, kuri to ir noturējuši par bumbu. Festivāla ietvaros mašīnas darbinātājs Louie Fontaine uzspēlēs kopā ar izcilo perkusiju meistaru Nilu Īli.

Grupu „ Fab Twins” veido Louie Fontaine fona vokālistes, kuras festivālā uzstāsies ar savu akustisko programmu. Kā tā skan? Tas arī man būs pārsteigums. Radio 101 Dj kolektīva – Egona Reitera, Arta Volfa, Eduarda Švāna un Toma Grēviņa atdeve ir mērāma 101 produktivitātes procentos. Tas nozīmē, ka arī dejotāji nedrīkstēs atpalikt. Vai Spanish Jam workshop dalībnieki metīs izaicinājumu kādam pašmāju meistaram? To noskaidrosim festivālā.

Read Full Post »

LOVE IN HELL AT FONTAINE FESTIVAL 2010

Fontaine Festival nedēļas nogale jau trešo gadu man ir rezervēta jau vasaras sākumā. Festivāls ir pamatots iemesls, lai atrastos Liepājā, uz kuru, diemžēl tik bieži nesanāk aizbraukt. Love in Hell – bija šī gada festivāla devīze. Nu dien, šādā elles karstumā vienīgais prātīgais darbs ir  nomest drēbes, lai mīlētos. Karstums saglabājās arī 13., 14 un, protams, 15 VIII, kad ostmalas promenādi piepildīja Fontaine Festival apmeklētājiem. Lielo interesi veicināja lētā ieejas biļete –  abas festivāla dienas maksāja 5 Ls.  Sava loma bija lieliskajiem laika apstākļiem, kā arī faktam, ka arī nepērkot biļeti varēja labi izklaidēties, piemēram, sēžot uz soliņa pretī klubam Fontaine Palace.  Manuprāt, pēc piedzīvotās ugunsnelaimes kluba leģenda ir kļuvusi vēl spēcīgāka, uz Liepāju atvedot jaunus ziņkārīgos, kā arī uzticamos rīdziniekus. Runājot par rīdziniekiem, zinu vairākus cilvēkus, kas ir izteikuši vēlmi vecumdienās kļūt par liepājniekiem. Vēl viņi ir jauni un sprigani, tāpēc Fontaine ir to vasaras mājas vismaz vienā vasaras nedēļas nogalē. Gribas pieņemt, ka esot Fontaine, laiks un notikumi ir pakārtoti mākslinieku nedaudz haotiskajam dzīvesveidam. Līdz ar to neizbrīnija faks, ka festivāla programmā ir notikušas izmaiņas, kas radīja orientēšanās  problēmas un neziņu – kad, kur, kas spēlēs?!? Taču tāda ir  festivālu ikdiena – vienmēr kādu tu nedzirdēsi. Aktīvākā koncetu darbība norisinājās klubā  un laukā esošās Gipsy Camp lielās skatuves. Fire Bārā cilvēki varēja patverties no burzmas, taču Prison Bārā vērot go-go meiteņu priekšnesumus.

Saulriets nemazināja klubā valdošo karstumu, ko pirmie dabūja izbaudīt kaimiņu lietuviešu „AC/DC Tribute” grupa. Viņi jau desmit gadus spēlē leģendu dziesmas un iejūtas viņu ādā.  „Viņi bija tik labi! Es uz Varšavu netiku, vismaz  tagad kaut kas!” – priecīgi atzinās mans Liepājas kolēģis.  Austrāliešu  dziesmas uzkurbulēja publiku tālākajam piektdienas vakaram. Arī grupa „Tā Tā Tā”, kas pēc 23 spēlēja uz āra skatuves, savus klausītājus uzrunāja. Šīs grupas veiksmes atslēga ir labi zināmie radio singli,  pašu mūziķu personības, kas klausītājiem ir labi  pazīstamas, un profesionalitāte. Nākamie skatuvi ieņēma „The Capital Beats” – regeja grupa astoņu vīru sastāvā, kuriem bija pievienojušās divas dejojošas meitenes. Somi izpilda seksuālu, uz dāmu auditoriju orientētu regeju, kas savu mērķi sasniedza arī  Liepājā. Šādu koncertu būtu jāprotas izmantot stiprajam dzimumam. Mūziķi meitenes ir uzkarēšuši, līdz ar to viņas ir daudz vēlīgākas. „ I just want to see you naked” – dziedāja solists, pēc tam saņemot skūpstu pārmaiņus no abām dejojošajām meitenēm. Tikmēr man blakussēdošais Uldis savu skatienu bija nofokusējis uz jauniņas blondīnes mazo, rozā šortos ietērpto un regeja ritmos trīcošo dupsīti. Viņš neizturēja un meitenei pieskārās. Viņa smaidīja. Viņš uzsāka sarunu. Somu mūziķi (arī citās  reizēs) ir liels pašmāju meiteņu magnēts, itāļu post pankroka grupai „Red Car Burns” šādi neveicās. Viņiem bija jāspēlē mazai grupiņai interesentu, kuru vairākums bija stiprā dzimuma.

