Vakar, 24. septembrī Studentu klubā savu piecu gadu jubileju svinēja grupa “Monologs Divatā”. Viņu dzimšanas dienas koncertā piedalījās grupas “The Highway”, “Bērnības Milicija”, “Backflow”, “Cacophonics” un Dj Uldis Rudaks.
Novērtēju “Bērnības milicijas” mūzikas poētisko ekspresivitāti, tomēr šajā vakarā mana galvenā grupa bija “Backflow“. Mūziķi bija ziņojuši, ka spēlēs pieklusinātu koncertu. Šis plāns tika realizēts teicami – no klusinātas, lēnas balādes tika izaudzēta liela, skaļa skaņa. Grupas “Backflow” mūziku varētu raksturot vārds rough – raupjš, nepieradināts. Šīs īpašības skaistums atklājas dinamikas un tembra kontrastos, jo citādāk mūzika ātri vien var kļūt par vienveidīgu skaņas kopumu. Šajā piektdienā “Backflow” stingri turēja roku uz muzikālā pulsa, palēninot vai paātrinot asinsriti. Manuprāt, tieši niansēs klubu koncertos vislabāk atklājās “Backflow” spēks. Pārdomāta enerģijas sadale, pamazām vedot klausītāju līdz muzikālajam sprādzienam. Cita lieta, ja tiek spēlēts ārā. Atceros 2008. gada Fontaine Festival, kad “Backflow” spēlēja uz āra skatuves – skaļi un enerģiski dziesmas apņēma ostmalas promenādi. Skaņai bija kur izplesties! Kad vakar Studentu klubā krēsli tika mesti pie malas, bija pienākušas koncerta beigas. Izskanēja dziesmas “Try“, “Make U Hurt”, “Inside my shell” un vēl piecas, taču plānotais punkts uz i ” Real Rock n Roll” tā arī palika aiz svītras. Šķita, ka daļas publikas “Backflow” šajā vakarā dzird pirmo reizi, tas arī izskaidrotu entuziasma trūkum. Lai gan, kad koncerts bija pusē, skatuves priekšā daži pāri ļāvās karstām dejām. Lai nu kā, taču, manuprāt, “Backflow” potenciāls slēpjas unplugged formā!