Feeds:
Ziņas
Komentāri

Archive for februāris, 2015

0022565Ja tev atkal un atkal nesanāk aizbraukt uz Balkāniem, tie atbrauks pie tevis! 24.februārī Palladium koncertzālē klausītājus enerģiski izkustināja “Emir Kusturica & The No Smoking Orchestra”.

Neliels ekskurss: Godalgotā režisora Emira Kusturicas talants ir daudzveidīgs. Viņš ir uzņēmis spilgtas filmas, Latvijas skatītājiem pazīstamākās būs deviņdesmitos gados radītās “Arizonas sapnis”, “Underground”, “Melnais Kaķis, Baltais Kaķis”. Arī pats Kusturica piedalās filmās kā aktieris — 2016.gadā uz ekrāniem nonāks viņa jaunākā filma “On the Milky Road”, kurā režisora ekrāna partnere būs aktrise Monika Beluči. Un  vēl savā brīvajā laikā Emirs Kusturica, izmantojot visu sava talanta krāsainību, jau kopš 1986.gada izklaidē publiku ar “Emir Kusturica & The No Smoking Orchestra” — astoņu vīru lielo orķestri.

Koncerts tika atklāts ar instrumentālu ievadu, pēc kuras Kusturica publiku iepazīstināja ar orķestra dalībniekiem un pieteica vakara programmu, runājot te  angļu, te krievu valodā. Jau pirmajās minūtēs skaidrs — tuvāko stundu laikā tavu sirds pukstu ātrumu noteiks šie mūziķi.

Koncerta uzbūve bija pārdomāta, neatstājot vietu varbūtībai par neveiklu klusuma brīdi. Pārejas starp dziesmām tika aizpildītas ar “Rozā panteras tēmu”, kuras laikā Kusturica risināja sarunas ar publiku par alu, par angļu valodas zināšanām. Lai jau nākamajā brīdī dziesmas “F#ck you MTV” laikā desmit pārsteigtas daiļā dzimuma pārstāves tiktu uzstumtas uz skatuves, kur kopā ar režisoru izpildīja “rīta vingrošanai” līdzīgas kustības. Vēlāk jauna sarkanmate uz piecām minūtēm tika nokristīta par Džulietu un kopā ar orķestri dziedāja dziesmas “Romeo and Juliet” piedziedājumu.

Īpaša solista loma — kā muzikāla, tā teatrāla koncertā bija orķestra vijolniekam. Viņš bija tērpies mantijā, un uz acīm vīrietim bija apaļas brilles, radot asociācijas par pasakaino varoni Hariju Poteru. Bet Kusturica vijolnieku dēvēja par Misteru Heineken. Kopā viņi demonstrēja triku ar vijoles lociņu, un Mistera Heineka (protams, ar meiteņu palīdzību) atrādīja savas burvju spējas, nomainot uzsvārčus.

Muzikāli “Emir Kusturica & The No Smoking Orchestra” sevi prezentēja virtuozi, liekot lietā bagātīgās zināšanas. (Pilnīgi nešaubos un varu pat vizualizēt, kā atgriežoties no tūres, piemēram, basģitārists strādā par mūzikas skolotāju.) Mūziķi vienkopus sakausēja čigānu melodijas, pankroku, džezu, pazīstamas muzikālās tēmas no multenēm un sporta mačiem. Ieskanējās pat motīvs no “Pink Floyd” -“Shine on you crazy diamond” un tika nodziedāts pantiņš no grupas “Led Zeppelin” dziesmas “Rock’n’Roll”. Un,  protams, paša Kusturicas dziesmas- “Pittbull terrier”, “Djinji Dinji Bubamara” un citas.

“Emir Kusturica & The No Smoking Orchestra” uzbūra īstenu, kvalitatīvas Balkānu ballītes sajūtu. Klausītāji jutās ļoti ērti — daļa dejoja, daļa priecīgi fotografēja mūziķus. Visjautrākās kompānijas darīja šīs visas lietas vienlaicīgi, rīkli veldzējot ar šotu. Bet tas viss un arī citas dīvainības šajā otrdienas vakarā ļoti iederējās. Un arī man, pa priekšu grozoties, neplānoti tapa iespējams koncerta izskaņu piedzīvot tieši blakus orķestrim, kopā uz skatuves dejojot un arī paklanoties. Bija karsti — ritmi un  prožektoru gaismas, mana dejotājas debija ir notikusi!

Foto: Vladislavs Punculs.

Advertisements

Read Full Post »

toms-rudzinskis

Saksofonistu Tomu Rudzinski nebiju satikusi gadiem, bet sajūta tāda, it kā būtu tikušies vakar. Sarunas raisījās tik labi, ka visu ne pierakstīt.

Tāpēc svarīgākais: 

Toms ir no tiem mūziķiem, kura muzikālais dzīves ceļš tapa skaidrs jau no tā brīža, kad rokās tika paņemts instruments. Aizvadīto sešu gadu prombūtnē Toms izglītojās pasaulē nedaudz ASV – Filadelfijā un tad Eiropas džeza studiju galvenajā centrā – Nīderlandē Amsterdamas Konservatorijā, kur ieguvis maģistra grādu. 

Šī gada februārī Rudzinskis kopā ar draugiem taustiņinstrumentālistu Dominiku Dž.Māršalu no Anglijas, basģitāristu Patu Klīveru no Francijas un latviešu bundzinieku Ivaru Arutjunjanu devās Latvijas koncerttūrē, lai prezentētu 2014.gada nogalē izdoto albumu “Abra“. Vēlāk kvartets uz garāku tūri atgriezīsies Nīderlandē. Protams, Toma plānos ietilpst arī regulāras vizītes Latvijā, lai turpinātu iesāktos Teātra bāra džeza vakarus un realizētu vēl citas muzikālas idejas.

Saksofonista debijas albums “Abra” ir nominēts Latvijas mūzikas ierakstu gada balvai “Zelta mikrofons” divās nominācijās: “2014.gada Debija ” un “Labākais džeza mūzikas ieraksts”. Albums ir instrumentāls albums ar deviņiem skaņdarbiem, pieejams arī CD formātā. “Abras” ierakstā piedalījušies 13 mūziķi. 

Man vienmēr ir šķitis, ka džezā mūziķi ir lielāki individuālisti, katrs pats ar savu vīziju. Kā tu atlasīji mūziķus sava albuma ierakstam? Kā grupu savaldīji?

Es izvēlējos mūziķus pēc viņu vīzijām un tehniskajām iespējām un citiem parametriem. Viens ir uzrakstīt kompozīciju, otrs izvēlēties cilvēkus, kas to atskaņos, šādi būtiski ietekmējot kompozīcijas skanējumu. Es mūziķus nemēģināju savaldīt. Iedevu specifiski uzrakstītas notis – pamatmateriālu, lai vēlāk viņi varētu ar to darīt, ko paši vēlas. Ko mūziķis grib spēlēt, tas arī ir tas, kas skan vislabāk.

Tātad džeza albuma rakstīšana notiek ļoti demokrātiski.

Ļoti, turklāt nekad nevar zināt, kas notiks. Mēs “Abru” ierakstījām vienas dienas laikā. Atkarībā no grupas biedru noskaņojuma albums var iegūt savādāku skanējumu, nekā iepriekš bija plānots. Un, manuprāt, tā ir džeza mirkļa burvība – tu esi ierāmējis vienu momentu no savas dzīves. Un tev ir viena ieraksta diena, lai vēlāk cilvēki dzirdētu, kas notika šajā dienā. Un tas, ka nezini, kas var notikt, ko vari sagaidīt, manuprāt, ir džeza mūzikas skaistums.

Pastāsti par to ieraksta dienu! Kā tu to atceries?

Jā, tā bija ļoti grūta diena. Uzņēmām daudz ieraksta versijas. Mūziku tikko biju sarakstījis, un mēģinājumu pirms ieraksta nebija daudz. Muzikālais materiāls bija gana sarežģīts, un mums to vajadzēja ierakstīt vienas dienas laikā. Maģistratūras studenti vienu dienu bez maksas varēja izmantot skolas ierakstu studiju. Man bija sakrājušās divas dienas. Pirmajā dienā mums vēl bija jāspēlē gala eksāmens, tāpēc paguvām uzkrāmēties un nedaudz pamēģināt. Otrajā dienā notika albuma rakstīšana.

Skaņdarbiem esi devis psihodēliskus nosaukums, piemēram, “Down the Rabbit Hole“. Vai nosaukums ir vispirms, un tad top mūzika, vai otrādi?

Nosaukums tiek meklēts tieši pirms albuma publicēšanas. Tie paši atnāk pie manis – domāju par skaņdarbu, mēģinu saprast – kas ir tā esence, tā emocija. Aiz skaņdarba “Tooth Fairy World Tour” ir stāsts. Pirms kāda laika man izrāva gudrības zobu un es kādu laiciņu nevarēju spēlēt, šajā laikā es sarakstīju šo kompozīciju. Un nodomāju, ka tas būtu smieklīgi nosaukt skaņdarbu par Zobu fejas turneju.

Kvartetā tu spēlē kopā ar saviem draugiem!

Jā, mēs esam draugi. Esam gan kopā mācījušies, gan ļoti daudz kopā spēlējuši. Ar pianistu Dominiku un basistu Patu iepazināmies Amsterdamas konservatorijā, kur viņi abi ir ieguvuši maģistra grādu. Studiju laikā mēs kopā daudz spēlējām un arī brīvo laiku pavadījām kopā. Mums ir ļoti laba muzikālā saikne, līdzīgas idejas par to, kā mūzikai vajadzētu skanēt. Neatceros, kad tieši ar Ivaru esam sākuši kopā spēlēt, bet tas bija krietnu laiciņu atpakaļ. Viņš ir pabeidzis Dānijas konservatoriju. Man patīk, kā viņš spēlē. Patīk tā enerģija, ko viņš ieliek mūzikā.

toms-rudziniskis-quartet Vai no mūzikas izauga draudzība?

Gan viens, gan otrs darbojas kopā. Tagad ar Ivaru kopā dzīvojam vienā dzīvoklī. Nu jau sākam viens otru ļoti labi iepazīt. Manuprāt, lai spēlētu kopā, ir ļoti svarīgi zināt cilvēku arī individuāli. Tad tu daudz labāk saproti viņa muzikālās izvēles un tev ir skaidrāka kopējā bilde.

Džezā liela nozīme ir sensoriskai.

Jā, jo džezs ir mirkļa māksla un meditācija. Tev galva ir tukša, lai tu varētu dzirdēt, kas notiek tev apkārt, lai varētu dalīties informācijā, lai būtu saiknē ar pārējo sastāvu. Un tieši tas interesantākais saistībā ar džeza mūziku. Lai gan džezs ir mirkļa māksla, albums “Abra”  ir  īsākā laika posmā koncentrēts ideju kopums, bet koncertā var notikt jebkas!


Linki:

Read Full Post »

%d bloggers like this: