Feeds:
Ziņas
Komentāri

Posts Tagged ‘piektdiena’

Zini, es esmu traks vecis – apgalvoja vīrietis, kas, apsēdies man pretī, jau kādas minūtes bija mani vērojis.

To var redzēt!- es atbildēju “trakajam”, nedaudz druknajam, tomēr pieklājīgi ģērbtajam, iespējams 65 gadus vecajam vīrietim, kurš jau pusdienas laikā bija izdzēris vismaz 100 gramus šņabja bez uzdzeramā. Nenoliedzami mani viņš savdabīgi sajūsmināja, jo bija treknais I manas raibās piedzīvojumiem bagātās nedēļas noslēgumam. Bez šaumām mana sajūsma viņam patika – viņš murrājoši noskatījās, kā es iztukšoju savu zupas bļodiņu. Cik maz vajag priekam, cik maz vajag stāstam!

Tas notika Bānūzī – bārā, kas atrodas uz Gogoļa ielas, netālu no Origo.  Virs letes esošajā televizora ekrānā bumbu dzenā ilāļu futbola klubu dalībnieki. Fonā skan radio Rock 89,2… situācija ar manu šodienas sarunas biedru un Bānūzis pats par sevi visnotaļa atgādina Itālijas bārus, kuros arī valda patīkama krēsla, dodot iespēju vientuļiem vīriem paslēpties no karstās pudienu saules. Vismaz Sardīnijas bāros sievietes jūs neredzēsiet, tā ir vīriešu pasaule. Un kārtīgie ģimenes tēvi jebkurā gadalaikā pusdienos mājās. Ja esi tūriste – brunete šie vīrieši bāros labprāt piedāvās tev gida pakalpojumus, vismaz infomatīvos.  Un jā, Itālijā gan kafiju, gan alu, gan visu citu šķidrumu ir jādzer pie bāra letes. Ja iesi tālāk, omulīgi iekārtoties pie galdiņa, būs jāmaksā papildus cena.  Bānūzī ir latviešu likumi, bārmenis Juris bez teikšanas pienes kūpošu zupu, kā arī gādīgi apjautāsies, vai aktīvais kungs mani nentraucē. Ar karti norēķināties nevar. Pusdienu piedāvājumā kārtīgi ēdieni – zirņi ar speķi, desa ar kāpostiem, gaļas podiņš un zupa.  Plašs alus piedāvājums, ļoti patīkamās cenās.

Šī nedēļa bija traka, bet vēl nav beigusies. Atkal viss norāda uz bez -miegu, jo šodien ir piektdiena, rīt būs sestdiena. Patiešām aizmigt nevarēju otrdienā- krāsainas bildītes skraidīja acu priekšā, tomēr spēku celties un izmantot nakti lietderīgām darbībām nebija iespēja rast. Personīgās radošā idejas ir uzsākušas sāncensību ar pienākumu – bakalaura darba rakstīšanu. Izskatās, ka tām nāksies kapitulēt šī studiju darba priekšā. Man pietrūkst stundu – darbi stāv rindā: Pagājušajā ceturtdienā turpat Bānūzī pļāpājām ar “Wildborn” basģitāristu Kasparu Pētersonu, kurš atkal jau apstiprināja manas aizdomas, ka basisti noteikti  ir visslīpētākie, visnegantākie grupas dalībnieki. Bet otrdien “Nabaklab” klusākajā zālē grupas “Sia Radikal” mūziķi Gustavs Terzens un Dainis Rijkuris man pavēstīja visaktuālākos jaunumus un pārdomas. Viņi šajās Lieldienās prezentēs albumu “Monokaršs”!  Tik intensīvu sarunu nespēja izturēt mans diktafons, kurš nemitīgi apstājās, šādā veidā piešķirot sarunai papildus asumu. Šoreiz interviju fotogrāfijās fiksēja Ingus Bajārs, kuram ir izdevies noķert kolorītus, izteiksmīgus kadrus. Rezultātu gaidiet – nākamās nedēļas viducī!

