Skyforger “Senprūsija” prezentācijas koncerts

Foto: Vladislavs Punculs.

Piektdien, 15. maijā Sapņu fabrikā ar grandiozu koncertu jaunākā albuma “Senprūsija” iznākšanu atzīmēja folkmetāla grupa “Skyforger”. Klausītājiem albums bija pieejams jau aprīlī, kad “Skyforger” uzsāka savu Eiropas koncertu tūri.

Albuma prezentācijas koncerts,  tiek uzsākts ar albuma tituldziesmu “Senprūsija”. Tās laikā skatuve liesmo pirotehnikas ugunīs, šādi jau pirmajās minūtēs iesaistot klātesošos koncerta plūdumā. Kā nākamo Pēteris piesaka “Sudāvu jātnieki”, kam seko “Tagad vai Nekad”, “Herkus Monte”. Interesanti un vērtīgi – Pēteris piesaka katru koncerta dziesmu, kodolīgi izstāstot, kāpēc tas ir nozīmīgi. Dziesma “Melnās Buras” vēsta par postošu mēra epidēmiju, bet “Rituāls” ir instrumentāls skaņdarbs. Dziesmā “Zem Lietuvas karogiem” grupai uz skatuves pievienojās lietuviešu vīru folkloras ansamblis. Arī Lietuvā “Skyforger” tiek mīlēti tikpat ļoti kā mūsu zemē.

Koncerts notiek trijos plānos – pirmajā novietoti trīs mikrofoni. Otrajā atvēlēta vieta bundziniekam, bet trešajā atrodas vēl viens mikrofons. Pašā augšā tiek projicēts “Skyforger” logo, skatuvi grandiozu padara arī apgaismojums. Vīri nenogurstoši maina savas skatuves pozīcijas, šādi pastiprinot koncerta dinamiskumu. “Skyforger” pierāda, ka var iztikt bez kaitinošajiem uzsaucieniem publikai – vai jūs tur esat? Pietiek vien Alvim pacelt roku, un klausītāju masa ar savu atbildi arī nevilcinās.

Ģitārists Alvis Bernāns ( spēlējis “SIA Radikal”, ir grupas “Green Novice” līderis) “Skyforger” sastāvam pievienojās pagājušajā gadā, nomainot ģitāristu Egonu Kronbergu, kura ģitāras partijas vēl ir dzirdamas “Senprūsijas” albumā. Abi ģitāristi nav salīdzināmi, katram ir savs spēks. Egonam ir stilistiski daudzveidīgāka muzikālā pieeja un jau iekrāta lielāka muzikālā pieredze, bet Alvim – apbrīnojama tehniskā precizitāte un ātrums, kā arī milzīga enerģija publikas uzkurināšanā. .

“Skyforger” stāstnieku prasmju dēļ grupu ciena un klausās arī ar metālmūziku nesaistīti cilvēki. Un mūzika šajā gadījumā ir stāsta izpausmes veids, kā rūpīgam izpētes darbam izskanēt tautās. Vēlāk to ikkatrs var acīm vai balsī pārlasīt.  Un “Skyforger” stāsts var nodārdēt skaļi, tas var tikt izspēlēts akustiski, šādi kļūstot par 2014. gada festivāla “Laba Daba” vienu no visskaistākajiem koncertiem. Šogad, starp citu, grupa svin 20 gadu pastāvēšanas jubileju.

Dziesmu saraksts:

1. Senprūsija
2. Sudāvu jātnieki
3. Tagad vai nekad
4. Herkus Monte
5. Rāmava
6. Lepnums un Spīts
7. Divi brāļi
8. Melnās buras
9. Nekas nav aizmirsts
10. Rituāls
11. Zem Lietuvas karogiem
12. Kauja pie Saules
13. Tīreļu purvā
14. Akmenī iekaltas zīmes
15. Tumsā un salā
16. Melnais jātnieks
17. Kad Ūsiņš jāj
18. Migla, migla, rasa, rasa.

Foto: Vladislavs Punculs.

Read Full Post »

Ātrie jautājumi ‘Skyforger’ Pēterim

Nepilnu stundu pirms ‘Skyforger’ koncerta festivālā ‘Zvērā’, uz easyget vasarīgi ātrajiem jautājumiem atbildēja grupas solists, ģitārists Pēteris Kvetkovskis. Šajā nedēļas nogalē ‘Skyforger’ būs dzirdami Liepājā, Fontaine Festival.

Kad tev labāk patīk spēlēt – ziemā vai vasarā?

