Tikāmies trešdienas vakarā pēc F[ei]K mēģinājuma pie alus darbnīcas Labietis, kad nosacīti klusāku vietu var atrast tikai uz kultūras nama 9k1 kāpnītēm. Mani sarunbiedri F[ei]k vokālists Verners Biters, basģitārists Gusts Leimanis un ģitārists Ansis (Rooc) Auders – Zaļaiskalns. Jāpiemin, ka F[ei]K pirmsākumos grupā spēlējis Juris Šleiers, Gints Spole, bet visu aktīvās darbības laiku grupas bundzinieks bijis Mārtiņš Opmanis. Festivālā Laba daba pie bungām darbosies Jēkabs Zemzaris, iespējams, pievienosies DJ Krii. Vēl ir aizkadra cilvēki, piemēram, video operators Mārtiņš Salmis, skaņu operators Tālis Timrots un gaismu speciālists Egīls Kupčs.
Spēcīgi! Par katru no šiem vīriem varētu izstāstīt atsevišķu stāstu, bet paliksim pie tā, ka savā laikā nu-metālu spēlējošo grupu Latvijā ir bijis ļoti daudz. Gusts atceras, ka pasākumā Korn Family grupas uzstājās no septiņiem vakarā līdz pat sešiem rītā. Korn vai Limp Biskit uz Latviju nebrauca, bija jāpiedāvā savs variants, un F[ei]K to darīja. Grupas koncertu saraksts ir ļoti garš – underground vietas (par kuru muzikālo vēsturi šobrīd var tik nojaust) un pavisam publiski pasākumi, iegūta godpilnā otrā vieta “Liepājas Dzintarā”, kā arī mūziķi devušies tūrē Norvēģijā. Esot pavisam progresīvi jaunieši, F[ei]K ir uzstājušies kopā ar profesionālām dejotājām! Tika daudz kā interesanta, par ko varētu jautāt. Tomēr vienā saruna reizē var izņemt īso atstāstu muzikālo sajūtu vēsturē, un tas mums raiti izdevās:
Vai jūs atceraties pirmo koncertu?
Verners: Pirmais koncerts bija Cēsīs, Vidzemniekā!
Gusts: Vidzemniekā agrāk notika lieli koncerti! Visi spēlēja kopā – deathuki (death metāla grupas), mēs, arī Ozols vai Gustavo.
Verners: Toreiz sastāvā bija arī Soundarcade bundzinieks Spole Gints. Sīkais (Gints), Gusts, Rūts un es – tāds bija pirmais koncerts. Tad vēl ekstrēmās mūzikas pasākumi notika uz Skanstes ielas.
Gusts: Visapkārt valdīja sportiskais gars! Es biju bijis tikai uz vienu mēģi. Verners jautāja, vai spēlēsim koncertu? Uzstājās laba igauņu nu-metāla grupa, un tad arī mēs. Tas koncerts ļoti labi aizgāja!
Verners: Es pazinu cilvēkus no ekstrēmajiem – Renāru un Ināru, boards.lv dibinātājus. Jautāju viņiem, vai varam koncertā uzspēlēt? Viņi atbildēja, ka jārunā ar Time After Time menedžeri, kas pasākumu organizēja. Toreiz mums bija tikai piecas dziesmas! Tā arī viss sākās.
Gusts: Nākamais koncerts bija Aviācijas institūta kultūras namā klubā Ala kopā ar matainajiem black metāla pasākumā. Tur arī bija baigi labi! Koncerta laikā ienāca menti. Visu klubu apstādināja, nolika gar sienām. Verners turpināja bļaut – fuck the police. Tas laiciņš bija interesants, jo grupas netika šķirotas pa stiliem. Mums bija koncerttūre kopā ar Skyforger, One Voice un Brute Chant! Skyforger beigās teica – tie lēkātāji īstenībā ir tīri tā neko.
Verners: Spēlējām arī Trincstokā, bet Tabūnā neesam spēlējuši. Tie ir tie divtūkstošie gadi.
Cik ļoti jūs ir ietekmējis Rīgas faktors?
Verners: Mēs visi bijām vairāk vai mazāk vienādi, jo arī Rīgā nebija veikals, kur nopirkt ģitāru. Ansis dabūja ģitāru no Huskvarn ģitārista. Varbūt Rīgas faktors ir svarīgs, bet tajā laikā mēs visi bijām vienādi. Tajā laikā aktuālāks bija Liepājas Dzintars, Liepājas roks.
Rooc: Nedomāju, ka esam bijuši piesaistīti pilsētai. Mums ir bijuši ļoti daudz koncerti Vidzemē – Cēsīs, Valmierā. F[ei]K kontekstā neesam pozicionējušies kā rīdzinieki.
Verners: Gusts ir no Jūrmalas.
Lasīju, jums bija fanu klubs!
Gusts: Bija divas meitenes, kas ļoti vēlējās fanu klubu izveidot. Viņas vēlāk savā starpā sastrīdējās, un ar to viss beidzās. Bet albumā tika iekļauta lapiņa, kuru nosūtot varēja pievienoties fanu klubam. Meitenes bija katrā mūsu koncertā. Vienai uz krekliņa bija ar fliterīšiem izšūts uzraksts F[ei]K.
Verners: Ja kāds cilvēks gribēja veidot fanu klubu, mēs šajā lietā neiejaucāmies. Kaut kādu atbalstu piedāvājām. Bet es nezinu, ko vispār var piedāvāt? Fanu klubs – kas tas ir?
Gusts: Interneta nebija, un arī informācijas apmaiņas nebija. Bet meitenes baidījās un kautrējās, tad apvainojās viena uz otru. Fanu klubs beidzās nesācies. Ko darīt ar fanu klubu? Rīkot fanu tikšanās? Kopējas alus dzeršanas? Fani vēl nepilngadīgi.
Verners: Tas fanu klubs bija atmiņu klades līmenī – pierakstot, kura dziesma tev patīk?
Gusts: Bet fanu klubā joprojām var pierakstīties. Atver jebkuru The Inevitable disku, un tur būs lapiņa ar adresi!
Albumam The Inevitable ir ļoti skaists dizains!
Gusts: Vernera ideja
Verners: Nē, ideja ir kopēja, bet izpildītājs ir Kaspars Garda, fotogrāfs un kaislīgs riteņbraucējs. Mēs ņirdzām, ka šo albuma vāku varētu reanimēt. Uz vāka redzamā meitene ir manas māsasmeita, kurai tagad ir 22 gadi.
Gusts: Tas ir fotografēts Brīvdabas muzejā. Kasparam un Verneram bija doma, kas visu vajag taisīt siltos toņos – dzeltenīgos un saulainos. Albumam ir patīkams izskats. Ja to noliktu reliģiskās mūzikas plauktiņā, cilvēki nenojaustu.
Kas notiek 2014.gadā? Ko esat samēģinājuši?
Rooc: Jau pirmajā mēģinājumā viss saslēdzās, kas šķiet – būs! Sen nebijām tikušies, mēģinājuši, bet viss salikās kopā kā lego klucītis. Nejutu, ka ir jau pagājuši desmit gadi.
Gusts: Jēcis (Jēkabs Zemzaris) dziesmas spēlē pa savam. Viņš ir savādāks bundzinieks, kurš nav uzaudzis nu-metālā. Jēcis dziesmām iedod jaunu, svaigu enerģiju! Manuprāt, viss skan pārsteidzoši labi! Ir jauda un enerģija. Verneram balss ir mainījusies. Parādījušies zemāki rūcieni.
Verners: F[ei]K vienmēr ir bijusi koncertgrupa. Tāpēc mums ir viens albums.
Bet vispār, jums kaut kas latviešu valodā tapa.
Verners: Tapa, bet zini kā. Laiks manījās. Pieaugām, 25 gados salūzām.
Kā jūs šķīrāties?
Verners: Ej dirst – tā arī šķīrāmies! Kā tu domā, kā šķirās grupas?
Gusts: Verners pa mēģu telpu spārdīja koferi.
Jūs esat kāvušies?
Gusts: Nē
Verners: Jā
Gusts: Tā pa lielam nē, bet viena epizode laikam bija.
Verners: Ar to arī pietiks – ir bijusi viena epizode.
Gusts: Ja kāds kādam ir sitis, es to neatceros. Es atceros tikai labo un mēģinu pie tā pieturēties. Visādi ir gājis! Zini, tās tomēr ir attiecības. Kopā būšana un kopā darīšana patiesībā ir smags darbs. Tas nav viegli, ja vēl pašam ir savas problēmas. Mēs visi esam bijuši jauni un dulli. Tiešām bija kautiņš? Es, goda vārds, neko tādu neatceros! Mēs ar tevi?
Verners: Nē, nē, mēs nē. Grupa ir attiecības. Mēs neesam smilšu kastes draugi. Mums vienu brīdi vajadzēja paņemt pauzi, lai viens no otra atpūstos. Mēs to neizdarījām. Min, min, min uz priekšu. Cik ilgi tā var? Vienā brīdī tu eksplodē kā velosipēda riepa. Mēs pazudām.
Pēc kāda laika radās Sakhta.
Verners: Beidzās F[ei]k, pagāja laiks un mani uzrunāja džeki no Ādažu grupas Pornstone. Arī šī grupa bija izjukusi. Grupas ģitārists man jautāja, vai negribu dziedāt Pornstone. Aizgāju uz mēģinājumu, un pēc tā džekiem teicu – ka Pornstone nevēlos dziedāt, bet man bija čoms RooC, kurš arī bija bez grupas. Ierosināju taisīt jaunu grupu. Spēlēt gribās nepārtraukti! Tas savā ziņā ir hobijs.
Rooc: Ne vien hobijs, bet arī savā veidā dabīgā narkotika. Gribās vismaz reizi nedēļā sanākt kopā un radīt.
Gusts: Festivālā Bildes bija dzirdams F[ei]K turpinājums, tika izpildīta dziesma, kurā skanēja vārdi: “Dievs, tava zeme deg”. Bet tas vairs nebija F[ei]K. Ja grupā iztrūkst divi dalībnieki, tad ir pareizi mainīt nosaukumu un darīt kaut ko citu. Sakhtā ir daudz dusmu, eksperimenti ar taktsmēriem un citām lietām, ko mēs F[ei]k nedarījām. Mēs spēlējām vienkāršāk.
Verners: Pareizi tu saki – Sakhta tas ir eksperiments. Ar F[ei]K, radot laikam aktuālu mūziku, mēs gribot negribot ietekmējāmies no redzētā un dzirdētā.
Gusts: Esmu bijis uz daudziem Sakhtas končiem. Man vienmēr ir šķitis, ka grupa steidzas savam laikam pa priekšu. Ir interesanti redzēt savus bijušos grupas biedrus, kuri rada ko iepriekš nedzirdētu. Likās, tu pa cilvēkiem zini visu, bet īstenībā tā tas nav.
Vai šī ir F[ei]K atgriešanās?
Verners: Šī atgriešanās nav mūsu, bet gan mūsu daiļrades cienītāju nopelns. Bieži dzirdējām – “Kas ir, es palieku vecs, vēl gribu reizi dzirdēt F[ei]K!” Mēs visi dzīvojam Rīgā, satiekamies uz ielas, runājam. Nav laika, nav laika. Bet šis ir tas īstais brīdis!
Gusts: Mēs spēlēsim Labā Dabā koncertu. Kas būs tālāk, par to šobrīd nedomājam. Koncertam briedām jau kopš 2013.gada decembra.
Kas ir Feik lielākais hīts?
Verners: Kas ir hīts?
Dziesma, ko koncertā nedrīkst nenospēlēt.
Gusts: Tas ir atkarīgs no pilsētas
Verners: “Sigh”. Dziesmā ir teksts: “Sometimes I see no sense in your face“ – kas atspoguļo tā laika izjūtas, jaunību!
Gusts: Cilvēkiem šajā jautājumā būs dažādi viedokļi. Liepājā klausītājiem patīk “Back Twice”, kas ir viena no vecākajām dziesmām. Šī bija dziesmas, kas man pašam norāva jumtu un es zināju – F[ei]K ir tā grupa, kurā vēlos spēlēt. “Sigh” noteikti ir hits.
Verners: Mums nav hiti, mums ir dziesmas.
RooC: Ja tomēr ir jāizvēlas hītu, tad man pašam tā ir dziesma “Flying”. Tā nav dziesma publikas iekustināšanai, “Flying” ir ļoti emocionāla dziesma.
Gusts: Tagad atsākot spēlēt man ir iepatikušās dziesmas, kas iepriekš ne pārāk, piemēram, “Behind Me” vai “Back in the Days”. Un arī “Vienādība” tagad skan ļoti labi! Jēcis šai dziesmai iedod citu grūvu.
Ja jūs tagad sāktu, būtu vieglāk?
Gusts: Mēs droši vien grindu spēlētu.
Verners: Būtu astoņstīgu ģitāras. Manuprāt, tajā laikā bija nedaudz vieglāk. Tajā laikā mūzikas skatuve bija šaurāka.
Gusts: Toreiz cilvēki bija vienotāki. Nebija plašu izvēles iespēju, tāpēc pasākumi vienmēr bija labi apmeklēti. Mums bija slepenais grupas biedrs, skaņotājs Tālis Timrots.
Verners: Tikai pēc grupas F[ei]K Tālis sāka skaņot Prāta vētru!
Gusts: Jā! Mēs esam viņa karjeras stūrakmens! Tālis vienmēr ir bijis ar mums, stāvējis aiz pults. Tikai Norvēģijas tūrē viņš ar mums neaizbrauca. Vēlāk mums viņu nācās dalīt ar Prāta vētru. Tālis nozīmīgi ietekmēja F[ei]K skanējumu. Koncertā visi skan kaut kā. Mēs atnākam un skanam labi!
Verners: Grupa F[ei]K ir koncertgrupa! Klausoties albumu, liekas, varēja vēl smagāk. Bet es zinu, ka koncertā bija, kā vajag!
Komentēt