Advertisements

Read Full Post »

Šajā piektdienā, 15. maijā bārs Rocabilly kā spēcinošu ceļa maizi motociklistiem, kas dosies Super Rallija braucienā uz Grieķiju, piedāvā grupas Rūsa koncertu. Grupas solists Viesturs Polikarps : Motociklistiem gribu novēlēt, lai brauciens izdodas! Lai moči nelūzt un viss ir lieliski!.

Arī jūs variet pievienoties laba vēlējumiem, kuri visspēcīgāk tiks izteikti muzikālajā formā Rūsas koncertā. Ieeja – bez maksas, alus daudzveidīgs un labās cenās! Bet pirms tam jūsu uzmanībai mana un Viestura vakardienas – 10. maija tematiskā saruna, kuras laikā nemanot pagāja divas stundas. Dokumentētas tapa tikai oficiālās 20 minūtes, lai gan aizkadra stāsti pārspēja visu. Roķīgajai mutvārdu folklorai ir jāpaliek mutiskā formā.


Vai grupa Rūsa ir daudz ceļojuši?

Mēs esam daudz ceļojuši, bet pārsvarā pa Latviju un Lietuvu. Mēs sadraudzējāmies ar vienu lietuviešu grupu, un taisām pieklājības vizītes. Viņi mūs aicina pie sevis uz Viļņu, mēs viņus uz Liepāju – Fonteinu. Toreiz Lietuvā brīvdabas pasākumu rīkoja motociklisti. Tur piedalījās Free Hawks no Lietuvas, Latvijas un Vācijas. Es biju nolēmis izspēlēt joku – pa mikrofonu pateicu: Lietuvieši saukā latviešus – zirgu galvas, bet latvieši lietuviešus – braļukas! Viss pūlis ir nesapratnē, jo es esmu pateicis ko tādu, par kuru viņiem būtu jājūtas neērti. Bet es visu biju izštukojis – paceļu kausu un saku: Un tas ir pareizi! Pēc tam pienāk man klāt pamatīgs vīrs un saka: Klausies, ja tu vēl gribi alu, tur ir būda, kur var prasīt! Bet tu neprasi – lej, cik gribi! Man patīk, ka ir enerģija, man nepatīk ļaunums. Tu atnāc uz pasākumu, tu esi atnācis atpūsties! Mums ir teikuši, ka neesam pietiekami smagi. Tajā pašā laikā festivālos publika man mēdz nākt klāt un pateikties.

Vai Tev pašam ir motocikls?

Nē, man ir veļļuks ar platiem ragiem. Motocikls ir tāda lieta, kurai ir ļoti jāpatīk. Viņos vajag investēt, ir jāatrod vieta, kur moci glabāt – tas nozīmē, ka ir vajadzīga garāža. Man ir mašīna. Gribētos kādreiz mocīti, bet kaut kā nav sanācis. Mūsu bundzinieks ir motociklists. Es ar viņu dažreiz izbraucu – 240 km/h. Man šķita, ka jaka no muguras tiks noplēsta! Braucot ar šādu moci, ir jāizvairās izdarīt liekas kustības.

Ar ko atšķiras motociklisti no jūsu ierastās koncertu auditorijas?

Motociklistam vienkārši patīk sava lieta. Viņam ir svarīgi, lai motocikls būtu kārtībā, viņiem nav apkaunojums, lai, moci labodami, nekautrētos nosmērēties ar eļļu. Savās moču lietās viņi ir patiesi! Ir viens stāsts, ko šajā sakarā varu pastāstīt. Reiz pie mācītāja atbrauc motociklisti ar lūgumu, lai viņš tiem pastāsta ko nedzirdētu. Varētu domāt, ka motociklisti ir uzpūtīgi un vēl kādi. Kad vīri aizbrauca, mācītājs teica saviem kolēģiem – zini, es sen nebiju saticis tik tīrus cilvēkus.

