Feeds:
Ziņas
Komentāri

Archive for the ‘dziesmas’ Category

igo2

Foto: Inese Libere.

Radio viļņos sūtījis pirmo dziesmu “Straume”, Igo 15. jūnija pēcpusdienā uzaicināja žurnālistus izbraucienā uz Mazā Baltezera krastā esošo restorānu Pērle, lai pastāstītu par septembrī gaidāmo koncertprogrammu “Ūdens”. igo3 Pirms pieciem gadiem Igo aizsāka koncertprogrammu ciklu, kuru iedvesmojuši pirmelementi. Kopā ar komponistu Jāni Strazdu tika iedegta “Uguns”, kopā ar komponistu Valtu Pūci – apzināta “Zeme”,  un tagad kopā ar Mārtiņu Braunu iedvesma tiek smelta no “Ūdens”. Radošais kopdarbs tika uzsākts šī gada janvārī.

10. janvārī mēs satikāmies, lai sāktu strādāt. Mārtiņš saņēma visu, ko es pirms tam biju sarakstījis. Viņš man sadeva veselu kaudzi ar sacerētām melodijām, ar harmoniju un ritmu. Viņš bija no manis uzrakstītā ietekmējies tikai sajūtu līmenī. Lai arī teksts bija pirmais, man nācās pielāgoties mūzikai. Tad situācija mainījās. Esot procesā, sacerot trešo, ceturto, piekto skaņdarbu, mēs bijām mainītās lomās. – stāstīja Igo. igo5 Atšķirībā no albuma “Zeme”, mūziķi “Ūdens” albumu ieraksta kopā, šādi gūstot īpašu vienotības sajūtu. Kopā radītas 14 kompozīcijas. Ierakstā piedalījās Igo – balss, Ieva Krēvica – fona balss, Mārtiņš Brauns pie taustiņiem, Raimonds Macats – čells, taustiņinstrumentālists Juris Kristons, ģitārists Armands Alksnis, basģitārists Normunds Skraucis un bundzinieks Kaspars Kurdeko pie perkusijām.

Ūdeni uz bungām ir nospēlēt grūti. Tur tiešām ir jāiedziļinās, lai radītu vajadzīgo atmosfēru. Dažreiz vajadzīgs tikai viens sitiens, un tas jau būs daudz! – sajūtās dalās bundzinieks Kaspars Kurdeko.

igo4 Lai vēl labāk ieskicētu radošo atmosfēru un mūziķu sadarbību, Igo klātesošiem  atskaņoja dziesmas “Runu Plūdi” neapstrādāto ierakstu ar Raimonda Macata klusi skaitīto takti, (kas, grupas izklaidēšanas nolūkos, dažreiz tika skaitīta igauņu, dažreiz vācu valodā) un citi radošo vidi raksturojoši elementi.  Protams, šādā veidā dziesmu varēja dzirdēt pirmo un pēdējo reizi,  bet āķis lūpā man jau nu noteikti tā forši tika ieāķēts. Dziesma “Runu Plūdi” ir blūzs Mārtiņa Brauna “Sīpolu” laika rokrakstā.

Mūzika būs nopietna un skaista. Būs vērienīgi skaņdarbi un arī mierīgāki. Tematika – slāpes. Tematika – varžu princis jeb stāsts par kurkuli, kas dīķī izaug par varžu princi. Starp nopietniem un dramatiskiem skaņdarbiem būs arī kaut kas vieglprātīgāks, kam publika varēs dziedāt līdzi. – sola Igo.

Koncertprogrammu “Ūdens” ar Igo dzeju un Mārtiņa Brauna mūziku varēs dzirdēt Vidzemes koncertzālē Cēsīs, Latgales vēstniecībā Gors Rēzeknē, Dzintaru koncertzālē un arī Liepājas OC Rožu zālē. Biļetes jau nopērkamas šeit.

Read Full Post »

ziedonisKomponists Kārlis Lācis ir radījis 13 dziesmas ar dzejnieka Imanta Ziedoņa dzejoļiem. Dziesmas ir iedziedājušas desmit sievietes – aktrises un dziedātājas. Dziesmas iespēlējuši seši vīrieši, pieredzējuši mūziķi – šādi būtu matemātiskie fakti. Tikpat neapšaubāmi ir tas, ka Ziedoņa dzeju zina ikviens, katram ar to ir savas atmiņas – skolas daiļrunas konkurss, ar roku rakstīta kartiņa vai vēstule vai dziesma. Kad priekšstats, kā kaut kam ir jāskan, ir izveidojies, tas ir pamatīgs izaicinājums jaunai interpretācijai. Kārlim Lācim ir izdevies ļaut Ziedoņa dzejai dziedāt jaunos raksturos:

Rēzijas Kalniņas dziedātajā ‘’Nieki. Nekas’’ skan temperamentīgi, čigāniski-spāniski, ieskanas kastaņetes un a la Karmenas koķetais vieglums. ‘’Ar tevi es lasīju kastaņus’’ – Aijas Andrejevas dziedājumā klusais, maigais stāstījums nemanot kļūst par himnu. Ditas Lūriņas ‘’Nekā jau nepietrūkst’’ filozofiskais vēstījums tiek izstāstīts dzīvespriecīgi, uzbur kādas vecajos labajos laikos uzņemtas filmas kadrus. 20 gadsimta sākuma estrādes mūzikas kanonos Ilze Ķuzule – Skrastiņa izdzied ‘’Visbriesmīgāk ir, kad otram sāp’’.

Femmes Fatales tango ‘’Es Tevi Gribu’’ Dārtas Danevičas izpildījumā. Kontrastu – dramatisma un maiguma pārpilna ir dziesma ‘’Ir tādi cilvēki’’ soprāna Jolantas Strikaites stāstījumā. Dziesmas sākumā tik pazīstamo dzejoli nemaz nevar atpazīt. Visbeidzot – ‘’Bez mīlestības nedzīvojiet’’ Aijas Andrejevas un Aijas Vītoliņas rotaļīgā duetā ar negaidītu kulmināciju. Šīs un vēl sešas dziesmas Ievas Segliņas, Aijas Vītoliņas, Ineses Kučinskas, Agneses Jēkabsones izpildījumā būs dzirdamas albumā ‘’Ziedonis. Lācis. Sievietes’’.

Albuma noformējums ir elegants – balti melns, dziesmu grāmatiņā būs dzeja drukātā veidā un krāsainas dabas fotogrāfijas. Noskaņa ausīm, acīm, taustei un dvēselei! Dziesmas klātienē 3., 4., 5. maijā varēs noklausīties Dailes teātrī koncertā ‘’Ziedonis. Lācis. Sievietes’’. Koncerts veltīts dzejnieka 80 gadu jubilejai.

Read Full Post »

Dažreiz, klausoties mūsdienu mūziku, aizdomājos par dziesmas pirmatnējām funkcijām. Kad izklaides pasākumi bija  saulgrieži, dzimšana, nāve un varbūt veiksmīgs kara cīņas iznākums.Patiesībā tas vēl ir ļoti dziļi cilvēkos, un dažreiz šī pirmatnīguma modeļa izmantošana ir dziesmas veiksmes atslēga.

Tad nu sanāk, ka pirmatnējā dziesma:
1.Kā šūpuļdziesma
2.Kā daļa no ceremonijas (vai individuālās lūgšanas)
3.Kā darba dziesma
4.Kā uzmundrinājums karavīriem
5.Kā daļa no stāstnieka stāsta ( šeit pieskaitu arī trubadūrus)

Interesanti, ka laika posmā no 1940. Līdz 1967.gadam BBC bija dzirdama programma ‘Music While you work’, kas pārraidīja nepārtrauktu mūziku, strādnieku motivēšanai. Programma pieturējās pie stingriem principiem: 1) nemainīga skaļuma 2) kāpināts temps 3)pazīstamas melodijas 4)pozitīvu noskaņu radoša atmosfēra.

Šīs programmas mērķis bija uzmundrināt gan metālapstrādes rūpnīcas darbiniekus, gan mašīnrakstītājas. Dziesma ir kā instruments, ar kuru darbiniekam izteikt savas sajūtas attiecībā pret veicamo uzdevumu. Dziesmas ritmam pielāgojas veicamās darbība, vai tā būtu krāsošana vai teksta pārrakstīšana, dziesmas tempam augot, pieaug arī veicamā darba ātrums. Vēl svarīga iezīme darba dziesmai ir sauciens un atbilde, caur kuru kolektīvs nostiprina savu vienoto identitāti, atkārtojot saucēja izdziedāto. Šis paņēmiens ir vecs kā pasaule, visiem labi zināms no tautas dziesmām.

Šis ir interesants temats. Izpēte tiks padziļināta, turpinājums sekos.

Read Full Post »

Tava āda ir tavas garderobes vislabākais dizaina apģērba gabals, un pērle krūšu galā arī no miesas – to saprot arī Holivudā, izbaudot lencīšu noslīdēšanas glāstus te glancēto lapu fotogrāfa objektīvam, te ziņkārīgo fanu priekšā. Tas, ja mēs situāciju skatām no tās vispoētiskākās puses. Tikmēr mūzikas blogs Antiquiet.com vienā garā teikumā ironizē par kārtējās dziedošās dāmītes plikajiem labumiem. Novēlot visām jaunkundzēm savas slavas kailās 15 minūtes, un rītdienai – piektdienai par godu, es šovakar prezentēšu savas iecienītās Top3 dziesmas par vīriešiem, kas grib nokniebties.

The Doors – Alabama Song (Whiskey Bar)

Man liekas, ka dziesmas alter ego ir gados vecāks jūrnieks. Protams, tādā gadījumā viņš visdrīzāk dzertu rumu, bet varbūt viņš ir zaldāts. Nedaudz apmaldījies, viņš klimst un pieklibo, rīkle viņam deg. Dziesma nemirstīgo slavu iemantoja ‘’The Doors’’ variantā, tās autori ir Weill and Brecht. Oriģinālajā variantā dziesmai ir arī rindiņa: “Show me the way to the next little boy.” – uh,un viss nav tā, kā tu tagad iedomājies.

Mark Lanegan – Sleep with me

Zinātniski esot pierādīts – vīrieši ar zemu balss tembru sieviešu ausīm ir ļoti seksīgi. Dāmas – Marks Lanegans!!! Turklāt par seksu viņš dzied ar eksistenciālisma viedumu, it kā jūs abi būtu no Paradīzes izdzītie Adams un Ieva, bet jūsu kaisle – cēlais izdzīvošanas instinkts.

Eagles of Death Metal – I only want you

Misters visseksīgais ar dibenu grozošām piedziedātājām apdzied senas dzīves patiesības, ka vīrieši ir no Marsa, bet sievietes no Venēras. Kamēr sievietes jau pielaiko viņa uzvārdu, vīrieši pielāgo viņas krūti savas plaukstas tvērienam. Tāpēc laicīgi vajag piekodināt: I only want you…

Read Full Post »

Vakar, trīs dienas pirms festivāla ‘ Summer Sound’ man zvanīja Edijs no grupas ‘The Factor’, lai pastāstītu, ka grupai ir jauns video – ‘Ej Bojā!’. Vēl viņš pieminēja, ka ‘Summer Sound’ ietvaros grupa vistiešākā vārda nozīmē grasās uguņot. Uz alternatīvās skatuves grupa kāps sestdienas naktī plkst.1:30, kad galvenie mākslinieki savus koncertus tikko būs nospēlējuši.

Lūk, to es saprotu! Tā izskatās plānveida menedžments. Jo festivāli, manuprāt, ir kaut kas līdzīgs modes skatēm, kurās tiek atlasīta kolekcija jaunajai sezonai. Vasaras festivālos grupas nostiprina un iegūst jaunus klausītājus aukstās sezonas klubu koncertiem. Festivālu brīvais formāts ir pateicīga iespēja eksperimentiem. Diemžēl Latvijā šī iespēja netiek pārliecinoši izmantota. Galu galā klausītājs, kurš festivāla bagātīgajā programmā ātri vien var pazust, iespējams nokavē kaut ko pavisam interesantu, tikai tāpēc, ka grupa jūtas pārāk kautrīga. Patiešām prieks par ‘The Factor’, kas apzinās festivālu lielo spēku!

Runājot par ‘Ej Bojā!’ klipu, tas ir ļoti kvalitatīvs un acīm baudāms koncertieraksts. Taču, ņemot vērā, ka ‘The Factor’ albums ‘Ļauj man dzert!’ ir konceptuāls, manuprāt, šim klipam vajadzētu atrisinājumu nākamajā, piemēram, dziesmas ‘Augšāmcelšanās’ video.

Read Full Post »

Es jums tūlīt atbildēšu, kāpēc The Hive –  ‘Come on!’ ir vairāk kā lieliska dziesma. Tāpēc, ka tā ir sasodīti trāpīgi ironiska. Paši The Hives par jaunā albuma ‘Lex Hives’  hītiem saka tā: mums patīk šīs dziesmas un mēs vēlamies, lai publikai aizbrauc jumts, nevis, lai viņiem būtu daudz jādomā līdzi. Jā, dziesma ‘Come on!’pamatā sastāv no diviem vārdiem un beigās piekabinātu everybody, bet stāsts nav part to. Manuprāt ‘Come on!’ ir trāpīga pasmiešanās par lielāku un mazāku muzikālo zvaigžņu komunikāciju ar publiku. Kad vēl pat nav noskanējusi pirmā dziesma, solistam noraujot pēdējo pantiņu, publika tiek musināta līdzi dziedāšanai – Come on! I can’t hear you, OoooOoooo, m*** f***.Un ir divas iespējas – 1)vai nu tas pieder pie konkrētā mūzikas stila estētikas 2) tā ir refleksīva, automātiska darbība, ko vairākums uzskata par adekvātu. Kad tas turpinās jau neskaitāmo šovu pēc kārtas, sāk rasties aizdomas par ‘atspēlēšanu’, pamuļķu publiku, kas to nesaprot, un tādā garā. Bet The Hives ir forši, jo ir radoši! Viņi dod muzikālus 1:09 garus norādījumus. Dziesma ‘Come on!’ ir ‘Lex Hives’ pirmā dziesma, kas pāraug ‘Go Right Ahead!’ The Hives ir plāns, kuru viņi viltīgi realizē. Ne velti, The Hives ir aizvadītās desmitgades veiksmīgākā zviedru rokgrupa. Tīra izklaide! :

Read Full Post »

Luija Fonteina pēdējais albums „ Evil Love” manā īpašumā ir no 2009. gada 1. janvāra un šajā laikā tas ir ticis klausīts neskaitāmas reizes. Trīspadsmitā dziesma „Six nights a week” ir it īpaši burvīga, ja to klausās tuvplānā, izmantojot austiņas. Tad var dzirdēt visas Fonteina balss nianses – kā maigais murrājošs reibums pāraug tīrā, skaidrā vokālā. Šis ekscentriskais misters pārvalda savu balsi, spēlējas ar to, uzburot mizanscēnu dūmakā apņemtā bārā. Bet piektajā dziesmā, episkajā „She was a bitch” solo ir iespējis Ainars Virga. Viņa rokrakstu raksturo ļoti liela emocionalitāte, atpazīstama pēc pirmās takts. Ja ir ģitāristi, kas dziesmu solo savu ģitāru nogalina brutāli, tad Virga ģitāru nožņaudz, pēdējai dzīvības elpai esot kulminācijai. Numur seši – nelaimīgā mīlas balāde – rumba „ I had enough of you” uzbur greizsirdīgu stāstu, kas noteikti norisinās košā dzīvojamo vagoniņu parkā pagājušā gadsimta septiņdesmitajos. Teksts un rumbas motīvs ir tik ļoti saderīga kombinācija. Rumba ir deju zāles visseksīgākā deja, kuras uzdevums ir izstāstīt attiecības starp dominējošu vīrieti un kautru, tomēr koķetu sievieti. Misters Fonteins ir gudrs stāstnieks, kurš lieliski pārvalda muzikālos izteiksmes līdzekļus, gan pielietojumā, gan saturiskajā aspektā ( kā, piemēram, labi zinot kā rumbas vēstījums atšķiras no tango sakāmā). Tā es klausos, kaifoju un priecājos, ka man šis un citi ieraksti nav tikai dziesmu apkopojums klusuma aizbaidīšanai. Iespējams, ka albumu apskats aiz intervijas būs mans nākamais mīļākais rakstiskās izteiksmes veids.

Read Full Post »

Es atceros, kad šo dziesmu pirmo reizi dzirdēju. Tā tika spēlēta aizvadītajā Fontaine Festival uz Fire Bar skatuves krietni pēc pusnakts. Zāle pamazām piepildijās ar cilvēkiem, bet es, sēdēdama pie galda netālu no skatuves, dzēru Jameson viskiju. Bet tas nemaz nav svarīgi, tikai iezīmē mirkli. Jo arī „Alis P“ jaunākā dziesma „Sapņu tēls“ ir fragmentārs stāsts no atgadījumiem, piedzīvojumiem un iespaidiem, atklāj autors. „Sapņu tēls“ ir grūvīga ballītes dziesma, kura aicina dejot. Muzikāli dziesma balstīta uz laika slodzi izturējušajiem rokenrola pamatiem. „Alis P“  radošo kolektīvu joprojām veido Gundars Rullis un DubultEdgari jeb Edgars Rubenis un Edgars Āboliņš. Šajā nedēļā grupa plāno ierakstīt lielāko daļu no topošā albuma dziesmām, kuru producēšanu vadīs ģitārists Edgars Rubenis. Bet vispirms, lai skan „ Sapņu tēls“ :

Read Full Post »

Par mājām

Jā, protams, viesnīcas istabas ir labas. Cenā vienkopus ir iekļauti visi maksājumi, ja uzturies vairākas naktis, aiz tevis uzkopj. Arī kaimiņi ir kā raibas loterijas biļetes loze – veiksmīga, neveiksmīga, veiksmīga, veiksmīga! Šajās istabās ne vien sienas, bet arī naktsskapītis un spogulis ir piepildīts ar stāstiem, tur vēl siltus pirkstu nospiedumu, kuru aizmāršīgā istabene atkal ir aizmirsusi noslaucīt. Gatavais CSI vai ezotēriskās grāmatas nodaļa – kā jums labāk tīk! Varbūt iepriekšējā dzīvē tu esi piederējusi klejotāju cilts kopienai? Mūsdienās tavu pārvietošanos būtiski apgrūtina lielā garderobe, bet klejotājiem tīkamāka ir vienkāršība. Varbūt tomēr esi bijusi ceļojošā cirka lāču dīdītāja? Jā, visdrīzāk tur ir meklējama tava pagātne. Mūsdienās lielākas un mazākas cirka trupas bez šaubām, pirmkārt, ir muzikālas. Dažkārt ceļā ir jāpavada viss gads, iespējams pat divi. Vai maz ir jājautā, kāpēc vissirsnīgākās dziesmas ir sarakstītas ilgās pēc mājām?  Tomēr ceļš nemainīgi būs vislabākais sabiedrotais.

 

Read Full Post »

Viss ir kārtībā, ja sulīga mīlas balādes laikā tu neizplūsti mistiskās ilgās pēc mūžīgas divvientulības vai, gluži pretēji, nesāc sprauslāt – kārtējā gaudulīgā banalitāte! Viss ir kārtībā, ja laba balāde šķiet patiesi skaista, emocionāla un mierīga dziesma. Es tevi mīlēšu mūžam! Vai vari mīlēt tikai šīs dziesmas laikā? Trīs, piecas arī desmit (kaut arī  skanošas) minūtes nenoliedzami ir īsa laika vienība. Taču pamēģini trīs minūtes nedomāt, nereaģēt – nesagaidīsi ne pusi no laika, ka gaidīšana liksies mokoša un smaga kā mūžība. Tātad mūžība vienmēr ir blakus, esot tik pat grūti definējama kā pati mīlestība. Laiks ir tik individuāls. Es, piemēram, dažos rītos pamostos minūti agrāk pirms modinātājs zvana. Mana mūžība ir šī minūte, kuras laikā cenšos vēlreiz neaizmigt, sagaidot apstiprinošo troksni, kas man paģērēs celties.Varbūt pietiktu tikai ar skaņu?  Words like violence,bring the silence…

Read Full Post »

Older Posts »