Par manu piektdienas nakts pārsteigumu ir atbildīgs Alis P, kurš „Fire Bar” uzstājās kopā ar grupu „Mona De Bo” – šādā sastāvā Gundara dziesmas, izpildītas uz elektriskām,  radudošām ģitārām, kas tika pakļautas mirkļa iedvesmas improvizācijas iegribām,  kļuva daudz roķīgākas un ekspresīvākas. Alis P ir unikāls ar to, ka pierāda – blūzs tomēr var skanēt arī latviešu valodā. Piemēram, dziesma „Tapešu iela”.  Fontaine Palace karstās skatuves spēlēja grupa „Nasty Smile”. Šī koncerta vienojošais ietērps bija apakšbikses, kas šoreiz bija ar jūtamu pamatojumu, jo temperatūra pieņēmās karstumā. Par pēkšņo spērienu nebija atbildīgs bundzinieks, bet gan izlāde virs Liepājas debesīm, kuru pavadīja spēcīgs lietus gāziens. Ienākošie cilvēki paziņoja, ka ārā ūdens esot līdz ceļiem. Tik tiešām, kluba namdurvju priekšā bija izveidojusies milzīga peļķe, un tās šķērsošana sausām kājām nebija iespējama. Šī slapjā nejēdzība notika laikā, kad uz skatuves bija jākāpj Luijam Fonteinam.  Piektdienas programmu noslēdza „Golden Shower” industriālais priekšnesums. Apdullinošie elektronikas bīti un mūziķu spēles ar naglām un āķiem, man lika aizdomāties par austrumu faķīriem, kuri ar savu ķermeni veic sāpīgas manipulācijas. Šķiet, apkārtējos šis priekšnesums neizraisīja milzīga emocijas, agrajā rīta stundā viņi labāk nodarbojās ar sevi interesējošām sarunām.

Otrās dienas rītā, atverot melnos Fontaine Royal aizskarus, dienas gaismā ieraudzīju linča tiesas upuri, kas bija pakārts pie Gipsy Camp ieejas esošajā kokā. Butaforija bija izdevies kovbojnieciska paskata joks, kas notikumu gaitā palika bez kājām. Sestdienā glābiņš bija meklējams pludmalē. Ēnu varēja meklēt ar lupu, tāpēc izdzīvošana bija iespējama guļot tuvu pie paša jūras. Normālā klausīšanās gatavībā mēs bijām vien uz plkst 22os., kad Fontaine Palace skatuves spēlēja konkursa Flashlight uzvarētāji „Black Apple Market”.  Plānoto trīs dziesmu vietā es noklausījos visu koncertu. Kaut arī grupa atzinās, ka nav koncertpieredzes bagāta, lieliskie džeza un roka sakausējumi nodeva mūziķa profesionālo izglītību. Par spīti pauzēm, „Black Apple Market” nepazaudēja koncerta vienot plūdumu, tā nobeigumā spēlējot pilnai zālei. Francūžiem „Electric Suicide Club” neizdevās  viegli iekustināt publiku. Džeki nebēdāja, viņi atcerējās sen zināmu patiesību par Muhamedu un Kalnu, paņēma savus instrumentus, noleca no skatuves un spēlēja  entuziastisku lēkātāju vidū. Grupa „SIA Radikal” spēlēja Fontaine Palace. Vīri ir zinoši ne vien spēcīga thrash muzikālajās formulās, bet arī zina, kā savā labā pielietot teksta materiālu. Tā bāze ir lokāli sociālas tēmas,  kuras ir zināmas jebkuram. Un katram būs par tām viedoklis, bet viedokļi mēdz „rīvēties”, un tad rodas metāls!

Festivāla galvenie mākslinieki bija „Skyforger”, kas jau uz soundcheku bija sapulcinājuši brangu ziņkārīgo auditoriju. Cilvēki nervozi meklēja savējos, labāku skatu vietu un vēl sazin ko.  Varēja just, ka daļai „Skyforger” daiļrade nav labi pazīstama ( iespējams gribu salīdzināt nesalīdzinājamo, atminoties lielisko Sapņu fabrikas koncertu). Festivāla formātam viemēr ir vēlamāka miksēta dziesmu liste. Grupa nospēlēja 12 dziesmas, pusi no jaunākā albuma „Kurbads”. „Skyforger” koncerts pagāja ātri, man gribējās, lai būtu garāki dziesmu mutvārdu ievadi, taču līdz ar to īsāka būtu setliste. Satiktie cilvēki stāstīja, ka viņu koncerta kulminācija bija dziesma „Tīreļu Purvā”.  „Skyforger” koncertu savas slavas 15 minūtēm izmantoja citi vīri, kas, uzkāpuši uz treilera, kas atradās blakus skatuvei, demonstrēja sevi bez drēbēm.

