Dainis Rijkuris – ‘’SIA Radikal’’ balssaites

Visbeidzot punktu uz i grupas ‘’SIA Radikal’’ stāstā pieliks grupas vokālists, viens no dibinātājiem Dainis Rijkuris. Visnopietnākais un visklusākais no grupas dalībniekiem.

Ass dziesmu vārdos un trāpīgs jokos, kas noliks tevi uz pēdiņām. Dainis jūt mirkļa būtību. Tiekamies 48 stundas pirms ‘’SIA Radikal’’ 5 gadu jubilejas svinībām. Daiņa atbildība ir loģistika, kā arī tehniskās puses cilvēku motivēšana. Atradis savus cilvēkus, Dainis ļauj tiem rīcības brīvību. Arī ‘’SIA Radikal’’ jaunais sastāvs dod iespēju jauniem izaicinājumiem ne tikai muzikālajā jomā.

Kā sākās tavas attiecības ar mūziku?

Mūzika man vienmēr ir fonā skanējusi. Manam tēvam ļoti patika mūzika, bet viņš bija šlāgeru cilvēks, Rozenštrauha fans. Arī viņš spēlēja akordeonu, kuru bija iemācījies pašmācības ceļā. Mūzika vienmēr mājās skanēja, lai kāda tā arī bija. Man ir muzikālā dzirde. Vienmēr esmu dziedājis visos koros – sākot no bērnudārza ansambļa līdz skolas korim. Ar skolas kori viss ātri beidzās, jo man bija garlaicīgs dziedātais repertuārs. Man koris vienkārši apnika. Mēģinājumā sāku plātīt muti, kamēr visi citi dziedāja. Skolotāja, ar absolūto dzirdi, pienāca pie manis, trešajā rindā otrā no labās puses, un dzirdēja, ka es nedziedu. Viņa dzirdēja, ka es nedziedu, bet tēloju. Viņa mani izdzina no kora. Pats esmu darījis interesantas lietas, piemēram, mācījies spēlēt akordeonu. Vēlāk organizēju un arī spēlēju diskotēkas, vēlāk organizēju koncertus. Man ir piederējusi mēģinājumu studija ‘’Bunkurs’’, kas atradās pie Grindex rūpnīcas esošajā vecajā bumbu patversmē. Mēģinājumu studijā apgrozījās dažādi cilvēki, kuriem bija dažādi projekti. Pamazām tas kļuva arvien nopietnāk. Es sāku mācīties spēlēt basģitāru. Tad bija pirmā grupa, ar ļoti daudz mēģinājumiem, bet tā arī nenospēlējot nevienu koncertu. Un tad mēs ar Gustavu satikāmies, mums bija Andrejsalas pasākums un tālākais stāsts jau ir zināms. Tā šodiena ir pienākusi.

Un šodien Tu vēl spēlē kādu instrumentu?

Es joprojām māku spēlēt akordeonu, arī klavieres. Man joprojām mājās stāv viena basģitāra, ar kuru mēdzu pagrabināt. Instrumentus mēdzu spēlēt, lai iegūtu citādāku skatījumu. Esmu iesācis dziedāt un to turpinu darīt ‘’SIA Radikal’’. Balss ir tas instruments, kuru es pārvaldu vislabāk un jūtos brīvi, lai ar to izpaustu idejas.

Kā tu radi savas vokālās partijas?

Tas organiski notiek mēģinājumu laikā, kad dziesmas tiek uz rinķi spēlētas, es pievienojos. Tad arī dzirdu, kas der un kas neder. Ļoti ilgu laiku dziesmas ir tral la la formā, jo dziesmai vēl nav teksta.

Cik noprotu, ar teksta radīšanu Tevi nevar steidzināt?

Tas ir dažādi. Piemēram, dziesmai ‘’Voldim’’ es tekstu uzrakstīju mēģinājuma laikā. Mūsu pirmā mēģinājuma telpa bija pie VEF tilta, šobrīd tās mājas vairs nav. Tā ir nolīdzināta. Toreiz mēģinājumu telpā pie sienas bija balta tāfele, mēs sākām spēlēt un es turpat uz tāfeles dziesmas tekstu pierakstīju. Pārējām dziesmām, tas ir atkarīgs no situācijas. Dziesmai ‘’Taisnības’’ ir daudz dažādas daļas, tad teksts prasa vairāk laika. Man ir nepieciešams saklausīt, par ko ir dziesma. Kad jauns materiāls ir ierakstīts, es to demo ierakstos klausos uz rinķi, kamēr manī rodas domas. Vai par iekšējo sajūtu? Vai par ārējās pasaules aspektu? Pamazām šķetinu domas un tās pielāgoju dziesmas daļām. Šis process nav ātrs. Tāpēc vienmēr esmu iekavējis dziesmu pabeigšanu. Arī tagad – pēdējā pabeigtā dziesma ir ieguvusi nosaukum ‘’Pārnākšana’’. Es dziesmai tekstu uzrakstīju tikai šajā pirmdienā, līdz tam man bija tikai piedziedājums. Pagājušajā nedēļā apsvērām, vai vispār dziesmu spēlēt jubilejas koncertā? Un tad vienā brīdī domas sāka raisīties, un pāris stundu laikā, vakarā, mājās tekstu es uzrakstīju. Es iekavēju visu procesu. Paldies Dievam, džeki neko sliktu nesaka, varbūt neatļaujas pateikt.

Es uzskatu, ka labāk ir atļaut tekstam nobriest, lai tas ir noformēts un pabeigts. Ja pieminētajā iepriekšējā grupā ‘’ Četri bebri’’, kas bija riktīgs šīzes projekts, mēs vienā vakarā radījām 30 uz improvizācijas pamatiem balstītas dziesmas. Tāpēc es vairāk vai mazāk jebkurai dziesmai varu uzrakstīt tekstu 20 minūšu laikā. Es to patiešām varu izdarīt! Bet teksts būs tāds, kādu var radīt 20 minūšu laikā. Tāpēc ar ‘’SIA Radikal’’ es dodu sev laiku, lai teksts kļūtu dziļāks. Arī ‘’SIA Radikal’’ pirmie teksti, no šī brīža skatupunkta raugoties, man liekas nu, tādi, nu tādi. Zem visiem tekstiem es varu parakstīties. Tas ir tas, ko es domāju! Taču salīdzinot radīto ar jauno dziesmu tekstiem, var just atšķirību.

Varbūt Tev vecās dziesmas vienkārši ir par daudz?

Tā varētu būt taisnība. Mums ar Gustavu ir bijis ne viens vien brīdis, kad vecos gabalus vairs negribas spēlēt. It īpaši, kad grupai pievienojās Artūrs un Alvis, mēs mācījāmies visas dziesmas no jauna. Tad nolēmām, ka jāraksta jaunās dziesmas, un vecās nemaz nespēlējām. Tas droši vien ir normāli. Runājot par koncertu, tur svarīgāka ir kopējā sajūta, nevis dziesmas teksts. Ja grupai dziesma patīk, ja zālē klausītāji krata matus un dzied līdzi, tad ir vienalga, cik veca ir dziesma. Tā tik un tā tiks spēlēta! Koncertos mēs neesam drūmie džeki, lai gan mūzika mums ir nopietna un tehniski sarežģīta, mēs uz skatuves labprāt pajokojam un paākstamies. Kad tu raksti dziesmu, tad tu dziesmai atdod savu viedokli, skatījumu uz problēmu vai dzīves aspektu. Kad tu spēlē koncertu, svarīgāk ir labi pavadīts laiks.

Pastāsti par ‘’SIA Radikal’’ jaunajām dziesmām!

Jaunās dziesmas ir konceptuālas. Tās parāda virzienu, kuru mēs tālāk vēlamies turpināt. Jaunās dziesmas noteikti ir daudz melodiskākas. Iepriekš mūsu mūzika bija balstīta uz tehnisko varēšanu. Šobrīd mazāk uzmanības tiek pievērst ātrumam, sarežģītībai, jo interesantāka ir kopējā sajūta. Kāda ir tā sajūta pēc tam, kad dziesmu esi nospēlējis, nevis sajūta dziesmas spēlēšanas laikā. Pēcgarša, kas pārņem pēc dziesmu nospēlēšanas, vismaz man šobrīd ir interesantāka. Jaunās dziesmas neveidos albumu. Šīs četras dziesmas ir pārejas posms starp to, kas bija, un starp to, kas vēl būs.

Kā Tu jūti citādākās ietekmes, kuras grupas mūzikā iepludina Kupčs? Alvim ar ‘’SIA Radikal’’ ir līdzīgs muzikālais pamats.

Kupčs ir interesants. Jauno dziesmu bungu partijas no A- Z ir viņa darbs, Kupčs aktīvi piedalās dziesmu radīšanas procesā – viņam interesē un ir svarīgi, kā skanēs gala rezultāts. Bet vienā brīdī viņš izturas kā pieaicināts bundzinieks, pats neapzinoties, cik ļoti dziļi viņš ir radīšanas procesā. Kupčs ir tehniski spējīgs bundzinieks, un tāpēc grupai nav ierobežojumu. Vēl vienā jaunajā dziesmā ‘’Lādētāja kalps’’ ir ļoti ātra daļa. Tā ir liela priekšrocība, ka ieceri par ātro daļu mēs lieki nedomājot varam realizēt, jo visiem tas ir pa spēkam. Kupča lielākais pienesums ‘’SIA Radikal’’ – viņš neierobežo, jo Kupčs var visu! Un tas atkal uzstāda latiņu pārējiem mūziķiem, ja bundziniekam nav ierobežojumu, tad arī tev ir jāspēj turēt līdzi! Arī Alvis ir tehnisks un ātrs solo ģitārists. Tehniska varēšana atver jaunas iespējas. Alvis un Gustavs ļoti veiksmīgi spēj vienoties grūva un kačkas jautājumā. Šobrīd grupai ir stabils sastāvs, visi ir ieinteresēti darboties. Tā ir ļoti laba sajūta, kas dod iespēju tālākai attīstībai!

