Feeds:
Ziņas
Komentāri

Posts Tagged ‘dziesma’

ziedonisKomponists Kārlis Lācis ir radījis 13 dziesmas ar dzejnieka Imanta Ziedoņa dzejoļiem. Dziesmas ir iedziedājušas desmit sievietes – aktrises un dziedātājas. Dziesmas iespēlējuši seši vīrieši, pieredzējuši mūziķi – šādi būtu matemātiskie fakti. Tikpat neapšaubāmi ir tas, ka Ziedoņa dzeju zina ikviens, katram ar to ir savas atmiņas – skolas daiļrunas konkurss, ar roku rakstīta kartiņa vai vēstule vai dziesma. Kad priekšstats, kā kaut kam ir jāskan, ir izveidojies, tas ir pamatīgs izaicinājums jaunai interpretācijai. Kārlim Lācim ir izdevies ļaut Ziedoņa dzejai dziedāt jaunos raksturos:

Rēzijas Kalniņas dziedātajā ‘’Nieki. Nekas’’ skan temperamentīgi, čigāniski-spāniski, ieskanas kastaņetes un a la Karmenas koķetais vieglums. ‘’Ar tevi es lasīju kastaņus’’ – Aijas Andrejevas dziedājumā klusais, maigais stāstījums nemanot kļūst par himnu. Ditas Lūriņas ‘’Nekā jau nepietrūkst’’ filozofiskais vēstījums tiek izstāstīts dzīvespriecīgi, uzbur kādas vecajos labajos laikos uzņemtas filmas kadrus. 20 gadsimta sākuma estrādes mūzikas kanonos Ilze Ķuzule – Skrastiņa izdzied ‘’Visbriesmīgāk ir, kad otram sāp’’.

Femmes Fatales tango ‘’Es Tevi Gribu’’ Dārtas Danevičas izpildījumā. Kontrastu – dramatisma un maiguma pārpilna ir dziesma ‘’Ir tādi cilvēki’’ soprāna Jolantas Strikaites stāstījumā. Dziesmas sākumā tik pazīstamo dzejoli nemaz nevar atpazīt. Visbeidzot – ‘’Bez mīlestības nedzīvojiet’’ Aijas Andrejevas un Aijas Vītoliņas rotaļīgā duetā ar negaidītu kulmināciju. Šīs un vēl sešas dziesmas Ievas Segliņas, Aijas Vītoliņas, Ineses Kučinskas, Agneses Jēkabsones izpildījumā būs dzirdamas albumā ‘’Ziedonis. Lācis. Sievietes’’.

Albuma noformējums ir elegants – balti melns, dziesmu grāmatiņā būs dzeja drukātā veidā un krāsainas dabas fotogrāfijas. Noskaņa ausīm, acīm, taustei un dvēselei! Dziesmas klātienē 3., 4., 5. maijā varēs noklausīties Dailes teātrī koncertā ‘’Ziedonis. Lācis. Sievietes’’. Koncerts veltīts dzejnieka 80 gadu jubilejai.

Advertisements

Read Full Post »

Dažreiz, klausoties mūsdienu mūziku, aizdomājos par dziesmas pirmatnējām funkcijām. Kad izklaides pasākumi bija  saulgrieži, dzimšana, nāve un varbūt veiksmīgs kara cīņas iznākums.Patiesībā tas vēl ir ļoti dziļi cilvēkos, un dažreiz šī pirmatnīguma modeļa izmantošana ir dziesmas veiksmes atslēga.

Tad nu sanāk, ka pirmatnējā dziesma:
1.Kā šūpuļdziesma
2.Kā daļa no ceremonijas (vai individuālās lūgšanas)
3.Kā darba dziesma
4.Kā uzmundrinājums karavīriem
5.Kā daļa no stāstnieka stāsta ( šeit pieskaitu arī trubadūrus)

Interesanti, ka laika posmā no 1940. Līdz 1967.gadam BBC bija dzirdama programma ‘Music While you work’, kas pārraidīja nepārtrauktu mūziku, strādnieku motivēšanai. Programma pieturējās pie stingriem principiem: 1) nemainīga skaļuma 2) kāpināts temps 3)pazīstamas melodijas 4)pozitīvu noskaņu radoša atmosfēra.

Šīs programmas mērķis bija uzmundrināt gan metālapstrādes rūpnīcas darbiniekus, gan mašīnrakstītājas. Dziesma ir kā instruments, ar kuru darbiniekam izteikt savas sajūtas attiecībā pret veicamo uzdevumu. Dziesmas ritmam pielāgojas veicamās darbība, vai tā būtu krāsošana vai teksta pārrakstīšana, dziesmas tempam augot, pieaug arī veicamā darba ātrums. Vēl svarīga iezīme darba dziesmai ir sauciens un atbilde, caur kuru kolektīvs nostiprina savu vienoto identitāti, atkārtojot saucēja izdziedāto. Šis paņēmiens ir vecs kā pasaule, visiem labi zināms no tautas dziesmām.

Šis ir interesants temats. Izpēte tiks padziļināta, turpinājums sekos.

Read Full Post »

New Wave – šāds apzīmējums ir dots mūzikas virzienam, kas 1970. gadu beigās kopā sakausēja pankroku, elektroniku, disko un eksperimentālo mūziku. Ar New Wave saprot arī pārliecību, kuras pamats sakņojas austrumu reliģijās. Tagad runā, ka arī New Wave piekritēji šķeļas, veidojot Second Wave. Un tomēr New Wave, Jaunais vilnis vai Новая волна mūsu zemē vispirms tiks saistīts ar ikgadējo Dzintaru koncertzālē notiekošo maskarādi – konkursu. Būdama ziņkārīga būtne, ņemot vērā savas muzikālās intereses un piederību Latvijai, arī es vakar  vēroju šo savdabīgo pasākumu. Vakar konkursanti izpildīja pasaulē pazīstamas  dziesmas.

Kas ir labs izpildītājs? Viņš ir talantīgs cilvēks, kam daba ir devusi krāsainu, spēcīgu balsi, tomēr vismaz savas karjeras sākumā jaunam dziedātājam ir vajadzīgs savs komponists, kas tam burtiski diktē – kas, kā un kur ir jādara, jādzied un jāiztēlojas. Ne velti pasaules popzvaigznes mēdz izcelties kā ļoti virspusējas personas.  Taču dziesmas ir kā stāsti,  kurus labāk varēs izpildīt notikumu pieredzējuši cilvēki nevis zaļš gurķis no stiklotas pieczvaigžņu “siltumnīcas”. Vajag piemēru – Franka Sinatras dziesma “My way” nepiestāvēs 20 gadīgam jaunietiem, jo tas ir pieredzējuša vīra stāsts.

Labi, ātrās informācijas laikmetā stāsts tāpat tiks dzirdēts pa ausu galam. Loģiski, dziesma būtu jāizvēlās, lai pēc iespējas labāk parādītu savas dabas dotās spējas. Un šeit daudzi izpildītāji ļoti kļūdās. Tas nekas, ka Tu sava mīļotā dziedātāja dziesmas zini no galvas. Tās varbūt Tev skan dušas flīzētās telpas akustikā, bet TEV NEBŪS DZIEDĀT FREDIJA MERKŪRIJA IZPILDĪTO DZIESMU!!!!!Arī karaļa MAIKLA DŽEKSONA repertuāru ir ļoti nopietni jātrennē, jo citādi, protams, gala rezultāts būs smieklīgs. Tāpat var aplauzties aranžējot pasaules slavenu hītu. Fakts, ka dziesmu zina visa pasaule vien pierāda, ka tā skan visoptimālākajā aranžējumā un cits nav vajadzīgs.

Ļoti cienu labus dziedātājus. Uzskatu, ka tie uz skatuves veic visgrūtāko pienākumu – viņu instruments ir balss, taču blakus uzdevums ir nemitīga klausītāju uzmanības saglabāšana. Protams, konkursi ir laba un motivējoša lieta, ja vien to izvērtē kompetenta žūrija, un pasākums netiek pārvērsts par sportisku sacensību, kurā vērtības kritērijs ir labākā vieta ranga tabulā. Diemžēl cilvēki ir pieticīgi – skaista meitene vai zēns padungo viņiem pazīstamu meldiņu, un jaunā estrādes zvaigzne ir dzimusi.

Read Full Post »

Mazie muzikālie jociņi koncertu laikā mēdz mani izsist no ierindas. Piemēram, kad pēkšņi pret manu muti tiek pavirzīts mikrofons. Milzīgs pārsteiguma moments ir man veltīta dziesma. Tik liels, ka šo faktu vienmēr piefiskē man blakus sēdošie – stāvošie, kas priecīgi piebiksta man! Bet iespēja būt skaņu radīšanas virtuvē – grupas mēģinājumā vispār ir medus maize. Sākumā domāju, ka uz koncertu tieku aicināta vienkārši pieklājības dēļ. Tomēr ar laiku, saskaroties ar dusmīgiem muzikālajiem cilvēkiem, nācās secināt, ka esmu bijusi ļoti pieticīga. Mans uzdevums ir klausīties, un no manis tiek prasīta atbilde. Ask for a slap in the face!- aicina bestselleru autors, britu reklāmas leģenda Pauls Ardens. Šī pļauka liks tev domāt! Ieteikums nav jāsaprot kā ierastā iznīcināšana līdz ar zemi, bet gan jautājuma: Kā tev patīk? pārfrāzēšana uz : Kas tev nepatīk? Atbilde, kas tiek prasīta pāris desmit minūtes pēc koncerta, nebūt nenāk viegli. Lai gan šī steiga ir saprotama, jo cilvēku publikā, kas patiešām klausās, ir ļoti, ļoti maz. Dažreiz arī pēc divām dienām savu viedokli nebūt nav tik viegli noformulēt konstruktīvi. Daži vārdi ātri spēj apgriezt idejas spārnus, vai man pietiek kompetences veikt šo darbību? Lai gan no otras puses, neesmu jau nekāds brīvprātīgais morālā support team loceklis…

Read Full Post »

Samsons

Senebreju mitoloģijā ir stāsts par Samsonu un Dalilu. Samsons bija dievu izraudzīts varonis ar uzdevumu atbrīvot izraēļus no filistiešu kundzības. Varoņa spēks glabājās viņa matos. Šo noslēpumu viņš atklāja Dalilai – filistiešu uzpirktai sievietei, kurā Samsons ir iemīlējies. Viņa noskuj tā galvu, dievi Samsonu pamet, un viņš krīt filistiešu nežēlastībā – viņam tiek izdurtas acis un varonis tiek paverdzināts.

Šo mītu savās dziesmās ir izmantojuši dziesminieki Regina Spektore un Leonards Koens. Regīna savā dziesmā „Samson” mītu interpretē kā sāpīgu mīlas stāstu. Viņa liek nojaust par Dalilas greizsirdību uz Dieviem, kuriem ir vara pār Samsonu, jo tie viņam ir dāvājuši varoņa spēku – ir saistīts ar citām spēcīgākām saitēm. Samsons, Dalias apburts, savu likteni atstāj mīļotās rokās. „And history books forgot about us And the bible didn’t mention us, not even once”. Ja neņem vērā mīta pasakaino aspektu, šī interpretācija šķiet vēl saprotamāka. Tā norāda uz matiem kā sociālas piederības zīmi, kuru zaudējot cilvēks tiek izstumts no sabiedrības, zaudē tās cieņu, vēl jo vairāk, ja varonis kopienas interešu vietā izvēlas par labu sievietei.

Leonarda Koena „Halellujah” mēs labāk pazīstam dziesminieka Džefa Baklija sāpīgākajā izpildījumā. Šajā gadījumā autors pieturas pie mīta tradicionālā varianta – dziesma atklāj nodotā Samsona iekšējos pārdzīvojumus, kuros skaistā Dalila ir velnišķīgais kārdinājums, kas pazudina varoņa ticību: „she broke your throne and she cut your hair and from your lips she drew the hallelujah”. Jā, senebreju mītam ir varoņa cienīgs noslēgums: dievi saklausa Samsona lūgšanas un dod viņam pēdējo spēku, lai sagrautu filistiešu templi, tādejādi ejot bojā kopā ar saviem ienaidniekiem: „It’s a cold and it’s a broken hallelujah”.

Jūsu priekam un Ziemassvētku sajūtai http://www.youtube.com/my_playlists?pi=0&ps=20&sf=&sa=0&dm=0&p=BBCEF7D7758D1647 dažādās mīta versijas arī mūzikā

Read Full Post »

%d bloggers like this: