Ja ir kāda rokgrupa, par kuru var teikt : „Tas ir sex, drugs and rock’n’roll” , tad somu grupa „ Knucklebone Oscar” ir viena no šīm grupām. Septembra pēdējā nedēļas nogalē uz trim koncertiem somi sabija Latvijā. „Knucklebone Oscar” spēlē enerģisku un pancisku rokenrolu, kura lielākais iedvesmas avots ir leģendārā ģitārista Čaka Berija daiļrade. Leģenda vēsta, ka „Knucklebone Oscar” līderis ir pa pusei cilvēks un pa pusei mērkaķis, tādejādi izskaidrojot grupas bezmaz akrobātisko priekšnesumu. Oskars šādi muzicē jau 12 gadus, bet viņa pavadošais sastāvs kopā instrumentus moka divus gadus. Somu grupai ir četri albumi un stabila auditorija dzimtenē, bet šobrīd „Knucklebone Oscar” aktīvi iekaro Vācijas galvaspilsētas Berlīnes klubus.
Kā vērtējat Latvijā pavadītās dienas?
Oskars- Ceturtdien nebija tik labi. Bijām gaidījuši daudz vairāk cilvēku (grupa spēlēja sliktāko reklāmu apbalvošanas ceremonijā). Tā kā nākamā bija darba diena, cilvēki laikus devās mājās, tāpēc šovakar DEPO būs mūsu īstais Rīgas koncerts.
Janne- Jums ir skaists dzelzceļa muzejs!
Niko- Cita lieta bija koncerts Liepājā! Cita atmosfēra, cits gars!
Oskars- Liepājā vienmēr ir jauki. Mēs tur esam bijām bijuši jau četras reizes! Cilvēki tusējas, ir daudz skaistu meiteņu!
Cik daudz laika jūs pavadiet tūrēs?
Oskars- To konkrēti nevar pateikt. Ir aktīvāki un ne tik aktīvi periodi. Jāsaka, ka vairāk mēs koncertējam Vācijā nekā Somijā. Šī gada beigās plānojam uzsākt darbu studijā, lai ierakstītu albumu, kas tiek izdots Vācijā. Mums ir izveidojusies sadarbība ar vietējām grupām. Berlīne mums ļoti patīk!
Janne- Mēs pat plānojam, ka derētu uz turieni pārcelties dzīvot
Oskars- Runājot par jauno albumu – tas būs ieturēts smagā metāla tradīcijās
Niko- Tur bija joks ar manas dzimtās pilsētas avīzi. Mēs uz intervijas jautājumiem atbildējām digitāli. Bijām nedaudz piedzērušies…Kad aizbraucu mājās pie saviem vecākiem, viņi man parādīja to rakstu. Es nodomāju – sasodīts, ko mēs esam sarunājuši!
Jūs koncertos pret saviem instrumentiem neizturaties draudzīgi. Cik cirvja cirtienus var izturēt ģitāra?
Janne- Esmu tas, kurš parasti ģitāras labo, tāpēc man viņi ir jāmāca dauzīšanā. Viss ir atkarīgs no spēka.
Oskars- Mums bija Telecaster ģitāra, kuru mēs spīdzinājām daudzos šovos – tā tika cirsta un dedzināta, galu galā mēs to aizmirsām kādā aizskatuvē.
Tommi- Kad mēs dabūjam jaunu ģitāru, jau aptuveni zinām, cik ilgi tā kalpos. Mums ģitāras piesūta firma Tolman. Ļoti, ļoti lētas ģitāras…
Oskars- Tāpēc mēs gribām sliktās ģitāras pārmācīt.
Kā radās doma par cirvi?
Niko- Cirvī ir spēks! Dažreiz, paģiru gadījumos, mums ir bail, ka metāla gals varētu nomukt nost no cirvja kāta.
Oskars- Reiz mums uz skatuves bija lieli spoguļi, kuros klausītāji varēja sevi redzēt. Koncerta beigās mēs tos saplēsām.
Tas ir uz nelaimi!
Oskars- Mums toreiz tiešām piemeklēja daudz nepatikšanas!
Niko- Pēc koncerta, kur saplēsām spoguli, mēs tūlīt devāmies uz Polijas festivālu. Kad uzkāpām uz skatuves, lai spēlētu, uznāca briesmīgs negaiss, kad savu spēli beidzām, kā uz burvju mājiena atkal spīdēja saule!
Oskars- Uz Rīgas koncertu mēs lidojām. Lidostā atklājās, ka esmu pazaudējis pasi. Apkopēja manu pasi bija atradusi lidmašīnas tualetes atkritumos! Tas bija dīvaini. Reiz, spēlējot Tallinā nokavējām četrus prāmjus uz Helsinkiem! Un katru reizi mums piedāvāja jaunu koncertu.
Komentēt