Feeds:
Ziņas
Komentāri

Posts Tagged ‘festivāli’

Aizvadītajā nedēļas nogalē no 2.līdz 4.augustam aizritējis viens no vasaras visdraudzīgākajiem festivāliem “Laba Daba”, kas jau ceturto vasaru notika Latvijas Universitātes atpūtas bāzē Ratniekos. Šī festivāla burvību veido kvalitatīva, rūpīgi atlasīta muzikālā programma, un dažādas citas mākslinieciskas atrakcijas – dzejas slam, filmas, diskusijas, un gaisā virmojošā hipijiskā sajūta. labaFestivāla galvenā mērķauditorija ir studenti, kā arī jaunie pieaugušie – jaunie vecāki, kuriem gada laikā ir vairs tik bieži nesanāk apmeklēt dzīvās mūzikas koncertus. “Laba daba” ir interesanta dažāda vecuma paaudzēm.

“Laba Daba”, ja vien tu nesaties sen neredzētu kursabiedru, ar kuru tu aizrunājies ābeļu dārzā, tad visdrīzāk tevi nodarbinās uz skatuves redzamais. Seko līdzi skaņai! Kā piektdienas galveno notikumu satiktie festivāla apmeklētāji viennozīmīgi atzina grupas “7 pieaugušie vīrieši” un Olgas Rajeckas koncertu, bet otrajā dienā lielu atsaucību ieguva “Pienvedēju Piedzīvojumi”, “Jumprava”, Nils Īle un “Afro ambient”.

Šķiet, grupa “Pienvedēja Piedzīvojumi” piedzīvo savu renesanci, kļūstot par 2013.gada vasaras festivālu galvenajiem māksliniekiem, kuru dēļ cilvēki ir gatavi spiesties pārpildītās teltīs, vai, kā šoreiz – šķūnī. Šobrīd “Pienvedēju Piedzīvojumi” koncerta sarakstu vislabākās dziesmas, tādejādi nodrošinot nepārtrauktu līdzi dziedāšanu.

Sestdienas viesu “Deine Lakein” – dziedātāja Aleksandra Veljanova un komponista, pianista un bundzinieka Ernsts Horns akustiskais priekšnesums noteikti bija viens no savdabīgākajiem festivāla koncertiem. Klavieru iespējas tika pilnībā izmantotas – tās bija ne vien taustiņinu, bet arī sitamais un stīgu instruments, kas kopā ar Aleksandra silto balss tembru radīja baisu, gotisku kamermūziku.

Grupas “Jumprava” koncerta dziesmu saraksts – daudzveidīgs, sākot no grupas zinātājiem pazīstamām dziesmām “Dzimšanas diena”, un, protams, par modernām tautas dziesmām kļuvušās “Ziemeļmeita”, “Tālu aizgāja”. Grupa hipnotiski noturēja publikas uzmanību arī tad,arī tehnisku problēmu laikā.

Katru gadu perkusionists Nils Īle organizē nometni skolēniem, pēc tam kopā ar skolēniem un skolotājem – mūziķiem no Āfrikas uzstājoties festivālā, “Laba Daba” raisot tik lielu atsaucību, ka klausītāji kļuva par dejotājiem. Savādāku interakciju raisīja Birutas Ozoliņas un Dj Monsta koncerts. Tautasdziesmu, elektronikas miksam kāds klausītājs publikā atbildēja nevis plaukšķinot, bet līdzi spēlējot tautas instrumentu “mēlītes”.

Festivāla ietvaros uzstāsjās dažādi solo mākslinieki, kuru daiļrades skaistumu atklāj dziesmu teksts – leģendārā Zaķa gadījumā tas ir nihilistiski dadaisks, turpretim Mikus Frišfelda dziesmas ir romantiski ironsikas, bet duets “Čipsis un Dullais” ik trīsminūtē iekapsulē pa vienai latviešu nacionālajai muzikālai īpatnībai.

“Laba Daba” dod iespēju iepazīties ar jaunajiem talantīgajiem. Piemēram, grupu “Nē”, kura uzvarēja Latvijas Universitātes konkursā “Hadrons 2013”. Viņi izpilda progresīvu, instrumentālu dejojamu rokmūziku, kuras spēks meklējams nebēdnīgajā pieejā un humora izjūtā – “Pēc progresa ožošs benzīns” – tas ir tikai viens no “Nē” savdabīgajiem instrumentālo skaņdarbu nosaukumiem.

Kad saule bija norietējusi un zāli klāja auksta rasa, ska grupu “Band Mango” un “All Day Long” enerģiskie priekšnesumi bija iespēja sasildīties. Nakts aizsegs būtu labāk atklājis eksperimentālās grupas ” Apziņas parazīti” tumšās ambiences burvību, bet grupa uzstājās četros pēcpusdienā. Toties “Soundarcade” jau tradicionāli spēlēja nakts vistumšākajā stundā. Šoreiz grupas priekšnesums bija retrospektīvs, aptverot visus trīs albumus.

Kas būs nākamajā gadā? Būs jauni augstskolu studenti un absolventi, augustā radītiem bērniem būs gadrīz pusgadiņš, tāpat kā jaunajām mūzikas grupām. Kāds gribēs satikties, un “Laba Daba” būs īstā izvēle. Šogad festivālu apmeklēja 11 000 interesentu.

Read Full Post »

Nepilnu stundu pirms ‘Skyforger’ koncerta festivālā ‘Zvērā’, uz easyget vasarīgi ātrajiem jautājumiem atbildēja grupas solists, ģitārists Pēteris Kvetkovskis. Šajā nedēļas nogalē ‘Skyforger’ būs dzirdami Liepājā, Fontaine Festival.

Kad tev labāk patīk spēlēt – ziemā vai vasarā?

Vasarā, jo tad var ārā spēlēt, biežāk uz lielas skatuves.

 Vai vari pastāstīt par 2012.gada vasaras festivālu spilgtākajiem iespaidiem?

Gada pirmos festivālus es jau neatceros. Nupat bijām Čehijā un Polijā. Bet visu pārspēj Positivus iespaidi! To mēs nebijām gaidījuši! Iepriekš domāju, ka tur neviens mūs neklausīsies,  galu galā viss tur bija pilns līdz pašai malai. Tas mums bija pārsteigums.

Kādas ir tavas sajūtas par festivālu ‘Zvērā’ ?

Festivāls man asociējās ar panku pasākumu. Piemēram, ierasti  spēlējām festivālos, kuros līdz pēdējam sīkumam viss ir noorganizēts, tad šeit organizācija ir kā pie pankiem. Bet tas ne sliktā nozīmē.

Vai panku publika ir vieglāk iekustināma?

Panku publika kustās pati no sevis.

Kas ‘Skyforger’ koncertos gaidītākā dziesma?

Grūti pateikt, droši vien vecie hīti, kas jau atmiņā ir iesēdušies, tā pati ‘Migla, migla, rasa, rasa’.

Vai šo dziesmu negribas likt uz kādu laiku mierā?

Nē, nē. Brīžiem liekas, ka tā tiek par daudz spēlēta, varbūt gribās ko citu, bet tad tu saproti, ka koncertos cilvēki grib dzirdēt jau iemīļotas dziesmas, nevis sēdēt, klausīties un iedziļināties jaunajās – tāda ir festivāla būtība.

Pastāsti par visgarāko un visīsāko ‘Skyforger’ koncertu!

Garākais noteikti bija albuma ‘Kurbads’ prezentācija Sapņu fabrikā, kur mēs spēlējām gandrīz trīs stundas. Tas bija ļoti garš koncerts. Īsākie ir bijuši daudzi, vairāk klubos. Senos laikos vispār varēja koncertu apraut. Mēs krāmējāmies, taisāmies un mums tiek pateikts, ka jābeidz, jo ir atbraukusi policija, viss tiks aizvērts ciet, un ir jābrauc mājās. Tas nu bija pavisam īss. Bet citādāk – 30 minūtes Holandē, jo pēc mums visādi ‘bosi’ spēlēja. Mums bija jāspēlē pirmajiem, 30 minūtes. Nu, labi, nospēlējām arī! Kā ir, tā ir!

Vai šobrīd ‘Skyforger’ top jauns muzikālais materiāls?

Top, top, sāk jau uz beigām iet! Jau gandrīz astoņas dziesmas ir gatavas. Darba process tuvojas nobeigumam – jāraksta teksti un varbūt vēl viena vai divas dziesmas, un nākamajā gadā varētu būt albums gatavs.

Nākamā gada sākumā vai vidū?

Es ļoti ceru, ka sākumā.

Vai ‘Skyforger’ viegli vadās pēc plāna, piemēram, tā paša albuma sagatavošanas laika grafikā?

Nē, mēs nekad neplānojam. Nekad nevar zināt, kaut kas notiek un mainās. Kā notiek, tā notiek! Vienkārši jāplūst pa straumi!

Ar ko īpašs ‘Skyforger’ ir Fontaine Festival?

Pirmkārt, ar savu vietu un atmosfēru. Labi, ka Liepājā ir Fontaine Festival, jo agrāk tur nekas nenotika. Es atceros senajos gados mēs tur tikai vienu reizi piecos gados bijām spēlējuši. Un tad tur bija ļoti maz klausītāju, un tie paši nesaprata, ko mēs uz skatuves darām.

Vai festivālos izdodas dzirdēt savus kolēģus? Varbūt ir kāds atklājums?

Godīgi sakot, man festivālos neko nesanāk dzirdēt. Atbraucu – gatavojos – nospēlēju un atpūšos. Pēdējā laikā ir iepatikusies grupa ‘Rebel Riot’, ar kuriem pat esam sadraudzējušies.

Kāds skaņu celiņš ir dzirdams ‘Skyforger’ tūres busiņā, piemēram, atpakaļceļā no Čehijas un Latviju?

Skan viss kaut kas. Bieži Andim līdzi ir dažādas mūzikas diski, skan heavy metal vai vienkārši radio. Kad esam no visa noguruši, radio ir vislabākā izvēle.

Vai ‘Skyforger’  ir festivāls, kurā aizvien gribas atgriezties?

Mums ļoti patīk spēlēt bijušajās Padomju valstīs kā Čehija, Sovākija, Slovēnija, jo tur parasti ir silta atmosfēra. Visvairāk esam spēlējuši Vācijā, kur arī tiekam sirsnīgi uzņemti, bet īpašu festivālu es tagad nevaru izcelt. Lai gan, pagājušajā gadā bijām Francijā ‘Hellfest’, tur es labprāt atgrieztos.

Kāda ir dīvainākā vieta, kur ‘Skyforger’ jebkad ir uzstājušies?

Dīvainākā vieta bija Somijā. Braucām Laplandes virzienā, līdz sasniedzām karuseļu parku. Nesapratām, kāpēc mēs vispār šajā parkā braucam iekšā. Apkārt staigā cilvēki ar bērniem, bet karuseļu parka vidū zāle, kurā spēlē grupas. Mazā karuseļu ciematiņā spēlē metāla grupas! Klausītāju bija pietiekami daudz, tie gan nebija cilvēki no karuseļiem.

Šogad spēlējāt Zviedrija lielākajā ‘Sweden Rock Festival’ festivālā. Varbūt tev ir kādas spilgtas atmiņas par šo piedzīvojumu?

Festivālā piedalījās daudz roka ‘monstru’ – ‘King Diamond’, ‘Twisted Sister’, ‘Motorhead’, Mötley Crüe  un citas milzīgās grupas, un mēs pa vidu. Festivāla biļete maksāja 200 eiro, alus 6 eiro. Zviedri to gan jau var atļauties, jo festivāls bija ļoti apmeklēts. Paliekošs iespaids, ka tāda maza banda no Latvijas var spēlēt uz vienas skatuves ar šādiem ‘monstriem’!

Varbūt kādu sanāca satikt?

Nē, protams, ka ne. Kad festivālā piedalās šāda lieluma ‘boss’, viņam ir savs nodalījums un pie viņa nepielaiž. Pastāv tāda atšķirtība, it kā viss metāls ir underground, tomēr vienā brīdī visi kļūst lieli un svarīgi. Arī ‘Hellfest’ apsargu rinda norobežoja mazāk svarīgas grupas no lielajām. Personīgi man tas nepatīk. Salīdzinājumā ar popzvaigžņu, tās pašas Madonnas slavu, metāls ir underground, tomēr arī šeit ir superzvaigznes. Piemēram, tajā pašā Zviedrijā bija nodalīta speciāla zona, kur zvaigznēm bija iespēja plunčāties burbuļvannā. Man kļuva kauns, kas tie par metālistiem – ‘popsinieki’ ar apsargiem!

Read Full Post »

Sākot ar šopiektdienu, 8.jūliju, smagās mūzikas vienība Sia Radikal uzsāk debijas albuma “Monokarš” atbalsta tūri sešos vasaras festivālos.

Jau šopiektdien grupa sniegs speciāli sagatavotu programmu savai debijai festivālā “Saldus Saule”, kur skatuve tiks dalīta ar somu teatrālā komēdijroka grandiem “Lordi” un pašmāju lielākajiem smagās mūzikas grandiem Skyforger! “Tas ir gods un atbildība reizē! Pirmkārt “Saldus Saule” nav tikai festivāls…šis pasākums uzliek atbildību pret šejienes roka saknēm. Labi, ka Felikss turpina sava tēva kolosālo tradīciju, otrkārt dalīt skatuvi ar Skyforger mūsu grupai allaž ir gods..!. tā grupas ritma ģitārists Gustavs Terzens par pirmo festivālu koncertu.

Jau nākamajā dienā grupa ceļos uz Vidzemi, kur uzstāsies Uplandos jau par tradīciju kļuvušajā festivālā FonoFest. Sia Radikal uzstāsies uz “Radio101 skatuves”, plkst 18:00.

Tālāk sekos koncerti 16.jūlijā, Salacgrīvā festivālā “Negativus”

23.jūlijā, Liepājā, festivālā “Summersound” (rock stage)

29.jūlijā, Vecumniekos, festivālā “Pīlādzis”

30.jūlijā, mežonīgās Cieceres krastos festivālā “Zvērā

Jau augustā grupa dosies ārpus Latvijas, lai koptūrē ar kādu dāņu kolektīvu piedārdinātu Baltiju. Inforācija par pirmo Sia Radikal ārzemju tūri sekos jūlija beigās.

Sia Radikal savu debijas plati laida klājā šī gada aprīlī, kam sekoja divi prezentācijas koncerti. No jūnija grupa sniedz koncertus visā Latvijā sava debijas albuma atbalstam.

Read Full Post »

Patiesībā šī būs ļoti laba ideja atvasarai un arī labs iemesls ceļojumam. Vai esat bijuši Lielbritānijai piederošajā Džersijas salā? Šī gada 4. līdz 5. septembrī tur notiks festvilāls “Jersey Live” – 100 performanču ietvaros uzstāsies 60 mākslinieki, uz 5 skatuvēm kopā nospēlējot 23 stundas.   Festivāla hedlainderi jau ir izziņoti – grupa  “Madness”, “The Streets” un “Plan B”.  Tik tikko saņemtā svaigākā informācija atklāj deju grīdas galvenos pavēlniekus: 

Jaunzēlandietis Zane Lowe,  kurš tiek raskturots ar vārdiem: With heavy beats, scratching and an eclectic mash-up of styles, his sets are known to be wild affairs, leaping from one genre to the other – as Mixmag described him, he has a “schizophrenic yet encyclopaedic musical perspective, he jumps from rock star to raver with a flick of the crossfader. Dj ir pazīstams arī alternatīvās mūzikas popularizēšanā, tālredzīgi popuarizējot grupas “Arcade Fire”, “Arctic Monkeys” and “Kasabian” grupu karjeras sākumā.

Francūzis Mr.Oizo deju mūzikai pieeiet avangardiski, kopā sakausējot hip hopu un dažādus elektronkas stilus, tīkamāks būs klubu kultūras deju cienītājiem. Mr.Oizo ir sadarbojies ar māksliniekiem Calvin Harris, “Scissor Sisters”, Jamelia and Sebastien Tellier.  Mākslinieks sevi ir realizējis arī kā režisors. Viņa pēdējā filma “Rubber” – komēdija ar šausmu filmas elementiem bija iekļauta aizvadītā gada Kannu festivāla programmā

Un visbeidzot HUW STEPHENS. Atpazīstamību Dj ir ieguvis jau 17 gadu vecumā, šobrīd ir zināms kā nozīmīgs Britu mūzikas trendenču noteicējs. Sevi pierādījis, spēlējot uz Glastonberijas, Rīdingas festivālu skatuvēm. Pēc Džona Pīla nāves līdzās Rob da Bank un Kwame ir kļuvis par tā aizvietotāju. Šobrīd vada divus radiošovus, raksta medijiem NME, The Independent, Mirror un Guardian music blog.

Biļetes? Kā ar biļetēm! Ha, vēl ir laiks sakrāt – tās pārdošanā būs no 1.maja. Bet līdz tam vērtīgi būtu apmeklēt http://www.jerseylive.org.uk/  vai šad un tad iegriezties “Muzikālajās piezīmēs”, jo es jūs turpināšu informēt!

