Ceturtdien 19.marta vakarā klubā Melnā piektdiena koncertēja slovēņu grupa “Laibach “. Tās pirmsākumi ir meklējami pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā ciešā saistībā ar satīrisko mākslas kustību “Neue Slowenische Kunst “. “Laibach” ir iedvesmojuši industrial lielos vārdus – “Rammstein ” un “Ministry “, bet pašu “Laibach” uzstāšanās ir skaņas, vēstījumu, gaismas un mūziķu ekspresijas sintēze, nevis ierasts koncerts.
Lai no tiesas izbaudītu “Laibach” priekšnesumu, zināšanas un izpratne mūzikas un arī pasaules vēsturē būs priekšrocība. Dziesma cilvēci ir pavadījusi arī visdrūmāko nolūku realizēšanā. Svilpodami jautru meldiņu ar bezrūpīgu tekstu, karaspēks apslaktē mierīgos iedzīvotājus. Ar pacilājošu himnu tiek godināta savienība, kas jau idejas aizmetnī ir nolemta neveiksmei.
Un arī “Laibach” spēlējas ar šīm formām (kas paredzētas cilvēku pulka saliedēšanai) – maršu un himnu, ietērp ziņojumu, piemēram, “Europe is falling apart”! Pērn izdotajā albumā “Spectre” grupa pievēršas politiski aktuālām norisēm, saucot lietas īstajos vārdos, kā arī ļaujot klausītājam lasīt starp rindām. Tā, skaņdarbs “Koran” vēsta par ticību labākai pasaulei, lai tai sekotu “Resistance is futile” jeb pretestība ir velta ar tekstu “What we are you will become a parasite absorbing souls we’ll suck your culture brains energy”. Savādi, bet “Americana” laikā Milana Fras balss skan līdzīgi Adreano Čellentano. Mana spilgtā stāstnieces iztēle vai tomēr spēle, izmantojot klausītāju komforta zonu?
Ar aukstu vienaldzību sejā “Laibach” ironizē arī par parastajiem rokkoncertiem – skatītājus uzmundrina robota balss: “We want to see your hands, we want to see your fucking hands” – atkārto bezkaislīgais automātiskais ieraksts. Labi zinot rokmūzikas cienītāju vajadzību pēc pauzes, lai uzpildītu alus kausu vai izsmēķētu cigareti, koncerta vidū tiek izziņota desmit minūšu pauze “Intermezzo”, kuras laikā skan Štrausa valsis. Bet uz ekrāna uzzibsnīja mudinājums doties pie grupas merča stenda un kaut ko iegādāties. Vai ieziepēšanās ar “Laibach” ziepēm būtu veiksmīgāka par ierasto procedūru ar veļas ziepēm?
Visu koncertu nostāvēju plati smaidot. Tā ir patiesa bauda un vērtība redzēt tik ļoti pilnīgi nostrādātu priekšnesumu, kurā katra detaļa ir stāsta vērta. Šķiet, mana koncerta kulminācija bija futūristiskā priekšnojautām bagātā kompozīcija “B Mashina” un “Alle Gegen Alle”. Interesanti, ka “Das Spiel ist aus” laikā grupiņa entuziastu nodevās sirsnīgam mošpitam. “Laibach”, pēc publikas pieprasījuma, uz skatuves atgriezās divas reizes, pašā noslēgumā viņu sejās bija skatāms patiess, cilvēcisks paldies. Manuprāt, šis šobrīd ir viens no 2015.gadā redzētajiem vislabākajiem koncertiem.
Foto: Oskars Kupše.
Aiga Leitholde
Muzikālas piezīmes 
Atbildēt