Dainis priecājas, ka sastāva stabilitāte dod iespēju pievērst lielāku uzmanību citām lietām – pamatīga jubilejas koncerta organizēšanai. Kad jubilejas koncerti Rīgā un Liepājā būs nosvinēti, ‘’SIA Radikal’’ labprāt izpētītu Igaunijas un Lietuvas koncertu dzīvi. Un tad rudenī pastrādātu pie jaunā muzikālā materiāla radīšanas. Gala rezultātu ierakstu formā vēl ir pāragri solīt. Jo ‘’SIA Radikal’’ iesaistīto cilvēku galvenais uzdevums nav mainījies – grupas ietvaros labi pavadīt laiku!

Daini Rijkuri foto iemūžinājis fotomākslinieks Armands Ērglis

Read Full Post »

Gustava Terzena dzīves nozīmīgākā zemestrīce /2

Mēs esam atpakaļ, kopā ar Gustavu Terzenu piecu gadu tālā un ļoti nozīmīgā pagātnē. Piecos gados var nospēlēt vismaz simts koncertus, dzirdēt – divas reizes vairāk. Piecos gados var ierakstīt piecus albumus (labi), bet vienu jau noteikti. Pirms pieciem gadiem Latviju satricināja ziņa, ka 2008.gada 20.jūlijā Rīgā, Skonto Stadionā koncertēs pasaulē ietekmīgākā smagā metāla grupa ‘’Metallica’’. Un sākās gaidīšanas svētki:

Kad Kristaps Kārkliņš no lielo koncertu organizācijas FBI man pačukstēja, kas notiks, mani pārņēma neizsakāma sajūsma. Reiz smejoties biju pateicis: Tajā dienā, kad es klātienē intervēšu Džeismu Hetfīldu, mana radio karjera beigsies. Es būšu sasniedzis apogeju! Nu nevajag tādas lietas runāt, jo tā arī notika.(A.L: Terzens intervēja Džeimsu Hetfīldu 20.07.2008.) Bet pirms tā visa, man, uz radio ēteru zvanīja kāds Dainis. Ētera burzmā dīdžejs mēdz izsijāt informāciju, kas viņam traucē un kas netraucē strādāt, bet tas Dainis zināja, kā sevi pareizi pieteikt.

Šis Dainis ir Dainis Rijkuris, ‘’SIA Radikal’’ viens dibinātājiem un grupas vokālists. Toreiz viņš vēl nebija‘’Metallica’’ komandā, bet cītīgi sekoja viņiem līdzi tūres koncertos klātienē. Lūk, Dainis zvanīja uz radio un atstāstīja, kāds ir bijis konkrētais koncerts. Pamazām tuvojās ‘’Metallica’’ koncerts Rīgā, Skonto stadionā, tāpēc šī informācija bija vēl jo interesantāka. Vienā dziļā ziemas dienā mēs ar Daini satikāmies. Viņš kā ‘’Metallica’’ fanu kluba priekšnieks Latvijā ierosināja par godu koncertiem uztaisīt publisku pasākumu, un jautāja pēc iespējas pasākumam sarunāt radio atbalstu? Vārdu pa vārdam, domu pa domai – kāpēc gan lai fanu kluba priekšnieks un radio dīdžejs neuztaisītu kopēju grupu? Kāpēc lai nenospēlētu pāris ‘’Metallica’’ dziesmas? Tobrīd es pats ģitāru nebiju ilgi rokā turējis…

Kad mēs ar Edgaru Rakovski muzikāli iepazināmies, viņa grupa ‘’Relicseed’’ sevi pieteica ar dziesmu ‘’Bailes’’. Tas bija nopietni – laba skaņa, kārtīgs teksts, attieksme. Izrādās, viņi ar Daini jau iepriekš bija pazīstami. Savukārt basists Gusts (Leimanis) man sen bija teicis, ka kopā ir kaut kas jāuzspēlē. Tā viss izveidojās. Un, protams,  bija jāuzaicina arī brīnumbērns Jēkabs Zemzaris! Tā viss beidzot sākās! Mēs izvēlējāmies šādas ‘’Metallica’’ dziesmas –  ‘’One’’, ‘’Orion’’, ‘’Damage Inc.’’ un viņu koveru (Anti Nowhere League huļigankai) ‘’So what’’. Un iedomājies!? Mēs tās četras dziesmas gandrīz  pusgadu gatavojām!!! Sākumā domājām, ka Dainis spēlēs basu – bet šo ideju mēs ātri atmetām (gardi smejas!). Šis laiks!!!! Man tiešām šķiet, ka tas bija ļoti sen. Bet mēs sagatavojāmies. Un ticiet man, Edgara pacietība bija vērā ņemama, jo daudzas lietas ģitārspēlē man bija jāmācās no jauna. Bet viņš toreiz jau intensīvi spēlēja. Viņam par mums bija daudz labāks muzikālais pamats.

Es atceros arī, ka es pa kluso līdu SHW ierakstu studijā pie Džo spēlēt. Pa kluso protams! – Tik pa kluso, ka visi taisīja vaļā durvis un teica:” Eu, klusāk!!” Ko nozīmē klusāk!? Neko!!!! Tas laiks kurā notika dažādu apstākļu sakritība. Man bija piedzimusi meita, sākās raidījums “Ziemeļu Puse”, dzīve bija rožaina, un viss iespējams! Manam draugam un ģitāristam Jānim Levitam (Remains, Quarks, Rūsa) vajadzēja naudu, turklāt ātri. Tā es dabūju savu pirmo orģinālo Gibson Explorer par ļoti sakarīgu cenu, kuru ar savu parakstu intervijas laikā iesvētīja pats Papa Het (James Hetfield) un divus gadus vēlāk arī Kirka Hammeta. Tas man personīgi piešķir šim stroķim neizmērāmu vērtību!!! Vēlāk no Jāņa Jubalta es dabūju savu iekārotāko ģitāras skaņu pastiprinātāju – Mesa Boogie Dual Rectifier pastiprinātāju, ‘’Prāta Vētrai’’ laikam tā aparāta tesiens izrādījās par ņipru (Gustavs draudzīgi smejas). Pēkšņi tas viss bija iespējams – sarunāt, nopirkt un dabūt. Kā lai nespēlē? Jāspēlē!!!

Grupas ‘’SIA Radikal’’ nosaukuma autors ir Gusts. Sākumā domājā visādus norvēģu vārdus – grhhhg, aghh, sughhjkk, amughh un visādus citus ķeburus. Paši nosmējušies līdz grīdai! Par to ņirdzām kā negudri. Bet nosaukuma kā nav tā nav. 2008.gadā bija grūti izdomāt grupas nosaukumu. Radikal? Radikal! Atkal visi uzreiz ņirdz.

Pēc ‘’Metallica’’ sagaidīšanas pasākuma mums sākās „kandavisms”. Braucām uz Kandavu meža būdā rakstīt mūziku! Tur bija brīvība!!! Vienīgais, kas bija vajadzīgs – elektrība, lai būtu, kur giču pieslēgt. Neviena cilvēka! Tu tikai spēlē. Kandavā atgriezāmies ne vienu vien reizi. Tur mēs mēģinājām, radījām jaunas dziesmas. Kandavā bija forši! Un Gusts vienā vakarā pēc mēģinājuma atsūta šo nosaukumu. Radikal – apskatāmies internetā, cik orģināli!? Vēlāk viņš atsūta – davai, veči, SIA! Uz to brīdi, šķiet, Gusts vienīgais uz savas ādas zināja, ko nozīmē sabiedrība ar ierobežotu atbildību (smejas!). Viņš bija un joprojām ir biznesā! Visi nogārdzāmies! Lai iet – grupu sauksim par ‘’Sia Radikal’’! Pienāca brīdis, kad jau bija pietiekami daudz dziesmu, kad Jānis Boļšaks no ‘’Sanctimony’’ piedāvāja mums braukt līdzi “Death’n’Roll Members” tūrē. Atbilde bija – protams! Kad un cikos?!! Bet kā jūs sauc? Par nosaukumu sākumā čaļi smējās, noteikti smejas arī tagad. Bet nosaukums ir izauklēts, pārtapis logo, tas ir mūsu bērns. Par kuru rūpēties, kuru aizsargāt. Viss!! Punkts!! Visu šo gadu laikā ir skaidrs, ka ‘’SIA Radikal’’ ir un būs. Tas ir svarīgi! Nevienam par to nebūs vairs jokot!

Mēs izdzīvojām arī ļoti sāpīgu momentu, kad grupas gandrīz vairs nebija. Bijām mēs divi ar Daini. Tik un tā – ‘’SIA Radikal’’ turpināja pastāvēt un tas ir īstais spēks. Tas nozīmē, ka grupa ir jau vairāk kā tikai jēdziens. Kas viņā spēlēs? Tas, protams, ir svarīgi, bet jebkurā gadījumā ‘’SIA Radikal’’ ir kļuvis par nemainīgu lielumu. Metāls!!

Bez mūziķa pienākumiem Terzens pilda arī menedžera funkcijas un dara to ļoti veiksmīgi. Kolēģi viņu rakstuto kā diplomātu, kas lieliski novērš konfliktus, un tomēr virza grupu uz priekšu, saglabādams kvalitāti un augstu līmeni. Terzens atzīst, ka vispirms pats pret sevi ir ļoti prasīgs. Runājot par ‘’SIA Radikal’’, viņš ir visa nopietnība.

Man grupu vajag, lai visā šajā trakumā saglabātu veselo saprātu! Lai nepazaudētu zemi zem kājām!Mūzika ir kā terapija! Paprasi Dainim, kāpēc mūzikai ir šādi teksti? Kāpēc dziesmu pildījums ir tik saturisks un vitāls? Kāpēc cilvēki dzied dziesmām līdzi, zina šos vārdus? Tāpēc, ka ‘’SIA Radikal’’ runā viņu valodā. Sāpe ir tā pati!

Dziesmu sagataves es mēdzu iedziedāt telefonā. Tagad man mājās ir savs būcenis ar kombi un ģitāru. Es idejas nekad uz papīra nepierakstu. Man ir pārliecība – ja tās tiks pierakstītas, tās nebūs izaugušas līdz dziesmai. Ja es šīs idejas spēlēju trīs, četrus mēnešu, un tās nāk pie manis atpakaļ, tad ir skadrs, ka taps dziesma. Jaunākās dziesmas ‘’Viens pats’’ ģitāras rifi radās vienā mirklī mēģinājumā. Kā sākām vienā mēģī, tā arī dziesma tika radīta.Viss!

Kāda jēga taisīt divdesmit dziesmas, ja albumā liec tikai desmit? ‘’SIA Radikal’’ gadījumā mums nav nekādu pārpalikumu. Mēs visas idejas esam dziesmās izmantojuši. Atskatoties uz albumu‘’Monokarš’’, tur kompozīcijas bija milzīgas un fatālas. ’Monokarš’’ ir kā mazai mammītei piedzimis milzis. Tik milzīgs, ka gūžiņa neturēja! Albums tika rakstīts četrus gadus! Tā viņš dzīvoja, mūsu pirmais bērns, kuram jāsaņem visi sitieni…

Rakstījām četrus gadus!!! Pirmā radītā dziesma bija ‘’Tas nav tev vienam’’. Otrā ‘’Tavs sapņu kredīts’’, ar kuru Dainis parādīja savas dziesmu tekstu tēmu spējas, par kurām viņš joprojām ir pārliecināts. Trešā dziesma bija ‘’Voldim’’, nākamā ‘’Samelo sev’’ un ‘’Zilā karoga zelts’’. Sākumā bija piecas dziesmas. Tad bija ‘’Monokarš’’. Pēdējais cēliens – ‘’Remdeno asiņu cilts’’ un ‘’Ezītis miglā’’. Dziesma ‘’Alkopilots’’ – tā vispār ir kaut kāda šīze! Un tad albuma klišeja – dziesma ‘’Vēl tur ir ceļš’’. Mums to vajadzēja uztaisīt, jo visiem iekšā dzima balāde! Man, Dainim, Edgaram! Protams, tur ir klišeja klišejas galā, bet mums šo balādi vajadzēja, saproti! Dziesma ir laba – Youtube vislielākais skatījumu skaits!

2012.gada ziemā ‘’SIA Radikal’’ bija starp nominantiem Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas (LMIGB) Labākā Roka albuma un Labākās debijas kategorijā. Šogad 2013.gadā LMIGB  tika pieteikta īpaša kategorija smagajam rokam un metālam – par ko Terzens ir ļoti priecīgs, taču uzsver, ka nevajag no mūzikas taisīt sporta sacensības:

Metāla komūnā biedriskums ir līdz brīdim, kad tiek līdz ego iekšējam aplim. Tad biedriskums pārtop – džeki, paiet malā, es nāku! Paša radīta mūzika ir liela ego izpausme. Tie, kas apgalvo, ka mūziku rada paši sev, melo. Ja tā būtu taisnība, mēs par viņiem nezinātu. Tie, kuri spēlē un vēlas, lai par viņiem zinātu, tie nespēlē paši sev, ticiet man. Tā ir liela sevis izzināšana. Kad tu nedabū kāroto atzinību vai dabū to tik daudz, ka ierakstot sliktu albumu, tava grupa ir neizpratnē, kāpēc saņem kritiku. Pie labā ātri pierod!!!

Labi, pietiek gremdēties nostaļģijā. ‘’SIA Radikal’’ piecgades svinībā klubā ‘’Melnā Piektdiena’’ 30.martā solās būt varenas – tiks veikta skatuves pārbūve, scenārijs tiek atstrādāts, izmantojot hronometru. Bez grupām ‘’Apēdājs’’ un ‘’The Factor’’ būs arī citi viesi. Kluba jumts būs nost! Ja reiz par nākotni – Gustav, kā Tu sevi redzi pēc desmit gadiem?

Baigais jautājums.Meita ies skolā.Meita drīz ies skolā. Nē, meita būs beigusi skolu!?! Pēc desmit gadiem droši vien būšu pārgājis uz blūzu vai džezu. Pēc desmit gadiem?Es pat nezinu, kādā valstī es pēc desmit gadiem dzīvošu. Es nevaru uz šādu jautājumu atbildēt.

Un atkal noslēgumā – par Gustavu Terzenu negribas runāt pagātnes formā un nav vajadzības runāt nāktonē. Gustavs Terzens IR tagad un tūlīt. Bet mūsu pamatīgā saruna manī ir radīja jubilejas satraukumu. Starp citu, leģenda vēsta, ka ‘’SIA Radikal’’ ir dibināta 2008.gada 27.martā – kad vārda dienas svin Gusti un Gustavi. Jā, apsveicam dubultā!

________________________________________________________________________________

Pirmais foto, 2012.gada marts koncerts Fonoklubā ”Sanctimony” EP ”Perfection” tūres ietvaros, foto no Gustava Terzena arhīva

Otrais foto: 2008.gada 19.jūlijs Andrejsala, fotogrāfs Zaiga Kediņa

Trešais foto: ”SIA Radikal” ģērbonis, ideja Gustavs Terzens, izpildījums mākslinieks Armands Ērglis

Read Full Post »

‘’SIA Radikal’’ vēsturiskā gvarde

 ‘’SIA Radikal’’ pastāvēšanas laikā ir mainījies grupas sastāvs. Laika noilgums, kurā piedzīvojumiem un pieredzei iegūt atmiņu formu, ir izturēts. Tāpēc dzimšanas diena ir īstais laiks, lai apjautātos bijušajiem dalībniekiem – kā tu atceries savu laiku ‘’SIA Radikal’’?

Gusts Leimanis (basģitārists): Man laiks ‘’SIA Radikal’’ sastāvā bija jautrs. Visos braucienos histēriski smējāmies līdz pat vēdera sāpēm. Humora mums nekad netrūka! Liels paldies ir jāsaka grupai ‘’Sanctimony’’, kuri ‘’SIA Radikal’’ paņēma līdzi savā tūrē. Tās grupai bija lieliskas ugunskristības, kas prasīja lielu disciplīnu, jo skatuves laiki bija strikti ierobežoti! Mēs spēlējām savas dziesmas un arī vairākus koverus. Lai cik jocīgi tas nebūtu, bet tieši koveru spēlēšana grupai deva iemeslu lielam radošam sprādzienam! To iepriekš nebiju savās mūziķa gaitās piedzīvojis. Grupas ‘’SIA Radikal’’ mūzika ir viegli saprotama, teksts ir latviski, par aktuālām un sociālām tēmām, pietiekami melodiska un liriska, lai uzrunātu plašu auditoriju. Tostarp arī Olgu Rajecku, kas 2009.gada Baltic Beach Party laikā ‘’SIA Radikal’’ koncertā, pie pašas skatuves ārdijās un purināja matus. Šo piecu gadu laikā ‘’SIA Radikal’’ ir rādījuši labu piemēru un piedzīvojuši strauju izaugsmi, spēlējot ar lielu pārliecību. Grupai piemīt liels uz priekšu virzošais spēks un spēja neapstāties pie paveiktā,  kas, manuprāt, paceļ latiņu Latvijas smagajai mūzikai kopumā.

Edgars Rakovskis (ģitārists): ‘’SIA Radikal’’ vienmēr paliks atmiņā kā viens no svarīgākajiem notikumiem manā dzīvē gan muzikālā, gan psiholoģiskā kontekstā. Kopā nospēlētie teju 3 gadi un ierakstītais debijas albums ir labi padarīts darbs ar, manuprāt, paliekošu vērtību, kas raksturo konkrētu posmu grupas karjerā. Radikāļu piektajā dzimšanas dienā novēlu smaidu, prieku un izdošanos!

Jēkabs Zemzaris (bundzinieks): ‘’SIA Radikal’’ mani noalgoja, kad vēl saucās ‘’Terch ’em up’’. Apvienības plānā bija viens grupai ‘’Metallica’’ veltīts koncerts. Nekāda albuma, nekādu citu uzstāšanos. Pirmajā sastāvā bez Daiņa un Gustava bija vēl divi man labi draugi – Gusts Leimanis un Edgars Rakovskis, ar kuriem biju vienlīdz iepriecināts spēlēt. Otrajā koncertā , kad grupai jau bija vārds ‘’SIA Radikal’’, manis vairs nebija – nebiju plānojis un nevarēju atrast laiku vēl 3. grupai. Atslodzes brīžos esmu epizodiski izlīdzējis ‘’SIA Radikal’’ koncertos, mainoties grupas sastāvam – pirmoreiz ap 2009./2010. gadu, otro reizi – 2012.gada vasaras festos un Baltijas tūrītē ar dāņiem ‘’Phonomik’’. Tāpat bijušas divas dziesmu rakstīšanas sesijas viesu mājā Kandavā, kur mēdzām īrēt uz 3-5 dienām, lai baudpilnā norobežotībā sacerētu jaunu mūziku! Brokastis, metāls no rīta līdz vakaram, LTV un vīns pirms gulētiešanas un atkal no jauna! Visas šīs reizes saistās ar prasīgu darbu pie dziesmām līdz koncerta dienai (ar ‘’SIA Radikal’’ bungu partijām var gadīties pamocīties), bet vēlāk – ar labu devu grūva un to milzīgo enerģiju, kas grupas koncertos iemājo uz skatuves. Mūzika ir smaga, bet pamatota, dinamiska un grūvīga – spēlēt ‘’SIA Radikal’’ setlistu ir pat fiziski patīkami! Pēcāk kā oga vienmēr nākusi atslodze ar četriem iedvesmojošiem mūziķiem/cilvēkiem. ‘’SIA Radikal’’ ir mani draugi, un izlīdzēšu vienmēr!

Andrejs Upmacis (bundzinieks): Spēlējot kopā ‘’SIA Radikal’’, es gan kā bundzinieks, gan kā mūziķis iemācījos citu piegājienu mūzikai. Lai arī iepriekš spēlēju teorētiski salīdzinoši radniecīgu mūziku, praktiski atšķirības bija diez gan daudz. Tajā, ko pie bungām daru šobrīd, noteikti var ieraudzīt arī ”SIA Radikal”. Vēl viena lieta, ko noteikti vajadzētu pieminēt ir koncerti – lai arī cik komplicēti citreiz gāja mēģinājumos, koncerti ar viņiem vienmēr ir nonesuši jumtu gan publikai, gan arī man pašam!

Grupā ‘’SIA Radikal’’ ir spēlējuši: Edgars Rakovskis, Gusts Leimanis, Jēkabs Zemzaris, Jānis Narbuts, Andrejs Upmacis, Arturs Mucinieks un Tarass Kuzmenko.

Pirmais foto: 2011.gads ”SIA Radikal” albuma ”Monokarš” prezentācija, fotogrāfs Armands Ērglis

Otrais foto: 2009. gads Fonofest, foto  no grupas arhīva

Trešais foto: 2008.gada 19.jūlijs Andrejsala, fotogrāfe Zaiga Kedinja

Read Full Post »

Gustava Terzena mūziķa profils / 1

Gustavs Terzens – žurnālists, ceļotājs, radio dīdžejs un arī mūziķis smagā metāla grupas ‘’SIA Radikal’’ sastāvā. Daudzšķautņaina radoša individualitāte, par kuru nevar runāt pagātnē un nav vajadzības runāt nākotnē. Terzens ir tagadnē – te, šeit un tūlīt. Tāpēc mūsu saruna ir nedaudz savāda, jo tā ir pagātnes šķetināšana, lai izprastu, kā viens aizveda pie otra, kas kļuva par trešo un tagad veido Terzena mūziķa profilu.

Sāksim ar to, ka Gustavs ir erudītu žurnālistu dēls. Savu interesi par mūziku, pirmo ģitāru mantojis no tēta – melomāna. Un tētis uzpasēja dēla apņēmību mācīties spēlēt. Ģitārspēles apgūšanu Gustavs ir sācis identitātes meklējumu laikā vidusskolā, nu jau tālajos ‘’grunge’’ deviņdesmitajos. Spēlējis trīs grupās: ‘’Dead Souls’’, ‘’ DeadLine’’ un ‘’Grisskin’’. Vēl nozīmīgāku muzikālo skolu ieguvis, darbojoties vienā projektā kopā ar Agnesi un Andri Baroniem. Terzena muzikālajā pieredzē ir arī tekstu autora artava un lielais dziesmu konkurss kopā ar Arni Medni:

Kopā ar Agnesi un Arni Medni, tas bija mans pirmais darbs kopā ar profesionāliem mūziķiem. Es redzēju muzikālo virtuvi – kad ar mūziku var nopelnīt, arī to, kad nevar, kad ir jāspēlē ‘’kotlešu vakari’’,to, kad var spēlēt lielos koncertus, kad savas attieksmes dēļ tu dabū piecus latus, un arī to, kad attieksmes dēļ šo naudu nedabū. Es redzēju, kā to dara Arnis, kuram piemita diplomātiskas spējas, savu attieksmi piebremzēt. Es redzēju, kā to dara Agnese, kura cirta pretī pirmo, kas bija uz mēles. Es no tā visa ļoti mācījos. Mārupē mums bija studija. Tur es varēju spēlēt ģitāru, skatīties, kā Andris Barons komponē. Es visu laiku apgāju mūzikas teorijas mācīšanos. Bija ticība – kas nāk no sevis, tas arī jāspēlē! Nevis notis pa kvadrātiņiem un ‘’miroņi’’ jāatskaņo, saucot tās par interpretācijām.

 Īstā mūzika ir tā, kas pie tevis atnāk dabiskā ceļā. Kad tu kaut ko spēlē obligāti, tas ir kā tunelis. Labs tunelis daudziem, kas sev iegalvo, ka viņi kaut nedaudz ir pietuvojušies tam izpildījumam, ko būtu savā galvā dzirdējis Vāgners. Man šī iedomība patīk! Tie ir ļoti stipri un egocentriski cilvēki, kas ir iedomājušies, ka viņi drīkst un var atskaņot Vāgneru. Šodien tā ir ļoti liela lieta, un es to saku bez ironijas. Ja mēs paskatāmies, kā ir augusi rokmūzikas vēsture – tā ir reālu dzīvju ekspozīcija. Tā nav galmam un karaļnamam paklausīgas mūzikas reģenerācija, sentimentāla atkārtošana. Rokmūzika ir kolektīvi cilvēciskas sāpes rezultāts: vergturība, blūzs, mūzika kļūst elektriskāka, estrāde, rokenrols, Britu Invāzija un tā tās idejas apmuļļājās…

Un tad 2001. gadā iestājas klusums, bet nedaudz vēlāk sāk skanēt radio viļņos. Sākumā 2003.gada aprīlī Radio SWH nedēļas nogalēs. Šī paša gada Jāņos Radio SWH ROCK stacijā ieskanējās pirmā radio DJ balss. Šī balss 7 no rīta bija Gustavs Tezens.

Jaunā 21.gadsimta viducī Radio SWH ROCK bija skola jaunajiem roka klausītājiem (tādiem kā man), iespēja jaunajām smagās mūzikas grupām, muzikāla tikšanās vieta vecajiem roka biedriem un tā tālāk. Viena no visskaļākajām ētera balsīm, savdabīgs megofons bija Gustavs Terzens. Viņa aizrautība, kādā viņš stāstīja par smago mūziku, bija ļoti lipīga. Pats Terzens uzreiz man atgādina par savu kolēģi Egilu Deiču – ar pamatīgo izpratni par smagās mūzikas īpatnību medija saturā :

Tas nav padod ziņu tālāk! Tā ir ļoti īpaša lieta, īpašās publikas dēļ. Es to ātri sapratu, ka ar rokmūziku saistītie kļūdainie izteikumi piedzīvos momentānu atgriezenisko saiti. Tāpēc, ka rokmūzika ir dzīvu, talantīgu un ļoti īpašu cilvēku izpausme. Negribu padarīt rokmūziku labāku par citiem stiliem, bet romūzikai vienmēr pretī ir dzīvā publika. Droši vien džezā arī ir līdzīgi. Arī klasiskajā mūzikā ir savi kanoni. Radio SWH Rock, toreiz divtūkstošo gadu sākumā tas bija kā izslāpušajam ūdens. Bija nepieciešams rokmūzikai kur skanēt. Es, Gustavs Terzens bija kā medijs tam visam pa vidu, kas ziņu padeva tālāk. Arī Artis Dvarionas administratīvi daudz ko nokārtoja. Un vēl citi ētera kolēģi – Dace Volfa, Jānis Romanovskis, Ivars Jansons.

Kas attiecas uz mani – es esmu ar to slims. Es nekad neesmu izjustis to kā darbu. Tāpēc ir bijuši konflikti: Kāpēc tu spēlē ‘’Cannibal Corpse’’ astoņos no rīta?Tāpēc, ka es tā gribēju izdarīt. Jā, es nospēlēju ‘’Cannibal Corpse’’ astoņos no rīta, kas par to? Tas viss bija pēc ‘’Cannibal Corpse’’ koncerta klubā ‘’Salamandra’’, kurā cienījamais vokālists novēlēja – šī dziesma būs visām zālē esošajām lēdijām ‘’Fucked with a Knife’’, drrrrrr. Tas bija tas! Man liekas tik humorīgi un smieklīgi visi ķeburi, bērnišķīgais naturālisms. Viss tas death un black metāls ir tik smieklīgs!!! No vienas puses primitīvi, no otras puses – mīļi. Pandu lācis ar spaikiem, zem kuras slēpjas ievainojama identitāte. Visi tie tēvaiņi, kas sevi iztēlojas par sātana mazdēliem – viena profesionāla žurnālistiska saruna par tēmu “ģimene” vai “tavas attiecības mammu” vai “kā tev nesanāca ar meiteni”, parādīs šo cilvēku pavisam citā gaismā. Viņi visi ir normāli cilvēki.

Zini to stāstu par slīpjakām jeb “kasuhām” – klasisko metālistu jaku? Pēc kodiena katrs aiziet ar svešu jaku mājās, bet dzīvoklī netiek. Jakas visiem vienādas, bet atslēgas kabatā savādākas. Tāpēc jāsatiekas atkal. Un atkal kodiens, un atkal nepareizā jaka mugurā!Atceries, bija mums svētceļojums uz Blomi. Un viena vasara bija īpaši karsta, bet tie nabagi kerzos, ādenēs un mēteļos turēja “masķuhu”! Aaaaaa, viņu cepina 30 grādu saule, bet viņš abas dienas šādi staigā un izstur savu stilu! Respect!

Sarunas gaitā, pieminot Blomes Metalshow Open Air piedzīvojumus, Terzens pēkšņi atceras, ka 2003.gada oktobrī sākās raidījums ‘’Metinātāju kursi’’, kas Radio SWH Rock izskanēja trešdienu vakaros. Desmit gadi! – Gustavs izskatās vienlaikus priecīgs un ļoti izbrīnīts, seko ļoti daudz izsauksmes vārdu. Stāsts tiek turpināts pieminot klausītāju, atpazīstamu ar segvārdu Sirmais Daoss, kura zināšanu pamatīgums uz Gustavu ir atstājis paliekošu iespaidu.

”Metinātāju kursos” es ļoti centos. Klausījos, gāju cauri informācijai. Man tas bija ļoti svarīgi! Emocionālais psiholoģiskais pārdzīvojums, kuru izjutu ”Metinātāju kursos”, bija nesalīdzināmi lielāks kā ikdienas ēterā. Trešdienas un  ” Metinātāju kursi” – tie bija svētki! Un publika, kas priecājās par atskaņoto smago mūziku, tā iedeva papildus svarīgumu! Tā bija liela atbildība! Sirmais Daoss bija viens no zinošākajiem klausītājiem. Tad bija Jānis no grupas ‘’Heresiarh’, ar kuru kopā mēs visu Tolkīna ģinti sapratām. Smagajā mūzikā ir vesela Tolkīnistu saime! Tolkīnam ir visskaistākie, dziļākie un groteskākie tēli pasaules literatūras vēsturē. Nosaukumi –Mirasterith, Cirith Ungol, Orkh, tas viss ir pilnīgs metāls! Man ir jāsaka paldies Latvijas metālmūzikā zināmam un nopietnam cilvēkam, kas mani iepazīstināja un izglītoja doom mūzikā, tas ir Edmunds Vizla no ‘’Frailty’’. Agrāk mums bija cieša komunikācija, tagad ne tik ļoti. Edmunds ir realizējis savu sapni ar ‘’Frailty’’. Šī grupa ir viens no pīlāriem mūsdienu Latvijas smagajā mūzikā. Šie ir tie cilvēki, kas ir auditorijā, kuriem smagā mūzika ir svarīga un kuri piedod tev pirmatnējās kļūdas ‘’bērnu slimības’’ un atbalsta tavu vēlmi darīt!

Terzena balss ir dzīvīga un intonācijām bagāta līdzīgi kā viņa ekspresīvā ķermeņa valoda. Te viņš runā pieklusināti un ātri, vietām ieskanas viegla ironija, negaidīti izsauksmes vārdi un te viņš sirsnīgi smejas. To visu ir patīkami klausīties vien skaņas dēļ. Balss ir viņa instruments, kāpēc viņš nedzied?

Šo jautājumu man ir uzdevuši daudzi. Par sevi kā par dziedātāju nekad neesmu domājis. Es nemāku vienlaicīgi spēlēt un dziedāt. Es to neprotu. Dziesma ar pāris akordiem, to, protams, es varētu, bet ne šo tehnisko mūziku, ko spēlēju ar ‘’SIA Radikal’’. Man nav tādu dotību, un es vienmēr esmu gribējis spēlēt ģitāru.

Mana balss ir cietusi. Strādājot SWH Rock, es paliku pilnīgi bez balss. Bija vajadzīga operācija. Paldies Dinam Sumeragam par to, ka es tagad vispār runāju! Redzi, runāšana ir daudz smagāks pārbaudījums balssaitēm nekā dziedāšana. Pareizi iemācoties dziedāt, tava balss tiek mazāk noslogota, kā ilgi runājot. Četras stundas radio ar iepriekš netrenētu vokālu, tā rezultātā uz balssaitēm uzberžas mezgli. Un vienā brīdī tu pazaudē balsi. Man bija tā, ka vispār skaņa nenāca ārā.Tas bija 2004.gadā, operācija notika Stradiņos, rehabilitācija paredzēja, ka divus mēnešus muti nedrīkst vērt vaļā. Pēc operācijas klusēju, lasīju Žilu Vernu, smaidīju un rakstīju uz lapiņas, ko es gribu.Toreiz Zigmārs Liepiņš to noformēja kā darba traumu. Kad no tavas rīcības ir atkarīga tava profesionālā darbība, tu dari visu tā, kā vajag – pēc tam katru rītu pirms ētera vingroju. Jā, pēc šīs operācijas balss tembrs ir mainījies.

Metot līkločus, mūsu saruna ir nonākusi pie 2008.gada, kurā Gustava dzīvē notiek ļoti būtiskas lietas jeb ’’ dzīves tektonisko plātņu nobīde’’. No šī gada Terzenam viss mainās…

Turpinājums sekos.

Gustavu bildē iemūžinājis fotomākslinieks Armands Ērglis

Read Full Post »

‘’SIA Radikal’’ Matīss Elsbergs: Mēs meklējām savu kopbalsi

Matīss Elsbergs grupai ‘’SIA Radikal’’ pievienojās 2011.gada vasarā, pirmo koncertu nospēlējot Salacgrīvā, alternatīvā pasākuma ‘’Negativus’’ ietvaros. Vīri man bija stāstījuši, ka Matīss ir spēlējis ģitāru grupā ‘’XXX’’, ka ‘’SIA Radikal’’ uzsaukuma iedvesmots, uzsācis spēlēt basģitāru. Abus instrumentus Matīss pārvalda talantīgi.

Mūziķa veikums, solo partija, ir dzirdama arī ‘’7 pieaugušu vīriešu’’ albumā: Es Matīsu zinu kā ļoti labu ģitāristu, konkrētāk – solo ģitāristu. Viņš ar ģitāru rokās ir radošs, tehnisks un ātrs un kas ir galvenais un atšķir viņu – viņš spēj saglabāt melodiju tajā ko viņš spēlē. Es tagad neizplūdīšu par to, cik tas ir sarežģīti – tie, kas saprot, par ko ir runa, sapratīs, hehe! – komentē viens no septiņiem jeb Ģirts Strumpmanis.

Es ar pašu Matīsu pamatīgāk iepazinos šī gada februāra sākumā. Mūsu saruna palīdzēs iegūt ātras atbildes – kas, kā, kur?

Matīss, kā Tu nokļuvi grupā ‘’SIA Radikal’’?

Draugiem.lv pamanīju Gustava saucienus, ka tiek meklēts basists un bunģieris. Tajā brīdī man tieši gribējās paspēlēt smago mūziku mazliet nopietnāk, kā to biju darījis līdz tam – un “SIA Radikal” likās ļoti piemērota grupa. Tā es ātri iemācījos dziesmas un sāku spēlēt. Viss notika ļoti vienkārši.

Un ātri vajadzēja nopirkt basu?

Nē, nē. Man jau sen bija bass. Bieži vienā otrā ierakstā esmu iespēlējis gan ģitāru, gan basu. Tāpēc man bija ‘’dežūrbass’’ – ne pārāk smalks, ne pārāk slikts.

Bet sākotnēji Tu esi solo ģitārists?

Esmu visāds ģitārists – gan solo, gan basa. Ja instrumentam ir stīgas un ladas, es visticamāk ar to tikšu galā. Spēlēju arī kontrabasu.

Kur Tu esi spēlējis pirms ‘’SIA Radikal’’?

Man bija sava metalcore grupa ‘’XXX’’. Mēs spēlējām metalcore brīdī, kad tas vairs nebija modē. Tad bija vēl viens projekts ar vokālisti. Tas bija vairāk ‘’kotlešu variants’’ – maigāka mūzika, radio formāts. Nekas ļoti nopietns. Daudz projektu ir bijis, bet nopietni ir sanācis ar ‘’SIA Radikal’’. Labāk darīt kaut ko vienu un no sirds! Pa grupām mētāties man nepatīk. Kad biju jaunāks, esmu spēlējis vienlaicīgi pat četrās grupās. Bet tas bija pa traku!

Pietiekami daudz mūziķu vienlaicīgi ir darbojušies četrās grupās. Kas motivē šādai rīcībai?

Ir tāds vecums cilvēka dzīvē, kad ir ļoti grūti pateikt nē. Vieni čomi uzaicina, jo tu taču māki! Tu aizej. Otri uzaicina. Tad gribas vēl savu grupu. Jo neviens latviešu mūziķis nevar iztikt bez savas grupas. Vismaz amatieru līmenī ir viena grupa, kurā viņš spēlē ar draugiem, un otra grupa, kurā viņš šiem draugiem ir priekšnieks. Man arī ir bijusi šāda grupa, kurā es mēģināju muzikālo lietu vadīt. Un tad pa vienai un vēl vienai grupai, un skaties, ka katru nedēļas vakaru ir pa mēģinājumam. Vienā brīdī apnīk. Tad kaut kas beidzas.

Un sākas ‘’SIA Radikal’’. Kad uzsākāt jauno dziesmu radīšanu?

Vecākā dziesma radās ne agrāk kā pirms pusgada. Dažādas idejas mēģinājumos maisījās, bet neviena tā īsti neaizķērās. Un tad pa vienam rifam doma sāka raisīties. Mēs visu laiku meklējām savu jauno kopbalsi. Jo es esmu savādāks basists nekā (Jānis) Narbuts, un Alvis Bernāns spēlē citādāk nekā to darīja Arturs (Mucenieks). Kad Arturs aizgāja no grupas, bija vajadzīgs laiks, lai jaunais ģitārists iejustos.

Parasti jauno dziesmu rifus uz mēģinājumiem atnes Gustavs. Mēs tos kopā apspēlējam, bieži vien rifi piedzīvo izmaiņas, citi dzimst mēģinājuma procesā. Ir grūti, bet mums ir demokrātija ar visiem tās mīnusiem. Tā kā dziesmas sanāk labas, pieļauju, ka demokrātija ir pareizā izvēle. Mums bija jāatrod savstarpējās sadarbības dinamika, lai process virzītos uz priekšu.

Kādas tēmas tiks apskatītas dziesmu tekstos?

Šis ir jautājums Dainim. Dziesmu teksti ieraksta laikā vēl tiks slīpēti. Cik skatos, šoreiz dziesmas ir par to, kas notiek cilvēka prātā – tāds kā iekšējais ceļojums. Mazāk būs par ārējo, materiālo – bet vairāk par to, kā mainās cilvēki tev apkārt, mainies tu pats, un kādas ir tās klusās, nevienam nepateiktās iekšējās sajūtas, to visu vērojot.

Kā pirmo no ierakstītajiem jaunumiem ‘’SIA Radikal’’ klausītājiem atskaņoja dziesmu ‘’Viens Pats’’, sekoja otrā – visiem labi zināmā ‘’Karavīri bēdājās’’. Līdz jubilejas koncertam ir palikušas vien 13 dienas, kas sola atklāt jaunus darbus un nedarbus: 30.martā klubā ‘’Melnā piektdiena’’, piedaloties viesiem grupām ‘’The Factor’’ un ‘’Apēdājs’’, grupa ‘’SIA Radikal’’ svinēs piecu gadu jubileju!

Matīsu iemūžinājis fotomākslinieks Armands Ērglis

Jaunās dziesmas klausīties: https://soundcloud.com/sia-radikal

Read Full Post »

Artūrs Kupčs, grupas ‘’SIA Radikal’’ ritma Pikaso

Latvijā labi smagās mūzikas bundzinieki ir ļoti aizņemti. Tomēr Gustavam Terzenam izdevās sarunāt Artūru Kupču. Viņš ‘’SIA Radikal’’ sastāvā debitēja jau 2012.gada pavasarī, bet tā patiešām arī Artūra ugunskristības notiks 30.martā klubā ‘’Melnā Piektdiena’’ – ‘’SIA Radikal’’ piecgades jubilejas ietvaros.

 

Vai Tu esi liels runātājs?                                                                               

Kā lai to pasaka – gan jā, gan nē. Es varu runāt tā, ka nevar muti aizvērt. Varu neko neteikt. Lai citi izsaka savu viedokli. Man nepatīk strīdēties un pierādīt savu taisnību.

Kā Tu kļuvi par bundzinieku?

Bungas es sāku mācīties patiešām netīšām. Mācījos Rīgas Doma kora skolā. Partitūras lasīšanas skolotājs spēlēja bungas, manu klasesbiedru šis instruments ieinteresēja, viņš gāja uz privātstundām. Klasesbiedrs mani paņēma līdzi, es pamēģināju. Iepatikās. Patiesībā gāja no rokas. Tā arī viss sākās! Sekoja pirmā atkarīgā vasara, kurā katru dienu pavadīju skolā. Ar skolotāju biju sarunājis, kad varēšu spēlēt. Bija dienas, kad spēlēju padsmit stundas. Tad bija pirmās grupas, sākot no roka līdz hārdkoram. Lai gan vidusskolā bija jāmācās džezs, es ar šo žanru labos draugos neesmu. Pankroku, jā! Blūzu varu spēlēt, bet ļoti ierobežotā daudzumā. Man nepatīk. Puiši vienu un to pašu spēlē pusstundu! Nekas nemainās! Man paliek garlaicīgi!

Man ir bijis mērķis bungu spēli apgūt profesionāli kādā prestižā augstskolā Anglijā vai Amerikā. Par trim gadiem, ko biju spēlējis 100. vidusskolā, man parādījās citi mērķi. Mūziķu ir tik daudz, tāpēc mūzikā ir jādzīvo katru stundu. Pasaulē mūziķiem ir tik augsts līmenis! Piemēram, Rihards Fedotovs, kurš ir mācījies Dānijā. Madonas ģitāristu sesijā viņš stāstīja: esot baltais eiropietis, viņam esot bijis grūti izsisties, vietējie tik vienkārši nelaižot spēlēt, līdzīgi Krievijā estrādes toni nosaka Pugačova uz skatuves nelaiž citus jaunos dziedātājus. Divus gadus Madonas Ģitāristu sesijas ietvaros man bija izdevība strādāt kopā ar Rihardu, tad arī ieguvu vislielāko pieredzi un motivāciju turpināt spēlēt. Aizbraucot uz sesiju, domāju, ka māku spēlēt. Atgriežoties, sapratu, ka nemāku pilnīgi neko.

Kāpēc Tu to saprati?

Es redzēju cilvēkus, kas nopietni spēlē. Protams, roku, metālu var spēlēt hobija līmenī, bet patiesībā spēlēšana ir ļoti jātrennē. Ņemot vērā, ka man ir jādomā, kā pašam nopelnīt, lai varētu dzīvot. Man nav laika. Ja man būtu turīgi vecāki, tad es varētu veltīt laiku tikai bungu spēlei. Tāpēc man spēlēšana vairāk ir hobija līmenī.

Vai tā Tev ir vilšanās?

Protams, ka vilšanās. Katrai lietai ir savi plusi un mīnusi. Šobrīd lielākā aizraušanās man vairs nav bungas, bet gan elektroniskā mūzika! Mēs ar draugu, Mūzikas Akadēmijā skolotu pianistu, taisām dažādu žanru mūziku, sākot no House, Trap, Dubstep – visu ko jaunu, modernu, savdabīgām skaņām. Mēs varam dienām sēdēt un radīt mūziku. Pasaulē ir populāra hausmūzika, un tā savu popularitāti saglabās. Protams, bijām domājuši, varbūt ar elektronisko mūziku var nopelnīt naudu. Beigās saproti, kāpēc vienu žanru, ja var katru dziesmu savā žanrā? Pagaidām lēnu garu savam priekam radām savu pirmo EP albumu.

Būdams grupas bundzinieks, cik daudz tu piedalies grupas jauno dziesmu radīšanā? Vai Tu uz mēģinājumu nāc ar savām idejām?

Jā, es cenšos to darīt! Man patīk producēšanas lietas. Vienmēr vajag izteikt viedokli, pamēģināt citus variantus – vienu rifu rada basists, otru ģitārists, kopā rodas īstais variants! Vai es piedāvāju dziesmā ielikt breiku, kura dēļ vajadzēs kaut ko izmainīt. Grupa priekšlikumu pieņem, izmēģinām variantu un secinām – patīk vai nē ! Es vienmēr piedāvāšu vēl kādu variantu, ar kuru dziesmu uzlabot. Dažās ‘’SIA Radikal’’ jaunajās dziesmās parādās mana skanējuma līnija, kas grupai iepriekš nebija aktuāla, lauzti ritmi, pankroka ritmi. Tagad tos varēs saklausīt! Forma ir interesantāka! Protams, ‘’Monokarš’’ ir sava koncepcija, bet tagad tas būs spēriens pa pakaļu. Nevaru sagaidīt, kāda attīstība būs nākamajās dziesmās, ko radīsim. Par dziesmu stilistisko ievirzi man ir bail izteikties. Mūsdienās grupas skanējumu veido daudzi stilistiskie elementi. Agrāk grupu varēja piesaistīt vienam konkrētam stilam. Tagad ir jābūt orģinālam, lai cilvēkiem patiktu.

Vai mūzika ir matemātika?

Jā. Atceros, ka Facebook klejoja foto, kur uz milzīgas tāfeles bija uzrakstīts vienādojums, bet apakšā parakstīts – death metal songwriting process. Tā tas ir. Mazas sīkas tehniskas detaļas- tā tomēr ir matemātika. Tomēr ir jārēķina! Nezinu, kā tas ir ģitāristiem, bet man viss ir ciparos un izjūtās. Tos arī spēlēju. Man patīk ģeometriski spēlēt. Esmu komplektu sadalījis ģeometriskās figūrās, tās ir ļoti interesantas kombinācijas, kuras grūti izstāstīt. Piemēram, pa vienu tomu, flortomu un drobeni – trīs pozīcijas, ar kreiso roku – toms, drobene, jacene un šķīvis – četras. Trijstrūris un četrstūris pārklājās. Šādu principu izmantoju ‘’ORĶ’’ – jo trakāk, jo labāk. Spēlējot ritma figūras, nemaz nevar iedomāties, kā attīstīsies skanējums. To nevar izstāstīt, tas ir jāparāda!!!

Artūrs Kupčs ir liels runātājs. Kad sarunas oficiālā daļa ir beigusies, mūsu saruna turpinās. Uzzinu, ka Rīgā ir improvizētas mūzikas skatuves, par kurām oficiāli un skaļi nemaz netiek runāts. Uz vienas no tām Kupčs šīs trešdienas vakarā bija plānojis dīdžejot. Vai viņa plāns izdevās – to pajautā tu pats 30. martā klubā ‘’Melnā Piektdiena’’ durvis tiks vērtas 19, koncerta sākums 20. Nāc laicīgi un sumini Artūtu un visus ‘’SIA Radikal’’ pavisam personīgi! Vairāk informācijas: šeit.

Artūru Kupču iemūžinājis fotomākslinieks Armands Ērglis

Read Full Post »

Iepazīstieties – ‘’SIA Radikal’’ ģitārmāns Alvis Bernāns!

2013.gada 30.marts solās būt pārsteigumiem bagāts. Starp tiem, jaunā ģitārista Alvja Bernāna ugunskristības – tas būs viņa pirmais oficiālais koncerts grupas ‘’SIA Radikal’’ sastāvā. Ģitārists smejas: Man pirmais koncerts būs piecu gadu svinības! Nav ko ķēpāties ar maziem koncetiem. Ja bliež, tad bliež!

 Alvis Bernāns ir ļoti ātrs un tehniski precīzs ģitārists, kā cilvēks – draudzīgs un komunikabls. Tiekamies krogā ‘’Bubamara’’ – vieta, kur satiekas dažādu tautu ietekmes un ir baudāmas dažādas alus šķirnes, bet mums ir iemesls parunāt par Latgali. Mums Latgalē ir daudz cilvēku, kas mājās brūvē alu, arī mana vecamma pati brūvē alu. Latgalē esmu tik daudz mājas alu dzēris, kuri savā starpā nav salīdzināmi. Katram ir sava recepte, bet izejvielas – mājās audzētas. Laukos kaimiņš no kaimiņa dzīvo 20 metru attālumā, bet katram sava brūvēšanas tehnika. Šādu ražīgumu neviens cits Latvijas novads nepārspēs! – stāsta Alvis, kurš regulāri cenšas aizbraukt uz dzimto pusi.

 Alvja dzimtā pilsēta ir Preiļi – Pilsēta ir Latgales ģeogrāfiskais centrs. Rēzekne augšā, apakšā Daugavpils. Mēs esam vidū. Visas lielākās pilsētas ir vienādu kilometru attālumā.Preiļos atrodas klubs ‘’PAKAC’’. Tur ģitārists iepazinās ar ‘’SIA Radikal’’, kuri 2012.gada aprīlī Preiļos spēlēja kopā ar grupu ‘’Sanctimony’’ viņu mazalbuma ‘’Perfection’’ tūres ietvaros. ‘’SIA Radikal’’ Alvis pievienojās 2012.gada vasaras beigās.

Pastāsti par PAKAC!

Tas ir baigais underground. Tur parasti tusē ļoti daudz metālistu no visām apkārtesošām pilsētām. Atmosfēra ir ļoti draudzīga, kā jau pie metālistiem. Un atsaucība ir mežonīga, ņemot vērā kluba mazos apjomus! Klubs atrodas divstāvu mājā. Uz ‘’SIA Radikal’’ koncertu tas bija pārpildīts, netrūka arī mosh. Ļoti enerģisks vakars, varēja just, ka cilvēkiem patīk! PAKAC labprāt spēlē arī ārzemju grupas no Skandināvijas, Kanādas un Grieķijas. Ļoti daudz ārzemju grupu Preiļos ir spēlējušas, pat vairāk nekā vietējo! Klubs ir pateicīgs ar to, ka otrajā stāvā var palikt par nakti. Ja esi no tālienes braucis, neviens tevi nedzīs prom! Pasākums turpinās!

Cik Tev ir ģitāras?

Man ir četras elektriskās ģitāras un viena akustiskā, ar kuru sāku spēlēt. Man ir divas Jackson, divas LTD ģitāras un viens Ibanez, kuru nepieciešams restaurēt. Meklēju labu meistaru, kas varētu to izdarīt. Man ir ļoti vecs Ibanez, kuram piemīt emocionāla vērtība. Šo ģitāru dabūju no sava pirmā ģitāras skolotāja, kurš ļoti agri aizgāja mūžībā. Es esmu ģitārmāns! Ja man būtu daudz naudas, es tikai pirktu un pirktu ģitāras!

Vai Tu viņas visas paspēj izspēlēt? Vai viņas Tev ir skaistumam?

Nav skaistumam. Ar ‘’SIA Radikal’’ man pašlaik ir viena ģitāra, ar otru grupu otra, jo tā ir citā skaņojumā. Pirmais Jackson man ir treniņam un putekļu krāšanai – tā ir švakāka ģitāra, tāpēc mazāk to spēlēju. Ģitāru nav vērts pārdot – tā saistās ar atmiņām, bet tās cena augstākais būtu kādi Ls 80. Tad man ir V formas Jackson, kuru mājās spēlēt ir grūti, jo ģitāra vairāk ir paredzēta koncertiem.

Cik sen Tu jau spēlē?

Gribētos teikt, ka visu mūžību, bet nē – 13 gadus. Ģitāru spēlēju no 12 gadu vecuma, kopš 7.klases. Man ļoti gribējās spēlēt ģitāru, bet mums Preiļos nebija tādas iespējas. Varēja spēlēt klavieres, akordeonu, tikai ne ģitāru. Izdomāju, ka spēlēšu trompeti. Mūzikas vidusskola? Es sapratu, ka it sevišķi Latvijā būs grūti spēlēt mūziku, kas man patīk, un nopelnīt. Tur tā problēma! Ja spēlē šlāgerus, tad tā ir cita lieta! Esmu spēlējis balles, bet tas nav labākais, kas ar mani dzīvē ir noticis.

Kas Tevi iedvesmo radīt mūziku?

Grūti pateikt. Nevarēšu izstāstīt skaistu stāstu kā es apsēžos, paveros rietošā saulē – tā tas nenotiek! Viss notiek spēlējot. Man dziesmu rakstīšana vienatnē nevedas, man idejas rodas sadarbībā ar grupu. Viss notiek mēģinājumos, apspēlējot idejas. Es tās nesauktu par radošām mokām. Vai nu ir, vai nav. Citreiz liekas, ka ir, bet tad paklausies citu ierakstus un saproti, ka nemanot esi nokopējis. Nesanāca, tā gadās! Varbūtība kaut ko ģeniālu izdomāt, ar katru gadu kļūst arvien mazāka. Arī tad, kad man jāieraksta ģitāras solo, es uz mēģinājuma ieraksta pamata spēlēju tik ilgi, kamēr esmu apmierināts. Es spēlēju un spēlēju, jo negribas sāk nodarboties ar matemātiku, rēķināt labākās kombinācijas. No izrēķināta solo tikai sintētisks mēsls sanāktu.

Alvi ‘’SIA Radikal’’ ieteica ģitārists Arturs Mucenieks. Alvi Bernānu, grupas ‘’Green Novice’’ solo ģitāristu, zināju no Latvijas Universitātes jauno grupu konkursa, kas notika Vērmanes dārzā ļoti sen atpakaļ. Meklējot ģitāristu ‘’SIA Radikal’’, par Alvi iedomājos kā pirmo. Pēc dažām tikšanās reizēm, kurās atrādīju grupas ģitāras rifus, viņš ar lielu entuziasmu tos apguva. Bez bažām zināju, ka pārējie grupas dalībnieki spēs ar viņu saspēlēties un viņš ātri iejutīsies grupā, neradot sarežģījumus ar ģitārista maiņu. Jo Alvim ir līdzīga muzikālā gaume un ietekmes, kā arī liela muzikālā pieredze. Manuprāt, Alvis spēs lieliski izdaiļot ‘’SIA Radikal’’ otro albumu ar skaistām un ātrām solo partijām, kurā būs klasiskā roka pentatonika, gan mūsdienīgākā stilā ieturētās ātras un niknas pasāžas – prognozē Arturs Mucenieks.

Vai viņš Tevi saintriģēja? Labi! Grupa ‘’SIA Radikal’’ savu piecgadi svinēs 30.martā klubā ‘’Melnā Piektdiena’’. Nākam uz 19, sākums 20:00. Biļetes cena Ls 3. Vairāk informācijas: šeit.

Alvi iemūžinājis fotomākslinieks Armands Ērglis

 

Read Full Post »

Nedaudz par Mistisko Mēmo jeb Gintu Lundbergu

Vēl nepilna nedēļa, kad Latvijas Mūzikas ierakstu Gada Balvā tiks slavēti 2011. gada labākie albumi. Manuprāt, šis pasākums ir triumfa stunda skaņu operatoriem. Bet viņi kā labie gariņi, paveic savu darbu un nemanot pazūd darīt nākamo, tādejādi paliekot ārpus prožektoru gaismām.
Viens no viņiem ir skaņu operators Gints Lundbergs jeb Mēmais. Tāds mistisks personāžs.- skaņotāju nodēvēja kāds Muzikālo piezīmju lasītājs. Ļoti niecīga ir informācija, kas par Mēmo ir atrodama internetā. Par viņu runā ierakstītie albumi kā Skyforger „Kurbads”, kas LMIGB 2010 tika prēmēts kategorijā Labākā Rock albuma kategorijā.
Ņemot vērā manu atrašanos Vācijā, mūsu saruna notika skype čatā, kas nav piemērotākā vide padziļināta profila atklāšanai. Tāpēc mums sanāca digitāla iepazīšanās ar ekspresjautājumiem, LMIGB ceremoniju gaidot. Bet Mēmais joprojām ir saglabājis savu mistiskumu.

Vai var apgalvot, ka Tu piederi pie tiem cilvēkiem, kuriem hobijs ir arī darbs?
Nu jā, tā laikam ir.

Kāpēc Tevi dēvē par Mēmo? Tur noteikti ir kāds interesants stāsts!

Tas vairāk tāpēc, ka man tā nepatīk daudz runāt pa tukšo, tā teikt “muldēt”, ja ir ko teikt, tad saku, ja nav ko teikt, tad labāk paklusēju. Nekāda īpaša stāsta tur nav, vienkārši citi ir pamanījuši, ka es neesmu tāds daudz runātājs, tāpēc arī – mēmais.

Mazs precizējošs jautājums, kāda ir atšķirība starp skaņu inženieri un skaņu operatoru. Domāju, ka ne vien es, bet arī citi, kas ar apskaņošanu ikdienā nemēdz saskarties, mēdz šos terminus jaukt.
Būtībā – inženieris vairāk tā kā ņemas ar vadiem un visu saslēdz, operators tā kā vairāk groza pogas. Bet vairākumā gadījumu viens cilvēks apvieno sevī abus. Varbūt ir vēl kāds precīzāks formulējums šiem terminiem, bet es to saprotu tā.

Tātad tu esi gan inženieris, gan operators vienā personā?
Jā.

Kā Tu domā, vai skaņu vīra darbs tiek pienācīgi novērtēts?
Tā jau tas ir. Parasti jau vienmēr skaņotāji ir tie “sliktie”. Ja koncertā ir slikta aparatūra vai, piemēram, grupa slikti nospēlē, tad vienmēr vainīgs ir skaņotājs, bet, ja tieši otrādi – viss noskan perfekti, tad atkal, visi slavē grupu, un skaņotāju neviens pat nepamana. Ar to jau esmu samierinājies, tā tas vienmēr būs… Gadās jau arī, kad kāds to novērtē, bet tas ir ļoti reti.

Šogad ir nominēti divi Tevis ierakstīti albumu. Protams, bērnus jau nedala mīļāks un nemīļāks, bet raksturot jau var. Ko tu vari pastāstīt par „Monkaršs” un „Bolts susātivs” ?
Nu vispār, runājot par „Bolto susativu”, tur mans nopelns ir pavisam niecīgs, es tikai palīdzēju Ingaram ierakstīt ģitāras, viņš gribēja tādu niknāku skaņu, un tādu viņš arī dabūja. Viss pārējais ir ierakstīts un samiksēts citā studijā. „Monokaru” gan, es pilnībā ierakstīju un miksēju. Tas bija pirmais ieraksts jaunā, man neierastā vietā ar citu, bet labāku aparatūru, tāpēc kopumā tas sanāca vairāk tāds kā eksperiments. Bet, džeki zināja, ko viņi grib un es arī maksimāli centos palīdzēt to sasniegt un rezultāts sanāca apmierinošs, varētu pat teikt tīri labs. Vispār, es pamanīju, ka ir nominēts vēl viens albums, bet tas nav roka kategorijā, tāpēc, tas laikam neinteresēs…

Kurš tad?
Tas ir pop kategorijā – Meldra, bet tur mans “ieguldījums” ir mazliet vairāk nekā „Bolto susativu”.

Vai tu apmeklēsi LMIGB?
Pagaidām tāda plāna nav, vispār līdz šim ir sanācis tikai pāris reizes apmeklēt, bet tā teikt, tikai darba darīšanās. Skaņojot grupu

Zinu, ka skaņu operatori ar savu trenēto ausi bieži vien pirmie mēdz sadzirdēt jaunu talantu. Kas ir tavs pēdējais lielais atklājums?
Tā uzreiz, uz sitiena, nekas nenāk prātā… Tad jāpadomā tā kārtīgāk un jāmēģina atcerēties. Ā, atcerējos, man patika Jēkaba dziedāšana jaunā kluba (domāts Ziggy) atklāšanas koncertā. Nu, bet tas jau vairs nav nekāds “jaunais talants”, viņš jau drīz būs pie “veterāniem”.

Nobeigumā es varētu palūgt izstāstīt kādu joku no ierakstu studijas ikdienas
Joku? No ierakstu studijas?

Jā!
Kāpēc uz beigām tik sarežģīti jautājumi?

Kādam pārpratumam ir jābūt! Labi, varbūt ir kāda tradīcija, piemēram, pēc pabeigta ieraksta tiek iegravēts tā vārds durvju stenderē?
Nē, viss nemaz nav tik jautri, kā iedomājies… Jā, ir tāda tradīcija, tikai viss ir daudz vienkāršāk. Kad albuma ieraksts pabeigts, tas tiek iegravēts nevis stenderē, bet iededzināts diskā un nosūtīts uz rūpnīcu. Tālākais tad jau ir klausītāju ziņā… Ja kādam rezultāts patīk, tātad darbs nav bijis veltīgs.

Foto: Festivālā Brutal Assault 2011

Read Full Post »

Sia Radikal vasaras festivālos

Sākot ar šopiektdienu, 8.jūliju, smagās mūzikas vienība Sia Radikal uzsāk debijas albuma “Monokarš” atbalsta tūri sešos vasaras festivālos.

Jau šopiektdien grupa sniegs speciāli sagatavotu programmu savai debijai festivālā “Saldus Saule”, kur skatuve tiks dalīta ar somu teatrālā komēdijroka grandiem “Lordi” un pašmāju lielākajiem smagās mūzikas grandiem Skyforger! “Tas ir gods un atbildība reizē! Pirmkārt “Saldus Saule” nav tikai festivāls…šis pasākums uzliek atbildību pret šejienes roka saknēm. Labi, ka Felikss turpina sava tēva kolosālo tradīciju, otrkārt dalīt skatuvi ar Skyforger mūsu grupai allaž ir gods..!. tā grupas ritma ģitārists Gustavs Terzens par pirmo festivālu koncertu.

Jau nākamajā dienā grupa ceļos uz Vidzemi, kur uzstāsies Uplandos jau par tradīciju kļuvušajā festivālā FonoFest. Sia Radikal uzstāsies uz “Radio101 skatuves”, plkst 18:00.

Tālāk sekos koncerti 16.jūlijā, Salacgrīvā festivālā “Negativus”

23.jūlijā, Liepājā, festivālā “Summersound” (rock stage)

29.jūlijā, Vecumniekos, festivālā “Pīlādzis”

30.jūlijā, mežonīgās Cieceres krastos festivālā “Zvērā

Jau augustā grupa dosies ārpus Latvijas, lai koptūrē ar kādu dāņu kolektīvu piedārdinātu Baltiju. Inforācija par pirmo Sia Radikal ārzemju tūri sekos jūlija beigās.

Sia Radikal savu debijas plati laida klājā šī gada aprīlī, kam sekoja divi prezentācijas koncerti. No jūnija grupa sniedz koncertus visā Latvijā sava debijas albuma atbalstam.

Read Full Post »

SIA Radikal albuma prezentācija

Lielākie fani, vienkārši draugi, kolēģi un citi labi pazīstami cilvēki – viņi visi bija sastopami vienkopus 22.aprīļa naktī Nabaklab notiekošajā „ SIA Radikal”  albuma „ Monokarš” prezentācijā.

 „SIA Radikal” oficiāli pastāv no 2008.gada 27.marta – nu jau pilnus trīs gadus. Laikam pirmo reizi visskaļāk  kopējās muzikālās izpausmēs šie vīri vienojās 2008.gada 19.jūlijā Andrejsalā grupas „Metallica”  iesildošajā pasākumā dienu pirms megazvaigžņu uzstāšanās Skonto stadionā.  Oficiāli nostiprinot nosaukumu un savu repertuāru, „SIA Radikal” 2009.gadā tricināja visu Latvijas festivālu skatuves, šķiet, nespēlējot vienīgi „ Positivus”. Pieņemu, grupai visneierastākais no visiem koncertiem bija „ Baltic Beach Party”, bet visgaidītākais turpat Liepājā – „ Fontaine Festival” , kas par grupas zvaigžņu mirkli kļuva nākamajā 2010.gadā, kad „ SIA Radikal” spēlēja pārpildītā „Fontaine palace”. Šo triju gadu laikā ir notikušas izmaiņas sastāvā –  bundzinieku Jēkabu Zemzari un basģitāristu Gustu Leimani ir nomainījuši Andrejs Upacis un Jānis Narbuts. Tāds būtu īsais ekskurss manis novērotajā „ SIA Radikal” pastāvēšanas vēsturē.

Bet 22.aprīļa naktī „ SIA Radikal”  nospēlēja pusotru stundu ilgu, enerģisku koncertu. Vispirms ļaujot klausītājiem iesildīties, grupa tos pamazām sakūdija uz niknu moshpit – rinķa danci, kurā bija iespējams pārbaudīt savu līdzsvara sajūtu. Kad divas reizes precīzi tiku uzgrūsta gaismotāja pultij, drošības labā atkāpos drošākā attālumā. „ SIA Radikal” metāls ir ritmiskas precizitātes mijiedarbība ar trauslu melodiju.  Tā asā stakato lipīgumu  labi var sajust dziesmā „ Samelo sev”.  Garākas elpas ievilkšanai, repertuārā ir arī liriska atslodze, dziesma „ Tur vēl ir ceļš” . Noslēgumā, par prieku sev un klausītājiem grupa uz skatuves aicināja „ Sanctimony” solistu Jāni Boļšaku, lai kopā izpildītu dziesmu „ Voldim”.  

Programmā bija iekļauta arī nodeva dižgariem – „ Battery” un „So what” kaverversijas.  „ SIA Radikal” un „ Metallica”  salīdzinājums šajā vakarā tika daudz skandināts, gan no mutes mutē, gan deju zālē albuma „ Master of Puppets” dziesmu veidolā. Pieņemu, ka šī paralēļu vilkšana turpināsies, pavisam vienkārša iemesla dēļ – runājot par smago metālu, neskaitāmiem klausītājiem ir pirmā asociācija būs „Metallica”. Dažādībai der pārlaist skatienu pāri JRTeātra repertuāram – ieraudzīsiet afišu izrādei „ Smagais metāls” – re, tas ir atrodams it visur!  Atslēgas vārdu ķēde ir pietiekami gara, šķiet tas mani šajā mūzikas žanrā visvairāk fascinē. „ SIA Radikal”  savu iedvesmu ir atraduši sociālpolitiskās eksistenciālās norisēs. Vai mākslai ir jākalpo kā ideālam patvērumam no netīkamās realitātes? Šoreiz – nē. Nav mistiska ļaunuma vai neaizsniedzamās brīvības tāles vai ilgu puķes – problēmas tiek sauktas realitāti atspoguļojošos vārdos. Sulīgos epitetos. Patīk vai nepatīk – smagajam metālam derēs abi viedokļi, jo vienaldzības nebūs!

 

Foto: Rūta Ķiploka

Read Full Post »