Piektdienā 27.februārī Nabaklab uzstājās alternatīvās mūzikas cienītājiem labi pazīstamas individualitātes – Džarbo, čelliste “Helen Money”, “Einstuerzende Neubauten” ilggadējais basģitārists Aleksandrs Hake un Danjela de Pičioto.
Vakars nosacīti bija sadalīts trijās daļās. Kā pirmā uzstājās čelliste “Helen Money“. Mūziķe lauž čella kā mūzikas instrumenta robežas, atkarībā no katras telpas specifikas, iegūstot jaunu, unikālu skanējumu.
Pagājušajā gada nogalē Ģertrūdes ielas teātrī viņa iesildīja grupu “Mono”, demonstrējot, cik kontrastiem bagāti var skanēt čells. Arī Nabaklab mūziķe spēlējās ar pretstatiem – spēlēdama instrumentu akustiski un tad elektroniski, spēlēdama maigi, pieklusināti, bet vēlāk smagnēji un disonējoši. Tomēr es labāk dodu priekšroku “Helen Money” klausīties ierakstā, jo dzīvajā, manuprāt, viņa īsti nespēj noturēt klausītāju uzmanību.
Vēlāk, Helenas kopprojektā ar Džarbo, čellam tika pavadošā loma. Džarbo balss skanēja ekspresīvi, tomēr mierīgi un skaidri, lai izbaudītu dziesmu vārdus, kuri poētiski vēstīja par pārpasaulīgu lietu kārtību, kā arī pavisam konkrēti – par cilvēku tiesībām. Abu mūziķu sadarbību varētu dēvēt par skumju kamermūziku.
Aiz muguras cilvēki pļāpāja vāciski par Aleksandru Haki, ziņkārīgi pametot skatienu uz bāra pusi, kur mūziķis sēdēja pirms sava priekšnesuma. Pļāpas pat nekaitināja, drīzāk antagonistiski papildināja Džarbo protagoristes Cīņai ar vējdzirnavām.
Mūziķu pāris Aleksandrs Hake un Danjela de Pičioto savā priekšnesumā izmantoja daudzveidīgus instrumentus un krāšņas projekcijas, koncertā atskaņojot savu albumu “Persevērantia (The Violent Corridor)”. Izmantodami elektronikas iespējas, dzīvo instrumentu silto skanējumu, kā arī savas balsis – dzejas deklamāciju un rīkles dziedāšanu, duets radīja sirreālu skaņu ainavu un eksistenciālu muzikālo vēstījumu – uzdodot jautājums cilvēka brīvajai gribai un cilvēka attiecībām ar dabu.
Albums tapis Mohabi tuksnesī Kalifornijā, un tūrei noslēdzoties, mūziķi atkal dosies uz tuksnesi, lai pabeigtu ierakstu. Koncerts ir izdevies albuma pieteikums, kuru noteikti vēlāk gribēšu dzirdēt.
Šāda veida alternatīvajiem koncertiem ierasti, mūziķu komunikācija ar klausītājiem ir niecīga, tāpat kā apgaismojums. Iespējams tāpēc, lai netraucētu viens otram klausīšanos. Varbūt šoreiz ne tik ļoti mūzikā, bet gan mākslinieka vēstījumā – izteiktā muzikāli, verbāli un ar savu klātbūtni. Dzirdēt kopskatu, nevis koncentrēties uz detaļām.
Foto: Viesturs Leitholds.
Aiga Leitholde
Muzikālas piezīmes 