Vasarā, jo tad var ārā spēlēt, biežāk uz lielas skatuves.

 Vai vari pastāstīt par 2012.gada vasaras festivālu spilgtākajiem iespaidiem?

Gada pirmos festivālus es jau neatceros. Nupat bijām Čehijā un Polijā. Bet visu pārspēj Positivus iespaidi! To mēs nebijām gaidījuši! Iepriekš domāju, ka tur neviens mūs neklausīsies,  galu galā viss tur bija pilns līdz pašai malai. Tas mums bija pārsteigums.

Kādas ir tavas sajūtas par festivālu ‘Zvērā’ ?

Festivāls man asociējās ar panku pasākumu. Piemēram, ierasti  spēlējām festivālos, kuros līdz pēdējam sīkumam viss ir noorganizēts, tad šeit organizācija ir kā pie pankiem. Bet tas ne sliktā nozīmē.

Vai panku publika ir vieglāk iekustināma?

Panku publika kustās pati no sevis.

Kas ‘Skyforger’ koncertos gaidītākā dziesma?

Grūti pateikt, droši vien vecie hīti, kas jau atmiņā ir iesēdušies, tā pati ‘Migla, migla, rasa, rasa’.

Vai šo dziesmu negribas likt uz kādu laiku mierā?

Nē, nē. Brīžiem liekas, ka tā tiek par daudz spēlēta, varbūt gribās ko citu, bet tad tu saproti, ka koncertos cilvēki grib dzirdēt jau iemīļotas dziesmas, nevis sēdēt, klausīties un iedziļināties jaunajās – tāda ir festivāla būtība.

Pastāsti par visgarāko un visīsāko ‘Skyforger’ koncertu!

Garākais noteikti bija albuma ‘Kurbads’ prezentācija Sapņu fabrikā, kur mēs spēlējām gandrīz trīs stundas. Tas bija ļoti garš koncerts. Īsākie ir bijuši daudzi, vairāk klubos. Senos laikos vispār varēja koncertu apraut. Mēs krāmējāmies, taisāmies un mums tiek pateikts, ka jābeidz, jo ir atbraukusi policija, viss tiks aizvērts ciet, un ir jābrauc mājās. Tas nu bija pavisam īss. Bet citādāk – 30 minūtes Holandē, jo pēc mums visādi ‘bosi’ spēlēja. Mums bija jāspēlē pirmajiem, 30 minūtes. Nu, labi, nospēlējām arī! Kā ir, tā ir!

Vai šobrīd ‘Skyforger’ top jauns muzikālais materiāls?

Top, top, sāk jau uz beigām iet! Jau gandrīz astoņas dziesmas ir gatavas. Darba process tuvojas nobeigumam – jāraksta teksti un varbūt vēl viena vai divas dziesmas, un nākamajā gadā varētu būt albums gatavs.

Nākamā gada sākumā vai vidū?

Es ļoti ceru, ka sākumā.

Vai ‘Skyforger’ viegli vadās pēc plāna, piemēram, tā paša albuma sagatavošanas laika grafikā?

Nē, mēs nekad neplānojam. Nekad nevar zināt, kaut kas notiek un mainās. Kā notiek, tā notiek! Vienkārši jāplūst pa straumi!

Ar ko īpašs ‘Skyforger’ ir Fontaine Festival?

Pirmkārt, ar savu vietu un atmosfēru. Labi, ka Liepājā ir Fontaine Festival, jo agrāk tur nekas nenotika. Es atceros senajos gados mēs tur tikai vienu reizi piecos gados bijām spēlējuši. Un tad tur bija ļoti maz klausītāju, un tie paši nesaprata, ko mēs uz skatuves darām.

Vai festivālos izdodas dzirdēt savus kolēģus? Varbūt ir kāds atklājums?

Godīgi sakot, man festivālos neko nesanāk dzirdēt. Atbraucu – gatavojos – nospēlēju un atpūšos. Pēdējā laikā ir iepatikusies grupa ‘Rebel Riot’, ar kuriem pat esam sadraudzējušies.

Kāds skaņu celiņš ir dzirdams ‘Skyforger’ tūres busiņā, piemēram, atpakaļceļā no Čehijas un Latviju?

Skan viss kaut kas. Bieži Andim līdzi ir dažādas mūzikas diski, skan heavy metal vai vienkārši radio. Kad esam no visa noguruši, radio ir vislabākā izvēle.

Vai ‘Skyforger’  ir festivāls, kurā aizvien gribas atgriezties?