 

 

Read Full Post »

Gada nogale rosina cilvēkus apkopot izdzīvotos notikumus. Es gan neesmu laba atskaišu rakstītāja. Pirmkārt, objektīvam vērtējumam mana 2010. gada apskatīto notikumu bilance tomēr būtu pārāk īsa. Nebēdēju, jo kvalitāte vienmēr ir labāka par kvantitāti. Otrkārt, apkārtējai videi, pašsajūtai un konkrētajam mirklim ir svarīga nozīme viedokļa formulēšanā.  Steigā, nogurumā un intelektuālā slodzē labāk ir paklusēt, nevis vērtēt.  Un tomēr – spilgtākie iespaidi 2010. gadā:

Gada albums: „Mona De Bo” – „Nekavējies, šīs ir spēles ar tevi”. Tas ieturēts down tempo un drone stilistikā, manā disku aparātā tas nepārtraukti skanēja  mēnesi no vietas. Drone var būt psiholoģiski baiss skanējums, bet „Mona De Bo” albumā bija ierakstīta mirkļa impresija, atgādinot akadēmiskās mūzikas avangarda eksperimentus. Drone piesmakušajās skaņās lielākoties izskanēja arī atlikušais 2010. gads. Iedvesmu smēlu, klausoties „Earth” daiļradi, lasot par 20.gadsimta avangarda dižgariem  Štokhauzenu, Keidžu. Iedvesmojoša bija izrāde „Partitūra ekosistēmai” festivālā „Homo Alibi”. Izrādē, meklējot skaņu robežas, mūziķi Maksims Šenteļevs un Jēkabs Nīmanis atklāja savas apziņas robežas.

Gada festivāls – „Laba Daba”. Lieliska setliste, lielisks laiks, lieliska publika tīkamā skaitā – festivāls apvienoja mūzikas cienītājus nevis patērētāju izklaides tīkotājus. Festivāla laikā atklāju arī agrā rīta mūzikas klausīšanās sirreālistiskos aspektus. Neparastās sestdienas nakts vistumšākā stunda, neilgi pirms saullēkta, smadzenes ir pielāgojušās miega stāvoklim, radot tīkamu apziņas skaidrību, kas saasina uztveres spējas. Tā „BigBand” festivāla ietvaros spēlēja tikai pašiem izturīgākajiem, kas lietus izmērcētajā zālē, skatuves gaismu apgaismoti, sagaidīja saullēktu. Neaizmirstamas sajūtas! Iepriekšējo rītu biju sagaidījusi savā pirmajā „Gas of Latvia”  koncertā, taču Andžona un viņa biedru Katrīnas Neiburgas un Oskara Poikāna darba spēks bija dzirdams festivāla „Skaņu mežs” ietvaros. Viņi spēlēja pirmie,  jau pašā sākumā patērējot lielāko daļu no klātesošo ovācijām.

Iedvesmojošākie latviešu mākslinieku koncerti šogad bija saistīti ar albumiem un jubilejām. Grupas „Skyforger” albuma „Kurbads” prezentācija Sapņu fabrikā bija tiešām labi apmeklēti svētki. Lika aizdomāties, ka „Skyforger”  ir pārāvuši stilistiskās robežas – tas nebija vienkāršs metāla koncerts, bet gan uzvedums!  „Latvian Blues Band”  dzimšanas dienas koncerts apliecināja, ka pašmāju mūziķos Amerika ir koncentrētā daudzumā. Bet Gustavo tūres noslēgums „Arēnā Rīga” bija reāls piemērs, ka strādājot sapņi kļūst realizējami!

Šogad ārzemju viesu koncerti mani saviļņoja daudz mazāk.  Arī skaitliski tie bija daudz mazāk nekā citus gadus. Rīgā otro reizi koncertēja „Metallica”. Izrādījās, ka mana „ceturtā reize” metāla grandu koncertā bija no sirds. Gaismas, lāzeri un koncerta dinamika transformēja „Arēna Rīga” telpas izjūtu. Realitāte uz divām sundām bija tikai un vienīgi „Metallica”, un tad vēl uz divām, kamēr sajūsma mazinājās. Unikāls bija grupas „Weedeater” koncerts festivāla „Metalshow” ietvaros. Grupa spēlēja stoner doom, un kā viņi to darīja! Līderis Diksijs, kurš pirms uzkāpšanas uz skatuves teju turējās kājās, rokās paņēmis savu basa ģitāru visā nopietnībā atdevās mūzikai – raupjai, pēcreibuma agonijai. 2010.gadā piepildījās mans bērnības sapnis – Rīgā koncertēja itāļu popzvaigzne Eros Ramazzotti. Lai gan no viņa tautiešiem esmu dzirdējusi, ka Ramazotti nebūt nav labākais Itālijas popmūzikas etalons, man Erosa koncerts bija labākais dzirdētais popkoncerts. Laikam pūkainās bērnības nostaļģijas dēļ.

Gada jaunatklājumi: labākās balss īpašnieks – Kaspars Vēvers, bet  jaunā grupa „Black Apple Market”. Kasparam ir zema,spēcīga, tembrāli daudzkrāsaina, emocionāla balss. Attieksme – pozitīva un draudzīga, kas 2010.gada laikā viņam ir ļāvusi saklausāmi progresēt. Skatuves izjūta – pārliecinoša un droša, vizuālajai atbilstībai arī nav ko iebilst. Nākotnē jānovēl vēl nesatricināmāku stabilitāti. Arī „Black Apple Market”  solists Miķelis Putniņš ir apveltīts ar ļoti patīkamu balss tembru. Uz skatuves Miķelis acīmredzami atdodas mūzikai, tā plūst no viņa. „Black Apple Market” mūziķi viens otru sajūt bez vārdiem. Ļaujiet viņiem iespēlēties un dzirdēsiet, kā skan patiesuma saliedētība!

Protams, 2010.gads atnesa arī spilgtas vilšanās. Saskumu, jo festivāla „Metalshow” nespēlēja grieķu metālisti „Rotting Christ”, jo īpaši tāpēc, ka viņu jaunākais albums „Aealo” ir ļoti izdevies, un dzīvē būtu skanējis vēl pamatīgāk. Rudenī atgriežoties Eiropā, grieķi tālāk par Poliju netika. Žēl. 2010. gadā pārdomas manī radīja ekstrēmie smagās mūzikas stili un, galvenokārt, to klausītāji. Pirmais mēģinājums klātienē iepazīt noise man beidzās ļoti negatīvi, tāpēc šaubos, vai maz kādreiz apmeklēšu šāda veida koncertus. Šķiet, ekstrēmie mūzikas stili ir kā noslēgtas interešu grupas, kuras nav ieinteresētas diskustēt. Nesaproti – pati vainīga!

Ja tā labi padomātu, nešaubīgi ar saglabājamām 2010.gada atmiņām varētu pierakstīt vēl vienu lapu. Taču gari lasāmgabali acīm nav diez ko tīkami. Pēc 2010. gada atkal nācās secināt, ka būt klausītājai ir ļoti nogurdinošs porcess. Ir jāmeklē arvien jaunas tehnikas mūzikas klausīšanai – var pieiet filozofiski, var koncentrēties uz atsevišķiem insturmentiem un tad uz kopskaņas veidošanos, var klausīties asociatīvi, mudinot sevi pašu turpināt dzirdēto ideju, piemēram, rakstiskā formā. Vai dzirdēto var aprakstīt? Var! Bet vai vienmēr tas ir vajadzīgs? Godīgi, entuziasms aprakstīt mūziku, aizvadot 2010.gadu, ir pamatīgi mazinājies.

Lai jums muzikāls 2011!

Foto: Indra Kļaviņa

Read Full Post »

Vasara nāk lieliem soļiem, taču jaunie daudzsološie talanti nereti noguļ festivālu pieteikšanās datumus. Taču vēl viss nav nokavēts! Igaunijā, Lellē no 9. līdz 11. jūlijam notiekošais vasaras festivāls „Lelle Alternatiiv” aicina grupas iesūtīt pieteikumus mājaslapā www.lellealternatiiv.ee ! Festivāls ir nekomerciāls, taču atmosfēra esot brīnišķīga – šādas atsauksmes esmu dzirdējusi no grupām “Screampiece” un “The Briefing”. Varbūt tā ir Tava iespēja?

2004. gadā jaunu entuziastu vēlme veidot mūzikas festivālu rezultējās pirmajā „Lelle Alternatiiv”, kas, lai arī savos pirmsākumos pulcēja vien septiņas grupas, nu krietni izaudzis un ik gadus klausītājiem piedāvā vairākus desmitus grupas no vairākām valstīm. Festivāls šo gadu laikā kļuvis par nozīmīgu ikvasaras pulcēšanās vietu gan grupām un mūziķiem, gan apmeklētājiem, gan arī brīvprātīgajiem un citiem dalībniekiem. Šīs vasaras „Lelle Alternatiiv” plāno pulcēt ap 75 muzikālas apvienības no dažādām valstīm, aptverot dažādus žanrus – gan rock, gan folk, gan elektroniskās mūzikas pārstāvjus. Festivālā iecerētas četras skatuves, kā arī ar mūziku nesaistītas performances.

Savukārt, mūziķus organizatori aicina reģistrēties mājaslapā www.lellealternatiiv.ee, kur pēcāk tās apmeklētāji varēs klausīties un vērtēt grupas, tādā veidā palīdzot izvērtēt tās, kuras visvairāk gaidītas šajā vasaras festivālā. Tāpat festivāla organizatori aicina pieteikties brīvprātīgos, kas vēlās ar savu darbību un idejām palīdzēt un veicināt „Lelle Alternatiiv” norisi. Mājaslapā atrodama informācija par pieteikšanās procesiem, gaidāmo, kā arī iespēja izvēlēties sev tīkamāko veicamo darbu.

Festivāla „Lelle Alternatiiv” organizatori aicina mūziķus, brīvprātīgos un citus interesentus jūlija otro nedēļas nogali – no 9. līdz 11. jūlijam pavadīt Igaunijā, Lellē, skaistā Imsi kalna un ezera apkārtnē. Biļešu cena iepriekšpārdošanā ir 175 EEK (apmēram 11 EUR) vai 200 EEK (apmēram 13 EUR) festivāla laikā pie ieejas.

Read Full Post »

14540Festivāla „Fonofests” laikā dažas daiļā dzimuma pārstāves aprunājās ar latviešu thrash metāla klasikas grupas „Huskvarn” vīriem – vokālistu Urbix un ģitāristiem – Ģirtu un Bruno. Pēdējais, tiesa gan, vairāk klausījās. Sēžot pāris desmit metru no dārdošā galvenās skatuves, mūsu sarunai tika nodrošināts skaļš fons, radot visnotaļ atbrīvotu gaisotni. Lai arī svarīgākais uzdevums bija noskaidrot grupas daiļrades jaunumus, visinteresantākā un noteikti visjautrākā sarunas daļa bija par sievietēm.

Es dzirdēju, jums top jauns albums?!

Urbix : Jā, tā ir taisnība.

Ģirts: Visi šo ziņu ir dzirdējuši gadus četrus, ka top un top. Tad pie varas nāca Ivars Godmanis, un visas iespējas mums uztaisīt jaunu albumu šogad, nākamgad un līdz 2014.gadam nogrieza. Smieklīgākais ir fakts, ka mēs tomēr turpinām taisīt jaunu albumu. Principā materiāls jau ir, tagad būtu jānosauc konta numurs, kurā varētu ziedot.

Pastāstiet par jaunajām dziesmām!

Ģirts: Es pats nezinu, kā albums varētu skanēt. Pagaidām ir vienas domas, pēc gada tās būs mainījušās. Kāds garastāvoklis mums būs tajā brīdī, tā arī albums skanēs. Viegli nebūs!!! Pozitīvi, ka mums pašiem šobrīd patīk tas, ko darām. Katra dziesma ir savādāka. Bet jāapbēdina konkurentus, stils ir ieturēts!

Urbix : Pirms tam izsmalcināti metālisti mums pārmeta albuma „Sadistika” vienveidību, tad tagad par to nevarēs runāt. Jaunajā albumā būs liela dažādība.

Arī balādes?

Urbix: Jā, starp citu! Uzlūdz dāmas!

Ir dzirdēts, ka metālista dabas maigā puse atklājas klausoties pavisam citu mūziku. Šobrīd, piemēram, aktuāla ir Lady GaGa. Kā tas ir jums?

Urbix : Es zinu to sievieti. Tur viss ir kārtībā, viss ir smuki!

Ģirts: Man liekas, mēs neesam no tās kategorijas. Mēs uz viņām vairāk skatāmies.
( jautājums par viņu dabas maigo pusi „Huskvarn” vīrus ļoti sasmīdina, notiek skaļa sajūsmināšanās)
Urbix: (ļoti smejoties) Brīnos ,kā mūs Lietuvā nearestēja.

Arestēja?

Urbix: Mēs strādājām pie informatīva klipa par „Huskvarn” dzīvi.

Ģirts: It sevišķi ar iekšējo maigumu…
Urbix: Zinot to, kādi ir „Huskvarn”…
(jautrība pieaug skaļumā)

Man jums ir jautājums par dejošanu. Pagājušajā vasarā es runāju ar metālistiem „Tortune Squad” no Brazīlijas, kas spēlēja „Fontaine Festival”. Solists bija pārsteigts, ka meitenes dejo pie viņu mūzikas. Kā jums šķiet, vai pie metāla var dejot?

Urbix : Es varu teikt, ka latviešu meitenes ir īpašas, un viņas ir izcēlušās ne tikai dejojot pie metāla, bet vispār starptautiskā līmenī. Ļoti vispusīgas. Tikai neapvainojieties.

Ģirts: Toreiz Fonteinā mēs laikam spēlējām nepareizajā dienā. Mūs klausījās divi matainie, bet pārējie bija ikdienas publika. Ar trešo dziesmu modeles tipa meitene dīdījās, dīdījās un neizturēja, ja nav diskotēka, tad vismaz padejošu pie šīs mūzikas! Tas nav mūzikas stila jautājums, bet gan – ko cilvēks gaida no pasākuma.

Urbix: Dvēseles attieksme pret vidi, kurā tu atrodies.

Ģirts: Jā! Krieviski runājošajiem vajag labu tekstu, latvieši acīmredzot mūziku jūt ar kājām.

Urbix : Tas ir super, ja metāls spēj iekustināt!

Turpinot tēmu par sievietēm, ko jūs domājat par sievietēm, smagās mūzikas izpildītājām?

Urbix: Somu sievietes kā, piemēram, „Nightwish” šajā jomā ir pozitīvi izcēlušās. Nav runa par to, vai tā ir smaga vai viegla, jautājums ir par sievieti. „Nightwish” tā ir māksla! Ļoti klausāma mūzika.

Ko jūs domājat par Zviedru grupu „Arch Enemy”, kurā sieviete vairs nav liriskais vokāls, bet gan grovlo*?
Urbix: Ja sievietes Latvijā var panest dzelzceļa sliedes…

Ģirts: Tad kāpēc viņas nevarētu grovlot ārzemēs? Ja mēs runājām par metālista maigo dabu, tad kāpēc gan sieviete nevarētu rūkt? Vienmēr atrodas eksemplāri. Ir jau arī starp vīriešiem Džimijs Samervils **. Man, piemēram, gadu vajadzētu rozā drēbēs staigāt, lai kaut ko tādu darītu. Sieviete death metālā ir tas pats, kas Džimijs Samervils – galējība. Nevaru iedomāties, kam jānotiek sievietes galvā, lai viņa spēlētu brutālu metālu. Ja viņa tā var, tad viņai noteikti ir iemesls. Tāpat kā mēs savu iekšējo maigumu slēpjam aiz šī metāla. Man iepatikās „iekšējais maigums”!

Urbix: Jā, labi jautājumi. Ir ko padomāt. Sieviete metālā…Es atceros, kad 1995.gadā uzstājāmies „Rock Summer Rīga”, kur dziesmas „Hit me on the Road” laikā mums uz skatuves dejoja divas meitenes – mākslas vingrotājas. Viņas izstrādāja savu kustību programmu. Nebija slikts variants, var strādāt šajā virzienā. Interesanti!

Ģirts: Runājot par dejošanu – viens grib šo mūziku izjust ar kakla muskulatūru, otram vajag vēl kaut ko. Kā kurš to saprot! Metāls ir radies no muzikālās brīvības ar mazāk mākslas izpausmes līdzekļiem, bet vai tad tāpēc nedrīkstēs dejot, bet tikai matus kratīt?

Urbix: Man liekas, ka metāls ir ātrāka pateikšanas forma, nekā citos mūzikas stilos. Un bez liekām kauna izjūtām!

Vai varat raksturot smagās mūzikas nozīmi jūsu dzīvē?
Ģirts: Kačka!***

Urbix: Sasodīts, kas par jautājumu! Man tā ir dzīves sastāvdaļa!

Ģirts: Tā ir manas maigās būtības izpausme pagriezta pretējā virzienā. Radošam cilvēkam ir vajadzība izpausties. Smagā mūzika ir veids, kā tikt vaļā no tā, kas ir uzkrājies. Dziļāk nelīdīsim – kačka, izlāde, tusiņš. Tu beidz darbu, izej no reālās un ieej pavisam citā pasaulē, kurā neviens neievēro tās lietas, kas televīzijā ikdienas tiek rādītas.

Urbix: Jāatzīmē, ka citi kolēģi uztver metālmūziku ļoti rezervēti un piesardzīgi. Viņi zina, ka muldēt nedrīkst, jo metāla grupās ir ļoti stipri instrumentālisti. Var iekulties nepatikšanās!

* dziedāšanas tehnika death metālā
** skotu dziedātājs ar augstu balsi, kas savas karjeras slavu piedzīvoja 80 gados.
*** sinonīms grūvs. Sajūta, kas liek klausītāja ķermenim kustēties mūzikas ritmā.

Read Full Post »

Older Posts »

%d bloggers like this: