Slavenais psihologs Deils Karnegī apgalvoja, ka vislabākie sarunu biedri ir klausītāji. Tā piezīmēs tiek atklāta pavisam jauna sadaļa – „ Mani muzikālie biedri”, kas stāstīs par muzikāliem cilvēkiem – lieliskiem klausītājiem, kuru sabiedrība savā veidā ir sekmējusi manu muzikālo izaugsmi. Pirmais no tiem Kārlis Šteinmanis.
Mūsu garā saruna aizsākās aizvadītā gada aprīlī, ar tiešu provokatīvu jautājumu: „Klau, es gribu precizēt, tu esi pedants vai tu vienkārši mīli kārtību?”. Tagad, vedot rupju gada bilances aprēķinu, sanāk, ka mēs būsim norunājuši vismaz divas diennaktis.
Iespējams, lielākā daļa viņu zinās kā grupas „The Blackout” ģitāristu, daļa būs ierakstījuši viņa māja studijā dziesmas, vēl kādi būs ar viņu kopā mācījušies, citi, iespējams, dzēruši. Pardon, te būtu jāprecizē, ka ar Šteinmani nebūt nav tik viegli kopā sadzert. Viņš ir ļoti apzinīgs autobraucējs, kā arī ar smīnu izbauda situāciju, kā cilvēki pamazām pārvēršas mīlīgos vai agresīvos dzīvnieciņos. Kārli raksturojoša īpašība ir lieliska humora izjūta, kas vajadzības gadījumā var pārvērsties par sarkasmu, kas ieplēš tieši brūcē. Kārlim vērīgums ir attiecināms ne vien uz komunikāciju, bet arī un jo īpaši uz mūziku. Kamēr citiem „The Blackout” dalībniekiem ir dažāda līmeņa muzikālā izglītība, Kārlis ir autodidakts. „Esmu absolūti visēdājs” – skanēja Kārļa atbilde, kad gribēju konkretizēt viņa muzikālo gaumi. Man liekas, tā mainās sezonāli – vasarā viņš ar lielu prieku apdarina popdziesmas, taču ziemā skaļi griež metālu.
Taču visvairāk mēs abi esam aprunājuši Kārļa ģitāras. Īpaši vīnsarkanā Gibson Les Paul Custom modeļa ģitāra palielina manas acu zīlītes. Izrādās, kas viss ir vēl sarežģītāk – ģitāru tik tiešām ir jākopj tikpat rūpīgi kā savu ķermeni, rūpīgi pievelkot katru skrūvīti, kura intensīvajā darba procesā ir kļuvusi vaļīgāka. Šķiet, Šteinmanis labi pārzina muzikāli elektroniskās iespējas, neradot izbrīnu par to, ka viņam mājās ir sava ierakstu studija KS Records, kurā vēlās vakara stundās top viņa paša dziesmas. Pirmais, otrais, trešais ieraksts, kamēr ideja ir fiksēta. Piemēram, es nevaru sagaidīt publisku Kārļa dziesmas „ Stoner” atskaņojumu. Tā ir psihodēliska, personiska un skumju ierosināta.
Uzmanības sadalīšana paša muzikālajam „bērnam” nav vēlama, tāpēc dziesma „guļ” datora mapē, kamēr tās tēvs šobrīd spēlē grupās „The Blackout” un „Blade Razor”, kā arī vienā jancīgā projektā vārdā „Varavīksnes stallis”. Pēdējais nesen ir ieguvis vislielāko auditoriju – dziesma „Džeinas Biksītes” iekaroja arī TV! Vēl ir arī ceturtais projekts „The Trigger”, kas tiks nodots bāra Rock n Rīga „Garāžu grupu dueļa” skatītāju simpātijām. „Es jau sen gribēju spēlēt ar Muciņu, bet viņš ar mani!” – Kārlis ir sajūsmā par jauno ideju, kuras rezultātā ir ierakstīta dziesma „Dvēsele Melnā”. Jaunais muzikālais projekts „The Trigger” apvieno dalībniekus no dažādām rokgrupām, tādejādi radot smagā roka triecienvienību.
Starp citu, Kārļa dzirdes nianšu rezultātu jūs varat dzirdēt daudzu latviešu jaunās paaudzes smagās rokmūzikas grupu ierakstos, aktuālākais darbs ir grupas „Rebel Riot” albuma ieraksts. Kā Tu zini, kad dziesma ir gatava? „ Es to dzirdu! Bet pēc tam dziesmu testēju, klausoties mājās, automašīnā un citur.” – skaidro Kārlis, kuram ierakstu procesa vadība un rezultāta apstrāde rada lielu gandarījumu: „Es nevarētu iedomāties strādāt kaut ko citu, lai tikai piķi nopelnītu!” Jaunības maksimālisms vai laba mērķa izjūta – to laiks rādīs!
Foto: Vladislavs Punculs un Zaiga Kedinja
Aiga Leitholde
Muzikālas piezīmes 
Atbildēt