Igo piesaka koncertprogrammu “Ūdens”

Foto: Inese Libere.

Radio viļņos sūtījis pirmo dziesmu “Straume”, Igo 15. jūnija pēcpusdienā uzaicināja žurnālistus izbraucienā uz Mazā Baltezera krastā esošo restorānu Pērle, lai pastāstītu par septembrī gaidāmo koncertprogrammu “Ūdens”. Pirms pieciem gadiem Igo aizsāka koncertprogrammu ciklu, kuru iedvesmojuši pirmelementi. Kopā ar komponistu Jāni Strazdu tika iedegta “Uguns”, kopā ar komponistu Valtu Pūci – apzināta “Zeme”,  un tagad kopā ar Mārtiņu Braunu iedvesma tiek smelta no “Ūdens”. Radošais kopdarbs tika uzsākts šī gada janvārī.

10. janvārī mēs satikāmies, lai sāktu strādāt. Mārtiņš saņēma visu, ko es pirms tam biju sarakstījis. Viņš man sadeva veselu kaudzi ar sacerētām melodijām, ar harmoniju un ritmu. Viņš bija no manis uzrakstītā ietekmējies tikai sajūtu līmenī. Lai arī teksts bija pirmais, man nācās pielāgoties mūzikai. Tad situācija mainījās. Esot procesā, sacerot trešo, ceturto, piekto skaņdarbu, mēs bijām mainītās lomās. – stāstīja Igo. Atšķirībā no albuma “Zeme”, mūziķi “Ūdens” albumu ieraksta kopā, šādi gūstot īpašu vienotības sajūtu. Kopā radītas 14 kompozīcijas. Ierakstā piedalījās Igo – balss, Ieva Krēvica – fona balss, Mārtiņš Brauns pie taustiņiem, Raimonds Macats – čells, taustiņinstrumentālists Juris Kristons, ģitārists Armands Alksnis, basģitārists Normunds Skraucis un bundzinieks Kaspars Kurdeko pie perkusijām.

Ūdeni uz bungām ir nospēlēt grūti. Tur tiešām ir jāiedziļinās, lai radītu vajadzīgo atmosfēru. Dažreiz vajadzīgs tikai viens sitiens, un tas jau būs daudz! – sajūtās dalās bundzinieks Kaspars Kurdeko.

Lai vēl labāk ieskicētu radošo atmosfēru un mūziķu sadarbību, Igo klātesošiem  atskaņoja dziesmas “Runu Plūdi” neapstrādāto ierakstu ar Raimonda Macata klusi skaitīto takti, (kas, grupas izklaidēšanas nolūkos, dažreiz tika skaitīta igauņu, dažreiz vācu valodā) un citi radošo vidi raksturojoši elementi.  Protams, šādā veidā dziesmu varēja dzirdēt pirmo un pēdējo reizi,  bet āķis lūpā man jau nu noteikti tā forši tika ieāķēts. Dziesma “Runu Plūdi” ir blūzs Mārtiņa Brauna “Sīpolu” laika rokrakstā.

Mūzika būs nopietna un skaista. Būs vērienīgi skaņdarbi un arī mierīgāki. Tematika – slāpes. Tematika – varžu princis jeb stāsts par kurkuli, kas dīķī izaug par varžu princi. Starp nopietniem un dramatiskiem skaņdarbiem būs arī kaut kas vieglprātīgāks, kam publika varēs dziedāt līdzi. – sola Igo.

Koncertprogrammu “Ūdens” ar Igo dzeju un Mārtiņa Brauna mūziku varēs dzirdēt Vidzemes koncertzālē Cēsīs, Latgales vēstniecībā Gors Rēzeknē, Dzintaru koncertzālē un arī Liepājas OC Rožu zālē. Biļetes jau nopērkamas šeit.

Read Full Post »

Sentimentālais muzikāli lokālais patriotisms

Mūzikas radīšanai un mūzikas klausīšanai svarīga loma ir pamatiem jeb mūsdienu valodā runājot, background. Tā veidošanai svarīga loma ir apkārtējai videi, izglītībai un tikai tad paša interesēm. Mana dzimtā pilsēta ir Saldus. Svarīga muzikālā ietekme – Līvi un festivāls ‘Saldus saule’.

Zināms, ka ‘Līvu’ idejiskais līderis Ēriks Ķiģelis pēc izcelsmes bija saldenieks. 1985.gadā viņš gāja bojā autoavārijā uz Rīga – Liepāja šosejas. Astoņdesmito gadu beigās tika aizsākti Ķiģeļa piemiņas pasākums, taču savus grandiozākos apjomus ‘Saldus saule’ sasniedza deviņdesmito gadu beigās, kādu laiku esot pamatīgs divu dienu festivāls. Laikā, kad Latvijas labākās rokgrupas vēl dzīvoja Kurzemē, vēl nebija kļuvušas par rīdziniecēm, es biju gadus 14 veca. Tie bija gadi, kad Saldus šķita tuvāks Liepājai un principā ‘Līvi’ tika uzskatīti arī par saldeniekiem, lai gan Saldū spēlēja ļoti reti. Toreiz viņi vairāk bija dzirdami Rīgas klubā ‘Kabata’. Lai nu kā, lokālā patriotisma ietekmē, ‘Līvu’ popularitātes un personīgās intereses dēļ, protams, arī es biju viņu fane, tāpat kā dažs labs jums zināms metalcore ģitārists un citi muzikāli kurzemnieki. Ir zināms, ka pēc piedzīvotās traģēdijas, viss kļuva ļoti slikti. Principā – neklausāmi. ‘Līvi’ kļuva par anekdotiskiem varoņiem, tas gan rīdzinieku acīs, jo Kurzemē ‘Līvu’ dziesmas joprojām liek saviļņoties lokālās piederības jūtām.

Atceros, ka pirms diviem – trijiem gadiem Ainars Virga ‘Saldus saule’ ietvaros spēlēja teltī, kamēr ‘Līvi’ – Tomasa Kleina un Aivara Brīzes izpildījumā – uz lielās skatuves. Virga tika mīlēts vairāk. Tāpēc bija īpašs prieks, ka 2012. gada ‘Saldus Saulē’ ‘Līvi’ bija patiesi zelta sastāvā: vokāls Igo un Virga, ģitāra Virga un Kleins, taustiņi Mucenieks, bungas Krieviņš, bet bass Mārtiņš Burkevics. Meitene, zeltene klausies kā pukst..ar roku uz sirds dziedāja aiz manis stāvošie jaunekļi. Kamēr zeltenes aktīvi laužas tuvāk pirmajai rindai. Negaidīti sāk gāzt kā ar spaiņiem, tomēr šī kataklizma publikas prieku neizbojāja.

Diemžēl Virgas funkcija šogad vairāk par spēlēšanu būt smaidošai butaforijai klātesošo priekam, patiess gandarījums bija klausīties Igo. Dziedātājs uzstājās arī ar grupu ‘Remix’, radot elegantu un profesionālu priekšnesumu. Arī Igo pieder pie mana muzikālā pamata, domāju, ka līdzīgas sajūtas ir arī citiem maniem vienaudžiem. Rokopera ‘Lāčplēsis’ bija 1989. gada vissuģestējošākais notikums, kas tika skatīts vienkāršajā TV kastē ar lielu, lielu lepnumu. Un ‘Remix’ – atceros, kāds prieks bija man un maniem kursa biedriem, uzzinot, ka koledžā lekcijas mums lasīs Aivars Hermanis. Tad pī-pauzē, Aivaram kūpinot pīpi, studenti viņu izjautāja par ‘Remix’ notikumiem. Mūzika ir aizvadītā laika iezīme, kas vislielākās sajūtas raisīs laiku pieredzējušajiem. Piemēram, deviņdesmito gadu bērniem ‘Remix’ būs viena veca latviski dziedoša grupa.

‘Saldus saulē’ nekas daudz nav mainījies, tomēr ‘Summer Sound’ un ‘Fontaine Festival’ bija izdevies radīt patīkamu lokālo pasākumu, kas saldeniekiem ir ļoti vajadzīgs. ‘Saldus saule’ atsauca atmiņā ļoti daudz nostalģisku atmiņu, tad tik tiešām zāle šķita zaļāka.

Read Full Post »