Mums ļoti patīk spēlēt bijušajās Padomju valstīs kā Čehija, Sovākija, Slovēnija, jo tur parasti ir silta atmosfēra. Visvairāk esam spēlējuši Vācijā, kur arī tiekam sirsnīgi uzņemti, bet īpašu festivālu es tagad nevaru izcelt. Lai gan, pagājušajā gadā bijām Francijā ‘Hellfest’, tur es labprāt atgrieztos.

Kāda ir dīvainākā vieta, kur ‘Skyforger’ jebkad ir uzstājušies?

Dīvainākā vieta bija Somijā. Braucām Laplandes virzienā, līdz sasniedzām karuseļu parku. Nesapratām, kāpēc mēs vispār šajā parkā braucam iekšā. Apkārt staigā cilvēki ar bērniem, bet karuseļu parka vidū zāle, kurā spēlē grupas. Mazā karuseļu ciematiņā spēlē metāla grupas! Klausītāju bija pietiekami daudz, tie gan nebija cilvēki no karuseļiem.

Šogad spēlējāt Zviedrija lielākajā ‘Sweden Rock Festival’ festivālā. Varbūt tev ir kādas spilgtas atmiņas par šo piedzīvojumu?

Festivālā piedalījās daudz roka ‘monstru’ – ‘King Diamond’, ‘Twisted Sister’, ‘Motorhead’, ‘Mötley Crüe’  un citas milzīgās grupas, un mēs pa vidu. Festivāla biļete maksāja 200 eiro, alus 6 eiro. Zviedri to gan jau var atļauties, jo festivāls bija ļoti apmeklēts. Paliekošs iespaids, ka tāda maza banda no Latvijas var spēlēt uz vienas skatuves ar šādiem ‘monstriem’!

Varbūt kādu sanāca satikt?

Nē, protams, ka ne. Kad festivālā piedalās šāda lieluma ‘boss’, viņam ir savs nodalījums un pie viņa nepielaiž. Pastāv tāda atšķirtība, it kā viss metāls ir underground, tomēr vienā brīdī visi kļūst lieli un svarīgi. Arī ‘Hellfest’ apsargu rinda norobežoja mazāk svarīgas grupas no lielajām. Personīgi man tas nepatīk. Salīdzinājumā ar popzvaigžņu, tās pašas Madonnas slavu, metāls ir underground, tomēr arī šeit ir superzvaigznes. Piemēram, tajā pašā Zviedrijā bija nodalīta speciāla zona, kur zvaigznēm bija iespēja plunčāties burbuļvannā. Man kļuva kauns, kas tie par metālistiem – ‘popsinieki’ ar apsargiem!

Read Full Post »

LOVE IN HELL AT FONTAINE FESTIVAL 2010

Fontaine Festival nedēļas nogale jau trešo gadu man ir rezervēta jau vasaras sākumā. Festivāls ir pamatots iemesls, lai atrastos Liepājā, uz kuru, diemžēl tik bieži nesanāk aizbraukt. Love in Hell – bija šī gada festivāla devīze. Nu dien, šādā elles karstumā vienīgais prātīgais darbs ir  nomest drēbes, lai mīlētos. Karstums saglabājās arī 13., 14 un, protams, 15 VIII, kad ostmalas promenādi piepildīja Fontaine Festival apmeklētājiem. Lielo interesi veicināja lētā ieejas biļete –  abas festivāla dienas maksāja 5 Ls.  Sava loma bija lieliskajiem laika apstākļiem, kā arī faktam, ka arī nepērkot biļeti varēja labi izklaidēties, piemēram, sēžot uz soliņa pretī klubam Fontaine Palace.  Manuprāt, pēc piedzīvotās ugunsnelaimes kluba leģenda ir kļuvusi vēl spēcīgāka, uz Liepāju atvedot jaunus ziņkārīgos, kā arī uzticamos rīdziniekus. Runājot par rīdziniekiem, zinu vairākus cilvēkus, kas ir izteikuši vēlmi vecumdienās kļūt par liepājniekiem. Vēl viņi ir jauni un sprigani, tāpēc Fontaine ir to vasaras mājas vismaz vienā vasaras nedēļas nogalē. Gribas pieņemt, ka esot Fontaine, laiks un notikumi ir pakārtoti mākslinieku nedaudz haotiskajam dzīvesveidam. Līdz ar to neizbrīnija faks, ka festivāla programmā ir notikušas izmaiņas, kas radīja orientēšanās  problēmas un neziņu – kad, kur, kas spēlēs?!? Taču tāda ir  festivālu ikdiena – vienmēr kādu tu nedzirdēsi. Aktīvākā koncetu darbība norisinājās klubā  un laukā esošās Gipsy Camp lielās skatuves. Fire Bārā cilvēki varēja patverties no burzmas, taču Prison Bārā vērot go-go meiteņu priekšnesumus.

Saulriets nemazināja klubā valdošo karstumu, ko pirmie dabūja izbaudīt kaimiņu lietuviešu „AC/DC Tribute” grupa. Viņi jau desmit gadus spēlē leģendu dziesmas un iejūtas viņu ādā.  „Viņi bija tik labi! Es uz Varšavu netiku, vismaz  tagad kaut kas!” – priecīgi atzinās mans Liepājas kolēģis.  Austrāliešu  dziesmas uzkurbulēja publiku tālākajam piektdienas vakaram. Arī grupa „Tā Tā Tā”, kas pēc 23 spēlēja uz āra skatuves, savus klausītājus uzrunāja. Šīs grupas veiksmes atslēga ir labi zināmie radio singli,  pašu mūziķu personības, kas klausītājiem ir labi  pazīstamas, un profesionalitāte. Nākamie skatuvi ieņēma „The Capital Beats” – regeja grupa astoņu vīru sastāvā, kuriem bija pievienojušās divas dejojošas meitenes. Somi izpilda seksuālu, uz dāmu auditoriju orientētu regeju, kas savu mērķi sasniedza arī  Liepājā. Šādu koncertu būtu jāprotas izmantot stiprajam dzimumam. Mūziķi meitenes ir uzkarēšuši, līdz ar to viņas ir daudz vēlīgākas. „ I just want to see you naked” – dziedāja solists, pēc tam saņemot skūpstu pārmaiņus no abām dejojošajām meitenēm. Tikmēr man blakussēdošais Uldis savu skatienu bija nofokusējis uz jauniņas blondīnes mazo, rozā šortos ietērpto un regeja ritmos trīcošo dupsīti. Viņš neizturēja un meitenei pieskārās. Viņa smaidīja. Viņš uzsāka sarunu. Somu mūziķi (arī citās  reizēs) ir liels pašmāju meiteņu magnēts, itāļu post pankroka grupai „Red Car Burns” šādi neveicās. Viņiem bija jāspēlē mazai grupiņai interesentu, kuru vairākums bija stiprā dzimuma.

Par manu piektdienas nakts pārsteigumu ir atbildīgs Alis P, kurš „Fire Bar” uzstājās kopā ar grupu „Mona De Bo” – šādā sastāvā Gundara dziesmas, izpildītas uz elektriskām,  radudošām ģitārām, kas tika pakļautas mirkļa iedvesmas improvizācijas iegribām,  kļuva daudz roķīgākas un ekspresīvākas. Alis P ir unikāls ar to, ka pierāda – blūzs tomēr var skanēt arī latviešu valodā. Piemēram, dziesma „Tapešu iela”.  Fontaine Palace karstās skatuves spēlēja grupa „Nasty Smile”. Šī koncerta vienojošais ietērps bija apakšbikses, kas šoreiz bija ar jūtamu pamatojumu, jo temperatūra pieņēmās karstumā. Par pēkšņo spērienu nebija atbildīgs bundzinieks, bet gan izlāde virs Liepājas debesīm, kuru pavadīja spēcīgs lietus gāziens. Ienākošie cilvēki paziņoja, ka ārā ūdens esot līdz ceļiem. Tik tiešām, kluba namdurvju priekšā bija izveidojusies milzīga peļķe, un tās šķērsošana sausām kājām nebija iespējama. Šī slapjā nejēdzība notika laikā, kad uz skatuves bija jākāpj Luijam Fonteinam.  Piektdienas programmu noslēdza „Golden Shower” industriālais priekšnesums. Apdullinošie elektronikas bīti un mūziķu spēles ar naglām un āķiem, man lika aizdomāties par austrumu faķīriem, kuri ar savu ķermeni veic sāpīgas manipulācijas. Šķiet, apkārtējos šis priekšnesums neizraisīja milzīga emocijas, agrajā rīta stundā viņi labāk nodarbojās ar sevi interesējošām sarunām.

