Pieci komentāri par ”Meshuggah” koncertu Rīgā

Pirmdiena, 22.aprīlis bija pamatīgs nedēļas sākums klausītāju piepildītā klubā ‘’Melnā Piektdiena’’ un ekstrēmā metāla stūrakmeņu zviedru grupas ‘’Meshuggah’’ uzstāšanos. Pirms meistariem publiku grūvā ievibrēja poļu grupa ‘’ Decapitated’’.

Read Full Post »

Izvēlies savu datumu jeb 7 iespējas

Read Full Post »

7 pieauguši vīrieši koncertē Aptiekā

Noslēdzot septembri ar ikmēneša Mēnešreizēm, bārā Aptieka koncertēja ”7 pieauguši vīrieši”. Sanākušie klausītāji cieši saspiežoties pārbaudīja Aptiekas koncertu telpas kapacitāti. Uz skatuves esošie solīdie vīrieši, ņemot vērā telpas gaisa mitrumu, sviedriem nepiesūcināja uzvalka bikses, tomēr žaketi, balto kreklu un šlipsi turēja godā arī pirts temperatūrā.

Jau izsenis mākslas baudītāju vidū ir augstu novērtētas alūzijas uz citu autoru, laika noilguma izturējušu darbu motīviem. Arī ” 7 pieaugušu vīriešu” daiļrades esence būs baudāmāka tiem klausītājiem, kas pārzinās mūsdienu latviešu tautas mīlētākās muzikālās hronikas, kuras visbiežāk, ievērojot labākās ģimeniskās tradīcijas, svētdienas vakarā var vērot TV šovu ietvaros vai dzirdēt, veicot ikdienišķu pirkumu lielajā pārtikas veikalā. Tās ir vērtības, kuras nav apšaubāmas un katram kārtīgam pilsonim būs zināmas. Saglabājot gaisā virmojošu patosa dvašu un izsmalcinātu elementu izvēli, ”7 pieauguši vīrieši”, īstenie latvieši dziedātāji , saviem klausītājiem liek atplaukt plašā smaidā.

Un 1.decembrī Nabaklab vīrieši prezentēs albumu!

Read Full Post »

Bārs ” Sehnsucht”

Savas dzimšanas dienas afterparty nosvinēju vakar, 2011.gada 14.novembrī, bārā „ Sehnsucht”. Tas atrodas 2 min braucienā vai 20 min gājienā no pilsētas centra ziemeļu virzienā – Amalienstr. 26. – kulturālo izklaides vietu rajonā.

Par bāra esamību uzzināju nejauši pāršķirstot Minhenes stilīgāko MUST SEE vietu katalogu. Bildes un anotācijas bija tik izdevušās, ka mana sirds aiz priekiem iedziedājās. Būs man Minhenē savs motoriskais bārs! „Sehnsucht” interjeru veido Pin-up meiteņu fotogrāfijas, pie sienas piestiprināts Harely Davidson, košos dzīvnieku rakstos apvilkti sēdekļi un motorā ievietota izlejamā alus sistēma. Bet virs bārmeņa galvas karājas neskaitāmi daudz krūšturu. Tu nevari kādu no tiem izvēlēties. Tev būs šeit jāatstāj savējais! – teica bārmeņa čoms, vērodams manu ziņkārīgo skatienu.

 Pirmdienas vakarā „Sehnsucht” gaisma bija vairāk kā intīma, tāpēc izvēlējāmies gaišāko vietu – sēdēt pie bāra letes. Tās vakara saimnieks Svens – perfektu pakava bārdu, pārdomāti tetovēts, iespējams ir vislabāk saglabājies 40 gadnieks, lika aizdomāties, ka rokenrolā tomēr ir zināma jauneklīguma formula. Bārmenis man aizskaidroja situāciju Minhenē. Izrādās, ka bāri dzīvos koncertus var rīkot tikai vienu reizi mēnesī laika posmā no 19 līdz 21. Pretējā gadījumā tavai iestādei ir jāiegūst statuss koncertu rīkošanas vieta. „Sehnsucht” ir bārs, virs kura dzīvo ļoti jutīgi cilvēki, kuri labprāt mēdz piezvanīt policijai. Tāpēc nedēļas nogalē bārā spēlē DJ, ļaujot skanēt rokmūzikai, blūzam un rokabilijam. Bavārijā likumi attiecībā uz trokšņošanu un izklaidēm vispār esot stingrāki nekā citās Vācijas zemēs. Lai gan ar atvērtu alus pudeli uz ielas tu drīksti atrasties, kā nekā Bavārija taču ir alus zeme!

