Feeds:
Ziņas
Komentāri

Archive for jūlijs, 2010

New Wave – šāds apzīmējums ir dots mūzikas virzienam, kas 1970. gadu beigās kopā sakausēja pankroku, elektroniku, disko un eksperimentālo mūziku. Ar New Wave saprot arī pārliecību, kuras pamats sakņojas austrumu reliģijās. Tagad runā, ka arī New Wave piekritēji šķeļas, veidojot Second Wave. Un tomēr New Wave, Jaunais vilnis vai Новая волна mūsu zemē vispirms tiks saistīts ar ikgadējo Dzintaru koncertzālē notiekošo maskarādi – konkursu. Būdama ziņkārīga būtne, ņemot vērā savas muzikālās intereses un piederību Latvijai, arī es vakar  vēroju šo savdabīgo pasākumu. Vakar konkursanti izpildīja pasaulē pazīstamas  dziesmas.

Kas ir labs izpildītājs? Viņš ir talantīgs cilvēks, kam daba ir devusi krāsainu, spēcīgu balsi, tomēr vismaz savas karjeras sākumā jaunam dziedātājam ir vajadzīgs savs komponists, kas tam burtiski diktē – kas, kā un kur ir jādara, jādzied un jāiztēlojas. Ne velti pasaules popzvaigznes mēdz izcelties kā ļoti virspusējas personas.  Taču dziesmas ir kā stāsti,  kurus labāk varēs izpildīt notikumu pieredzējuši cilvēki nevis zaļš gurķis no stiklotas pieczvaigžņu “siltumnīcas”. Vajag piemēru – Franka Sinatras dziesma “My way” nepiestāvēs 20 gadīgam jaunietiem, jo tas ir pieredzējuša vīra stāsts.

Labi, ātrās informācijas laikmetā stāsts tāpat tiks dzirdēts pa ausu galam. Loģiski, dziesma būtu jāizvēlās, lai pēc iespējas labāk parādītu savas dabas dotās spējas. Un šeit daudzi izpildītāji ļoti kļūdās. Tas nekas, ka Tu sava mīļotā dziedātāja dziesmas zini no galvas. Tās varbūt Tev skan dušas flīzētās telpas akustikā, bet TEV NEBŪS DZIEDĀT FREDIJA MERKŪRIJA IZPILDĪTO DZIESMU!!!!!Arī karaļa MAIKLA DŽEKSONA repertuāru ir ļoti nopietni jātrennē, jo citādi, protams, gala rezultāts būs smieklīgs. Tāpat var aplauzties aranžējot pasaules slavenu hītu. Fakts, ka dziesmu zina visa pasaule vien pierāda, ka tā skan visoptimālākajā aranžējumā un cits nav vajadzīgs.

Ļoti cienu labus dziedātājus. Uzskatu, ka tie uz skatuves veic visgrūtāko pienākumu – viņu instruments ir balss, taču blakus uzdevums ir nemitīga klausītāju uzmanības saglabāšana. Protams, konkursi ir laba un motivējoša lieta, ja vien to izvērtē kompetenta žūrija, un pasākums netiek pārvērsts par sportisku sacensību, kurā vērtības kritērijs ir labākā vieta ranga tabulā. Diemžēl cilvēki ir pieticīgi – skaista meitene vai zēns padungo viņiem pazīstamu meldiņu, un jaunā estrādes zvaigzne ir dzimusi.

Read Full Post »

1998. gadā slavenās stoner – doom metāla grupas “Sleep” mūziķi nolēma uz laiku sadarbību pārtraukt, Als Cicero savas gaitas turpināja “OM”, bet Mats Paiks – “High on Fire”, ar kuru 2010.gada 23. februārī izlaida jau piekto studijas albumu “Snakes of the Divine”.  Albuma ideja balstās un pieņēmuma, ka Ieva nebija Ādama pirmā sieva. Sākotnēji tā esot bijusi Lilija – čūska.  Arī muzikāli albums ir spēcīgs stoner metal ar deviņiem dažāda garuma skaņdarbiem. Dažās dziesmās Mata vokāls atgādina “Motorhead” Lemija ķērkoņu (iespējams šādas asociācijas raisa viņu vizuālā līdzība), taču albums nebūt nav ierastais heavy metal, jo basi ir zemi un smagi, atgādinot doom metālām raksturīgo, kas, spēlēts ar vajadzīgo niknumu, balansē uz sludge robežas.  Neieteikšu “Snakes of the Divine” klausīties drūmākajās dienās, jo ieraksts noskaņojumu padarīs vēl melnāku, ja nu vienīgi jums ir prātā saturiskas pārdomas par iespējamo apokalipsi.