Otrās dienas rītā, atverot melnos Fontaine Royal aizskarus, dienas gaismā ieraudzīju linča tiesas upuri, kas bija pakārts pie Gipsy Camp ieejas esošajā kokā. Butaforija bija izdevies kovbojnieciska paskata joks, kas notikumu gaitā palika bez kājām. Sestdienā glābiņš bija meklējams pludmalē. Ēnu varēja meklēt ar lupu, tāpēc izdzīvošana bija iespējama guļot tuvu pie paša jūras. Normālā klausīšanās gatavībā mēs bijām vien uz plkst 22os., kad Fontaine Palace skatuves spēlēja konkursa Flashlight uzvarētāji „Black Apple Market”.  Plānoto trīs dziesmu vietā es noklausījos visu koncertu. Kaut arī grupa atzinās, ka nav koncertpieredzes bagāta, lieliskie džeza un roka sakausējumi nodeva mūziķa profesionālo izglītību. Par spīti pauzēm, „Black Apple Market” nepazaudēja koncerta vienot plūdumu, tā nobeigumā spēlējot pilnai zālei. Francūžiem „Electric Suicide Club” neizdevās  viegli iekustināt publiku. Džeki nebēdāja, viņi atcerējās sen zināmu patiesību par Muhamedu un Kalnu, paņēma savus instrumentus, noleca no skatuves un spēlēja  entuziastisku lēkātāju vidū. Grupa „SIA Radikal” spēlēja Fontaine Palace. Vīri ir zinoši ne vien spēcīga thrash muzikālajās formulās, bet arī zina, kā savā labā pielietot teksta materiālu. Tā bāze ir lokāli sociālas tēmas,  kuras ir zināmas jebkuram. Un katram būs par tām viedoklis, bet viedokļi mēdz „rīvēties”, un tad rodas metāls!

Festivāla galvenie mākslinieki bija „Skyforger”, kas jau uz soundcheku bija sapulcinājuši brangu ziņkārīgo auditoriju. Cilvēki nervozi meklēja savējos, labāku skatu vietu un vēl sazin ko.  Varēja just, ka daļai „Skyforger” daiļrade nav labi pazīstama ( iespējams gribu salīdzināt nesalīdzinājamo, atminoties lielisko Sapņu fabrikas koncertu). Festivāla formātam viemēr ir vēlamāka miksēta dziesmu liste. Grupa nospēlēja 12 dziesmas, pusi no jaunākā albuma „Kurbads”. „Skyforger” koncerts pagāja ātri, man gribējās, lai būtu garāki dziesmu mutvārdu ievadi, taču līdz ar to īsāka būtu setliste. Satiktie cilvēki stāstīja, ka viņu koncerta kulminācija bija dziesma „Tīreļu Purvā”.  „Skyforger” koncertu savas slavas 15 minūtēm izmantoja citi vīri, kas, uzkāpuši uz treilera, kas atradās blakus skatuvei, demonstrēja sevi bez drēbēm.

Skyforger setliste:

1.  Raganas lāsts
2. Melnais jātnieks
3. Kauja pie Plakaniem
4. Pērkoņkalve
5. Akmens sargs
6. Velnukāvējs
7. Ķēves dēls
8. Kurši
9. Tīreļa Purvā
10. Ūsiņš
11. Dzīves vismelnākā stundā
12. Migla Rasa

 

Fetivālu noslēdza grupa „Rebel Riot”. Rīdzinieki Fontaine Palace jauno grupu konkursu Flashlight uzvarēja 2008. gadā, kopš tā laika ar namatēvu  uztur draudzīgas attiecības. Spēlējot jau trešajā Fontaine Festival, „Rebel Riot”  nepārprotami jutās kā mājās. Izmantojot skatuves kvadratūru, viņi  aizrautīgi komunicēja ar faniem, kas atgriezinisko saiti parādā nepalika. Atsaucot atmiņā grupas uzstāšanos „Metalshow” ietvaros šā gada jūlija sākumā, varēja padomāt, ka Fontaine Palace skatuvi tricina pavisam citi mūziķi.  „Rebel Riot” ir vecās skolas roks, kas labi būtu skanējis arī 80tos, taču tas nenozīmē, ka vecmodīgām idejām būtu jāskan senili. Mūziķi ir hiperaktīvas enerģijas pārpilni. Tā ļauj izlēkāties savu kolēģu koncertos, kā arī veltīt atbilstošu uzmanību saviem faniem.

Kad Fontaine Festival tiek apmekēts jau trešo reizi, tu droši zini, ka ar svētdienas gaiļu aizsmakušo ķērcienu vēl nekas nebeidzas. Svētdienas novakarē uz Gipsy Camp skatuves  notika jam session, piedaloties „Rebel Riot”, „SIA Radikal” mūziķiem un Luijam Fonteinam. Skanēja blūzs,ko nomainīja „Metallica” dziesmas. Iztukšojot pēdējos alus un sidra krājumus, starp riepām uz sasistiem dēļu soļiem zvilnēja Fontaine aizkavējušies. Vējš aizlidināja pustukšu plastmasas glāzi. Tajā esošās dzēriena pilītes apšļakstīja pamestas zandales, kuras īpašniece naktī bija pamatīgi nodejojusi (droši vien „Skyforger” koncerta laikā). Domāju, ka Fontaine faniem sirdī mīt čigāniska dvēsele. Un  šeit es nedomāju stereotipu pilnos aizspriedumus, bet gan čigānisko ceļotāja dvēseli , kas ir nepārtrauktos meklējumos, kurā laiku pa laikam ieskanās kaislīgās skaņas.  Nav viegli no šīs vietas aizbraukt!

 Foto: Indra Kļaviņa (easyget.lv)

 

 

Read Full Post »

LV lepnums – Skyforger

Sestdien, 8.maijā Sapņu fabrikā jaunā albuma „Kurbads” prezentācijas koncertu sniedza grupa „Skyforger”. Viņu viesi bija grupas „Ocularis Infernum” un „Manegarm”.  Koncerts darīja lepnu gan par “Skyforger”, gan viņu klausītājiem.  Abpusēja atdeve.  Man liekas, ka “Skyforger” vispār metālu interpretē jau pavisam citā līmenī. Mūzika nav tikai iemesls, lai novadītu savas ikdienas rūpes un nepatikšanas.  Tā vismaz mani aizveda savu arhetipisko dusmu un niknuma meklējumos. Jā, “Skyforger” albumi ir kvalitatīva mītu un vēstures intepretācija, ietērpta skaņu izskatā. Protams, varēja sekot kolēģu piemēram – spirdzināt vai dedzināt, tomēr ir reizes, kad pietiek ar labi izstāstītu stāstu. Un šī bija viena no tām! Un galu galā muzikālā veiksmes formula ir pavisam vienkārša – nekaunies savas izcelsmes, valodas, lepojies ar to, un tevi respektēs ne vien dzimtenē, bet arī ārpus tās robežām!

Pirms koncerta 5. maijā man bija iespēja parunāties ar “Skyforger” solistu un tekstu autoru Pēteri. Lūk, kāda mums saruna sanāca:

Starp „Kurbads” un iepriekšējā albuma iznākšanu ir pagājis liels laika sprīdis. Kā Tev šķiet, kad pārtraukums sāk kļūt par garu?

Septiņi gadi bija pa ilgu. Pārtraukumi speciāli netiek paisīti, tie vienkārši sanāk – vienu brīdi nebija idejas, tad mainījās grupas sastāvs. No otras puses ir labāk ilgāk pastrādāt nevis āri sataisīt, lai tikai būtu albums. Daudzu grupu līguma nosacījumi paredz, ka katru gadu ir jābūt jaunam albumam. Dari, ko gribi, bet albumam ir jābūt gatavam! Mums šajā gadījumā ir paveicies, mēs varam ilgāk strādāt. Manuprāt, gads – divi ir normāls atstatums starp albumu izdošanu.

Zinu, ka citas grupas, kas ilgi ir strādājušas pie albuma materiāla, bieži vien nolemj jau sarakstītās dziesmas likt malā un taisīt ko jaunu, jo darbs ir iegājis kaitinošā rutīnā. Kā „Skyforger” pārvar rutīnu? Kā notiek jūsu dziesmu atsijāšana?

Godīgi, cik dziesmas bijām sarakstījuši, tās visas arī izvēlējāmies. Atsijājām tikai vienu. Aptuveni četrus gadus bija pauze, albums tapa pēdējos trijos. Kā sākām darbu, dziesmas tika pabeigtas, aranžētas, un mēs sākām darbu studijā. Mums nav tā, ka tiek radītas 20 dziesmas, no kurām tiek apmestas liekās. Ja radām albumu, tad uzreiz gatavu. Ja jūtam, ka kaut kas nav kā vajag, tad izmaiņas veicam uzreiz. Nav rezerve, no kuras izsmelt labākās.

Tad sanāk, ka konceptuālu albumu ir vieglāk veidot? Ņemot vērā albuma ideju, vieglāk var izvērtēt atbilstošāko mūziku?

Nē, jo es tekstus rakstu pašus pēdējos. Lai arī man bija ideja par Kurbadu, es, klausoties dziesmas, vērtēju, vai tā pēc noskaņas iederas.

Man, klausoties „Kurbadu” man šķita, ka mūzika pakļaujas teksta stāstam.

Stāstījums rodas, kad mūzika ir ierakstīta un es to varu savienot ar tekstu. Tā man ir vieglāk. Mūzika man rada vajadzīgās vīzijas tekstam. Tik pat labi albums varēja nebūt par Kurbadu, ja man liktos, ka tēma neatbilst mūzikai.

Albumā „Kurbads” ir jūtama dažādu mūzikas stilu – metāla, roka un folkmūzikas ietekme. Kā Tev šķiet, vai mūsdienās var radīt pilnīgi stilistiski tīru albumu? Vai vispār to vajag darīt?

„Skyforger” ir raksturīgi visas idejas samest „lielā, milzīgā mūzikas stilu katlā”. Mēs nekad nedomājam, kas tas ir, ko mēs spēlējam. Ir labi, kā skan, labi iet kopā ar tekstu un mums pašiem patīk! Pēc tam kāds klausītājs izdomā un mūzikai piekarina atbilstošā stila birku.

Tas noteikti ir saistīts ar pašu muzikālajām ietekmēm. Kādu mūziku klausījās „Skyforger”, kad tika rakstīts „Kurbads”?

Dažādu – 80. gadu heavy metal, kaut ko jaunu, nedaudz folkmūziku, arī popmūziku. Protams, ir grupas, kuras mūs ir jo īpaši ietekmējušas. Tāda grupa ir zviedru „Batory”. Pārsvarā tās ir 80. gadu grupas, kuras patika bērnībā un arī šobrīd. Ko jaunu izdomāt ir grūti – viss ir saspēlēts, pārspēlēt. Grupu ir miljoniem, kuriem ik dienu pievienojās vēl tas pats daudzums.

Kas būtu lielākais muzikālais pārsteigums, ko Tu varētu uzdrīkstēties?

Velnsviņzin. Muzikālais pārsteigums būtu jauna muzikālā ceļa atrašana. Man liekas, ka smagā mūzikas attīstība ir apstājusies un sāk jau riņķī griezties. Turpretim popmūzikā tiek izmēģinātas jaunas tehnoloģijas. Ja salīdzina 90 gadu popmūziku, tad mūsdienās tā skan pavisam savādāk, bet metālā attīstība ir apstājusies. Ja varētu kaut kā pārsist to ciklu. Es atceros, kad šķita, ka „Black Sabath” un „Iron Maiden” radītais šķita smags, bet tad nāca „Metallica”, „Slayer”, vēl vēlāk „Naphalm Death”, „Obituary”. Man liekas, ka tagad šis progress ir apstājies. Bet šo pārsteigumu noteikti sagādās jaunie cilvēki, kas nāks ar vēlmi pretoties vecajam un radīt ko jaunu.

Kaut arī metāla mūzika kļūst stagnatīva, idejā joprojām ir vienotāja spēks!

Noteikti ideja – metāla cīņa pret pastāvošo iekārtu, stagnatismu. Mūsdienās ir stilu daudzveidība, no kuras var izvēlēties sev tīkamāko, tuvāko. Vienojošais ir mūzikā esošais niknums. Cilvēks var izlādēt sevī pastāvošo spriedzi, viņam nav jāiet uz ielām dauzīt stikli.

„Skyforger” koncerti regulāri notiek dažādās zemēs. Vai nacionālā piederība ietekmē mūzikas uztveršanu? Varbūt esi piefiksējis kādas interesantas iezīmes?

Būtībā tāpat vien uztver. Tādi paši cilvēki, mūzikas fani vien ir. Horvātijā, Slovēnijā ir ļoti sirsnīgi cilvēki un izslāpuši pēc mūzikas. Turpretim Vācijā visa ir gana, tur vienā dienā visās vietās viss notiek. Festivāli ir jautra laika pavadīšana – visas mīļākās bandas vienkopus, metāla tirdziņi un dzīvošana teltīs. Atsauksmes? Aizvadītajā nedēļas nogalē (30.04.) spēlējām Vācijā. Koncertā mēs dziedājām tikai tautas dziesmas, kuras tomēr ir savādākas. Tomēr visiem ļoti patika. Bija salasījies milzīgs pūlis, kas pat centās vilkt līdzi melodijām, citi dancoja, lēkāja.

Kādi, Tavuprāt, ir lielākie plusi, ko „Skyforger” ir ieguvuši ar katru gadu ilgāk pastāvot?

Protams, ilgāk pastāvot, tehniskais izpildījums kļūst labāks. Taču galvenais ieguvums ir vispār pastāvēt. Protams, sanāk strīdi, taču tie ir jānoslēdz, lai visi atkal nomierinātos. Tas ir pats lielākais ieguvums! Bieži vien atliek sakasīties par sīkumiem, lai grupa izjuktu. Viens dalībnieks aiziet no grupas vienkārši principa pēc, neskatoties uz to, cik liels kopdarbs ir paveikts. Mums arī ir bijis tāds gadījums. Protams, joprojām sanāk sakasīties. Tādos gadījumos pasēžam mājās, nomierināmies un, atkal satiekoties, izlīgstam mieru. Ir citas svarīgākas lietas, pie kurām jāstrādā. Tas ir ļoti grūti, gadiem ilgi darbojoties, viens otram nepiegriezties un palikt kopā.

Foto: Anrijs Požarskis

Read Full Post »

Vienkāršie metāla grandi „SkyForger”

Pašmāju klausītājiem „SkyForger” ir dzirdami reti, viena to šīm ekskluzīvajām iespējām bija Blomes „Metalshow LV.”, kur sarunos ar „SkyForger” solistu un ģitāristu Pēteri.

Bez pāva lepnības

Ja pirms desmit gadiem redzot garmatainu, kniedētā ādas apģērbā tērpies cilvēks, sauktu par metālistu, cilvēki nepatikā rauca degunus un rīvēja dūres, tagad daudzveidība ir pavisam saprotama. „Lielā mērā tas ir pateicoties repmetāla grupām kā, piemēram, „Korn”, kas jauniešu vidū ir ļoti aktuāla. Lai gan paši metālisti šīs grupas par metālu neuzskata. Taču robeža ir kļuvusi brīvāka.” stāsta Pēteris, piebilstot, ka šis uzskats aktuāls vairāk bija Padomju Savienības valstīs. Smagā roka grupas, piemēram, „Def Leppard” savos koncertos pulcēja ļoti daudz meiteņu. Daiļajam dzimumam noteikti visvairāk patīk balādes! Varbūt Pēterim arī kāda mīlas dziesma ir padomā? „Jā, varbūt kādreiz…Mums katram albumam ir sava tēma, kurā balāde mīļotajai meitenei neiederētos. Piemēram, Strēlnieku albumā apdziedājām kara briesmas un brīvības cīņas. Mūsu mūzikā balādes neiederas.” Par savām dziesmām Pēteris daudz nerunā – „Patiesībā, es savu mūziku neklausos, un man tā nepatīk. Dziesma mani iepriecina tās radīšanas laikā, kad viņa ir pabeigta, es jau skatos tālāk. Man sava balss un skanējums nepatīk. Godīgi sakot, kad „SkyForger” kļuva atpazīstamāki, man pat bija pārsteigums, ka mūzika cilvēkiem patīk, un viņu mūs atbalsta. Biju domājis, ka underground līmenī esam nekas. Ja es pats par sevi fanotu un staigātu kā pāvs, visiem stāstīdams, es to dziesmu sacerēju, mēs ātri visu zaudētu.” Mūziķis pie dziesmām strādā ar rūpību, par tekstu pamatu ņemot gan literatūras klasiku „Dvēseļu Putenis”, kā arī karavīru piezīmes.

Metāliskā vēstures grāmata

Savos 13 pastāvēšanas gados „SkyForger” ir apbraukājuši visu Eiropu, kā arī bijuši tūrē ASV. Mūziķi savā veidā ir kļuvuši par Latvijas vēstures vēstniekiem, jo grupas albumi konceptuāli apskata gan latviešu strēlnieku cīņas, gan senlatviešu mitoloģiju. „Ir cilvēku grupa, kas interesējas par vēsturi, un es esmu viens no tiem. Protams, vēsture ir un būs sava veida mīts. Nekad tu neuzzināsi, kā tas bija īstenībā.” skaidro Pēteris. Pārspriežam arī popularitātes ietekmi uz mūzikas kvalitāti: „Šobrīd pagānu metāls piedzīvo popularitātes vilni. Tāpēc ir ļoti daudz grupas spēlē, lai nopelnītu, nevis tāpēc, ka viņus interesētu pagānu tēmas. Stils pamazām tiek komercializēts.”

Read Full Post »