Latvijā labi smagās mūzikas bundzinieki ir ļoti aizņemti. Tomēr Gustavam Terzenam izdevās sarunāt Artūru Kupču. Viņš ‘’SIA Radikal’’ sastāvā debitēja jau 2012.gada pavasarī, bet tā patiešām arī Artūra ugunskristības notiks 30.martā klubā ‘’Melnā Piektdiena’’ – ‘’SIA Radikal’’ piecgades jubilejas ietvaros.
Vai Tu esi liels runātājs?
Kā lai to pasaka – gan jā, gan nē. Es varu runāt tā, ka nevar muti aizvērt. Varu neko neteikt. Lai citi izsaka savu viedokli. Man nepatīk strīdēties un pierādīt savu taisnību.
Kā Tu kļuvi par bundzinieku?
Bungas es sāku mācīties patiešām netīšām. Mācījos Rīgas Doma kora skolā. Partitūras lasīšanas skolotājs spēlēja bungas, manu klasesbiedru šis instruments ieinteresēja, viņš gāja uz privātstundām. Klasesbiedrs mani paņēma līdzi, es pamēģināju. Iepatikās. Patiesībā gāja no rokas. Tā arī viss sākās! Sekoja pirmā atkarīgā vasara, kurā katru dienu pavadīju skolā. Ar skolotāju biju sarunājis, kad varēšu spēlēt. Bija dienas, kad spēlēju padsmit stundas. Tad bija pirmās grupas, sākot no roka līdz hārdkoram. Lai gan vidusskolā bija jāmācās džezs, es ar šo žanru labos draugos neesmu. Pankroku, jā! Blūzu varu spēlēt, bet ļoti ierobežotā daudzumā. Man nepatīk. Puiši vienu un to pašu spēlē pusstundu! Nekas nemainās! Man paliek garlaicīgi!
Man ir bijis mērķis bungu spēli apgūt profesionāli kādā prestižā augstskolā Anglijā vai Amerikā. Par trim gadiem, ko biju spēlējis 100. vidusskolā, man parādījās citi mērķi. Mūziķu ir tik daudz, tāpēc mūzikā ir jādzīvo katru stundu. Pasaulē mūziķiem ir tik augsts līmenis! Piemēram, Rihards Fedotovs, kurš ir mācījies Dānijā. Madonas ģitāristu sesijā viņš stāstīja: esot baltais eiropietis, viņam esot bijis grūti izsisties, vietējie tik vienkārši nelaižot spēlēt, līdzīgi Krievijā estrādes toni nosaka Pugačova uz skatuves nelaiž citus jaunos dziedātājus. Divus gadus Madonas Ģitāristu sesijas ietvaros man bija izdevība strādāt kopā ar Rihardu, tad arī ieguvu vislielāko pieredzi un motivāciju turpināt spēlēt. Aizbraucot uz sesiju, domāju, ka māku spēlēt. Atgriežoties, sapratu, ka nemāku pilnīgi neko.
Kāpēc Tu to saprati?
Es redzēju cilvēkus, kas nopietni spēlē. Protams, roku, metālu var spēlēt hobija līmenī, bet patiesībā spēlēšana ir ļoti jātrennē. Ņemot vērā, ka man ir jādomā, kā pašam nopelnīt, lai varētu dzīvot. Man nav laika. Ja man būtu turīgi vecāki, tad es varētu veltīt laiku tikai bungu spēlei. Tāpēc man spēlēšana vairāk ir hobija līmenī.
Vai tā Tev ir vilšanās?
Protams, ka vilšanās. Katrai lietai ir savi plusi un mīnusi. Šobrīd lielākā aizraušanās man vairs nav bungas, bet gan elektroniskā mūzika! Mēs ar draugu, Mūzikas Akadēmijā skolotu pianistu, taisām dažādu žanru mūziku, sākot no House, Trap, Dubstep – visu ko jaunu, modernu, savdabīgām skaņām. Mēs varam dienām sēdēt un radīt mūziku. Pasaulē ir populāra hausmūzika, un tā savu popularitāti saglabās. Protams, bijām domājuši, varbūt ar elektronisko mūziku var nopelnīt naudu. Beigās saproti, kāpēc vienu žanru, ja var katru dziesmu savā žanrā? Pagaidām lēnu garu savam priekam radām savu pirmo EP albumu.
Būdams grupas bundzinieks, cik daudz tu piedalies grupas jauno dziesmu radīšanā? Vai Tu uz mēģinājumu nāc ar savām idejām?
Jā, es cenšos to darīt! Man patīk producēšanas lietas. Vienmēr vajag izteikt viedokli, pamēģināt citus variantus – vienu rifu rada basists, otru ģitārists, kopā rodas īstais variants! Vai es piedāvāju dziesmā ielikt breiku, kura dēļ vajadzēs kaut ko izmainīt. Grupa priekšlikumu pieņem, izmēģinām variantu un secinām – patīk vai nē ! Es vienmēr piedāvāšu vēl kādu variantu, ar kuru dziesmu uzlabot. Dažās ‘’SIA Radikal’’ jaunajās dziesmās parādās mana skanējuma līnija, kas grupai iepriekš nebija aktuāla, lauzti ritmi, pankroka ritmi. Tagad tos varēs saklausīt! Forma ir interesantāka! Protams, ‘’Monokarš’’ ir sava koncepcija, bet tagad tas būs spēriens pa pakaļu. Nevaru sagaidīt, kāda attīstība būs nākamajās dziesmās, ko radīsim. Par dziesmu stilistisko ievirzi man ir bail izteikties. Mūsdienās grupas skanējumu veido daudzi stilistiskie elementi. Agrāk grupu varēja piesaistīt vienam konkrētam stilam. Tagad ir jābūt orģinālam, lai cilvēkiem patiktu.
Vai mūzika ir matemātika?
Jā. Atceros, ka Facebook klejoja foto, kur uz milzīgas tāfeles bija uzrakstīts vienādojums, bet apakšā parakstīts – death metal songwriting process. Tā tas ir. Mazas sīkas tehniskas detaļas- tā tomēr ir matemātika. Tomēr ir jārēķina! Nezinu, kā tas ir ģitāristiem, bet man viss ir ciparos un izjūtās. Tos arī spēlēju. Man patīk ģeometriski spēlēt. Esmu komplektu sadalījis ģeometriskās figūrās, tās ir ļoti interesantas kombinācijas, kuras grūti izstāstīt. Piemēram, pa vienu tomu, flortomu un drobeni – trīs pozīcijas, ar kreiso roku – toms, drobene, jacene un šķīvis – četras. Trijstrūris un četrstūris pārklājās. Šādu principu izmantoju ‘’ORĶ’’ – jo trakāk, jo labāk. Spēlējot ritma figūras, nemaz nevar iedomāties, kā attīstīsies skanējums. To nevar izstāstīt, tas ir jāparāda!!!
Artūrs Kupčs ir liels runātājs. Kad sarunas oficiālā daļa ir beigusies, mūsu saruna turpinās. Uzzinu, ka Rīgā ir improvizētas mūzikas skatuves, par kurām oficiāli un skaļi nemaz netiek runāts. Uz vienas no tām Kupčs šīs trešdienas vakarā bija plānojis dīdžejot. Vai viņa plāns izdevās – to pajautā tu pats 30. martā klubā ‘’Melnā Piektdiena’’ durvis tiks vērtas 19, koncerta sākums 20. Nāc laicīgi un sumini Artūtu un visus ‘’SIA Radikal’’ pavisam personīgi! Vairāk informācijas: šeit.
Artūru Kupču iemūžinājis fotomākslinieks Armands Ērglis
Aiga Leitholde
Muzikālas piezīmes 
Atbildēt