Kādas ir motociklistu pasākumos vispieprasītākās dziesmas?

Nezinu, izdalīt atsevišķas dziesmas būs grūti. Attiecībā uz mūziku – ir grupas, kuru albumos visi gabali ir hīti. Tādu albums parasti izdodas tikai vienu reizi. Es uzskatu, ka man ir izdevies albumā Uz Perkoņkrēsliem ielikt visus hītus. Nav tā, ka cilvēki prasa spēlēt konkrētas dziesmas. Viņi prasa vēl spēlēt!

Varbūt Rūsai ir jauns muzikāls materiāls?

Mēs esam uztaisījuši četras jaunas dziesmas, kuru teksti vēl ir tapšanas stadijā. Mēs plānojam beidzot sākt rakstīt jauno albumu. Laika apstākļu, aizvadītās aukstās ziemas dēļ darbs ir aizkavējies.

Vai dziesmu teksti gaida iedvesmu?

Jā, lai arī man pašam būtu nopietnāk darbam jāpieķeras. Tomēr iedvesmai ir svarīga nozīme. Piemēram, braucu ar savu riteni pāri Akmens tiltam, redzu Daugavā pelēki ūdeņi. Pēkšņi man prātā ienāk meldiņš. Es momentā apstājos pierakstīt, jo citādāk aizmirsīšu.

Tad mirklim ir svarīga nozīme?

Ārkārtīgi! Diemžēl iedvesma pēc pasūtījuma nenāk. Man dzīvē bija laiks, kad strādāju autostāvvietā, kurā tika glabātas sasistās mašīnas. Es varēju iet pa stāvvietu, un tā bija kā bibliotēka – katrai mašīnai savs stāsts! Tad man bija ļoti ražīgs periods.

Varbūt tapa kāda konkrēta dziesma?

Parādu viņam albumu Uz Pērkoņkrēsliem. Jā, piektais gabals (dziesma Vēl viena negulēta nakts)! Strādāju naktī, kad savā nodabā varēju domāt. Izgāju ārā laukumā. Tur valdīja tādas sajūtas! Kādā mašīnā mētājās sakaltis cilvēka pirksta gabals. Citā mašīnā, kura ar sadauzītu stiklu nogādāta stāvvietā, mētājas dažas smadzeņu šūniņas. Tā ir realitāte! Mēs izskatāmies ne tikai tādi, kādus sevi redzam spogulī! Vakarā stāvvietā bija jālaiž vaļā suņi. Viens suns, ieraudzījis smadzenes, mēģināja kaut ko laizīt. Es viņu rāvu nost. Sajūtas ir baigas! Labi, ka suņi mani respektēja, burtiski ēda no rokas. Pašam tas bija brīnums.

P.S

Izrādās, ka Pārdaugavas mataino krogs saucas Baļķi. Un arī Motohead Lemijs, braucot cauri LV uz dažām stundām ir baudījis alu Vecrīgas bārā. Bet Rūsa ir pirmā LV grupa, kas spēlēja uz divām basbočkām...

Vakara bilance = trīs siera plātes, viens litrs alus un daudz rokenrola stāstu.

Read Full Post »

Piektdien, 12.martā Spīķeru koncertzālē albumu “Nekavējies, šīs ir spēles ar tevi.” prezentēs grupa “Mona de bo”. Saistībā ar šo notikumu šodien intervēju ģitāristu Edgaru Rubeni. Gala rezultātā šis pasākums sanāca kā manas vīzijas noslīpēšana ar reāliem faktiem. Edgars tikai smaidīja un noteica, ka esot ļoti interesanti uzzināt, ko es domājot, jo īpaši tāpēc, ka vērtējums neaprobežojoties ar patīk – nepatīk. Fakts, ka ierakstu ir iedvesmojusi grupu “Sunn o))” un “Earth” daiļrade man vispār lika sajūsmā plaukšķināt, jo aizvadītais gads arī man bija garo lēno skaņu iedvesmots.

Sasummējot, varu teikt, ka “Nekavējies, šīs ir spēles ar tevi” ir nopietns albums klausītājam, kuram ar mūziku ir personiskas attiecības. Atšķirībā no debijas plates, kurā dziesmas bija rotaļa ar idejām, šoreiz mērķis ir konkrēts un viengabalains. Bet duets vairs nav tikai duests. Labprāt būtu ar viņu norunājusi veselu stundu, taču tādā gadījumā intervijas pārlikšana man prasītu vairāk laika, taču interviju jūs obligāti varēsiet easyget.lv lasīt piektdien!!!! Starp citu, piektdienas prezentācijas pasākumam ir patiešām īpašs piedāvājums – “Monas de Bo'” koncerts Spīķeru koncertzālē kopā ar grupu “100 baltas dvēseles” + jaunais CD kopā maksās tikai 3LS, sākums 22:00 Tiekamies?

Vairāk info: http://www.monadebo.com/

Read Full Post »

Ir 20:15 mēs dodamies uz Andrejsalu vērot degošās skulptūras. Esam par agru. Nosalušos pirkstu galus cilvēki silda improvizācijas teātra „Laiva” izrādē. Improvizācijas teātris izspēlē uz vietas radītus priekšnesumus. Idejas, personas un notikumus nosaka skatītājs. Šovakar aktuāls tēls ir Centis Ūbele. Metināšanas darbnīcas zāle ir pilna un publika ir atsaucīga un skaļa. Aktieru humors trāpa 10! Vienīgais mīnuss – nepacietīgie skatītāji un viņu skaļās telefona sarunas.

21:10 Andrejsalas tirgus laukumā vīrs gāzmaskā ar degli rokās aizdedz uguns skulptūras. Fonā skan dramatiski pasakaina kora ārija.. Trakā dedzinātāja maska iespējams bija aizkvēpusi, viņš aizmirst aizdegt vienu no skulptūrām. Nezin no kurienes uzrodies cilvēks, skulptūrā iemet pudeli, šķiet, ar degmaisījumu. Tā kā šai darbībai nav rezultāta, izpalīdzīgais puisis, kurš droši vien bija dedzinātāja asistents, lavierējot starp skulptūru ugunīm, galvenajam uguns vīram norāda nepabeigto darbiņu. Performances skatītāji klusi apbrīno liesmu spēku, bet klātesošie fotogrāfi nespēj pretoties ekstrēmajām izklaidēm, tuvinās degošajiem sargu tornīšiem, dolāru zīmēm un apļiem. Kad liesmas jau ir zaudējušas savu lielāko spēku, klātesošie nododas kolektīvai plaukstu sildīšanai, jo Andru nakts patiešām ir drēgna. Gala rezultātā Andrejsalas tirgus laukums izskatās kā kādas baisas filmas epizode, kurā, glābjoties no aukstuma, cilvēki sildās pie milzīgiem ugunskuriem.

21:55 Andrejsalas ugunis mūs nav spējušas sasildīt! Vajadzēja vilkt vilnas zeķes! – fotogrāfe man smaidot saka. Mūsu nākamais pieturas punkts – Kongresu nams „Silent disco”. Mums tiek iedodas lielas radio austiņas, pirms tam apstāstot, kā ir pārslēdzami DJ spēlētās mūzikas kanāli. Pasākums šeit ir tikai sācies, daļa apmeklētāju DJ darbu bauda sēžot, pārējie jau ir atraduši savu ritmu. Ir interesanti minēt, kura DJ darbu dejotājs konkrētajām mirklī klausās! Pa pirmo kanālu skan wold music mikss un pazīstamas disko, popmūzikas dziesmas. Otrajā – sarkanajā kanālā ir baudāma mūsdienīga elektroniskā un deju mūzika. Kongresu nama foajē ir izgaismots disko noskaņās. Ik pa brīdim gaisā tiek uzšauts konfeti lietus. Klusā disko priekšrocības ir dzirdamas – nav nomācoša trokšņa, jo dejotāji paši regulē mūzikas skaļumu! Mūzikas daudzveidība piesaista dažādu interešu un vecuma pārstāvjus. Ja dejotājiem sanāk sadejoties, nav jāmeklē klusais stūris, lai iepazītos, atliek vien noņemt austiņas! „Silent disco” gaisotne aizrauj, taču Popcorn turpina savu piektdienas tusiņu maratonu, ar mērķi vēl šajā naktī atgriezties Kongresu namā.

22:45 esam atpakaļ Andrejsalā – Dirty Deal Cafe organizētā pasākumā. Uz skatuves spēlē grupa „Sistēma” – trīs liktenīgās meitenes baltā, sarkanā un melnā tērpā. Mūzika – eksperimentāla elektronika ar provocējošiem tekstiem. Zinātāji ir lielā sajūsmā un pieprasa atkārtot! Nezinātājiem iespējams ir grūti sajust pareizās vibrācijas. Dodamies tālāk, lai Studentu klubā sajustu sauli! Šis vakars ir veltīts SKA un regejam!

23:30 pie kluba ieejas vēl ir maza rinda. Noklausāmies pēdējos grupas „All Day Long” dziesmas akordus. Klausītāji ir iesiluši un turpina aktīvu dejošanu arī pie DJ spēlētās mūzikas. Iespējams, ka tieši deja glābs mūs no pelēkā laika radītās apātijas. Uz skatuves kāpj grupa „Voceks Voiska” . Grupa klausītājiem labprāt uzdāvinātu savu CD, taču labs nenāk par velti! Ir jāatbild uz jautājumu, kas ir tie divi labi zināmie cilvēki, kas šonakt arī dzen atrodas studnetniekā? Grupas „Huskvarn” ģitārists Melnais ir atpazīts ātri, taču otras zināmās personas meklējumi starp sārtajām dejotāju sejām turpinās visa koncerta garumā.

2:00 attopamies, ka mums taču ir vēl jāapmeklē klubs „Depo”, kur grupa „Cacophonics” svin savu 5 gadu jubileju! Mūs pārsteidz kluba salīdzinoši tukšie drēbju pakaramie. Nevar būt, ka mēs esam nokavējušas? Jā, gaviļnieki jau ir nospēlējuši, taču apsveikumi turpinās vēl jo projām – „Cacophonics” fani, draugi un vienkārši paziņas spiež roku grupas balsij Ingusam. Publiku priecē grupas „In the box” un „Pent in dreams”.

3:12 maratons raisa ēstgribu, kas tiek apmierināta „Pelmeņi”, kur šajā diennakts stundā ir īpaši garas rindas. Vai mēs vēl paspēsim atpakaļ uz Kongresu namu?

3: 45, Lai gan foajē kustās vēl pēdējie dejotāji, diskotēka ir beigusies.

No četriem apstaigātajiem tusiņiem mūsu absolūtais favorīts bija „Silent Disco”! Patīkama gaisotne, liela izvēles brīvība un idejas oriģinalitāte! Andrejsalas pasākumos negatīvas sajūtas raisīja no drēgnums un ļoti vāji apgaismotās telpas, kas man un Kedai lika meklēt citu nākamo tusiņu vietu. Studentu klubā valdošā deju gaisotne mūs sasildīja, taču it nemaz nepārsteidza. Dzimšanas dienas kulmināciju diemžēl nokavējām, taču stilīgās konusa veida cepurītes un daudzie kūku gabaliņi lika nojaust, ka ir svinēts godam!!! Klubā DEPO ļoti nomācoša šķita skaņas kvalitāte, iepējams tāpēc lielākais vairums cilvēku tusējās kluba deju zālē nevis pie grupu spēlētās mūzikas.

Read Full Post »

%d bloggers like this: