Nosaukt savus mīļākos albumus ir grūti. Latviešu mūziku man labāk tīk klausīties dzīvajā. Taču šodien, no diskiem slaukot putekļus, tomēr izdomāju savu TOP3 klausītāko latviešu mūziķu albumus, kurus noteikti ieteiktu arī citiem:
2007. gadā Goran Gora izdeva savu debijas albumu “Jetlag”, kuru prezentēja “Galerija Istaba”. Pirms tam viņam vēl bija vinila EP, kuru prezentācijā varēja iegūt kopā ar albumu. “Jetlag” es ļoti gaidīju, tāpēc jo lielāks prieks bija dzirdēt, ka albums ir konceptuāls, un pat dziesmu pārejas ir tadītas kā atsevišķs skaņdarbs. Vēlāk GG bija ierakstījis “Jetlag” koncepciju paskaidrojošu audio celiņu. Albumā ir mūziķa lielie radio hīti “Kids and Figures”, “Tow Hands”, “Fools in Love”. Dominējošā tēma ir mīlestība, gan tās ķecerīgākās un, protams, arī romantiskākās izpausmēs. Klausoties “Jetlag” mani joprojām nepamet sajūta, ka albums ir ļoti autobigrāfisks stāsts. Jautāju pašam mūziķim, kurš to ne apstiprināja un arī nenoliedza. Šī ir tā reize, kad ir jāsaprot pašai.
2004. gadā grupa “Dzelzs vilks” izdeva albumu “Manās mājās sieviešu nav“, kuru prezentēja Studentu klubā. Albums apvienoja gan 90.gados radītās dziesmas kā “Dibenā rautais disko”, kā arī jaunāko daiļradi. Albums godam nopelnījis divas LMIGA balvas. “Manās mājās sieviešu nav”, manuprāt, visspilgtāk raksturo “Dzelzs vilks” kā rokgrupas bīstamo un seksuāli pielādēto izpausmi. Albuma dziesmu krāsainība man vienmēr uzbur iedvesmojošu iztēles stāstu. Tiesa gan, manu mīļāko albuma dziesmu “Planētas” es grupu nespēju pierunāt nospēlēt dzīvē. Dziesma neesot paredzēta koncetiem. Bet “Skaiti līdz trīs” – zinu, ka labprāt ar šo dziesmu gribētu tikt pavadīta aizsaulē.
Grupa “Mofo” savu otro albumu “Raķete” izdeva 2008.gada vasarā un prezentēja Positivus festivāla gaidīšanas ballītē. Albums ir pieejams limitētā daudzumā, tāpēc arī es joprojām gaidu iespēju tikt pie savas kopijas. “Raķete” godam tika novērtēta no žurnāla “Mūzikas saules” redakcijas, kas to atzina par labāko 2008. gadā radīto albumu. Ja “Mofo” debija sastāvēja no tīkamām un lipīgām dziesmām, tad “Raķete”, manuprāt, ir milzīgs lēciens uz priekšu. Pirmkārt, mani burtiski fascinē dziesmu teksti, kuros nav ne miņas no banālajām frāzēm. Izslēdzot mūziku vajadzības gadījumā tos var skandēt kā dzejoļus. Nenoliedzami arī “Raķete” ir dzirdami personīgs darbs saistīts ar tēmu mīlestība. Dziesmu secības ir pārdomāta, kas rada patīkamu klausīšanos, punktam uz I atstājot radio hītu par lielveikalu. Pierādījums tam, ka arī lipīgai mūzikai var būt baudāms saturs. Prieks klausīties!
Protams, latviešu mūzikā ir vēl daudz ļoti labu un klausāmu albumu. Tomēr, ja man tūlīt būtu jādodas prom un es līdzi varētu ņemt tikai trīs ieraksturs, es savu izvēli esmu izdarījusi.
Read Full Post »
Vakar Goran Goras koncertā Sapņu fabrikā dziesmu starplaikos apzinīgi piefiksēju to secību. Kopā tika nospēlētas 18.dziesmas, to atpazīšana nemaz nebija grūta. Laikam norāda, ka Goran Gora mūzika ir pietiekami daudz klausīta. “MYSTYRS YRS” nebiju atskaņojusi kopš vasaras. Iepriekšējā vakarā pirms koncerta disku noklausījos. Mēneši mainās un līdzi tiem arī dziesmas. Šobrīd mani ļoti uzrunā “The List”. Jāsaka, koncerta variantā lūzuma punkts starp cilvēka balsi un digitālās tehnikas radītajiem bītiem izklausās vēl labāk. Liekas, Jāņa balss ir kļuvusi emocionālām nokrāsām bagātāka, tās krāsaini izskanēja balādēs “The Girl in the backseat” arī “Two Hands”. Goran Gora mūziku esmu uztvērusi kā impresiju, kas ir pakļauta konkrētajam laikam. Ir dziesmas, kuras tu klausies, jo skaidri zini, ko no tām sagaidīsi, bet Goran Gora dziesmas tu klausies, jo nezini, ko šajā mirklī saklausīsi. Iedvesmojošus impulsus nesošs pārsteigums!
Aiga Leitholde
Muzikālas piezīmes 