Lai gan bāra interjers ir roķīgs, tādejādi ļaujot domāt, ka bārs ir paredzēts konkrētas subkultūras pārstāvjiem, tā nebūt nav taisnība. Nedēļas nogalēs bāru apmeklē raiba publika, arī iestīvinātās apkaklītes. Tieši apmeklētāju daudzveidība, iegūta caur darba pieredzi ēdināšanas sfērā, ļauj bāram ļauj izdzīvot. „Sehnsucht” ir atvērts jau otro gadu un par apmeklētāju trūkumu nesūdzas – sestdienās bārā ir ļoti šauri. Dzērienu cenas līdz 10 eiro, piemēram, gaišais izlejamais alus maksā 3,50.

Galu galā izrādījās, ka aiz letes stāvošais bārmenis un viņa čomi ir „ Queens of the Stone Age” fans  , arī „ Foo Fighters” tiem ir tīkami, liekot manai sajūsmai sasniegt virsotni. Savējie. Patiesībā bāra izvēlē viena no galvenajām lomām ir bārmeņa personība, vai ne? Prieks tika apslacīts ar čehu vīra, kas Minhenē bija darījumu vizītē un neatlaidīgi mēģināja pierunāt mūs ar Maiju runāt krieviski, uzsaukto Jagermeister. Jā, es šeit vēl atgriezīšos dienā, kad nebūs jāpaspēj uz pēdējo Sbāni…sestdienā.

Info: http://www.bar-sehnsucht.de/

Read Full Post »

Pusdienu pārtraukums

– Zini, es esmu traks vecis – apgalvoja vīrietis, kas, apsēdies man pretī, jau kādas minūtes bija mani vērojis.

– To var redzēt!- es atbildēju “trakajam”, nedaudz druknajam, tomēr pieklājīgi ģērbtajam, iespējams 65 gadus vecajam vīrietim, kurš jau pusdienas laikā bija izdzēris vismaz 100 gramus šņabja bez uzdzeramā. Nenoliedzami mani viņš savdabīgi sajūsmināja, jo bija treknais I manas raibās piedzīvojumiem bagātās nedēļas noslēgumam. Bez šaumām mana sajūsma viņam patika – viņš murrājoši noskatījās, kā es iztukšoju savu zupas bļodiņu. Cik maz vajag priekam, cik maz vajag stāstam!

Tas notika Bānūzī – bārā, kas atrodas uz Gogoļa ielas, netālu no Origo.  Virs letes esošajā televizora ekrānā bumbu dzenā ilāļu futbola klubu dalībnieki. Fonā skan radio Rock 89,2… situācija ar manu šodienas sarunas biedru un Bānūzis pats par sevi visnotaļa atgādina Itālijas bārus, kuros arī valda patīkama krēsla, dodot iespēju vientuļiem vīriem paslēpties no karstās pudienu saules. Vismaz Sardīnijas bāros sievietes jūs neredzēsiet, tā ir vīriešu pasaule. Un kārtīgie ģimenes tēvi jebkurā gadalaikā pusdienos mājās. Ja esi tūriste – brunete šie vīrieši bāros labprāt piedāvās tev gida pakalpojumus, vismaz infomatīvos.  Un jā, Itālijā gan kafiju, gan alu, gan visu citu šķidrumu ir jādzer pie bāra letes. Ja iesi tālāk, omulīgi iekārtoties pie galdiņa, būs jāmaksā papildus cena.  Bānūzī ir latviešu likumi, bārmenis Juris bez teikšanas pienes kūpošu zupu, kā arī gādīgi apjautāsies, vai aktīvais kungs mani nentraucē. Ar karti norēķināties nevar. Pusdienu piedāvājumā kārtīgi ēdieni – zirņi ar speķi, desa ar kāpostiem, gaļas podiņš un zupa.  Plašs alus piedāvājums, ļoti patīkamās cenās.

Šī nedēļa bija traka, bet vēl nav beigusies. Atkal viss norāda uz bez -miegu, jo šodien ir piektdiena, rīt būs sestdiena. Patiešām aizmigt nevarēju otrdienā- krāsainas bildītes skraidīja acu priekšā, tomēr spēku celties un izmantot nakti lietderīgām darbībām nebija iespēja rast. Personīgās radošā idejas ir uzsākušas sāncensību ar pienākumu – bakalaura darba rakstīšanu. Izskatās, ka tām nāksies kapitulēt šī studiju darba priekšā. Man pietrūkst stundu – darbi stāv rindā: Pagājušajā ceturtdienā turpat Bānūzī pļāpājām ar “Wildborn” basģitāristu Kasparu Pētersonu, kurš atkal jau apstiprināja manas aizdomas, ka basisti noteikti  ir visslīpētākie, visnegantākie grupas dalībnieki. Bet otrdien “Nabaklab” klusākajā zālē grupas “Sia Radikal” mūziķi Gustavs Terzens un Dainis Rijkuris man pavēstīja visaktuālākos jaunumus un pārdomas. Viņi šajās Lieldienās prezentēs albumu “Monokaršs”!  Tik intensīvu sarunu nespēja izturēt mans diktafons, kurš nemitīgi apstājās, šādā veidā piešķirot sarunai papildus asumu. Šoreiz interviju fotogrāfijās fiksēja Ingus Bajārs, kuram ir izdevies noķert kolorītus, izteiksmīgus kadrus. Rezultātu gaidiet – nākamās nedēļas viducī!

Read Full Post »

Trešdiena 30.03.@Nabaklab

Vai fakts, ka šajā nedēļā aizmiegu ar Iggy Pop krekliņu mugurā, kādā veidā ietekmē manus sapņus? O, jā, vai ziniet! Tie ir pietiekami muzikāli jau trīs aizvadītās naktis. Visspilgtākais uzplaiksnījums bija vakar, agrajā trešdienas rītā, kad tautā labi zināms multimākslinieks, ar ģitārista dotībām, mani aicināja piedalīties savā instalācijā. Viņš visu telpu – ne vien grīdu, bet arī sienas bija nolīmējis ar ģitāras pedāļiem – sarkaniem un dzelteniem, un mani aicināja tos izmēģināt. Process pārtrūka… Savādi pravietisks ievads manam trešdienas vakaram, kurā ar skaņu mākslu tradicionālā izpratnē “Nabaklab” ar koncertu priecēja pašmāju “Parara” un krievu grupa “The Grand Astoria”. Šīs grupas pārvalda ģitāras pedāļu spēku!

Valmieras grupa “Parara“, zem kuras nosaukuma afišā ir lasāms stilistiskais apzīmējums math rock, zīmēja muzikāli nevienlīdzīgas ainavas, akcentējot nemierīgo kontrastu starp harmoniju un disharmoniju. Lika aizdomāties, ka šī mūzika attēlo mūsu laikmeta cilvēka nervozitāti un svaidīšanos stap iespējām, ieguvumiem, zaudējumiem. Tieši šie kritumi un kāpumi rada dzīves “sāli”  – “Parara” to transfomē asos, neregulāros skaņu daudzstūros. Solītais viesis Edgars Rubenis šovakar tomēr iztrūka, bet viņa vietā stājās grupas “Gaserata” ģitārists.

Reizi pa reizei Latvijā ieklīst kāda amerikāņu stoner grupa vai šīs skatuves “ārštata” pārstāvji no citas zemes, šajā gadījumā no Krievijas. Es zinu, ko klausās Pēterburgas grupas  “The Grand Astoria”  mūziķi! Distancējos no vēlmes salīdzināt, un ļāvu savai domai aizpeldēt. Tā transfomējās sviedru lāsītē, kas no deniņiem lēnām ritēja lejup par manu ķermeni. Karstums un tuksnesis! Jā, “The Grand Astoria” varētu piedalīties “Desert sessions” – koncertos, kuru aizsākums ir meklējams 90-to gadu sākumā ASV Nevadas tuksnesī. lai būtu korekti, jāpiemetina, ka “The Grand Astoria” nevar nosaukt tikai par stoner , viņu mūzikā ir ārkārtīgi daudz improvizāciju (stoner visdrīzāk apdullinās ar monotoniem lejup skaņotiem basiem), kuras divu ģitāru dialogā skan jo īpaši krāšņi un labi “sit” pa smadzeņu krokām. Patika mūziķu skatuves ietērps – krāsaini un asprātīgi (piemēram, bundzinieks bija tērpies rozā un uz viņa krekla bija mikimausis. Sasmējos.) Publikas “The Grand Astoria”bija ļoti maz, tomēr es ceru, ka grupa LV atgriezīsies. Visprātīgāk to būtu darīt kāda festivāla ietvaros.

Read Full Post »

Bilance 25. – 27.marts

Kaimiņu rokgrupas mūsu zemē pa retam ir dzirdamas, taču šie koncerti ne vienmēr gūst vajadzīgo atbalstu. Tāpēc liels bija mans prieks uzzinot, ka lietuviešu rokgrupa “IR” spēlēs ne vien Fontaine Palace, bet arī Rock n Riga. Bonusā vēl pašmāju jaunā grupa “Art of Keeping Secrets“, ar kuras daiļradi pirms pāris nedēļām mani bija iepazīstinājis grupas vokālists Oskars, tautā labāk zināms ar savu “pop” kolektīvu “AK69” . “Art of Keeping Secrets” idejas aizmetņi esot dzimuši jau pirms pusotra gada, bet Rock n Riga tika nospēlēts oficiāli otrais, neoficiāli trešais grupas koncerts.

 Jau ar pirmajām dziesmām AOKS izplatītie muzikālie viļņi radīja goova efektu – mūzika, neapšaubāmi roķīga, bet tomēr labi draudzējas ar deju soļiem. Spēcīgas singla kvalitātes piemīt dziesmai “Sickman”. Tomēr pamazām AOKS muzikālās  apņemšanās stingrība uz koncerta beigām izplēnēja. Iespējams, spēki vēl nebija atgūti no iepriekšējās nakts koncerta bārā “Bubamara”. Arī paši AOKS savu sniegumu izvērtēja kritiski. Bet vispār, ir tikai normāli, visu var labot spēlejot, spēlējot un spēlējot koncertus. Lietuvieši “IR” bija spēkiem pārbagāti, šķita, džekiem bija atvērusies sestā čakra, uznesdama tos citā laika skaitīšanas zonā, kurā viņi būtu gatavi nodžemot visu nakti. Skatītāji viņiem līdzi, atbalsojoties čīkstošā wah-wah pedāļa skaņām. Nedaudz punk, bet vispār alternative un pārpārēm enerģijas – “IR” pārbaudīs jūsu izturību. Pretoties nav vērts, ātri nogusiet! Vajag ļauties!

Sestdienu atvēlot mierīgam mājas vakaram, klausījos āfrikāņu mūziku, bet ne par to ir stāsts. Svētdienas vakarā Lielajā Ģildē tika atklāts Baha kamermūzikas festivāls. Šī notikuma sakarā koncertu sniedza Concerto Köln. Man vienmēr ir šķitis, ka klasiskās mūzikas koncertos ir labi sēdēt augšējā balkonā – tā gūstot maksimālu priekšstatu par kop – skatu/skaņu. Interesanti ir novērot instumentu izvietojama maiņu, tā jau pirms skaņdarba sākuma secinot, kurš būs solists. Bet vispār, baroka mūzikai ir hipnotizējoša ietekme, kas nemanot domas aiznes tālu jo tālu. Koncertam bija divas daļas, pēdējā oficiāli noslēdzās deviņos vakarā. Nevaru nekomentēt vienu netīkamu iezīmi – ārkārtīgi uzkrītoši ir cilvēki, kuri,atskanot pēdējam akordam un pirmajiem aplausu klakšķiem, tūlīt lec ārā no sava krēsla, lai skrietu uz garderobi. Nenormāls neirotisms un necieņa, attaisnojošs arguments šādai steigai iespējams būtu tikai pieciem no pārdesmit skrējējiem. Galu galā Concerto Köln veikums tika apbalvots ar grandioziem aplausiem, tāpēc mūziķi savam koncertam pielika vēl 20 minūtes, nospēlējot  vēl trīs skaņdarbus. Skaisti!

Ja reiz esi Vecrīgas sirdī un līdz krogam Aptieka ir tikai piecas minūtes, būtu muļķīgi doties mājās. Vēl jo vairāk, ja krogā spēlē “Dzelzs vilks” – grupa, kuras koncertus neesi apmeklējusi jau nepiedienīgi ilgi. Laika gaitā iegūtais koncertapmeklētāja “čujs” gandrīz vienmēr ļauj ierasties tieši laikā. Atradām krēslus, un mūsu vieta bija gana ekskluzīva – nepilnu metru attālumā no mūziķu mikrofoniem. Vakar “Aptiekā” cilvēku bija daudz, šis kopums radīja mājīgumu un sirsnīgumu.  “Dzelzs vilks” muzikāli ceļoja pa savas diskogrāfijas dzīlēm. Mani jo īpaši iepriecināja dziesma “Komētas” , “Miesnieks” un “To meitiņ šodien galabās…”, kura tika īzpildīta jo īpaši drūmā manierē. Šodien mēs esam metālisti – teica Juris Kaukulis, liekot man aizdomāties, ka viņš noteikti bija pamanījis manis iepriekš rādītos “radziņus”. Juris pamana visu! Lai gan, no otras puses, arī “Dzelzs vilks” vēsture, atceroties deviņdesmito sākumu, ir visnotaļ metāliska. Jā, tauta, šogad “Dzelzs vilks” svin 20 gadu jubileju!!!! Albūms tiek solīts septembrī, bet vakar tika nospēlēta jaunā dziesma “Sociālās saites”. Tuvākā iespēja šo dziesmu dzirdēt vēl vienu reizi, šķiet, būs 15.aprīlis – Studentu klubs. Tad jau tiksimies, vai ne?

Foto: bārs “Rock n Riga“

Read Full Post »

10.03 – skābe un citas vielas

Ir jāņem vērā, ja stoner rock-metal albumu klausīsies vairākas reizes pēc kārtas, rezultāts būs pietiekami apdullinošs un atskaņotāju nāksies izslēgt dunošās galvas dēļ.  Jāsecina, ka “Monster Magnet”  pēdējais darbs “Mastermind” ir visnotaļ izdevies albums. Lieliska, stoner halucinācijas atspoguļoša dziesma ir “The Titan Who Cried Like A Baby“. Pēc šī savādā audiālā piedzīvojuma nešaubīgi lieliska šķiet ideja izvēdināt galvu. Par laimi “Nice Place” vakar spēlēja “Acid Rain“. Grupa nav stoner rock, bet izdevusies krāsainas skābes psihodēlija. Dažreiz viņi slēpjas aiz nosaukuma “Čehols” un ir sastopami šikās ballītēs starp iestīvinātām apkaklītēm. “Acid Rain” ir uzvarējuši Fontaine Flashlight konkursā, festivālā “Bildes”  ietvaros sadžemojoši ar “Latvian Blues Band” līderi, un ir saklausāmi muzikāli zinoši džeki. Neliels sarkasms par klausītāju skaitu un aizgāja – nošu virtenes, mainītas tonalitātes un taktsmēri… hipnotizējošs grūvs. Iepriecinoši, ka laba atdeve šiem džekiem nav atkarīga no ārējiem faktoriem.  Ja ar skaņām pilnam kaifam vēl nav gana, tad atliek aiziet uz sieviešu tualeti, kur, darām to…tevi novēros Trents Reznors vai Aksels Rouzs. Asprātīgi!Bet vispār, var jau gadīties, ka esot studiju ierakumos, esmu palaidusi garām vēl kādu lielisku pašmāju stoner vai psihodēliju spēlējošu grupu. Jūs taču man par viņiem atgādināsiet, vai ne?

Read Full Post »

post-rock/metal vakars Nabaklab

Muzikālos ārzemju viesus Latvijā var atpazīt pēc atvērtā, draudzīgā skatiena. Braucot tūrēs apmeklētās pilsētas vienmēr saplūst vienā, tāpēc ir svarīgs cilvēciskais faktors, tāpēc  mūziķi labprāt iepazīstas ar vietējiem. Vakar „Nabaklab” norisinājās post-rock/metal vakars, kura galvenie mākslinieki bija čehi „Five seconds to leave”, kas Austrumeiropu apceļo kopā ar saviem kolēģiem „ESAZLESA”. Noskaidroju, ka mūziķi ceļā atrodas jau piekto dienu, vakar spēlējuši Kauņā, bet vislielākais piedzīvojums esot bijusi Polijas koncerti. Izrādās, ka skvoterēšana vairs nav attiecināma tikai uz pamestu māju apdzīvošanu, bet šādi tiek rīkoti ļoti underground koncerti. Tādi abām čehu grupām ir bijuši vairāki. Kādu nakti esot izmitināti telpā ar +5 grādiem. Ceļā uz Latviju „Five seconds to leave” piemeklēja liela problēma – bundziniekam uzlēca 39 grādus augsta temperatūra, tāpēc vakara galvenie mākslinieki tā arī uz skatuves nekāpa. Bundziniekam ir dota viena diena izbaudīt Latvijas slimnīcu dziedējošos apstākļus, jo nedēļas nogalē grupas spēlē Tallinā notiekošajā postrock-metal festivālā. Acīmredzami doma par Igauniju čehus iepriecina. Grupas labi draugi ir igauņu duets „Talbot”, ar kuriem ir izveidojusies sadarbība koncertu organizēšanā. Atpakaļceļā  mūziķi sniegs koncertu viesmīlīgajos Preiļos. Tādas, lūk, čehu tūres aizkulises.

Foto: Ingus Bajārs (easyget.lv)

Read Full Post »

Nedaudz par Inokentiju…

Parasti es atceros laiku, vietu, kad grupu esmu dzirdējusi pirmo reizi. Savu Inokentija Mārpla pirmo koncertu es neatminos. Šķiet, tas bija tik sen, kad vēl Ēriks nebija grupas bundzinieks. Zīmīgi atmiņā ir palikusi grupas uzstāšanās 2009.gada Fontaine festivālā, kuras laikā es kopā ar meitenēm gandrīz dejojām uz skatuves. Tāda brīvība nav iespējama, atrodoties koncerta pirmajās rindās – aizvadītajā Laba Daba trakojošajā pūlī es gandrīz zaudēju kājas pirkstiņus. Sestdien, Inokentijs Mārpls spēlēja bārā Nice Place. Speciāli šim notikumam es pat uzvilku savu tirkīza Inokentija T-kreklu, kuru tā arī plašākai sabiedrībai neatrādīju. Ziemā izģērbties ir daudz grūtāk. Aizdomājos, laikam šoreiz ar T-kreklu ir līdzīgi kā ar skaistu apakšveļu, tevi iepriecina pats fakts, ka tā ir tavā mugurā. Starp citu, ar apakšveļu Dambis tevi arī var nodrošināt – košu, ar mežģīnēm un grupas simboliku! Klausīties Inokentiju Mārplu no zāles vidus ir drošāk, bet, iespējams, mazāk aizraujošāk. Ja paiet divus soļus sānis, kad garais džeks vairs neaizsedz redzamību, var labi novērot publiku. Dambja staltais stāvs motivēja publiku aktivitātei jau ar pirmo dziesmas frāzi. Nepacietīgi tika pieprasīts priekšnieks. Enerģiskie klausītāju bariņi mainījās ik par trim dziesmām. Izlēkājās un veikli devās bāra virzienā, mazināt slāpes. Vienu brīdi šķita, ka tiks norauti “Nice Place” prožektori. Inokentija Mārpla radītās vibrācijas varēs pagarināt arī šonedēļ – grupa uzstāsies LMA karnevālā. Tad, domājams netiks aizskarti prožektori, bet gan izirdinātas pērļu virtenes –tēma ir Brazīlijas karnevāls! Un tad būs kā viss kā Riodeženeiro piederas – meitenes ar …

Read Full Post »