Read Full Post »

Šīs vasaras sākumā 14. jūnijā grupa “The Chemical Brothers” izdeva albumu “Further”. Neesot liela elektronikas fane un klausītāja, varu apgalvot, ka ķīmisko brāļu jaunais veikums aizraus arī citu mūzikas stilu piekritējus. Albuma sākumā ar dziesmu “Snow” ieskanās istandiešu mūzikai raksturīgi elementi, bet dziesmā “Dissolve” elektroniskais duets rada rokgrupas cienīgus bītus. Visdziļākajā transā spēs ieraut dziesma “Horse Power”, kas, sākotnēji ieturēta klasikas – “Kraftwer” tradīcijās izaug līdz mežonīgam mūsdienu ritmam. Dziesmā izskanošais zirga zviedziens ir asprātīgs elements. Pamazām “Further” kļūst arvien elektroniskāks, tomēr līdz pat pēdējai dziesmas skaņai saglabā daudzveidīggumu, lai nebūtu tikai dejojamā mūzika. Man liekas, ka dejot vispār  būs pagrūti. Drīzāk izdosies saturīgs chill out.

Read Full Post »

Kad 2003. gadā ASV rokgrupa “Stone Temple Pilots”  nolēma pārtraukt  savu darbību, mēs tās ekscentrisko līderi Skotu Veinlandu iepazinām kā “Velvet Revolver” balsi, bet  brāļi DeLeo turpināja savu darbību grupā “Army of Anyone”.  Apvienošanās  notika 2008. gadā, kuras rezultāts ir 2010. gada 27. maijā izdotais sestais albums ” Stone Temple Pilots”.  Grupas sadarbība jaunā mākslinieciskā materiāla radīšanā esot bijusi ļoti īsa un koncentrēta – mūziķi kopā radīja demo variantus, taču katrs savu darba daļu ierakstīja savās personīgās studijās.  Mūziķu kopā būšanu ierakstu sesijas laikā ģitārists Dīns DeLeo sauc par vecmodīgu, skaidrojot, ka ir liels luksus strādāt tikai 10 minūšu attālumā no saviem bērniem un ģimenes.  Gala rezultāts albums “Stone Temple Pilots” ir melodisks, enerģisks radio hītu albums, kurā ieskanās dažādi amerikāņu mūziku raksturojoši  elementi. Savā ilgā pastāvēšanas laikā mūziķi nešaubīgi ir atklājuši lipīgam roka hītam vajadzīgo, taču ir aizmirsuši, ka neaizmirstamu to padara kopējā maģija.  Komercijas likumu pārzināšanu pierāda fakts, ka albums ASV roka  čartos ieņēma  1. pozīciju. Un tomēr domāju, ka albums īsti nepatiks grupas agrīnās daiļrades cienītājiem, jo tas ir pārlieku izlaizīts.  Līdzīgi kā pats kolektīvs  “Stone Temple Pilots”, kas sākotnēji bija asuma pilns, bet tagad kombinācija Veinlands, brāļi DeLeo un Krecs ir kļuvuši salkani un apnicīgi pirmkārt jau paši sev. Kārtējais variants,  kad rokgrupa sastrādājas vien vārda atpazīstamības dēļ, viens otram esot ne tie mīļākie kolēģi. Lai vai kā albums “Stone Temple Pilots” noderēs kā laba ceļa mūzika, braucot ar manšīnu, autobusu vai vienkārši ejot – varētu motivēt uz enerģiskāku darbību.

Read Full Post »

Šajā nedēļas nogalē 10. jūlijā Saldus Kalnsētas parkā norisināsies festivāls „Saldus Saule”. Man, dzimušai un uzaugušai Saldū, šis festivāls ir bijis pirmais no festivāliem. Pirms desmit gadiem tās bija vērienīgas atmiņas – nu jau pieredzējusī rokmūziķu paaudze toreiz bija spēku plaukumā, un grupa „Līvi” – vēl pilnā sastāvā. Taču ar laiku, piedzīvojot nelaimes, novecojot grupas vairs nespēja sniegt kvalitatīvus koncertus, bet Saldus arvien vairāk pārtapa par „tehnikuma pilsētiņu” – bezpersoniski tērptos jauniešos ar tik pat nekādu muzikālo gaumi.

Taču kaut kā liekas, ka šī „Saldus saule” izdosies! Saistībā ar Jāņa Groduma aiziešanu, pasākums būs dubulta goda atdošana. Festivālu kā savu izklaides iespēju atpazīs nopietnāki pieaugušie cilvēki. Arī reklāma šogad ir bijusi labi plānota, lai gan festivāla mājas lapa varēja būt vairāk informatīva. Un, protams, ārzemju hedlaineri! Grupa „Gorky park”, kas man muzikāli atgādina „Def Leppard”, taču savā laikā cilvēkiem ir simbolizējusi „amerikāņu sapņa” iespējamību. Ir patīkami, ka “Gorky park” slāvu temperaments glamroka saldumam piešķir nedaudz kareivīgu attieksmi. Protams,  nevar aizmirst, ka prominentais viesis būs arī  Joe Lynn Turner, grupu „Rainbow”, „Deep Purple” vokālists.

Es ceru, ka festivāls izdosies, un Saldus tiks muzikāli izkustinātāks, varbūt kāds no vietējiem ņems rokās ģitāru, lai nospēlētu ko vairāk par „Apvedceļa” – „Zemenēm”!

Programma:

JOE LYNN TURNER (USA)
GORKY PARK (RUS)
LEGION
OPUS PRO
COLT
MR.RALLY
ARM AND SOUND
CREDO
NARKEVIC BAND
PIENVEDEJA PIEDZIVOJUMI
DZELZS VILKS
GAIN FAST
LV-3801
TĀ TĀ TĀ
AINARS VIRGA
GRAFFIKA

Read Full Post »

This slideshow requires JavaScript.

Foto: Indra Kļaviņa

Read Full Post »

This slideshow requires JavaScript.

Foto: Indra Kļaviņa

Read Full Post »

This slideshow requires JavaScript.

Foto: Indra Kļaviņa

Read Full Post »

foto- Indra Klavina_-141

Grupas „Weedeater” solists un basģitārists Diksijs (Dixie Dave Collins) noteikti ir viens no vistrakākajiem ļaudīm, kādus es esmu satikusi. Latvija Diksijam paliks atmiņā ar aktīvu apsargu, kas mūziķim atņēma džinsu kabatā iebāzto šņabja pudeli.

Ja viņš būtu zinājis, kur tā pudele pirms tam ir bijusi, viņš ap to nebūtu gramstījies – nosmīn blakus stāvošais grupas „Saviours” solo ģitārists Sanijs (Sonny Christopher Reinhardt), kurš tajā brīdī pilda Diksija aukles pienākumus.

ASV stoner skatuves grupas „Black Cobra”, „Saviours” un „Weedeater” uzstājās Rīgā, Metalshow festivālā savas Eiropas tūres ietvaros. Stoner apakšžanru spēlējošas grupas Latvijā pārsvarā ieklīst aiz nejaušības un diemžēl ir tikai pāris desmitu interesantu gaidītas. Protams, visdrīzāk grupas Latvijā vairs neatgriezīsies, un šī ir vienīgā sarunas iespēja! Sēžot blakus Diksijam,  ir iespējams saost ASV dienvidu štatu gaisu. Viņš ir īstens „redneck”, kam mājās ir bise, savs pikaps un zāles bonga. Dažreiz šis savienojums mēdz būt sāpīgs – Diksija labajai pēdai trūkst īkšķa. Novilcis savu cauršauto kurpi, rādot savu apskādēto pēdu viņš skaidro, ka īkšķi esot nošāvis, kad mēģināja vienlaicīgi darboties ar bongu un bisi. – Bet nekas, man joprojām vēl ir deviņi pirksti! – mūziķis nosaka. „Weedeater” Eiropā ir ceturto reizi, šoreiz tūres garums ir divi mēneši (noslēgums jūlijā). Šobrīd vislielākā auditorija esot bijusi „Hellfest”, kad grupas spēlēja 10 000 klausītāju. Atgriežoties ASV, Diksijs strādās studijā savu otru grupu “Bongzilla, bet vēlāk pirmo reizi dotos turnejā uz Japānu. Bet kā ar brīvdienām? – Ne ilgāk par vienu mēnesi– viņš atbild.

„Weedeater” skatuves performance bija pilnīgi „stoned”. Diksija acu zīlītes bija pārdabiskā lielumā, viņš knapi turējās kājās, taču, triecot savu labo roku pret basa stīgām, reibums pārvērtās lieliskā, autentiskā stoner doom, kam piemīt raupjums, lēnums, taču neizpaliek arī rokenrolam raksturīgais kustīgums. Grupas ģitāristam spēlēt netraucēja ieģipsētā roka. Darbību no malas uzmanīja kolēģi. Kā vēlāk Laumai atzina „Black Cobra” bundzinieks Raffa – Ir jautri, taču dažās situācijās tas var kļūt bīstami!– „Weedeater” ir kā talantīgs rūpju bērns. Duets „Black Cobra” uz skatuves radīja skaņu orķestra ilūziju. Ierakstos skanot pēc sludge, taču koncertā ir daudz instrumentālāki. „Saviours” setliste pārsvarā sastāv no pēdējā albuma „Accelerated Living” dziesmām, kurās melodijas attīstības uzturēšana ir solo ģitārista galvenais nopelns. Jāpiebilst, ka ar katru albumu grupa kļūst melodiskāka un klasiskāka, šoreiz raupjumu atnes vokālista monotoniskie kliedzieni. Taču „Saviours” nenoliedzami patiks tiem, kas ir pazīstami ar „Priestness” daiļradi.

Pēc koncerta Diksijs vairs nebija redzams, viņa grupas kolēģi izskatījās saguruši, „Black Cobra” duets – garlaikoti, taču „Saviours” tika pie jaunām meitenēm, kā arī aizlienēja basa ģitāru vakara galvenajiem headlaineriem „Napalm Death”, kurus pēc melopsihotropā baudījuma vairs nespēju uztvert.

Tu izskaties garlaikota – secināja „Weedeater” bundzinieks Keko, kas vakara patīkamajā krēslā nu jau bija atguvies no koncerta

Jā, esmu. „Napalm Death” man ir pārāk brutāli – es neslēpu

Man arī – bundzinieks atbildēja un nožāvājās.

Naktī grupas devās uz Poliju, kur bija plānots nākamais koncerts.

This slideshow requires JavaScript.

Foto: Indra Kļaviņa

Read Full Post »