Skyforger setliste:

1.  Raganas lāsts
2. Melnais jātnieks
3. Kauja pie Plakaniem
4. Pērkoņkalve
5. Akmens sargs
6. Velnukāvējs
7. Ķēves dēls
8. Kurši
9. Tīreļa Purvā
10. Ūsiņš
11. Dzīves vismelnākā stundā
12. Migla Rasa

 

Fetivālu noslēdza grupa „Rebel Riot”. Rīdzinieki Fontaine Palace jauno grupu konkursu Flashlight uzvarēja 2008. gadā, kopš tā laika ar namatēvu  uztur draudzīgas attiecības. Spēlējot jau trešajā Fontaine Festival, „Rebel Riot”  nepārprotami jutās kā mājās. Izmantojot skatuves kvadratūru, viņi  aizrautīgi komunicēja ar faniem, kas atgriezinisko saiti parādā nepalika. Atsaucot atmiņā grupas uzstāšanos „Metalshow” ietvaros šā gada jūlija sākumā, varēja padomāt, ka Fontaine Palace skatuvi tricina pavisam citi mūziķi.  „Rebel Riot” ir vecās skolas roks, kas labi būtu skanējis arī 80tos, taču tas nenozīmē, ka vecmodīgām idejām būtu jāskan senili. Mūziķi ir hiperaktīvas enerģijas pārpilni. Tā ļauj izlēkāties savu kolēģu koncertos, kā arī veltīt atbilstošu uzmanību saviem faniem.

Kad Fontaine Festival tiek apmekēts jau trešo reizi, tu droši zini, ka ar svētdienas gaiļu aizsmakušo ķērcienu vēl nekas nebeidzas. Svētdienas novakarē uz Gipsy Camp skatuves  notika jam session, piedaloties „Rebel Riot”, „SIA Radikal” mūziķiem un Luijam Fonteinam. Skanēja blūzs,ko nomainīja „Metallica” dziesmas. Iztukšojot pēdējos alus un sidra krājumus, starp riepām uz sasistiem dēļu soļiem zvilnēja Fontaine aizkavējušies. Vējš aizlidināja pustukšu plastmasas glāzi. Tajā esošās dzēriena pilītes apšļakstīja pamestas zandales, kuras īpašniece naktī bija pamatīgi nodejojusi (droši vien „Skyforger” koncerta laikā). Domāju, ka Fontaine faniem sirdī mīt čigāniska dvēsele. Un  šeit es nedomāju stereotipu pilnos aizspriedumus, bet gan čigānisko ceļotāja dvēseli , kas ir nepārtrauktos meklējumos, kurā laiku pa laikam ieskanās kaislīgās skaņas.  Nav viegli no šīs vietas aizbraukt!

 Foto: Indra Kļaviņa (easyget.lv)

 

 

Read Full Post »

Divas dienas līdz Fontaine Festival 2010

Šajā nedēļas nogalē 13. – 15. VIII karsti būs Liepājā, kur notiks gadskārtējais “Fontaine Festival“.  Latviešu grupas ir padomājušas par jaunumiem – liepājnieki “Coming Soon” uzstāsies pavisam jaunā kvalitātē, bet “The Briefing” ir izziņojuši pēdējo koncertu, jo dodas uz Londonu. Rīdziniekiem “SIA Radikal” ir jauna dziesma, bet “Rebel Riot” vienkārši mīl spēlēt “Fontaine Palace”! Jau tradicionāli uz “Fontaine Festival” tiek aicinātas interesantas grupas no citām pasaules malām.

Mani piektdienas favorīti somu regeja grupa “The Capital Beats”,  kas spēlē ļoti seksīgu mūziku. Arī nedaudz šausmas noderēs “Golden shower” izpildījumā. Viņu šovs nav ieteicams cilvēkiem ar vājiem nerviem, ne velti uz kluba skatuves būs skatāms tikai ap 3 naktī. Arī pašu namatēvu Luiju Fonteinu gribu redzēt. Viņš muzikāli izpēlē dažādas temperamentīgas mīlestības ainas, tomēr jāsaka, ka Fonteina sniegums vienmēr nav tas stabilākais – viņš var skanēt lieliski, var skanēt ….

Sestdien: “Acid Rain”! Ceru, ka viņu mūzika joprojām ir blūza iedvesmotas roka improvizācijas ar dominējošu instrumentālās mūzikas pārsvaru. Somi “The Souls” varētu būt interesanti, ierakstos viņi līdzinās britiem “The Answer”. Protams, “Skyforger” būs vakara nagla, kas atņems klausītājus gan Maikam Vesthunam, gan “” Electric Suicide Club”.  Vēl gribu dzirdēt “Coming Soon” Uldi dziedam – viņa balss ir viena no manām mīļākajām pašmāju roka balsīm. Protams, ceļi un neceļi būs pakārtoti mirklim,  jo arī pārējie  mākslinieki ir uzmanības vērti! Te gan ir jāpiemetina, ka “Fontaine Festival” pirmkārt ir burziņš ne cītīgu melomānu saiets. Dažreiz visjautrāk iet viesnīcas foajē!

Read Full Post »