Feeds:
Ziņas
Komentāri

Posts Tagged ‘stoner’

Vakar, 14.aprīlī Minhenes klubā Feierwerk koncertēja grupas ”Corrosion of Conformity”, „Black Cobra” un „Zoroaster” – katra pārstāvot savu ASV heavy metal apakšstila virzienu. Pietiekami specifisku, lai pulcētu patiesos interesentus – pārsteidzoši, bet koncerta apmeklējums bija vien pāris desmiti, iespējams 50 cilvēki.

Trio „Zoroaster” spēlē psihodēlisku doom metālu. Tas ir it kā blūzmeņa ego, kas iesprostots heavy metal formā, no tās cenšas izlauzties ar viszvērīgāko ķērcienu. Interesantas spēles ar pretstatiem – monotonismu un melodiju, balss radītu disonanci un melodiju, tempu. Ļoti pārliecinoša bundzinieka spēle, kas savu uzdevumu izpilda ar precizitāti un ārkārtīgu ķermeņa plastiskumu, radot ap sevi kaut ko ļoti magnētisku, kas visa koncerta garumā neļauj man no viņa novērsties.

Duets „Black Cobra” koncertēja 2010.gada festivāla Metalshow ietvaros. Koncerts bija lielisks, diemžēl to noklausījās labi, ja 20 cilvēku. Arī pēc diviem gadiem „Black Cobra” skan lieliski. Tagad grupas diskogrāfijai klāt ir nācis albums „Invernal”. Bez gara ievada mūziķi radīja cilpu, kurā saķēra klātesošo uzmanību – vienmērīgums un nepārtraukta attīstība. Suģestija, it kā mūzika dzimstu tieši uz šīs skatuves. Un tomēr, labi ir saklausāmas robežas starp dažādajiem albumiem. Nezaudējot heavy metal raksturīgās robežas, „Black Cobra” tomēr atrod telpu tālākai attīstībai. Viņi kļuva par mana vakara favorītiem. „Black Cobra”, kas, iespējams, ir viena no visintelektuālākajām metāla grupām, kādu esmu satikusi, varbūt tas arī rada papildus simpātijas.

Leģendārie „Corrosion of Conformity” savā 30.pastāvēšanas gadā uzstājās oriģinālajā sākuma sastāvā, ar šajā pavasarī izdotā jaunākā albuma programmu. Latvijā grupa vislabāk ir zināma ar 2000.gadā izdoto „American Volume Dealer”, kura laikā grupas sastāvā bija ģitārists Pepers Kīnans. Arī 2012.gada „Corrosion of Conformity” skan labi, tomēr nepamet sajūta, ka varētu būt labāk. Grupas skanējums ieguvis pankrokam raksturīgo raupjumu (dziesma “Leeches), bet melodija arī nav aizmirsta (instrumentālais “El Lamento De La Cabras).

Pirmajā dziesmā basģitārista Maika Dīna instruments sāk niķoties. Tas tiek triekts pret zemi. Publikā atskan neapmierināti komentāri. Neliela pauze un viss atkal ir kārtībā, un mūziķis atvainojas publikai. Klausītāji šovakar iesilst lēni, lai gan grupas izpildījums ir intensīvs. Grūvīgi ģitāras rifi, tempu maiņas – tomēr publika ir it kā apmulsusi. Līdz pēkšņi – slam pit un crowd surfing – sprādziens ir sagaidīts. Arī Maika Dīna balsij šovakar ir savas robežas. Minhenē notiek grupas tūres pēdējais koncerts, un šis fakts ir dzirdams. Tas, protams, nav labi. „Corrosion of Conformity” dziesmu „Albatross” nenospēlēja, kas publikā izsauca skaļu BŪUUUU. Neviennozīmīgs koncerts, dalītas emocijas.

Pavasaris Eiropas viducī ir stoner – psihodēlisks – sludge – heavy metal pārņemts. Kamēr Nīderlandē notiek Roadburn Festivāls, kas tika izpārdots 10 minūtēs, Berlīnē notiek Desert Festivāls, ar hedlaineriem Orange Goblin vai St.Vitus frontmenis, prieks arī par Minheni. Tā ir kā starp pilsēta ceļā no punkta A uz B. Kaut arī klausītāju pulks nav liels, vakars ir izdevies. Jo šīs vibrācijas ir gaisā, tāpat kā priežu ziedu putekšņi!

!!! 28.maijā Minhenē koncertēs SLEEP!!!

Advertisements

Read Full Post »

Vai fakts, ka šajā nedēļā aizmiegu ar Iggy Pop krekliņu mugurā, kādā veidā ietekmē manus sapņus? O, jā, vai ziniet! Tie ir pietiekami muzikāli jau trīs aizvadītās naktis. Visspilgtākais uzplaiksnījums bija vakar, agrajā trešdienas rītā, kad tautā labi zināms multimākslinieks, ar ģitārista dotībām, mani aicināja piedalīties savā instalācijā. Viņš visu telpu – ne vien grīdu, bet arī sienas bija nolīmējis ar ģitāras pedāļiem – sarkaniem un dzelteniem, un mani aicināja tos izmēģināt. Process pārtrūka… Savādi pravietisks ievads manam trešdienas vakaram, kurā ar skaņu mākslu tradicionālā izpratnē “Nabaklab” ar koncertu priecēja pašmāju “Parara” un krievu grupa “The Grand Astoria”. Šīs grupas pārvalda ģitāras pedāļu spēku!

Valmieras grupa “Parara“, zem kuras nosaukuma afišā ir lasāms stilistiskais apzīmējums math rock, zīmēja muzikāli nevienlīdzīgas ainavas, akcentējot nemierīgo kontrastu starp harmoniju un disharmoniju. Lika aizdomāties, ka šī mūzika attēlo mūsu laikmeta cilvēka nervozitāti un svaidīšanos stap iespējām, ieguvumiem, zaudējumiem. Tieši šie kritumi un kāpumi rada dzīves “sāli”  – “Parara” to transfomē asos, neregulāros skaņu daudzstūros. Solītais viesis Edgars Rubenis šovakar tomēr iztrūka, bet viņa vietā stājās grupas “Gaserata” ģitārists.

Reizi pa reizei Latvijā ieklīst kāda amerikāņu stoner grupa vai šīs skatuves “ārštata” pārstāvji no citas zemes, šajā gadījumā no Krievijas. Es zinu, ko klausās Pēterburgas grupas  “The Grand Astoria”  mūziķi! Distancējos no vēlmes salīdzināt, un ļāvu savai domai aizpeldēt. Tā transfomējās sviedru lāsītē, kas no deniņiem lēnām ritēja lejup par manu ķermeni. Karstums un tuksnesis! Jā, “The Grand Astoria” varētu piedalīties “Desert sessions” – koncertos, kuru aizsākums ir meklējams 90-to gadu sākumā ASV Nevadas tuksnesī. lai būtu korekti, jāpiemetina, ka “The Grand Astoria” nevar nosaukt tikai par stoner , viņu mūzikā ir ārkārtīgi daudz improvizāciju (stoner visdrīzāk apdullinās ar monotoniem lejup skaņotiem basiem), kuras divu ģitāru dialogā skan jo īpaši krāšņi un labi “sit” pa smadzeņu krokām. Patika mūziķu skatuves ietērps – krāsaini un asprātīgi (piemēram, bundzinieks bija tērpies rozā un uz viņa krekla bija mikimausis. Sasmējos.) Publikas “The Grand Astoria”bija ļoti maz, tomēr es ceru, ka grupa LV atgriezīsies. Visprātīgāk to būtu darīt kāda festivāla ietvaros.

Read Full Post »

foto- Indra Klavina_-141

Grupas „Weedeater” solists un basģitārists Diksijs (Dixie Dave Collins) noteikti ir viens no vistrakākajiem ļaudīm, kādus es esmu satikusi. Latvija Diksijam paliks atmiņā ar aktīvu apsargu, kas mūziķim atņēma džinsu kabatā iebāzto šņabja pudeli.

Ja viņš būtu zinājis, kur tā pudele pirms tam ir bijusi, viņš ap to nebūtu gramstījies – nosmīn blakus stāvošais grupas „Saviours” solo ģitārists Sanijs (Sonny Christopher Reinhardt), kurš tajā brīdī pilda Diksija aukles pienākumus.

ASV stoner skatuves grupas „Black Cobra”, „Saviours” un „Weedeater” uzstājās Rīgā, Metalshow festivālā savas Eiropas tūres ietvaros. Stoner apakšžanru spēlējošas grupas Latvijā pārsvarā ieklīst aiz nejaušības un diemžēl ir tikai pāris desmitu interesantu gaidītas. Protams, visdrīzāk grupas Latvijā vairs neatgriezīsies, un šī ir vienīgā sarunas iespēja! Sēžot blakus Diksijam,  ir iespējams saost ASV dienvidu štatu gaisu. Viņš ir īstens „redneck”, kam mājās ir bise, savs pikaps un zāles bonga. Dažreiz šis savienojums mēdz būt sāpīgs – Diksija labajai pēdai trūkst īkšķa. Novilcis savu cauršauto kurpi, rādot savu apskādēto pēdu viņš skaidro, ka īkšķi esot nošāvis, kad mēģināja vienlaicīgi darboties ar bongu un bisi. – Bet nekas, man joprojām vēl ir deviņi pirksti! – mūziķis nosaka. „Weedeater” Eiropā ir ceturto reizi, šoreiz tūres garums ir divi mēneši (noslēgums jūlijā). Šobrīd vislielākā auditorija esot bijusi „Hellfest”, kad grupas spēlēja 10 000 klausītāju. Atgriežoties ASV, Diksijs strādās studijā savu otru grupu “Bongzilla, bet vēlāk pirmo reizi dotos turnejā uz Japānu. Bet kā ar brīvdienām? – Ne ilgāk par vienu mēnesi– viņš atbild.

„Weedeater” skatuves performance bija pilnīgi „stoned”. Diksija acu zīlītes bija pārdabiskā lielumā, viņš knapi turējās kājās, taču, triecot savu labo roku pret basa stīgām, reibums pārvērtās lieliskā, autentiskā stoner doom, kam piemīt raupjums, lēnums, taču neizpaliek arī rokenrolam raksturīgais kustīgums. Grupas ģitāristam spēlēt netraucēja ieģipsētā roka. Darbību no malas uzmanīja kolēģi. Kā vēlāk Laumai atzina „Black Cobra” bundzinieks Raffa – Ir jautri, taču dažās situācijās tas var kļūt bīstami!– „Weedeater” ir kā talantīgs rūpju bērns. Duets „Black Cobra” uz skatuves radīja skaņu orķestra ilūziju. Ierakstos skanot pēc sludge, taču koncertā ir daudz instrumentālāki. „Saviours” setliste pārsvarā sastāv no pēdējā albuma „Accelerated Living” dziesmām, kurās melodijas attīstības uzturēšana ir solo ģitārista galvenais nopelns. Jāpiebilst, ka ar katru albumu grupa kļūst melodiskāka un klasiskāka, šoreiz raupjumu atnes vokālista monotoniskie kliedzieni. Taču „Saviours” nenoliedzami patiks tiem, kas ir pazīstami ar „Priestness” daiļradi.

Pēc koncerta Diksijs vairs nebija redzams, viņa grupas kolēģi izskatījās saguruši, „Black Cobra” duets – garlaikoti, taču „Saviours” tika pie jaunām meitenēm, kā arī aizlienēja basa ģitāru vakara galvenajiem headlaineriem „Napalm Death”, kurus pēc melopsihotropā baudījuma vairs nespēju uztvert.

Tu izskaties garlaikota – secināja „Weedeater” bundzinieks Keko, kas vakara patīkamajā krēslā nu jau bija atguvies no koncerta

Jā, esmu. „Napalm Death” man ir pārāk brutāli – es neslēpu

Man arī – bundzinieks atbildēja un nožāvājās.

Naktī grupas devās uz Poliju, kur bija plānots nākamais koncerts.

This slideshow requires JavaScript.

Foto: Indra Kļaviņa

Read Full Post »

Cilvēku var atpazīt pēc gaitas, acīm, matu krāsas – arī pēc skaņas. Google.com ir skopa basģitārista Al Cisneros bilžu piedāvāšanā. Skaidrs ir viens, viņam visdrīzāk ir pāri 30 un ir gari melni mati. Patiesībā šoreiz svarīgāka ir skaņa – Al Cisneros grupas ir gana leģendāras: „Sleep”, „OM”, kā arī „Shrinebuilder”, kurā no 2008. gada apvienojas ASV psihodēliski smagnējāko grupu visnopietnākie vīri. Pēdējos mēnešos, turot abus īkšķus, es ļoti ceru, ka festivāls „Skaņu mežs” rudenī uz Rīgu atvedīs vai nu „Sleep” vai „OM”, kas šobrīd ir diezgan bieži viesi Eiropā. Pēdējā laikā Latviju arvien biežāk apciemo stoner/doom metāla, sludge, down tempo spēlējošas grupas. Tuvākie lieliskie koncerti būs „Metalshow” ietvaros, kad uz skatuves kāps „Black Cobra” un „Weedeater”. He, arī viņu vizuālais materiāls ir ļoti niecīgs. Patiesībā, tas nav nekas pārsteidzošs, jo šie muzikālie žanri ir diezgan intraverti. Iekšējais pārdzīvojums katram ir ļoti atšķirīgs. Man tas nedaudz atgādina sirreālistu apziņas kairināšanas tehniku. Viņi gan šim nolūkam izmantoja elektrību – mēs mūziku. Atgriežoties pie Al Cisnero – intervijas viņš sniedz labprāt. Viņa iedvesmas avots ir bagātīgās austrumu reliģijas un filozofijas, tāpēc neizbrīna fakts, ka „OM” fani viņu pašu uzskata par savdabīgu pravieti. „When Al Cisnero speaks, you should listen!” – fani pārliecināti komentē pie youtube video, kurus dziesmu garuma dēļ ir jāsadala vairākās daļās. Kamēr Als turpina „Sleep” daiļrades psihodēliskā ceļa paplašināšanu „OM” ietaros, viņa kolēģis Matt Pike iet smago stoner ceļu grupā „High on fire”, ar kuru šajā gadā ir izdevis jau piekto albumu „Snakes for the Divine”. Eh, šie psihodēliskie ceļojumi! Tiesa, ar Alu Cisnero es papļāpātu tik pat labprāt kā to darītu ar Džošu Hommi!


Read Full Post »

No šī gada sākuma mana imunitāte ir nolēmusi visus sārņus no ķermeņa izdedzināt ar augstu temperatūru. Tā, lūk, es guļu sarkanām acīm, nedaudz smagu galvu un pietiekami tukšu prātu, lai šis stāvoklis man nešķistu kaitinoši smags vai bezjēdzīgs vai nelietderīgs. Fokusējot pusaizmiegtās acis uz palodzi, kuru rotā asa kaktusu rinda, bet dzirdi uz zemajiem basiem, un jūtot, kā pār manu vēderu tek sviedru lāsīte, es aplaizu sava  apkaltušās lūpas un sapņoju par tuksnesi….

Pēc mazā apgarotā ievadiņa, bez aplinkiem ķeršos pie šodienas galvenās tēmas.

No 9. – 10. jūlijam Vācijā, Erfurtē – Tīringā  norisināsies festivāls ” Stoned from Underground”. Tā māskliniecisko setlisti veidos stoner-sludge un citos apreibinošos apakšvirzienos spēlējošās grupas iz visas pasaules.  Festivāla lapa: http://www.myspace.com/stonedfromtheunderground, biļetes cena 44 eiro, pasūtāma gan pie pašiem organizatoriem, gan lielākajos Vācijas biļešu servisos.

Lielākais gardums notiekti būs viesi no ASV kā, piemēram, ” Black Cobra” : http://www.myspace.com/blackcobra, bet Fontaine Palace apmeklētāji noteikti vēl atminas dāņu grupu ” Highway Child”, kura Liepājā ir spēlējusi divas reizes. Protams, māksilnieku vārdi būs pazīstami šo mūzikas stilu klausītājiem, taču šis aspekts ir garantija labam pasākumam! Bez tam, šogad festivāls svin savu desmitgadi! Tagad vēl ir jāizlemj, vai svarīgāk ir vaigā skatīt lielos vārdus, pazūdot tūkstošu klausītāju jūklī, vai mājīgā atmosfērā atklāt ne mazāk fascinējošas alternatīvas.

Black Cobra

Nightstalker

Highway Child

Read Full Post »

%d bloggers like this: