Ainars Virga ar dziesmu par dzīvi un mīlestību

Ceturtdien 8.maijā šaurā draudzīgā pulkā tika prezentēts ģitārista Ainara Virgas solo albums “Dziesmas par dzīvi un mīlestību”. Desmit cilvēku orķestra priekšgalā, protams, pats meistars, Ainars Virga dzīvespriecīgi diriģējot kā mūziķus, tā arī klausītājus.

Albumā “Dziesmas par dzīvi un mīlestību” ir vienpadsmit dziesmas. Lielākajai daļa – Virgas mūzika un Guntara Rača teksts. Kā pasākuma gaitā atzina mūziķis – Guntars viņu saprotot bez vārdiem. Taču albumā ir arī Tomasa Kleina, Kārļa Būmeistera un arī Artūra Duboka radītas dziesmas. “Dziesmas par dzīvi un mīlestību” cilvēkiem patiks, jo tās ir saprotamas, viegli paliek prātā.

Vairāk nekā par albumu, ir jārunā par tā meistaru. Ainars Virga ir leģenda, kas izdzīvojis rokenrola sapni ar tā spozmi un mielēm, ne tikai par sevi, bet arī par citiem, un tas nav viegli. Tas ir personiskais, bet arī kolektīvais smagums – ilgas pēc Rietumu iespējām, un citām laika iezīmēm, kas uzplēš jutīgu mūziķa dvēseli.  Bet, rau, 2014.gada martā Ainars Virga nosvinēja savu 50 gadu jubileju ar lielkoncertu Liepājā. Albuma prezentācijā ģitārists joko melni. Saka, karātavu humors raksturo spēcīgos. Un vēl mēs zinām – nezāles neiznīkst!

Read Full Post »

Indygo – ”Decoy” apskats

Es atceros, 2012.gada vasaras sākumā Nabaklab neplānoti satiktais Volkijs man stāstīja par grupas ‘’Indygo’’ jauno sastāvu, koncerta plāniem un arī albuma ierakstu. Sacīts darīts jeb vīrs un vārds! ‘’Indygo’’ vasara bija koncertiem bagāta, grupa spēlēja arī Lielbritānijā. Dziesma ‘’Minūtes un Stundas’, manuprāt, ir viena no pēdējos gados vislabākajām roka dziesmām latviešu valodā. Pēc intensīva studijas darba 2012.gada nogalē – tatā, 2013.gada 4. martā tika svinēta albuma ‘’Decoy’’ sagaidīšana. Pagaidām ieraksts ir noklausāms http://indygo.bandcamp.com/album/decoy , bet tiek solīts arī CD un vinila (?) formātā. Bet ‘’Indygo’’ pavasaris aizritēs koncerttūrē Latvijas lielākajās pilsētās, ar noslēgumu Palladium koncertzāle.

Ja runājam par albumu ‘’Decoy’’, grupa ļoti labi zina – klausītājs, kritiķis, fans vai garlaikotais patērētājs ir jāuzrunā pirmajās sekundēs. Tituldziesmas ievads ļoti ieintriģē un pamazām pāraug dziesmas piedziedājumā, kuru raksturo stilistiskais novirziens progressive rock. Jau ļoti labi zināmā ‘’Minūtes un Stundas’’ albuma variantā ir atmosfēriskāka. Albuma dziesmas patīkami pārtop viena otrā, un tomēr piedāvājot intrigu – nu, nu, kā tas viss attīstīsies. Piemēram, ‘’Under Construction’’ ievads, kurā ģitāras ir priekšplānā, bet Mārtiņa balss fonā. Dziesma ‘’The 7th Day’’ iepriecina ar bagātīgo dinamikas iespēju izmantošanu – no klusuma izaug skaņa, kas veido melodiju, pārtop troksnī, atgriežas klusumā. Dziesmā ‘’The MiddleMan’’ iepriecina spēles ap pretstatiem – nervozas ģitāras pret mierīgu balsi, dramatismu pantiņā un lipīgo melodijas tēmu piedziedājumā, kas aizved līdz kulminācijai. Mana favorītdziesma visā albumā. Seko sapņainais un meditatīvais ‘’Clockwork’’, post rock stilistikā ieturētais ‘’Ocean’’ ar saviem skaņu viļņu vaļņiem. Dziesma ‘’Part of Me’’ iespējams ir visparedzamākā no visām un mani nedaudz garlaikoja. Gandrīz 12 minūtes garā un daudzdaļīgā ‘’Matchstick Men’’ arī nedaudz nogurdināja un padarīja nepacietīgu – cik var?

Atbilde tapa zināma 5.marta vakarā grupas koncertā Rokkafeinīcā. Tieši ‘’Part of Me’’ acīmredzami atraisīja sanākošos, kas nākamās dziesmas ‘’Minūtes un Stundas’’ laikā pārtapa skaļi dziedošā korī. Arī ‘’Matchstick Men’’ koncerta setlistē izklausījās daudz organiskāk – radot sajūtu, ka uz skatuves notiek negaidīta improvizācija – jaunrade. Kopumā ‘’Indygo’’ dziesmu secība koncertā bija ļoti laba – stāvot zāles beigās lieliski varēja novērot koncerta dabisko attīstību. ‘’Indygo’’ ir izpratne par atmosfēriskumu. ‘’Decoy’’  neraisa nevajadzīgus jautājumus, vēlmi salīdzināt, un manu telpu piepilda jau trešo dienu. Šķiet, būs jāiet uz vēl kādu koncertu. Apsveicu, ‘’Indygo’’, lieliski paveikts darbs!

Read Full Post »

Apskats: Lana Del Rey – Born to Die The Paradise Edition

Amerikānietes Lanas Del Rey jeb Elizabetes Grāntas panākumi uzņēma straujus apgriezienus jau 2011.gada nogalē ar pirmo singlu ‘’Video games’’. Mūziķes noslēpumainā aura un fantastiskie panākumi skeptiskajiem bija labs iemesls apgalvot, ka Lana Del Rey ir apķērīgu producentu radīts produkts. Kamēr vieni apsprieda mūziķes lūpas, citi šausminājās par viņas neveiksmīgo uzstāšanos TV šovā, pati mūziķe 31.janvārī izlaida albumu ‘’Born to Die’’.  Savus fanus, kas uzticīgi iestājas par Lana Del Rey autentiskumu, viņa vēl vairāk apbūra ar dziesmu video klipiem – īsfilmām. Šī gada vasarā Lana Del Rey Eiropā viesojās tikai ar pāris koncertiem, kurus mūzikas apskatnieki gaidīja ar īpašu nepacietību. Galu galā Vācijas festivālā ‘’Melt!’’ Lana Del Rey esot uzstājusies ar kvalitatīvu priekšnesumu. Saceltā ažiotāža uz laiku pieklusa. Tikmēr Lana Del Rey cēli gozējās Rīgas ielās uz H&M plakātiem.

Vasaras vidū mūzikas mediji ziņoja par jaunām dziesmām, kuru demo versijas uz laiku bija dzirdamas youtūbē. Rudens sākumā klausītājiem bija pieejami topošā albuma dziesmu fragmenti. Īpašu uzmanību izpelnījās frāze ‘’my pussy tastes like pepsi cola’’, kura nu bija pieejama 10 stundu ilgā versijā, un arī 10 minūšu ilgais klips ‘’Ride’’ bija kārtējais youtūbes bestselers. Gala rezultāts ‘’Born to Die The Paradise Edition’’ tika sagaidīts novembrī. Taustāmā versijā albums bija dubultnieks – pirmajā diskā labi zināmās dziesmas no gada sākumā izdotā ‘’Born to Die’’, otrajā diskā – astoņas jaunas dziesmas. Ideāls variants tiem, kas gada sākumā šaubījās, bet tagad ir pieraduši pie Lana Del Rey mūzikas. Šoreiz izdevīgāk bija pagaidīt.

Lana Del Rey māk sev pievērst uzmanību – viņa patīk vai viņa nepatīk. Šķiet, vairāk patīk sievietēm. Lanas dziesmas ir nostalģiskas un melanholiskas. Tās stāsta par sievietes ilgām būt vienīgajai, par nemirstošu uzticību mīļotajam, tomēr nepakļaušanos tradicionālajam liktenim, par femme fatale. Lana Del Rey mūzika ietilpina spēcīgāko no popkultūras vairāku desmitu gadu garumā. Šī popkultūras pieredze ir veidojusi klausītāju estētisko izjūtu. Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais!

Tomēr ‘’Born to Die’’ dziesmas ir baudāmākas video versijās, krāšņās īsfilmās ( popkultūra runā bildēs). Kad albums audio versijā jau trešo reizi ir nospēlēts, kļūst nedaudz vienmuļi. Arī astoņās jaunajās dziesmās varēja būt vairāk interesantu pavērsienu. Spēcīgākās – ‘’Ride’’, kurā Leonards Koens kopā ar Keitu Bušu aizbrauc uz Zaka Vailda motocikla, un ‘’Bel Air’’, kas uzbur vīziju par pasakainām jūras būtnēm, kuru dziesmas ievilina jūrniekus atvaros. Tomēr citās dziesmās Lana del Rey atkal ir aizrāvusies ar pašiznīcinošām spēlēm un sliktajiem vīriem, ka tas jau sāk šķist tendenciozi.

Kā būs tālāk? Lana del Rey savu balsi sāk pārvaldīt arvien labāk, un garderobi ir nomainījusi pret vienkāršām džinsām un pūkaina džempera ar apkaklīti. 2013.gadā mūziķe dodas tūrē, kuras ietvaros 4.jūnijā koncertēs arī Lietuvā, Viļņā. Pretēji ierastajai pompozajai popmūzikai, Lanas dziesmas vairāk ir kamermūzika. Būs interesanti uzzināt, kā mūziķe iegūs atgriezenisko saikni ar tūkstošu publiku. Atliek cerēt, ka mūziķes mīlas dzīve ievirzīsies harmoniskākās noskaņās, līdz ar to viņas dziesmas kļūs daudzveidīgākas. Lai gan – nepiepildīta mīlestība būs nemainīgi iedvesmojošs impulss neatkarīgi no laika, vietas, vecuma, kur nu mūzikas stila.

Read Full Post »

Nr. 13/5/6

Luija Fonteina pēdējais albums „ Evil Love” manā īpašumā ir no 2009. gada 1. janvāra un šajā laikā tas ir ticis klausīts neskaitāmas reizes. Trīspadsmitā dziesma „Six nights a week” ir it īpaši burvīga, ja to klausās tuvplānā, izmantojot austiņas. Tad var dzirdēt visas Fonteina balss nianses – kā maigais murrājošs reibums pāraug tīrā, skaidrā vokālā. Šis ekscentriskais misters pārvalda savu balsi, spēlējas ar to, uzburot mizanscēnu dūmakā apņemtā bārā. Bet piektajā dziesmā, episkajā „She was a bitch” solo ir iespējis Ainars Virga. Viņa rokrakstu raksturo ļoti liela emocionalitāte, atpazīstama pēc pirmās takts. Ja ir ģitāristi, kas dziesmu solo savu ģitāru nogalina brutāli, tad Virga ģitāru nožņaudz, pēdējai dzīvības elpai esot kulminācijai. Numur seši – nelaimīgā mīlas balāde – rumba „ I had enough of you” uzbur greizsirdīgu stāstu, kas noteikti norisinās košā dzīvojamo vagoniņu parkā pagājušā gadsimta septiņdesmitajos. Teksts un rumbas motīvs ir tik ļoti saderīga kombinācija. Rumba ir deju zāles visseksīgākā deja, kuras uzdevums ir izstāstīt attiecības starp dominējošu vīrieti un kautru, tomēr koķetu sievieti. Misters Fonteins ir gudrs stāstnieks, kurš lieliski pārvalda muzikālos izteiksmes līdzekļus, gan pielietojumā, gan saturiskajā aspektā ( kā, piemēram, labi zinot kā rumbas vēstījums atšķiras no tango sakāmā). Tā es klausos, kaifoju un priecājos, ka man šis un citi ieraksti nav tikai dziesmu apkopojums klusuma aizbaidīšanai. Iespējams, ka albumu apskats aiz intervijas būs mans nākamais mīļākais rakstiskās izteiksmes veids.

Read Full Post »

Piezīmes par MYSTYS YRS

Vakar, 24. maijā Goran Gora un grupa “The YRS” bārā “I Love You”  mēdijiem un tuvākajiem faniem prezentēja albumu “MYSTYS YRS”. Iepriecinoši, ka es tieku pieskaitīta pie abiem. Kad pirmo reizi izdzirdēju “A Dance Away”, es nevarēju iedomāties, ka to izpilda pašmāju mākslinieks. Jāatzīs,  no sākama mani nacionālās piederības iztrūkums nedaudz kaitināja, tomēr vēlāk sapratu. Hei, mēs taču dzīvojam globālā laikmetā, kad cilvēks savā pasē tautības sadaļā mierīgi var rakstīt kosmopolīts. To pašu piedzīvo arī mūzika  ko var dzirdēt “MYSTYS YRS”. Ieklausoties var sazīmēt Goran Gora un grupas rokrakstu, kā, piemēram, blakus tiek nostādītas dažāda rakstura dziesmas, ir slēptās dziesmas, brīva izpausme mūzikas stilu jomā. Jāpiemin, ka “MYSTYS YRS” nemaz negribas salīdzināt ar “JetLag”, kas, manuprāt, ir lieliska muzikālā uzvara!

Read Full Post »

Garais ceļojums uz “Tango Mango” salu…

1971.gadā vācu krautroka grupa “Can” izdod savu otro studijas albumu “Tango Mango”, kas savu novatoriskumu nav zaudējis arī pēc gandrīz jau 40 gadiem.  Nezinot izpildītāju, neradīsies nekādas  šaubas, ka tā ir 21.gadsimtā radīta eksperimentālā mūzika.  “Tango Mango” vokālists ir slavenais Damo Suzuki, kas šogad viesojās Rīgā, kur no vietējiem mūziķiem sakomplektēja savu Latvijas grupu.  Viņš nomainīja sākotnējo “Can” vokālistu Malkomu Moniju, kas tolaik pārcieta nervu sabrukumu. “Tango Mango” tiek ierakstīs Norverihas pilī gan džemojot, gan rezultātu apvienojot ar senāk ierakstītu materiālu. Iedvesmu mūziķi ir smēlušies gan džezā, gan elektronikas avangardā, kas sintēzē ar septiņdesmitajos aktuālo psihodēlisko noskaņu albuma skaņdarbiem rada plašu sajūtu gammu. Idejiski mūziķus inspirēja okultists Alisters Krovlijs. Lai gan reizēm albumā ieskanās sadrumstalotā un neartikulētās skaņas, to nepieciešamība ir tik labi attaisnota, jo ne reizi albums  nerada nervozitātes vai niknuma sajūtu. Drīzāk brīnīšanos par tālāk gaidāmo.  Starp citu, albumā ir septiņas dziesmas – īsākā no tām 4 minūtes gara, bet garākā – 20 minūtes. Tā kā – jūsu ceļojums būs pietiekami garšs.

Pirmā “Mango Tango” dziesma – “Paperhause”, iespējams visvairāk 60-to noskaņā

un jau mūsdienīgākā  “Mushroom”

Read Full Post »