Vakar aizrautīgi lasīju komentārus, veltītus pašmāju mūziķiem, viņu jaunradītajiem video klipiem un gaidāmajiem koncertiem. Emocionālo un vispārināto leksiku centos neņemt galvā, pieņemot, ka vidusmēra cilvēka vārdu krājums nav tik niansēts kā cilvēkam, kas ikdienu pavada rakstot. Bet vispārējās tendences šie robustie viedokļi atspoguļo visprecīzāk.
Latvijas klausītājs populāro mūziku redz – raibajās smalko aprindu slejās vai TV šovos, nevis dzird vai ieklausās. Kā gan?! No skolu programmām mūzikas stunda kā mazsvarīga tika izsvītrota jau pirms desmit gadiem. Jaunā klausītāju paaudze mācas ar interneta – youtubē un bandcampā , vidējā jaunumus uzzina no birojā vai maršrutniekā vai aiz sienas skanošā radio.
Kamēr medijos ļoti tiek runāts par Latvijas dizaina unikalitāti, televīzijā raidījumi meklē ‘’Latvijas garšu’’, bet skaņa tiek atstāta novārtā vai piesauktas gadiem pārbaudītas vērtības – Dziesmu svētki un Elīna Garanča, kas, protams, ir laba atbilde un ļauj iziet no situācijas, bet…neatbild uz jautājumu.
Vēl ir jāsaprot jēdzienu izpildītājs un mūziķis kopīgais un atšķirīgais. Kamēr izpildītājs kā hameleons pielāgojas modes tendencēm, mūziķis plēš savu dvēseli pušu. Kamēr vieni sevi realizē kā radošo industriju uzņēmumu, otri, tikpat talantīgi, varbūt vēl vairāk, savas muzikālās izpausmes pieskaita pie brīvā laika pavadīšanas veida, klusītiņām rada šedevru. Vieni nesaista sevi ar tiem otriem, tie otri ar pirmajiem. Lai gan patiesībā – abi ir labi, tikai dažādās situācijās, laikā un vietā.
Eirovīzija ir savdabīgs katalizators latviešu popmūzikas spējām. Velkamies pa pēdējām vietām – nuu, mēs jau nemākam radītu mūziku, tikai atdarināt, kopēt…la, la, la. Ja sākotnēji Eirovīzija bija labs atspēriena punkts, tad šobrīd tas mūziķa biogrāfijā ir liels kauna traips. Tiksi pieķerts bez krūštura, parunās un aizmirsīs. Būsi piedalījusies Eirovīzijā – zāģēs vēl turpmākos 10 gadus. Varētu padomāt, ka Eirovīzija ir gada lielākā skate, Parīzes modes nedēļas nozīmīgumā.
Bet patiesībā ir jārunā par kvalitātes celšanu. Un lielā mērā šis jautājums ir atkarīgs no klausītāju izglītības līmeņa. Jo prasīgāks klausītājus, jo cītīgāks izpildītājs, mūziķis un šovmenis. Tomēr pompozitāte, baloni un konfeti šobrīd ir augstāka prioritāte nekā skaidra dikcija, asprātīgas mūzikas apdares, saturs. Lai gan – ‘’Instrumenti’’ savu klausītāju ir izaudzinājuši, dodot skaistas bildes un sintezējot mūzikas iespējas. Un, re, nonāku pie tā – nekas šajā pasaulē nav viennozīmīgi. Tas attiecās arī uz Latvijas mūzikas dzīvi.
Aiga Leitholde
Muzikālas piezīmes 
Atbildēt