Feeds:
Ziņas
Komentāri

Archive for the ‘festivāli’ Category

positivus 2017

Muzikālās piezīmes klusēja divus gadus, bet tagad atkal ir vaļā! Esmu atkal frīlansere, un, gatavojoties Positivus’17 festivālam, piefiksēju savus šī gada festivāla favorītus – labi zināmos un jaunos daudzsološos. Kas zina, varbūt tiekamies pirmajās rindās?

Mūsdienās, kad mūzika ir pieejamāka kā jebkad, ir grūti klausītājiem piedāvāt kaut ko nebijušu.  Tāpēc arī populārās mūzikas festivālu programmās tiek iekļauti džeza, blūza, pasaules mūzikas un crossover mūzikas izpildītāji, par ko liels prieks! Protams, mans Positivus Festival ’17 galvenais mākslinieks viennozīmīgi ir saksofonists Kamasi Vašingtons (Kamasi Washington). Viņš sestdien, 15. jūlijā, plkst. 19 uzstāsies uz Lattelecom skatuves.

Saksofonists nācis no lielas, muzikālas ģimenes un lielāko daļu savas karjeras ir spēlējis citu mūziķu grupu sastāvos, tajā skaitā ar Herbiju Henkoku, Snoop Dog, Flying Lotus. 2015. gadā Vašingtons izdeva eklektisku, dažādus džeza virzienus atspoguļojošu albumu “The Epic”, kas sastāv no 3 CD un ir 173 minūtes garš ieraksts (tas viss mūsdienās, dziesmu sarakstu laikmetā)!

Kamasi ir dzirdams, piemēram, Run The Jewels  albumā “Run The Jewels  3”, arī Kendrika Lamāra “To Pimp a Butterfly” un “DAMN.”, kur ir arī skaņdarba “Mortal Man” aranžētājs. Kamasi mēdz dēvēt par džeza glābēju vai hiphopa Džonu Koltreinu, bet, runājot bez epitetiem, Kamasi Vašingtons vēlreiz parāda to, ka džezs nav mūzikas stils, bet gan mūzikas valoda, kura ļoti labi saprot visatšķirīgākās sabiedrībās.

Noteikti, kaut vai muzikālās tālākizglītības nolūkos, jādzird dzīvas leģendas: hiphopa DJ Grandmaster Flash un alternatīvā roka grupa Pixies, kas Positivus festivālā uzstāsies jau piektdienas vakarā.

Mūzikas vēsturē Grandmaster Flash vārds ir ierakstīts bieziem burtiem, jo viņš ir ieviesis tehnikas, kuras joprojām ir svarīga daļa no dīdžejošanas ABC.  Savukārt Pixies mūzika ir bijis iedvesmas avots Kurtam Kobeinam, rakstot dziesmu “Smells Like Teen Spirit”. Pixies cienītāji ir arī tādi mūziķi kā Deivids Bovijs, Radiohead, Arcade Fire un citi. Un mēs visi zinām Pixies dziesmu “Where is my mind” no Deivida Finčera filmas “Cīņu klubs” skaņu celiņa. Būs jādzied līdzi! Lai gan slavas zenītu Pixies piedzīvoja deviņdesmito gados, grupai ir arī šajā tūkstošgadē izdoti albumi. Jaunākais “Head Carrier” iznāca 2016. gadā.

Britu indie roka grupu Maximo Park 2012. gadā dzirdēju Vācijā festivālā “Rock Im Park” un viņi man prātā palikuši ar lipīgiem meldiņiem un atsperīgiem ritmiem, pie kuriem labi var izlēkāties. 2017. gadā iznācis Maximo Park jaunākais albums “Risk to Exist”.

Svētdien, 16. jūlijā plkst.20 uz Nordea skatuves uzstāsies MESA, kas pagājušajā gadā ar albumu “MESA” guva gan kritiķu, gan klausītāju ievērību. Gatis Irbe kopīgi pulcēja dažādus Latvijā populārus mūziķus, lai iedziedātu/iespēlētu dziesmas – kritiskas, reālistiskas, un tomēr ar gaišu skatu nākotnē, šādi atbalstot bērnu rehabilitāciju. Positivus festivālam MESA būšot sagatavojis īpašu priekšnesumu.

Bezrūpīgas vasaras sajūtu varēs iegūt dziesminieces Džūlijas Džaklinas (Julia Jacklin) koncertā. Viņa, starp citu, muzicē kantrīmuzikas sapņainajā apakšžanrā indie country. Džūlija uz Nordea skatuves kāps svētdienā, 16. jūlijā plkst. 15:45.

Droši var teikt, ka Get Your Gun ir viens no Tallinn Music Week veiksmes stāstiem, kura rezultātā dāņiem lielāka fanu bāze ir tieši Baltijas valstīs, nevis dzimtenē. Grupas līdera Andreasa vokāls ir spēcīgs un emocionāls, grupas mūzikas skanējums ir tumšs, smagnējs un ekspresīvs, atgādinot Nika Keiva vai 16 Horsepower daiļradi, bet teksti – eksistenciāli.  Get Your Gun uz Positivus Nordea skatuves kāps jau piektdien 14. jūlijā, plkst. 16:30.

Arī ģitārista Matīsa Čudara koncerts  ir iemesls, kāpēc uz Positivus jādodas laicīgi. Viņš piektdien, 14. jūlijā plkst. 19 uzstāsies uz Dabas skatves.  Esot Matīsa Čudara koncertā, tu esi klāt mūzikas radīšanas mirklī. Matīsa mūzika  nevar ievietot konkrētu stilu rāmjos. Tie drīzāk ir stāsti, kas plūst tik brīvi, radot sajūta, ka pasaulē nav vieglākas nodarbes kā mūzikas radīšana un spēlēšana.

Rick Feds ir vizionārs un inovators, kurš šobrīd muzikāli realizējas urbānās, ritmiskās, elektroniskās mūzikas skatuvē. Šķiet, pēdējā laikā vairāk uzstājas tehnoloģiju pasākumos nevis mūzikas festivālos, tāpēc Positivus festivāls būs TĀ iespēja! Rick Feds uzstāsies kopā ar Reičelu Klaudio (Rachel Claudio) sestdien, 15. jūlijā plkst. 1:30 uz Palladium skatuves.

Futūristisku nākotnes sajūtu sagādās arī elektroniskās mūzikas grupa Austra, kurā spēlē latviešu izcelsmes kanādiešu mūziķe Keitija Stelmanis. Austrai šogad iznācis jauns albums “Future Politics”, kas ir ritmisks, ar prātā paliekošām muzikālām frāzēm, lai būtu pietiekami labs dejošanai, kā arī saturā ar atsaucēm bagāts, lai vēlāk, kāpu aizvējā, ļautos filozofiskām apcerēm.

Positivus festivāls ir laba iespēja iepazīt jaunos talantīgos. Iesaku programmā atķeksēt avant-pop grupas Ezeri uzstāšanos – 14. jūlijs, plkst. 17:30 Palladium skatuve. Ezeri ir viena no 2016. gada spilgtākajām debijām latviešu mūzikā. Savukārt elektroniskās mūzikas ĀRES varētu kļūt par 2017. gada atklājumu.  Mūzika viņiem ir atmosfēriska ar labām atsaucēm uz postroka stilistiku. Viņi uzstāsies sestdienā, plkst. 17 uz Dabas skatuves.

Sestdienā plkst. 20:30 uz Dabas skatuves varēs arī dzirdēt reperes VIŅA uzstāšanos. VIŅAI ir asa mēle un tēlaina valoda. Mūziķe kā solomāksliniece debitēja 2016. gada nogalē, izdodot EP “Elpo”. Vēl viens 2017. gada jaunums būs grupa Polifauna, kas uz Dabas skatuves kāps piektdienā, plkst. 21.  Polifauna savā daiļradē spēlējas, kurstojot dažādus mūzikas stilus. Vai atkodīsi viņu galvenās ietekmes? Savukārt svētdien, 16. jūlijā, plkst. 16:30 uz Dabas skatuves dzirdēsim jauno dziesminieci Tīnu Šipkēvicu.

Man liekas, apmeklējot jebkuru festivālu, der viens novēlējums – ļaujies skaņām un pamet ierasto muzikālo komforta zonu. Tad jaunais pats atklāsies!

Katrā gadījumā Positivus programma pdf. formā atrodama šeit. Positivus aplikācija būs šeit. Bet Positivus’17 Spotify pleilisti skanīgākai ikdienai var atrast šeit. Savukārt biļetes var atrast šeit.

Advertisements

Read Full Post »

panki

Foto:Vladislavs Punculs.

Jūlija pēdējā nedēļas nogalē no 24. līdz 26.jūlijam Klaņģu kalnā pie Ķekavas dārdēja jau trešais smagās mūzikas festivāls KLANG. Uz norises vietu klausītāji ērti var aizbraukt ar speciālu Klang autobusu, un ap plkst. 17 piektdienas pēcpusdienā šo iespēju izmantoja kādi 100 festivālnieki.

Netālu sēdošie tērzēja par festivāliem – Positivus, Labu Dabu, Fonofestu  un  Zvērā.  No sarunām varēja noprast, ka cilvēkiem vissimpātiskākie šķiet drīzāk mazāki, nevis lielie festivāli. Tad jau dodamies uz īsto vietu!

Izkāpu no autobusa, devos par līkumoto ceļu uz Klanģu kalnu – gaiss, meža paēna un piektdienas tveicīgā pēcpusdiena, ir tik labi būt prom no Rīgas!

factor

Ar smago mūziku ir sarežģīti – no vienas saknes gan tas viss ir nācis, bet bagātīgi sazarojis! Cik cilvēku, tik viedokļu. Ne velti festivāla organizatori programmu bija veidojuši tā, lai katram tiktu nedaudz prieka: metalcore, groove metāla, smagā metāla, pankroka, turbofolka, black metāla un citu stilu cienītājiem.  Skatītājiem tīkamākā novietojumā – ielejā atradās lielākā Jagermeister skatuve, bet kalna galā vieta bija atvēlēta mazākai Radio SWH Rock skatuvei.

neon

Piektdiena tā pa īstam sāka dārdēt, uz skatuves kāpjot grupām “Trendkill Method”  un “The Factor” (Mārtiņam ir tik skaļa rīkle). Vizuāli visgrandiozākais priekšnesums bija grupai “Neon Fly” bija ar spalvām rotāti tērpi, mūziķi  spļāva uguni un izpildīja speed, glam metālu, turklāt mūsdienām autentisku ( diemžēl nespēju patiesi novērtēt, jo augsti vīru vokāli absolūti nav manā gaumē).

Grupa “Dzelzs vilks”  publiku atraisīja, pārsvarā spēlējot dziesmas no albumiem “Manās mājās sieviešu nav” un “Sārtā Rītausma”, kā arī trīs jaunās dziesmas no topošā ieraksta. Gadi iet un “Dibenā rautais disko” nostiprina savu hīta statusu, un joprojām kāds no pūļa koncerta noslēgumā pieprasta “Saplēstie stikli”.

Liekas, daudziem piektdienas vakara galvenais notikums bija “Inokentijs Mārpls” uzstāšanās – joprojām godīgi un tieši, par visiem zināmo un saprotamo, un tieši tik grūvīgi, lai stindzinošo pusnakti varētu sagaidīt dejojot.

dambis

Soundarcade” bija mans gaidītākais vakara (lasīt – vasaras) notikumus, un skatuves apkārtnē nepacietīgi mīņājos jau pirms laika.  Šķiet, skaistākos grupas koncertus esmu piedzīvojusi tieši brīvdabā – tumšā, dzestrā naktī.

Vēlāk, vērojot publiku, top skaidrs, ka “Soundarcade” šajā vakarā daudzi dzird pirmo reizi. “Soundarcade” nav mūzika nepacietīgajiem, bet to šajā vakarā ir daudz. Atrodu labāku klausīšanās vietu vienā līnijā ar staltiem vīriem. Viens no viņiem dziesmu starplaikos uzstājīgi bļauj, ka Ābola vokālu vajag skaļāk, bet “Hospitalabol”  dzied līdzi tik precīzi un aizrautīgi, it kā pats atrastos uz skatuves.  Viņš atstāja iespaidu, lai kas arī tas vīrs bija, nepazinu.

Klangā “Soundarcade” nospēlēja 4 skaņdarbus “Keymaster”, “Crane”,  “Hospitalabol” un jauno latviešu valodā par melniem kraukļiem.  Protams, par īsu, jo “Soundarcade” koncertos laiks pieņem citu ritējumu (septembrī būs vēl). Par “Omerta“, “Oranžās Brīvdienas” un saullēkta sagaidīšanu kopā ar “Eschatos” šoreiz uzrakstīs kāds cits, jo svarīgas sestdienas dēļ man nācās savlaicīgi atgriezties Rīgā.

11790193_846174062103344_259376976_o

Ir izauguši jauni klausītāji, taču jaunas smago mūziku izpildošas grupas pie mums neizaug tik ātri,  un viss joprojām turas uz laika pārbaudītām grupām. Skatuves pieredze tomēr dzirdami ieliek jaunības degsmei, ne izpildījuma, bet visdrīzāk saturas ziņā.

Tāpēc nākamajā gadā novēlu (lasīt – izaicinu) KLANG atrast pašmāju mūzikas nākotnes cerības un iedod viņiem vienu no festivāla labākajiem laikiem! Tāpat iespēja attīstībai ir skatuvju apskaņošana, lai koncerta gaitā nejauši “nepazūd” kāds vokāls vai solo ģitāras partija.

Taču kopumā KLANG mazie apmēri iepriecina, tāpat kā programma. KLANG tu nebūsi nejauši, jo KLANG ir atkal satikšanās, un tieši tas vasaras viducī mums ir vajadzīgs!

Read Full Post »

Aizvadītajā nedēļas nogalē no 2.līdz 4.augustam aizritējis viens no vasaras visdraudzīgākajiem festivāliem “Laba Daba”, kas jau ceturto vasaru notika Latvijas Universitātes atpūtas bāzē Ratniekos. Šī festivāla burvību veido kvalitatīva, rūpīgi atlasīta muzikālā programma, un dažādas citas mākslinieciskas atrakcijas – dzejas slam, filmas, diskusijas, un gaisā virmojošā hipijiskā sajūta. labaFestivāla galvenā mērķauditorija ir studenti, kā arī jaunie pieaugušie – jaunie vecāki, kuriem gada laikā ir vairs tik bieži nesanāk apmeklēt dzīvās mūzikas koncertus. “Laba daba” ir interesanta dažāda vecuma paaudzēm.

“Laba Daba”, ja vien tu nesaties sen neredzētu kursabiedru, ar kuru tu aizrunājies ābeļu dārzā, tad visdrīzāk tevi nodarbinās uz skatuves redzamais. Seko līdzi skaņai! Kā piektdienas galveno notikumu satiktie festivāla apmeklētāji viennozīmīgi atzina grupas “7 pieaugušie vīrieši” un Olgas Rajeckas koncertu, bet otrajā dienā lielu atsaucību ieguva “Pienvedēju Piedzīvojumi”, “Jumprava”, Nils Īle un “Afro ambient”.

Šķiet, grupa “Pienvedēja Piedzīvojumi” piedzīvo savu renesanci, kļūstot par 2013.gada vasaras festivālu galvenajiem māksliniekiem, kuru dēļ cilvēki ir gatavi spiesties pārpildītās teltīs, vai, kā šoreiz – šķūnī. Šobrīd “Pienvedēju Piedzīvojumi” koncerta sarakstu vislabākās dziesmas, tādejādi nodrošinot nepārtrauktu līdzi dziedāšanu.

Sestdienas viesu “Deine Lakein” – dziedātāja Aleksandra Veljanova un komponista, pianista un bundzinieka Ernsts Horns akustiskais priekšnesums noteikti bija viens no savdabīgākajiem festivāla koncertiem. Klavieru iespējas tika pilnībā izmantotas – tās bija ne vien taustiņinu, bet arī sitamais un stīgu instruments, kas kopā ar Aleksandra silto balss tembru radīja baisu, gotisku kamermūziku.

Grupas “Jumprava” koncerta dziesmu saraksts – daudzveidīgs, sākot no grupas zinātājiem pazīstamām dziesmām “Dzimšanas diena”, un, protams, par modernām tautas dziesmām kļuvušās “Ziemeļmeita”, “Tālu aizgāja”. Grupa hipnotiski noturēja publikas uzmanību arī tad,arī tehnisku problēmu laikā.

Katru gadu perkusionists Nils Īle organizē nometni skolēniem, pēc tam kopā ar skolēniem un skolotājem – mūziķiem no Āfrikas uzstājoties festivālā, “Laba Daba” raisot tik lielu atsaucību, ka klausītāji kļuva par dejotājiem. Savādāku interakciju raisīja Birutas Ozoliņas un Dj Monsta koncerts. Tautasdziesmu, elektronikas miksam kāds klausītājs publikā atbildēja nevis plaukšķinot, bet līdzi spēlējot tautas instrumentu “mēlītes”.

Festivāla ietvaros uzstāsjās dažādi solo mākslinieki, kuru daiļrades skaistumu atklāj dziesmu teksts – leģendārā Zaķa gadījumā tas ir nihilistiski dadaisks, turpretim Mikus Frišfelda dziesmas ir romantiski ironsikas, bet duets “Čipsis un Dullais” ik trīsminūtē iekapsulē pa vienai latviešu nacionālajai muzikālai īpatnībai.

“Laba Daba” dod iespēju iepazīties ar jaunajiem talantīgajiem. Piemēram, grupu “Nē”, kura uzvarēja Latvijas Universitātes konkursā “Hadrons 2013”. Viņi izpilda progresīvu, instrumentālu dejojamu rokmūziku, kuras spēks meklējams nebēdnīgajā pieejā un humora izjūtā – “Pēc progresa ožošs benzīns” – tas ir tikai viens no “Nē” savdabīgajiem instrumentālo skaņdarbu nosaukumiem.

Kad saule bija norietējusi un zāli klāja auksta rasa, ska grupu “Band Mango” un “All Day Long” enerģiskie priekšnesumi bija iespēja sasildīties. Nakts aizsegs būtu labāk atklājis eksperimentālās grupas ” Apziņas parazīti” tumšās ambiences burvību, bet grupa uzstājās četros pēcpusdienā. Toties “Soundarcade” jau tradicionāli spēlēja nakts vistumšākajā stundā. Šoreiz grupas priekšnesums bija retrospektīvs, aptverot visus trīs albumus.

Kas būs nākamajā gadā? Būs jauni augstskolu studenti un absolventi, augustā radītiem bērniem būs gadrīz pusgadiņš, tāpat kā jaunajām mūzikas grupām. Kāds gribēs satikties, un “Laba Daba” būs īstā izvēle. Šogad festivālu apmeklēja 11 000 interesentu.

Read Full Post »

_MMM5594

Uzzinot šī gada „Positivus” programmu, es biju priecīga. Tajā nebija pārstāvētas superzvaigznes, kas atspēlētu masām tīkamas muzikālās klišejas, programmā bija 2012. – 2013.gadā pasaulē ļoti aktuāli mūziķi. Tagad vairs nevar apgalvot, ka līdz Latvijai visi jaunumi nonāk ar piecu gadu nokavēšanos.

Pirms sākam, jums ir jāsaprot, ka pret mūziku es izturos ļoti atbildīgi. Ja es saku – es klausīšos, tad es tā arī darīšu. Tā tas bija jau 14 gadu vecumā, kad apzinīgi nostāvēju festivāla „Mēs Liepājnieki” pirmajā rindā, šķiet, visas astoņas stundas. Vēlāk ar gadiem saproti, ka visu tā vai tā nedzirdēsi, atzīmējusi savus MUST SEE koncertus, arī es piektdienas pēcpusdienā ierados festivāla teritorijā, lai pildītu žurnālistes pienākumus. Galu galā sanāca astoņi pilni un 15 daļēji dzirdēti koncerti, kopā 23 – ir ok šāds noklausītais kopums.

Mani pārņem neizskatāms īgnums, kad balādes visklusākajā vietā aiz manis stāvošā meitene skaļā balsī draugiem sāk stāstīt, ko festivālā ir satikusi. Es labprāt pagrieztos un teiktu: „Tev nebūs runāt Džona Granta balādes klusākajā vietā, tev vispār nebūs runāt koncerta laikā!”. Man ļoti nepatīk pļāpīgi cilvēki koncertos.Šķiet, koncertos es kļūstu īpaši asociāla. Skatiens caururbj tāles, bet patība dziļumus. Un koncertos „Parara” skan smagāk nekā albuma ierakstā.

Bet „Imagine Dragons” Grand Finale laikā, ko vēroju paslēpusies starp priedēm, pie manis pienāca jauns džeks un sāka mani izjautāt – kāpēc izskatos bēdīga, vai esmu noklīdusi no sava draugu pulka. Izstāstu savu festivāla misiju, bet viņš spītīgi uzstāj, ka mums jāiet uz kāpām. Garlaicīgā Aiga, tev varēja būt sekss kāpās ar svešinieku, bet tu, sasodīts, esi„Laika suns” pirmajā rindā, kur uz skatuves izlietais alus apskalo tavu somu. Idejiski vajadzēja paiet kādus piecus metrus tālāk, būtu bijusi labāka skaņa, bet vispār „Ripoja Galvas” ir šīs nedēļas spēlētākā dziesma.

Kopumā piektdien teritorijā gaisā virmoja un vizmoja mīlestība. Un svētdien mīlestība virmoja ap Tele2 skatuvi astoņos pievakarē. Soulmūziķis Maikls Kivanuka uz milzīgās skatuves bija radījis intīmo kluba atmosfēru. Viņš nedarīja nekā lieka, viņš tikai dziedāja un viņam skanēja – mīļi, maigi, glāstoši, silti, kombinācijā ar blakus esošajām vainagotajām meitenēm, radot hipijisku noskaņojumu. Publikai gan vēl jāiemācās, ka pēc garajiem soliņiem vajag aplaudēt!

„Sigur Ros”? Dīdžeju kolektīva „C2C” nokausēta es „Sigur Ros” klausījos kopā ar fotogrāfiem, preses teltī, kas atradās blakus lielajai skatuvei. Ik pa laikam, mūzikas iedvesmots, kāds iegaudojās. „Sigur Ros” spožākais prožektors bija pilnmēness.

Festivālā koncertu izvēli rada personīgo emociju pacēlumi un kritumi, nevis pienākums – tev jādzird, jo visi to dzirdēs. Dažreiz pa ceļam sanāk interesantas kombinācijas. Piemēram, grupa „Komjaunatne” bija lieliski iesildītāji „Darwin Deez”. „Komjaunatnei” ir tāda īpaša dziesma ar telefona numuru piedziedājuma vietā, bet „Darwin Deez” ar savām popsīgajām dejām atmodina to sajūtu, kā tu ceturtklasniece gatavojies popielai, pie spoguļa atdarinot kustības.

Paga, nekad neesmu piedalījusies popielā, bet man pie sienas bija daudz plakātu. Nešaubos, ka Mr. Dārvins Smits, kurš, spēlējot ģitāru, nedaudz atgādina Edgaru Rubeni, jau tālajā 1996.gadā bija redzams manā sienas plakātā līdzīgi kā Dievmāte kāda cita tostermaizē.

Kamēr es klačojos ar dizaineriem, paspēja nospēlēt „3 izsaukuma zīmes” jeb aktīvais vīrietis čortos, kas ir ierindojoies daudzu festivālnieku topo 6.

Nu re, astoņi mākslinieki ir pieminēti, bet skaidrs ir tapis tikai tas – ar Aigu koncerta laikā labāk nerunāt, seksu nepiedāvāt. Pareizi! Pēc tam – uz priekšu! Iepazinos ar Igaunijas Radio 2 žurnālistiem, un mums bija lieliska saruna par „Positivus” programmu. Bet Poļu žurnālisti sacīja to, ka „Positivus” ir kvalitatīvāks par poļu „Opener”. Bija arī lietuviešu leģendārais mūzikas žurnālists, kam sekoju facebook, un viņa rakstīto regulāri tulkoju ar „Bling”. Lietuviešu jaunie žurnālisti bija ļoti jauki sarunas biedi. (Viens no viņiem pat runāja latviski!)

Bet galvenais – grupa „Luministic” (iepriekš zināma kā „ Black Apple Market” ) nospēlēja savu pirmo un pēdējo koncertu! Šāds prieks un īgnums vienā reizē. Nu, kāpēc, kāpēc? Viņi ir tik talantīgi – katrs atsevišķi un visi kopā! Katram savs skanējums (eh, Miķeļa samtainais balss tembrs).

Un visbeidzot, vissvarīgākais – 2013.gada „Positivus” būs īpašs ar to, ka beidzot pati uz savas ādas izjutu leģendāro sajūtu – pozitīvus ir gaisā, kopējā noskaņā. Hip hip urrā! Aplausi man, aplausi jums un  paldies! Tiekamies 2014.!

Foto: “Darwin Deez” dejo pie deviņdesmito popmūzikas,  fotogrāfs Māris Morkāns/Mixnews.lv

Read Full Post »

Nepilnu stundu pirms ‘Skyforger’ koncerta festivālā ‘Zvērā’, uz easyget vasarīgi ātrajiem jautājumiem atbildēja grupas solists, ģitārists Pēteris Kvetkovskis. Šajā nedēļas nogalē ‘Skyforger’ būs dzirdami Liepājā, Fontaine Festival.

Kad tev labāk patīk spēlēt – ziemā vai vasarā?

Vasarā, jo tad var ārā spēlēt, biežāk uz lielas skatuves.

 Vai vari pastāstīt par 2012.gada vasaras festivālu spilgtākajiem iespaidiem?

Gada pirmos festivālus es jau neatceros. Nupat bijām Čehijā un Polijā. Bet visu pārspēj Positivus iespaidi! To mēs nebijām gaidījuši! Iepriekš domāju, ka tur neviens mūs neklausīsies,  galu galā viss tur bija pilns līdz pašai malai. Tas mums bija pārsteigums.

Kādas ir tavas sajūtas par festivālu ‘Zvērā’ ?

Festivāls man asociējās ar panku pasākumu. Piemēram, ierasti  spēlējām festivālos, kuros līdz pēdējam sīkumam viss ir noorganizēts, tad šeit organizācija ir kā pie pankiem. Bet tas ne sliktā nozīmē.

Vai panku publika ir vieglāk iekustināma?

Panku publika kustās pati no sevis.

Kas ‘Skyforger’ koncertos gaidītākā dziesma?

Grūti pateikt, droši vien vecie hīti, kas jau atmiņā ir iesēdušies, tā pati ‘Migla, migla, rasa, rasa’.

Vai šo dziesmu negribas likt uz kādu laiku mierā?

Nē, nē. Brīžiem liekas, ka tā tiek par daudz spēlēta, varbūt gribās ko citu, bet tad tu saproti, ka koncertos cilvēki grib dzirdēt jau iemīļotas dziesmas, nevis sēdēt, klausīties un iedziļināties jaunajās – tāda ir festivāla būtība.

Pastāsti par visgarāko un visīsāko ‘Skyforger’ koncertu!

Garākais noteikti bija albuma ‘Kurbads’ prezentācija Sapņu fabrikā, kur mēs spēlējām gandrīz trīs stundas. Tas bija ļoti garš koncerts. Īsākie ir bijuši daudzi, vairāk klubos. Senos laikos vispār varēja koncertu apraut. Mēs krāmējāmies, taisāmies un mums tiek pateikts, ka jābeidz, jo ir atbraukusi policija, viss tiks aizvērts ciet, un ir jābrauc mājās. Tas nu bija pavisam īss. Bet citādāk – 30 minūtes Holandē, jo pēc mums visādi ‘bosi’ spēlēja. Mums bija jāspēlē pirmajiem, 30 minūtes. Nu, labi, nospēlējām arī! Kā ir, tā ir!

Vai šobrīd ‘Skyforger’ top jauns muzikālais materiāls?

Top, top, sāk jau uz beigām iet! Jau gandrīz astoņas dziesmas ir gatavas. Darba process tuvojas nobeigumam – jāraksta teksti un varbūt vēl viena vai divas dziesmas, un nākamajā gadā varētu būt albums gatavs.

Nākamā gada sākumā vai vidū?

Es ļoti ceru, ka sākumā.

Vai ‘Skyforger’ viegli vadās pēc plāna, piemēram, tā paša albuma sagatavošanas laika grafikā?

Nē, mēs nekad neplānojam. Nekad nevar zināt, kaut kas notiek un mainās. Kā notiek, tā notiek! Vienkārši jāplūst pa straumi!

Ar ko īpašs ‘Skyforger’ ir Fontaine Festival?

Pirmkārt, ar savu vietu un atmosfēru. Labi, ka Liepājā ir Fontaine Festival, jo agrāk tur nekas nenotika. Es atceros senajos gados mēs tur tikai vienu reizi piecos gados bijām spēlējuši. Un tad tur bija ļoti maz klausītāju, un tie paši nesaprata, ko mēs uz skatuves darām.

Vai festivālos izdodas dzirdēt savus kolēģus? Varbūt ir kāds atklājums?

Godīgi sakot, man festivālos neko nesanāk dzirdēt. Atbraucu – gatavojos – nospēlēju un atpūšos. Pēdējā laikā ir iepatikusies grupa ‘Rebel Riot’, ar kuriem pat esam sadraudzējušies.

Kāds skaņu celiņš ir dzirdams ‘Skyforger’ tūres busiņā, piemēram, atpakaļceļā no Čehijas un Latviju?

Skan viss kaut kas. Bieži Andim līdzi ir dažādas mūzikas diski, skan heavy metal vai vienkārši radio. Kad esam no visa noguruši, radio ir vislabākā izvēle.

Vai ‘Skyforger’  ir festivāls, kurā aizvien gribas atgriezties?

Mums ļoti patīk spēlēt bijušajās Padomju valstīs kā Čehija, Sovākija, Slovēnija, jo tur parasti ir silta atmosfēra. Visvairāk esam spēlējuši Vācijā, kur arī tiekam sirsnīgi uzņemti, bet īpašu festivālu es tagad nevaru izcelt. Lai gan, pagājušajā gadā bijām Francijā ‘Hellfest’, tur es labprāt atgrieztos.

Kāda ir dīvainākā vieta, kur ‘Skyforger’ jebkad ir uzstājušies?

Dīvainākā vieta bija Somijā. Braucām Laplandes virzienā, līdz sasniedzām karuseļu parku. Nesapratām, kāpēc mēs vispār šajā parkā braucam iekšā. Apkārt staigā cilvēki ar bērniem, bet karuseļu parka vidū zāle, kurā spēlē grupas. Mazā karuseļu ciematiņā spēlē metāla grupas! Klausītāju bija pietiekami daudz, tie gan nebija cilvēki no karuseļiem.

Šogad spēlējāt Zviedrija lielākajā ‘Sweden Rock Festival’ festivālā. Varbūt tev ir kādas spilgtas atmiņas par šo piedzīvojumu?

Festivālā piedalījās daudz roka ‘monstru’ – ‘King Diamond’, ‘Twisted Sister’, ‘Motorhead’, Mötley Crüe  un citas milzīgās grupas, un mēs pa vidu. Festivāla biļete maksāja 200 eiro, alus 6 eiro. Zviedri to gan jau var atļauties, jo festivāls bija ļoti apmeklēts. Paliekošs iespaids, ka tāda maza banda no Latvijas var spēlēt uz vienas skatuves ar šādiem ‘monstriem’!

Varbūt kādu sanāca satikt?

Nē, protams, ka ne. Kad festivālā piedalās šāda lieluma ‘boss’, viņam ir savs nodalījums un pie viņa nepielaiž. Pastāv tāda atšķirtība, it kā viss metāls ir underground, tomēr vienā brīdī visi kļūst lieli un svarīgi. Arī ‘Hellfest’ apsargu rinda norobežoja mazāk svarīgas grupas no lielajām. Personīgi man tas nepatīk. Salīdzinājumā ar popzvaigžņu, tās pašas Madonnas slavu, metāls ir underground, tomēr arī šeit ir superzvaigznes. Piemēram, tajā pašā Zviedrijā bija nodalīta speciāla zona, kur zvaigznēm bija iespēja plunčāties burbuļvannā. Man kļuva kauns, kas tie par metālistiem – ‘popsinieki’ ar apsargiem!

Read Full Post »

Šī gada Fontaine Festival ‘Cool in Hell’ (10. – 12.08.) stilistiskās robežas ir ļoti plašas. Uz blakus skatuvēm spēlēs džeza un smagā metāla grupa, blūza un folkmūzikas mākslinieki. Protams, Fontaine Festival piemīt pavisam individuāls plūdums. Festivāls ir savējo atkal satikšanās, kuru laikā sanāk nokavēt pāris labu koncertu. Vismaz man tā ir gadījies.

Lūk, trijnieks, kuru es iesaku nenokavēt:

Sanctimony

http://www.sanctimony.lv/

Manuprāt, ‘Sanctimony’ ir viena no labākajām koncertu grupām Latvijas smagajā mūzikā. Grupas koncerti ir intensīvi, bet mūziķiem piemīt lieliska skatuves izjūta. 2012. grupai ir veiksmīgs – pavasarī tika izdots EP ‘Perfection’, veikumam par godu sarīkota tūre, maijā tika dalīta skatuve ar grandiem ‘Black Label Society’. 2012.gada vasarā ‘Sanctimony’ vairāk ir dzirdami aiz Latvijas robežām, tāpēc Fontaine Festival būs laba iespēja, jo grupas koncerti nav dzirdami katru piektdienu.

Ja sanāk nokavēt, ej noklausies Preternatural!

Bentzon Brotherhood

http://nikolajbentzon.com/?page_id=76

Džeza apvienības ‘Bentzon Brotherhood’  Fontaine Festival ietvaros ir kaut kas netipisks. Klausījos un secināju, ka grupa iederētos festivāla ‘Rīgas Ritmi’ sarakstos. Bet tieši šī neparastuma un muzikālā augstvērtīguma dēļ ‘Bentzon Brotherhood’ ir jādzird! Līdera Nikolaja Bentzona kontā ir teicami muzikālie gēni, lieliska izglītība, bagātīga diskogrāfija un neskaitāmi apbalvojumi. Bet ‘Bentzon Brotherhood’ veido Skandināvijas topa džeza mūziķi. Viņu radītajā džeza improvizācijas saplūst ar fanka dzīvīgumu un intensitāti. Lai gan tas tagad skan sarežģīti, koncertā tu dzirdēsi, ka ‘Bentzon Brotherhood’ mūzikai piemīt pacilājoša elegance.

Ja sanāk nokavēt, ej noklausies Mixer!

Kaspars Dimiters

http://www.draugiem.lv/kasparsdimiters/

Dzejnieks un dziesminieks Kaspars Dimiters  vienmēr ir bijis dumpinieks, galvenokārt tāpēc, ka droši pauž savas domas sociālām norisēm. Dziesmas ir emocijām pārpildītas, asi kritiskas. Par  Dimiteru nebūs viennozīmīga viedokļa – viņš patīk vai nepatīk. Vidusceļa nav. Kāds ir tavs viedoklis? – to noskaidrosi koncertā.

Ja sanāk nokavēt, ej noklausies igauņu blūza meistaru Andres Roots Roundabout!

+

Fontaine Festival būs secret act!

Biļetes jāpērk šeit

Read Full Post »


Aizvadītajā nedēļas nogalē Liepājas pludmalē notika otrais festivāls ‘Summer Sound’, kuru apmeklēja ap 25 000 klausītāju. Laika apstākļi šajās dienās bija lieliski. Šāda veida lielie mūzikas festivāli ļoti labi parāda publikai aktuālās tendences un ļauj izdarīt novērojumus.

‘Summer Sound’ bija septiņas oficiālās skatuves un vēl trīs sponsoru organizētas. Neesmu bijusi Glastonberijas festivālā, bet, piemēram, ‘Rock im Park’ bija tikai trīs skatuves. Ideja par maksimālu daudzveidīgumu ir ļoti laba, bet galu galā uzvar cilvēciskais slinkums, un cilvēks paliek pie tās, kur tusē visvairāk viņa draugu. Šogad uzskatāmi visapmeklētākās bija deju mūzikas teltis. Labā pozīcijā atradās otrā lielākā Cēsu alus skatuve, kāpas aizsegā no vēja, ar daudzveidīgu un augstvērtīgu muzikālo programmu. Vistālāk esošā Teātra bāra telts pulcēja savu uzticamo auditoriju, kas bija adekvāta daudzuma mazajai bāra teltij. Fantasy Garden muzikālie pārsteigumi klausītājus piesaistīja dienas gaišajā laikā, taču naktī skatuves priekšā pulcējās vien pāris desmit interesentu. Iespējams, problēma bija attālumā, kas no pludmales bija jāmēro līdz skatuvei, pārvarot šauro eju starp kāpām un sastrēgumu pie apstādījumiem. Alternatīvajai skatuvei varēja vēlēties krietni labāku skaņu, turklāt sestdienas naktī priekšnesumus traucēja uztvert ļoti skaļā O-kartes youtube ballīte. Ir acīmredzami, ka Latvijā rokmūzika ir ļoti margināla parādība. Kamēr pašmāju mūziķus atbalstīja to uzticamākie fani, kaimiņu rokgrupas spēlēja pieciem cilvēkiem. Diezgan nožēlojami.

Esam laikmetā, kad DJ, elektronika un viss digitālais svin savu uzvaras gājienu – šī tendence triumfēja arī ‘Summer Sound’. Piektdienas naktī publikas pulsu kontrolēja Gacho – patīk vai ne, bet viņam piemīt spēja uztvert masas vajadzības. Šāds rezultāts ir tikai likumsakarīgs. Uz ‘Cēsu alus skatuves’ piektdienā ar pārliecinošu sirsnīgumu izskanēja ‘Astro’n’out’. Grupai piemīt dabiskums, kas ļauj klausītājiem tos uzskatīt par savējiem – savējiem, kuri ļoti labi māk muzicēt. Grupas ‘Instrumenti’ šovs tika slavēts kā viskrāšņākais no visiem, kurus grupa spēlēs šīs vasaras festivālos. Pēc koncerta noskatīšanās aktuāls kļuva jautājums, ja jau šis ir viskrāšņākais, kāds gan izskatīsies ‘Instrumenti’ koncerts pēc divām nedēļām Salacgrīvā ‘Positivus’ festivālā? ‘Instrumenti’ izdevās uzburt pasakainās sajūtas, tomēr lielais cilvēku pūlis brīžiem nespēja noturēt uzmanību uz mūzikas niansēm.

Ja piektdienas programma lika uzdot daudz jautājumus, tad sestdiena patīkami pārsteidza. Miegainajā pēcpusdienā ap plkst. 16 grupai ‘Auļi’ bija izdevies iekustināt auditoriju tā, ka aktīvi tika pieprasīta vēl viena papildus dziesma. ‘Auļu’ priekšnesumu man gribētos atzīmēt kā labākajiem visā festivālā. Līdzās igaunietei IIRIS, kura savā mākslinieciskajā darbībā ir sajaukusi visdažādākās ietekmes – electro, pop, rock, apģērbā nedaudz no gothic, ar pārdomātu šovu un intensīvu tempu, pamanījās noturēt latviešu uzmanību arī īslaicīgā, tomēr spēcīgā lietus laikā. Visdīvaināko avangardu radīja savdabīgais trio ‘People of K’, kuru mūzika bija spēle uz bungām, ksilofona un čella, radot eksperimentālu popmūziku. No leģendārajiem māksliniekiem patiess prieks bija dzirdēt ‘Jumpravu’. Vēlā sestdienas naktī publiku aizrāva ‘Pienvedēja Piedzīvojumi’, kuri savas vislabākās dziesmas spēlēt jaunā daudz atmosfēriskākā post roka skanējumā. Pie koncerta uzbūves bija domājuši arī grupa ‘The Factor’, skatuves malās novietojot degošo metāla simboliku. Jautri skatīties, kā skatuves priekšā lēkā fani ar vaļējiem matiem, kamēr grupa vārda vistiešākā nozīmē spēlējas ar uguni, noslēgumā sarīkojot mazu uguņošanu.

Sestdienas hedlaineri uz Pludmales skatuves bija tiešs trāpījums vairākuma gaumei – gan ‘The Big Pink’, gan ‘Far East Movment’ singli šobrīd nenogurstoši tiek skandināti radio un ir zināmi arī tiem, kam grupu nosaukums neko neizsaka. Abām grupām atbilst atslēgas vārds Electro – vien ‘The Big Pink’ tas ir sajaukts ar labu popmūziku, bet ‘Far East Movment’ – ar hiphopu un klubu mūziku.

Salīdzinājumā ar pirmo, otrā ‘Summer Sound’ publika bija redzami gados jaunāka. Nenoliedzami tās intereses nosaka popkultūras tendences un festivāls ir tikai izklaides, nevis jaunu atklājumu pasākums. Dzīviem muzikāliem kolektīviem festivāla konveijera apstākļos tikt kvalitatīvi apskaņotiem ir sarežģīti, bet bez labas skaņas, arī nav pārliecinošu mūziķu, tas nozīmē, ka klausītājs ‘šaubīgais’ visdrīzāk atgriezīsies deju teltī. Kamēr konkrētā grupa, kuras sastāvu veido klasiskie instrumenti, nav uzbūvējusi savu leģendu, klausītāju pūli vien ar muzikālu novatorismu būs grūti piesaistīt. Dzīvajai mūzikai ir pārāk daudz komponentu, kas pieprasa uzmanību, bet 21.gadsimta 12.gads prasa ātrumu, askētismu ar maksimālu efektu. Tāpēc domāju, ka festivālam ‘Summer Sound’ ir visas iespējas izaugt par kvalitatīvu popkultūras pasākumu, atstājot vienu pamatīgu skatuvi muzikālo atklājumu tīkotājiem. Bet tas sāk jau izskatīties pēc ’The Beach Party’ atgriešanās…

Foto: Indra Kļaviņa

Read Full Post »

Older Posts »

%d bloggers like this: