Līdz LMIGB ir palikušas tieši 14 dienas, kas ir ļoti labs iemesls parunāt par roka nomināciju. Man kā rokmūzikas cienītājai ar šo nomināciju vajadzētu būt ļoti apmierinātai, diemžēl 2012.gadā izdotie latviešu roka albumi mani nav būtiski saviļņojoši, lai gan interesantas muzikālās idejas ir rosinājušas albumus noklausīties vēl un tad atkal vēl vienu reizi.
Gadu laiki – Zig Zag
Mermaids – HMP?
Pupu mizas – Inokentijs Mārpls
New Life – DaGamba
Attiecību putra – AlisP
Principā visas nominētās grupas ir sava aroda vecie zaldāti un lietas koki! Visklasiskākais albums ir AlisP ‘’Attiecību Putra’’, ko diezgan labi varētu apzīmēt kā blūzroku vai garāžroka un rokenrola hibrīdu. Albuma trumpis – patiesā vienkāršība, dziesmas caurvij vienots stāsts par mīlestības ceļojumu. Attiecības, mīlestība starp dzimumiem un dzimteni, kā arī ikdienas realitāti atspoguļo Inokentija Mārpla ‘’Pupu Mizas’’. Albums ir iespēlēts uz ļoti dažādiem instrumentiem, tostarp blūmīzers, saksofons un miskastes vāks. Albumam ir interesanta struktūra, jo īsākā dziesma nav pat sekundi gara. Daļa Inokentija Mārpla dziesmu tekstu iepriecinātu dadaisma dzejas cienītājus. Zig Zag ‘’Gadu laiki’’ apkopo dziesmas, kuras aktualitāti piedzīvoja laika posmā no 2000. – 2010. Eh, līksmie studiju gadi un Studentu kluba atmiņas, protams, ir kaukts līdzi ‘’Man ir silts’’ un ‘’Auto’’, ‘’Labi’’, grīda rībēja pie ‘’Chicken’’, bet 2012.gadā šis albums ir retrospekcija.
Laikmeta tendences stilu saplūšanā atspoguļo gan HMP?, gan DaGamba. HMP? ‘’Mermaids’’ ir novatorisks skanējums, ka stilistiski albumu prasītos ievietot alternatīvajā nominācijā. HMP? lauž žanru robežas, ‘’Mermaids’’ piemīt hameleona būtība – citā vidē to klausīsies pavisam citi cilvēki. DaGamba ‘’New Life’’ dod jaunu skanējumu labi zināmām dziesmām – Valta Pūces, kā arī Bēthovena radītām. Klasika satiekas ar mūsdienās dzimušiem žanriem. Dziesma ‘’ Qui Est Le Fou?’’ ir nominēta 2012.gada Labākās dziesmas kategorijā, ne velti! ‘’New Life’’ ir profesionāli nostrādāts albums, varbūt pārāk profesionāls roka kategorijai?!
Iedarbinot loģiku un nedaudz intuīciju, manuprāt, balvu saņems HMP? vai DaGamba. Nekas personīgs, tikai totalizators. Kādas ir Tavas likmes?
Apskats tapis sadarbībā ar Mūzikas veikalu Randoms.
Jau vairāk kā mēnesi rakstu mūzikas veikalam Randoms ierakstu apskatus. Un arī LMIGB tuvojās lieliem, lieliem soļiem. Vispār, manā 2013.gada TO DO listē ir punkts – NOKLAUSĪTIES PĒC IESPĒJAS VAIRĀK LATVIEŠU MŪZIKAS IERAKSTU un ne tikai. Tāpēc, protams, aktuāls ir jautājums – Kā uzrakstīt albuma apskatu?
TEV BŪS VAJADZĪGS:
Mūzikas albums skaņu nesēja formātā (CD, vinils), bet MP3 piedodiet, nē – formāts ierobežo.
Mūzikas atskaņotājs
Ausis. Protams, ierakstu iepakojums ļoti apžilbina. Piedāvātās interakcijas raisa bērnības spēlēšanās prieku, BET, iztīrām ausis ar mazo pirkstiņu, šādi nebojājot bungādiņu, un liekam ausīm strādāt.
Brīvs laiks. Fona mūzika lai skan liftā vai lielveikalos. Albuma apskata rakstīšanas procesā visa uzmanība ir veltīta tikai un vienīgi konkrētajam ierakstam.
Skumjā patiesība ir tāda, jo sliktāks ieraksts, jo vieglāk par to būs uzrakstīt – ar mutes kaktiņu indīgi smīnot vai, gluži pretēji, vārdu bārstot kā cukura ledenes. Labajiem albumiem būs vajadzīgs laiks un zināšanas – par grupas, mūziķa iepriekšējo darbību, stila īpatnībām, instrumentiem, aktualitāti uz kopējā muzikālā fona. Nē, albumu apskats nav ‘’blusu ķeršana’’. Lai gan teicienā – mūzikas kritiķis ir neizdevies mūziķis, ir ļoti liela patiesība, bet tas nav jāpieņem par standartu. Albuma apskats ir jāuztver kā atspoguļošana, citreiz kā refleksija, recenziju veidojot kā mazu epifāniju.
Protams, tu klausies un meklē vārdus, kā lai noraksturotu dzirdēto. Un tev gluži gribas teikt – skan tā kā Led Zeppelin vai Beyonce – pirmo, tavs tēvs tavā bērnībā ļoti bieži atskaņoja, tas ir tavā asinsritē, otru, tev Ziemassvētkos uzdāvināja draudzenes, un principā tas ir gandrīz vienīgais disks tavā disku kolekcijā. Abus sakombinējot, iespējams, tev vajadzētu klausīties ‘’The Black Keys’’ (rock’n’ roll with a warm soul), bet tas šobrīd neskan tavā atskaņotājā…. Būtu tagad muļķīgi ieteikt nopirkt mūzikas vēstures un teorijas grāmatu, tā būtu tikpat nederīga kā veģetārā pavārgrāmata miesnieka virtuvē.
Kā uzrakstīt labu albuma paskatu? Tas ir grūts jautājums. Manuprāt, albuma apskatam ir jādod iespēja klausītājam identificēties ar albumā atspoguļoto stāstu, vērtībām, ar paša albuma kvalitāti. Mazākumā ir meklētāji, kuri būs pierunājami noklausīties kaut ko pavisam savādāku nekā viņa ikdienas pleilistē. Tā kā albuma apskati ir domāti konkrētam klausītājam/ lasītājam.
Šogad klubs ‘’Melnā Piektdiena’’ jau ceturto gadu pasniegs naglas labākajiem metālā, 2013. gads iezīmē vairākus žandriskus jaunumus LMIGB, starp tiem nominācija – LabākaisSmagā roka vai Metāla mūzikas albums. Visnotaļ likumsakarīgi – aizvadītajā gadā smagās mūzikas grupas sevi pierādīja gan ar jauniem ierakstiem, tā arī nostrādātiem koncertiem un Eiropas tūrēm. Esot žanram ļoti cieši pietuvināta, tomēr atļaušos nevērtēt, bet nedaudz raksturot:
Sanctimony ‘’Perfection’’ EP piemīt liela intensitāte, nešpetns grūvs. Dziesmas ir prātā paliekošas un vēsta stāstu par cilvēka ego ambīcijām. Noslēgumā – dziesmas ‘’Cauri Tumsai’’ koverversija pavisam loģiski aizved līdz izskaņai. ”Perfection” ir izturēts death ‘n ‘roll un ir kacinošs albuma priekšvēstnesis. http://www.draugiem.lv/sanctimony/
Soundarcade ‘’Moving the great Hadron’’ esmu ļoti plaši analizējusi – šeit. Varētu vien piebilst, ka klausīšanās ceļš no sākuma līdz izskaņai ir ļoti piepildīts. Pēc albuma noklausīšanās ir vajadzīgs klusums, jo ir pietiekamība. http://soundarcade.bandcamp.com/
Apēdājs ‘’Mana vārna’’ – grupa ir izturētas groteskas meistari, kas ar drūmām noskaņām spēj variēt kā ekspresionistu gleznās. Dziesmas ir pelnījušas tikt ilustrētas! http://apedajs.bandcamp.com/
Frailty ‘’Melpomene’’ – smagā ambiencē savijās ilgas, nostalģija, fantāzija un nolemtība, gala rezultātā radot traģēdiju, tās viscēlākajās izpausmēs. http://frailtymetal.bandcamp.com/
Burned in Blizzard ‘’Whiteout’’ – vienīgie jauniņie starp vecajiem. Liels nopelns šajā sakarā ir KS Studio šefam Kārlim Šteinmanim! Kārli, Kārli, Kārli! Albums ‘’Whiteout’’ ir ieturēts klasiskās smagās mūzikas tradīcijās – lietpratēji novērtēs. Spoži ģitāras solo! https://soundcloud.com/burnedinblizzard
Piecas labas rindkopas ir tapušas. Blenžot uz nomināciju sarakstu, atminējos 2012.gadā lasītās dažas diezgan iznīcinošas mūzikas apskatnieka recenzijas. Cik maznozīmīgi. Cirks paliks cirks! Man ir savi favorīti, uz LMIGB plānoju ierasties grupas krekliņā. Spiegšu kā tīne, ja balva tiks iegūta, es jums apsolu. Būs jautri!
Vēl nepilna nedēļa, kad Latvijas Mūzikas ierakstu Gada Balvā tiks slavēti 2011. gada labākie albumi. Manuprāt, šis pasākums ir triumfa stunda skaņu operatoriem. Bet viņi kā labie gariņi, paveic savu darbu un nemanot pazūd darīt nākamo, tādejādi paliekot ārpus prožektoru gaismām. Viens no viņiem ir skaņu operators Gints Lundbergs jeb Mēmais. Tāds mistisks personāžs.- skaņotāju nodēvēja kāds Muzikālo piezīmju lasītājs. Ļoti niecīga ir informācija, kas par Mēmo ir atrodama internetā. Par viņu runā ierakstītie albumi kā Skyforger „Kurbads”, kas LMIGB 2010 tika prēmēts kategorijā Labākā Rock albuma kategorijā. Ņemot vērā manu atrašanos Vācijā, mūsu saruna notika skype čatā, kas nav piemērotākā vide padziļināta profila atklāšanai. Tāpēc mums sanāca digitāla iepazīšanās ar ekspresjautājumiem, LMIGB ceremoniju gaidot. Bet Mēmais joprojām ir saglabājis savu mistiskumu.
Vai var apgalvot, ka Tu piederi pie tiem cilvēkiem, kuriem hobijs ir arī darbs?
Nu jā, tā laikam ir.
Kāpēc Tevi dēvē par Mēmo? Tur noteikti ir kāds interesants stāsts!
Tas vairāk tāpēc, ka man tā nepatīk daudz runāt pa tukšo, tā teikt “muldēt”, ja ir ko teikt, tad saku, ja nav ko teikt, tad labāk paklusēju. Nekāda īpaša stāsta tur nav, vienkārši citi ir pamanījuši, ka es neesmu tāds daudz runātājs, tāpēc arī – mēmais.
Mazs precizējošs jautājums, kāda ir atšķirība starp skaņu inženieri un skaņu operatoru. Domāju, ka ne vien es, bet arī citi, kas ar apskaņošanu ikdienā nemēdz saskarties, mēdz šos terminus jaukt.
Būtībā – inženieris vairāk tā kā ņemas ar vadiem un visu saslēdz, operators tā kā vairāk groza pogas. Bet vairākumā gadījumu viens cilvēks apvieno sevī abus. Varbūt ir vēl kāds precīzāks formulējums šiem terminiem, bet es to saprotu tā.
Tātad tu esi gan inženieris, gan operators vienā personā?
Jā.
Kā Tu domā, vai skaņu vīra darbs tiek pienācīgi novērtēts?
Tā jau tas ir. Parasti jau vienmēr skaņotāji ir tie “sliktie”. Ja koncertā ir slikta aparatūra vai, piemēram, grupa slikti nospēlē, tad vienmēr vainīgs ir skaņotājs, bet, ja tieši otrādi – viss noskan perfekti, tad atkal, visi slavē grupu, un skaņotāju neviens pat nepamana. Ar to jau esmu samierinājies, tā tas vienmēr būs… Gadās jau arī, kad kāds to novērtē, bet tas ir ļoti reti.
Šogad ir nominēti divi Tevis ierakstīti albumu. Protams, bērnus jau nedala mīļāks un nemīļāks, bet raksturot jau var. Ko tu vari pastāstīt par „Monkaršs” un „Bolts susātivs” ?
Nu vispār, runājot par „Bolto susativu”, tur mans nopelns ir pavisam niecīgs, es tikai palīdzēju Ingaram ierakstīt ģitāras, viņš gribēja tādu niknāku skaņu, un tādu viņš arī dabūja. Viss pārējais ir ierakstīts un samiksēts citā studijā. „Monokaru” gan, es pilnībā ierakstīju un miksēju. Tas bija pirmais ieraksts jaunā, man neierastā vietā ar citu, bet labāku aparatūru, tāpēc kopumā tas sanāca vairāk tāds kā eksperiments. Bet, džeki zināja, ko viņi grib un es arī maksimāli centos palīdzēt to sasniegt un rezultāts sanāca apmierinošs, varētu pat teikt tīri labs. Vispār, es pamanīju, ka ir nominēts vēl viens albums, bet tas nav roka kategorijā, tāpēc, tas laikam neinteresēs…
Kurš tad?
Tas ir pop kategorijā – Meldra, bet tur mans “ieguldījums” ir mazliet vairāk nekā „Bolto susativu”.
Vai tu apmeklēsi LMIGB?
Pagaidām tāda plāna nav, vispār līdz šim ir sanācis tikai pāris reizes apmeklēt, bet tā teikt, tikai darba darīšanās. Skaņojot grupu
Zinu, ka skaņu operatori ar savu trenēto ausi bieži vien pirmie mēdz sadzirdēt jaunu talantu. Kas ir tavs pēdējais lielais atklājums?
Tā uzreiz, uz sitiena, nekas nenāk prātā… Tad jāpadomā tā kārtīgāk un jāmēģina atcerēties. Ā, atcerējos, man patika Jēkaba dziedāšana jaunā kluba (domāts Ziggy) atklāšanas koncertā. Nu, bet tas jau vairs nav nekāds “jaunais talants”, viņš jau drīz būs pie “veterāniem”.
Nobeigumā es varētu palūgt izstāstīt kādu joku no ierakstu studijas ikdienas
Joku? No ierakstu studijas?
Jā!
Kāpēc uz beigām tik sarežģīti jautājumi?
Kādam pārpratumam ir jābūt! Labi, varbūt ir kāda tradīcija, piemēram, pēc pabeigta ieraksta tiek iegravēts tā vārds durvju stenderē?
Nē, viss nemaz nav tik jautri, kā iedomājies… Jā, ir tāda tradīcija, tikai viss ir daudz vienkāršāk. Kad albuma ieraksts pabeigts, tas tiek iegravēts nevis stenderē, bet iededzināts diskā un nosūtīts uz rūpnīcu. Tālākais tad jau ir klausītāju ziņā… Ja kādam rezultāts patīk, tātad darbs nav bijis veltīgs.
Vai, kā es gribētu uz LMIGB 2011 atrasties Latvijā, kad nominēto vidū ir man tik ļoti labi zināmas grupas! Nagi niez pirmo iespaidu ietērpt subjektīvi argumentētā komentārā. Tad nu, lūk:
Skatoties uz rokmūzikas nominācijām, izrādās, ka visproduktīvākais 2011. gadā ir bijis skaņu inženieris Gints Lundbergs. (Drīzumā, cerams pirms LMIGB blogā būs lasāma intervija). Viņa vadībā ierakstīts „Monokarš”, gan arī daļa no „Bolts susātivs”. Rokmūzikas nominācijas stilistiskās proporcijas ir 2 rock 1 hard rock 2 heavy metal. No pieciem nominētajiem rokmūzikas albumiem, muzikālajā ieraksta variantā esmu dzirdējusi tikai divus.
„Laime Pilnīga” ierakstam piemīt suģestējoša nepārtrauktība, principā šo disku nemaz nedrīkst klausīties, pārlecot no pirmās tad uz septīto un tad uz piekto dziesmu. Jo tādā gadījumā tiks pazaudēta noskaņa, smalkās nianses un mazie pārsteigumi starp dziesmām. Arī „ Dzelzs vilks” albums ir pārsteigumu pilns. Mūziķi, neatkārtojot jau nospēlēto, no zināmā un labākā ir radījuši jauno. Ieraksts ir grupas daudzveidīguma esence. Pēc koncertos dzirdētā, iepriekšminēto albumu sīvs sāncensis būs „ Monokaršs”.
Tomēr es grupai „ Sia Radikal” balvu dotu nominācijā Gada Debija. Aizvadītais 2011. gads nenoliedzami bija viņējais. Albuma tematika atspoguļoja notiekošo, koncertu muzikālā uzbūve tika plānota, tūres ietvaros tika apbraukāta Baltija. Grupas T-kreklos tērptus cilvēkus varēja satikt arī ikdienā, iepērkoties lielveikalā, gan aģitējot cilvēkus festivālos, pievērst uzmanību pareizajai skatuvei. ” Sia Radikal” bija pārliecinoši pamanāmi. Dziesminiece Elizabete Balčus par savu veikumu bija saņēmusi ļoti atzinīgus vārdus no mūzikas pazinējiem, radījusi ļoti labu pirmo iespaidu. Varbūt labākā debija ir jāvērtē tieši ar pirmo iespaidu nevis pēc trim vai pieciem grupas pastāvēšanas gadiem?
Grupa „Danedlion Wine” pēdējos gadus iepriecina ar grūvīgām Eirovīzijas dziesmām, bet „ Marta”, Evitas vārdiem runājot – albums ir labs, ja garām ejot sanāks dzirdēt, apstāšos un paklausīšos, bet koncertu apmeklējumu neplānošu. Labs, patīkams albums ar interesantu dizainu, bet debija grupai tāda kautrīga, kautrīga. Vēl paliek „ Laimes Pilnīgas” – „ Dual”, tā kā šis albums pretendē uz manu 2011. gada klausītāko ierakstu, atļaušos nekomentēt. Liela un pamatota sāncensība ir kategorijā alternatīvais albums, turpretim pop albuma kategorijā sāncenšu nav. Kategorija ir instrumentālais albums aicina papildināt savu ierakstu kolekciju.
Vakar Nacionālajā teātrī notika 15. Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva. Ceremonijas rezultāti mani pamatīgi ir motivējuši papildināt savu ierakstu kolekciju, piemēram, ar Vestarda Šimkusa un Pētera Vaska „Gadalaikiem”, Xylem Trio „In the Mood of Giya Kanchelli”, arī Auļus “Etnotranss”. Praktizēju, ka ierakstus pērku pēc uzstāšanās noskatīšanās. Pēdējā laikā nākas secināt, ka akadēmiskie mūziķi savā radošumā un inovācijās pamatīgi pārspēj popkultūras izpildītājus, lai cik dīvaini tas arī nebūtu, ir spējīgi tiem nocelt auditoriju – vislabākais piemērs ir grupa “Instrumenti”. Ceremonijas ietvaros grandiozs bija Xylem Trio un kora “Maska” priekšnesums. Laiks mainās, progresīvi domājošā klausītāju daļa ir guvusi izpratni, ka arī akadēmiskā, tā arī tautas un eksperimentālajā mūzikā var gūt līdzvērtīgu estēstisko baudu, tomēr Gada balvas koncerts lieliski parādīja Latvijas mūzikas dzīves nevienmērīgumu. Ir mākslinieki, kas neskaitāmas reizes sevi atražo. Bet augšas un lejas izdaiļo ainavu, vai ne?
Attiecībā uz rezultātiem, manuprāt, tika apbalvots strādīgums, orientācija uz mērķi, aktivitāte, kas ir stabils darba kvalitātes pamats. Mūsdienās skaņu nesējā fiksētais muzikālais materiāls iet roku rokā ar mākslinieka ikdienas darbību. Vienpatis, kaut arī ģeniāls mūziķis, var diennaktīm sēdēt studijā, radot nākotnes mūziku, ja viņš laicīgi savu darbu neatklās, tad agri vai vēlu tiks iedzīts no saviem mazāk talantīgākajiem, bet aktīvākajiem kolēģiem. Kuram būtu jābūt šo apslēpto pērļu zveiniekam? Redz, ,menedžeris ir biznesmenis – tam ir izdevīgāks jau gatavs produkts. Iespējams, šis būtu kritiķu – melomānu darbs.
Vakar, 23. februārī, Latvijas Nacionālajā operā notika „Latvijas Mūzikas Ierakstu Gada balva 2009” apbalvošanas ceremonija, kopā pulcējot aizvadītajā gadā aktuālāko ierakstu radītājus. Ar katru gadu balvu pasniegšanas ceremonija kļūst piezemētāka, bet raitāka. Ja pirms gadiem skatuvi rotāja krāšņas dekorācijas, bet pasākuma vadītāji nodevās gariem monologiem, šogad svinīguma sajūtu radīja operas interjers, un moderatora pienākumus pildīja tikai Fredis, kas viņam godam izdevās – lieki laiku nekavējot, taču trāpīgi pajokojot. Muzikālie priekšnesumi pārsvarā bija 2009.gadā visvairāk spēlēto dziesmu izpildītāju uznācieni.
Vislabāk izdoma šajā vakarā strādā grupai „Instrumenti”. Tā izpaudās magnetafonā ierakstītā pateicības runā, kā arī priekšnesumā ar ļoti matainu dziedātāju, kas skatuvisko lēcienu veica ar muguru pret skatītājiem, lai mati neatklātu viņa patieso seju. Arī Intars Busulis dziesmas „Valoda” nolūkos labprāt mainīja kulturālo piederību. Savdabīga iesmiešana bija arī dziesma „Čiekurs -egles dēls”, kur vislabākajā tuc tuc manierē “Labvēlīgais Tips” izdziedāja absurdu tekstu, tādejādi atkal pierādot, ka klausītājiem būtībā ir vienalga. Skatuvisko ironiju sabalansēja nopietnas balādes, Aishas, Kristīnas Zaharovas un Kažas izpildījumā. Izbrīnīja pasākuma ārzemju viesu priekšnesumi, kurus varēja aizvietot ar pašmāju mūziķu uznācieniem. Somu grupa „Reckless love” bija pilnīgs 1980. gadu ASV glamroka atdarinājums, taču Rita Kempbela kā deju mūzikas dziedātāja bija dīvaini statiska. Iespējams, vislielākās ovācijas ieguva „Skyforger un Auļu” grandiozā saspēle.
Fakts, ka galvenie vakara uzvarētāji bija grupas „Instrumenti” , „Satellites LV” un „Otra puses” neizbrīnīja. Patīk vai kaitina, taču viņu mūzika caur radio viļņiem vai vasaras lielajiem festivāliem aizvadītajā gadā atrada jebkuru. Muzikālo stabilitāti pierādīja pagājušā gada debitants Rihards Zaļupe, kurš sadarbībā ar brāļiem Petrauskiem un Raimondu Tigulu par „Vēstules Ziemassvētkos” ieguva balvu labākais instrumentālais albums nominācijā. Labākā tautas mūzikas balva tika Valta Pūces un gruzīnu tautas mūzikas grupas „The Shin” albumam „Es arī!”. Acīmredzami patīkami pārsteigti izskatījās grupa „ Tribes of the City”, kuru albums „Recipe of the Golden Dreams” tika apbalvots alternatīvās mūzikas kategorijā. Iespējams, pareizais nosaukums atnesa ilgi gaidīto novērtējumu – labākais albums šlāgermūzikā Raimonda Paula „Mēs jau sen to bijām pelnījuši!”.
Šī Mūzikas Ierakstu Gada balva daudziem varētu paliky atmiņā ar nomināciju pieteikumiem. Ne katru dienu hokejists Sandis Ozoliņš jums dziedās no operas skatuves! Gustavo runa šķita atbilde pirmās daļas prātojumiem, kas gan ir „alternative”, taču gala rezultātā nepameta sajūta – tas ir tiešs veltījums Gacho, kurš atbildi nepalika parādā. Tā, lūk, atliek secināt, ka 2010. gads mums atnesīs spēcīgus Hip Hop albumus. Spriedzi, skatītājus pamatīgi sasmīdinot, mazināja karaliskais improvizācijas teātris: „Ja jūs pateiksiet kantī mūziķim, ka viņa albums ir s**s. Viņš nedaudz novirzīsies. Ja to teiksiet hiphoperim, atrausieties ar veselu albumu, kurā viņš pateiks visu, ko par jums domā!” Nākamgad, kad ceremonija svinēs savu 15 gadu jubileju, būtu vērtīgi radīt raidījumu ar labākajiem nomināciju pieteikumiem un pateicības runām, jo patiesībā ar mūsu humoru nemaz nav tik traki, kā tas varētu šķist.
Kopumā ceremonijas apmeklētāju skaits šķita krietni mazāks nekā aizvadītajos gados. Joprojām daudzu lielisku albumu radītāji pat neapsver savu darbu pieteikt izvērtēšanai, taču subkultūras pārstāvji organizē paši savus izvērtēšanas pasākumus. Skatoties no pozitīvās puses – nešaubīgi, apvienojot visus stilus, sēdēšana operā kļūtu par milzīgām mokām.
„Latvijas Mūzikas Ierakstu Gada balvu 2009” ieguva:
Labākais roka albums
Vadu – Satellites LV
Labākais pop albums
Nakts vai rīts – Otra puse
Labākais deju mūzikas albums
Double B.Tonality – N’Works
Labākais hiphop albums
Gatis Irbe – Gacho
Labākais šlāgermūzikas albums
Mēs jau sen to bijām pelnījuši – Raimonds Pauls, dažādi izpildītāji
Labākais kantrī mūzikas albums
Viss vēl būs – Dakota
Labākais alternatīvās mūzikas albums
Recipe of the Golden Dreams – Tribes of the City
Labākais tautas mūzikas albums
Es arī – Valts Pūce un The Shin
Labākais akadēmiskās mūzikas albums
Skaņu labirints – Ieva Parša un instrumentālais kameransamblis
Labākais instrumentālās, filmu vai teātra mūzikas albums
Vēstules Ziemassvētkos – R.Tiguls, R.Zaļupe, O. Petrausis un R.Petrauskis
Labākais mūzikas albums bērniem
Pasaki man un Tev – Cosmos
Labākais mūzikas video
Pirmais – Satellites LV
Labākais koncertieraksts video
Dabas koncertzāle. Graphis Scripta – I.Ulmanis, V.Muktupāvels, R.Muktupāvela, A.Voitišķis, G.Sola, K.Tobis, J.Zvirgzdiņš, A.Grinbergs, R.Rasa
Labākā debija
EP Pandemiya + Apēst tevi – Instrumenti
Labākā dziesma
Apēst tevi – Instrumenti
Tirdzniecības parka “Alfa” rīkotajā balsojumā par “Gada dziesmu” balvu saņēma dziedātāja Aiša ar dziesmas “Lelle” kaverversiju.
Šogad balvu par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā saņēma džeza mūziķis, pianists, aranžētājs, orķestra vadītājs un radio balss Ivars Mazurs.
Aiga Leitholde
Muzikālas piezīmes 