Nedaudz par audiālo uztveres tipu

Arī bez padziļinātām psiholoģijas studijām ir skaidrs, ka cilvēki informāciju uztver dažādi. Izplatītākais iedalījums ir vizuālā, audiālā un kinsestētiskā uztvere. Cilvēkam piemīt visas šīs spējas, bet viena no tām mēdz dominēt. Visvairāk esot vizuāliķu, bet tikpat ierasta ir situācija, ka visas uztveres spējas vairāk vai mazāk ir līdzsvarā. Vismazāk izplatītākais tips ir audio jeb dzirdes uztveres tips. Esmu izteikts audiālās uztveres tips. Tāpēc nedaudz, savos vārdos,  par šī tipa īpatnībām un priekšrocībām:

Absolūtā dzirde ar audiālo uztveri diemžēl vienmēr nenāk vienā komplektā, tas ir individuāli. Manai dzirdei piemīt diktofona funkcija. Īpaši uzmanīgi klausoties, koncentrējoties es stāstīto informāciju vārds vārdā varu atcerēties vēl pēc diennakts. Aizverot acis, dzirde kļūst vēl asāka. Šis paradums mēdz aizvest pie pārpratumiem: Kas ir Aiga, mēs tik garlaicīgi spēlējam, ka tu jau guli? Vēl labāk var sadzirdēt, uz sarunas biedra pusi pagriežot vadošo ausi ( līdzīgi kā labiķu un kreiļu gadījumā, arī viena auss par otru dzird labāk). Arī šis paradums man bērnībā sagādāja rūpes maniem vecākiem, domājot, ka manai redzei nav labi. Hei, redze man ir asa kā ērglim, jo ir diezgan maz izmantota. Audiālā uztvere problēmas sagādāja skolas laikā, jo mācību programmas ir orientētas uz vizuāliķu vajadzībām.

Audiālās uztveres īpašniekiem labāk patiks, ja viņiem informācija tiks mutiski izstāstīta. Tajā vietā, lai lasītu garus, sarežģīti uzrakstītus noteikumus, es aiziešu uz klientu apkalpošanas centru. Un vēl, audiāliķi būs īpaši jūtīgi pret informācijas pasniegšanas veido – gan skaņu, gan saturu. Daži man zināmiem audiāliķi nekaunēsies savu sarunas biedru labot nepareizi pielietotas līdzskaņu mijas vai neadekvāti izvēlēta vārda dēļ. Mani turpretim kaitina neizpratne par īpašības vārdu iespējamajām gradācijām. Ja man saka ‘traģēdija’, es noteikti nedomāju ‘lielas nepatikšanas’ – ko, izmantojot vārdu ‘traģēdija’ bija domājis mans sarunas biedrs.

Audiāliķi domā teikumos – sarunās, tāpēc mēdz pie sevis kaut ko bubināt, īpaši tad, ja ir satraukti. Bieži izklaidējas, pie sevis dungojot tīkamu melodiju. Dažreiz iekšējā skaņa mēdz izlauzties no ķermeniskās čaulas un biroja klusumā atskan piedziedājums. Protams, audiāliķiem ir īpašas attiecības ar mūziku. Domāju, ka izteikts vizuāliķis nekad nespēs izprast gan skaņas, gan trokšņa estētiskumu. Un tomēr joprojām šad un tad esmu neizpratnē, uzzinot, ka jauniepazītais cilvēks nemaz neklausās mūziku. Nemaz neklausīties mūziku?!? WTF? Tāpēc man apkārtesošie cilvēki vairāk vai mazāk ir audiāliķi. Bet tas jau ir tikai normāli, ka cilvēks sev apkārt veido sev saprotamu un tīkamu vidi. Ausu aizbāžņi man ir vienmēr somā, jo diemžēl nākas apzināties, ka lielais dzirdes noslogojums kaitīgi ietekmē tās asumu. Jāpiesargājas.

Liepāja/ Līvas ciems/ 26.-27.05.2012.

26. un 27. maijā Liepājas promenādē jau 10. reizi vienkopus pulcēsies amatnieki no visas Latvijas, lai piedalītos pasākumā, kas šogad attīstījies līdz tradicionālās kultūras, amatniecības un etnomūzikas festivālam „Līvas ciems”. Festivālu organizē Liepājas Kultūras pārvalde sadarbībā ar Liepājas Tautas mākslas un kultūras centru un SIA „Fontaine Ent.”.

Viens no vērienīgākajiem kultūras pasākumiem Latvijā – festivāls „Līvas ciems”- apvieno tradicionālo kultūru, amatniecību un etnomūziku. Ik gadu tajā piedalās vairāk nekā 200 amatnieki. Šogad īpaša uzmanība amatnieku demonstrējumiem un apmeklētāju iesaistīšanai dažādu prasmju apgūšanā. Tieši festivāla otrā diena būs viena liela amatniecības un tradicionālās kultūras radošā nometne, kas veltīta bērniem un ģimenēm. Tādas tradicionālās amatniecības prasmes kā podniecība, aušana, rotu kalšana, kokamatniecība un cita veida rokdarbi (stabuļu maukšana, ganu tarbu izgatavošana, prievīšu un klūgu pīšana, puzuru izgatavošana) ne reti mūsdienu sabiedrībai šķiet kā ļoti sarežģītas un neapgūstamas prasmes, tomēr iespēja piedalīties šādā lielā nometnē ikvienam ļaus pārliecināties par savām spējām apgūt gadsimtiem senus arodus.

Festivāla neatņemama sastāvdaļa būs tradicionālās dejas, veiklības un atjautības spēles, kustību rotaļas un bērnu rotaļas, ar ko latviešu nemateriālais mantojums ir ļoti bagāts. Arvien aktuālāka kļūst interese par augu ārstnieciskajām īpašībām, to vākšanu un izmantošanu, tautas medicīnas prasmes un tamlīdzīgi, tāpēc „Līvas ciems” piedāvās arī iegūt šīs zināšanas.

Festivālam attīstoties, jau otro gadu to papildinās etnomūzika. Arī šogad būs iespēja dzirdēt etnomūzikas pārstāvjus no Zviedrijas, Krievijas, Igaunijas, Lietuvas, Ukrainas un Latvijas. Festivāls notiks uz 4 skatuvēm, tematiski pārvietojoties no dienas tematikas uz nakts tematiku. Festivāla programma jau sastādīta un atliek Liepājā sagaidīt interesantu mākslinieku uzstāšanos, kuri arī visdrīzākajā laikā tiks nosaukti.

Informācijai par festivālu „Līvas ciems” var sekot līdzi mājas lapā: www.liepajaskultura.lv.

Liepājā notiks 3. elektroniskās mūzikas festivāls „Shine Cafe”

2012. gada 27. un 28. jūlijā Liepājas pludmalē notiks 3. starptautiskais elektroniskās mūzikas festivāls „Shine Cafe”. Tas ir viens no lielākajiem elektroniskās mūzikas festivāliem Latvijā un ieņem nozīmīgu vietu deju mūzikas nozarē. Festivāls „Shine Cafe” apvieno sevī plašu elektroniskās mūzikas stilu daudzveidību, piedāvājot apmeklētajiem uz vairākām skatuvēm izbaudīt neaizmirstamus mirkļus pašā Baltijas jūras krastā.

Festivāls notiks divas diennaktis bez pārtraukuma – 48 stundas un uz 4 skatuvēm uzstāsies vairāk nekā 40 dīdžeju. Elektroniskās mūzikas cienītāji varēs izbaudīt vairāku mūzikas stilu – house, techno, drum’n’bass, dubstep, ambient un citu priekšnesumus. Festivālā piedalīsies daudz profesionālu dīdžeju, vīdžeju, dejotāju no vairākām valstīm. Dienas laikā festivālā teritorijā apmeklētāji varēs izbaudīt ūdens atrakcijas, sporta spēles, mākslas radošas darbnīcas un citas aktivitātes.

Jau no februāra sāksies festivāla „Shine Cafe 2012” elektroniskās mūzikas pasākumi, gan Rīga, gan Liepāja, kuros piedalīsies Latvijas ievērojamākie dīdžeji. Šajos pasākumos apmeklētāji varēs iegadāties biļetes uz vasaras festivālu par īpašu cenu un uzzināt visu nepieciešamo informāciju par „Shine Cafe”.

Pagājuša gada festivāls notika 8. jūlijā Liepājas pludmalē. Kopumā uz 4 skatuvēm uzstājas 37 dīdžeji no Krievijas, Ukrainas, Lietuvas un Latvijas. Festivālu apmeklēja apmēram 2500 cilvēku.

Seko par jaunumiem:

www.shinecafe.lv

http://www.facebook.com/shinecafe

http://twitter.com/shinecafefest

http://www.draugiem.lv/shinecafe/

Informē:

3.nedēļas 1/2/3

Pēdējos mēnešus Muzikālās piezīmes arvien vairāk ir pieņēmušas piezīmju izskatu, iztiekot bez reportāžām, intervijām un aprakstiem. Tas ir saistīts gan ar laika trūkumu, gan ar iedvesmu pievērsties publicistikai. Jā, būtu ļoti laimīga rakstīt savu sleju. Bet vispirms…

Vispirms parunāsim par smago mūziku. Ikgadējā Metālmūzikas gada balva klubā Melnā piektdiena tiks pasniegta 17. februārī. Visu izlemj klausītāji, balsojot: http://ejuz.lv/metal . Apskatot nominēto grupu sarakstu man diemžēl nākas secināt, ka tālāk par trash metinātājiem neesmu informēta. Vai smagā mūzika ir sinonīms metālmūzikai? Lai gan pleiliste man ir ļoti smaga, tikai nelielu daļu no tās veido metāls. Ar ‘smags’ var apzīmēt to, kas nav izklaidējošs, prasa līdzi domāšanu un zināšanu bāzi (background), ko vienlīdz var attiecināt uz akadēmisko, gan metālisko, gan eksperimentālo mūziku. Tātad, ne visi smagās mūzikas klausītāji ir apzīmējami kā metālisti.

Otrkārt, cik daudz sieviešu jūs pazīstat ar dabiski lielām, sulīgi pilnīgām lūpām? Rindkopas tēma – seksapīlā Lana Del Rey. Dziesmas viņai ir lieliskas, bet lūpas vēl fascinējošākas. Domājot par šo fenomenu, kas tik ļoti liek ‘cepties’ mūzikas apskatniekiem, atceros prezentācijas lekcijas. Tur mums mācīja, ja gribi, lai tava ziņa tik tiešām tiek sadzirdēta, uztverta, ir jāizvairās no liela dekoltē, spožām rotām un spilgta meikapa. Protams, popmūzikas skatuve nav nekāda stīvā konferenču telpa, tomēr seksualitāte arī šeit mēdz kļūt pārāk uzbāzīga, it kā jau iepriekš būtu pieteikts, ka tūlīt, tūlīt tiksi sagrābts aiz kājstarpes. Vienmēr būs klausītāji, kas par to būs stāvā sajūsmā, tomēr liekas, ka 21.gs 12.gadā klausītāji kļūst prasīgāki. Tā Musik Express par 2011. Gada dziedātāju ir nodēvējis Adeli, dodot apzīmējumu Meinstrīma Mamma.  Adele ir īsta sieviete, ar kuru var identificēties jebkura no mums. Atpakaļ pie Lanas Del Rey – dziesmas viņai ir lieliskas, iemieso nostalģisku nolemtību, pārāk niansētas, lai apšaubītu pašas dziedātājas veikumu. Un tomēr… tās lūpas, par kaķes nagiem nerunāsim

Treškārt, esmu nedaudz neizpratnē par mūzikas ierakstu papildināšanu. Saprotams, šobrīd ārkārtīgā topā ir vinils – šajā formātā tiek izdoti jaunie un pārizdoti visi senāk izdotie albumi. Vinila ieraksts parasti ir 5 eiro dārgāks nekā CD formātā. Kā tagad sanāk, lielie melomāni savus topa albumus pērk vēlreiz vinila formātā?

Popmūzikas mazsvarīgie pīkstieni

Jau iepriekšējā ierakstā minēju, ka vācu mūzikas žurnāls Musik Express 2011.gadu apskata tēzēs. Ir vēl viena interesanta doma, ko labprāt atstāstīšu. Kā zināms aizvadītais gads pasaulē atnesa pietiekami traģiskus un sociāli svarīgus notikumus kā, piemēram, Fukušimas traģēdija, Occupy Wallstreet kustība, tikai popmūziku  šie notikumi nav ietekmējuši. Varbūt tā ir laba zīme? – jautā Musik Express savā piektajā tēzē.

Žurnāls raksta: Kad popmūzika uzņem politisku diskursu, tā ieņem naiva lūdzēja lomu kā mazais brāļadēls, kurš, raustīdams sava onkuļa piedurkni, lūdz, lai tas zaķīti atstāj dzīvu. Popmūzika cīņā izmanto ieņemto pozu, nevis argumentus, galu galā mākslinieka ziņojums ir skumīgs un nožēlojums. Popmūzika var dod īsus signālus, nevis veikt paliekošas darbības situācijas ietekmēšanā – tā uzskata žurnāls Musik Express.

Pēdējā laikā arvien biežāk var lasīt viedokļus, ka arī rokmūzika sevi ir atražojusi. Protams, šis apgalvojums ir aktuāls teju 30 gadus, bet šobrīd problēma ir arī saklausāma. Koķetēšana ar sen zināmām klišejām bez saturiska faktos balstīta pamata, lielā mērā parazitējot uz cilvēka īstermiņa atmiņu. Kur ir himnas, kas iedvesmo devēseli? Varbūt patiesās dumpinieku himnas top Tuvajos Austrumos?

2011. gads iezīmē meinstrīma galu

Vācu mūzikas žurnāls Musik Express ( saturiski un idejiski līdzīgs NME) savu 2011. gada apskatu ir veidojis, izvirzot tēzes un uz tām sniedzot atbildi. Viena no tām – 2011. gads iezīmē meinstrīma galu. Tendence ir izklāstīta ar interesantiem  faktiem, lai tos pārstāstītu arī latviešu valodā.

Lai gan aizvadītajā gadā Vācijā bija pietiekami daudz albumu, kuru pārdoto eksemplāru skaits sasniedza gan zelta statusu (100 000 kopijas), gan platīna statusu (200 000 kopijas), pēc mēneša šie albumi vairs nebija starp pārdotākajiem. Principā viens jauns mega zvaigznes skaņu ieraksts fanu uzmanību spēja noturēt tikai uz vienu mēnesi, lai gan pirms pāris gadiem nebija ar spēku izstumjami no čārtu spices. Ierakstu pārdošanas tirgus racionāli atspoguļo tendenču daudzveidīgumu, popmūzikas sadrumstalotību. Popmūzikas daļa vairs nav vien salda popdziesma, bet arī nikns metāls.

Lai gan mūzikas industrija gaužas, mārketinga speciālisti ir atraduši jaunu risinājumu. Deluxe edition box sevī ietver visu diskogrāfiju, papildinātu ar video materiālu, neatskaņotām B-pusēm, plakātu, varbūt arī T-kreklu un dzēriena biķeri. Aizvadītajā gadā šādas dārgumu kastes iznāca Metallica un Lou Reed albumam „Lulu” , „Nirvana” meistardarbam „ Nevermind”, „ Rammstein” „Liebe Ist Für Alle Da” un labāko dziesmu izlasei ” Made in Germany”  un tā tālāk. Deluxe izdevumu popularitāte neliecina par industrijas uzdrīkstēšanos, norāda Musik Express, bet gan par to, ka Vācijas mūzikas čārti aizvadītajos gados ir jāskata nevis pēc pārdošanas skaitļiem, bet pēc vērtīguma. Deluxe izdevuma cena ir vidēji 5 reizes lielāka nekā vienkāršam diskam plastmasas vai kartona vākos ar bilžu grāmatiņu. Viens deluxe edition : pieciem albuma tradicionāliem izdevumiem. Princips: Skati vīru no cepures!

Subjektīvi par LMIGB dažām nominācijām

Vai, kā es gribētu uz LMIGB 2011 atrasties Latvijā, kad nominēto vidū ir man  tik ļoti labi zināmas grupas! Nagi niez pirmo iespaidu ietērpt subjektīvi argumentētā komentārā. Tad nu, lūk:

Skatoties uz rokmūzikas nominācijām, izrādās, ka visproduktīvākais 2011. gadā ir bijis skaņu inženieris Gints Lundbergs. (Drīzumā, cerams pirms LMIGB blogā būs lasāma intervija). Viņa vadībā ierakstīts „Monokarš”, gan arī daļa no „Bolts susātivs”. Rokmūzikas nominācijas stilistiskās proporcijas ir 2 rock 1 hard rock 2 heavy metal. No pieciem nominētajiem rokmūzikas albumiem, muzikālajā ieraksta variantā esmu dzirdējusi tikai divus.

 „Laime Pilnīga” ierakstam piemīt suģestējoša nepārtrauktība, principā šo disku nemaz nedrīkst klausīties, pārlecot no pirmās tad uz septīto un tad uz piekto dziesmu. Jo tādā gadījumā tiks pazaudēta noskaņa, smalkās nianses un mazie pārsteigumi starp dziesmām. Arī „ Dzelzs vilks” albums ir pārsteigumu pilns. Mūziķi, neatkārtojot jau nospēlēto, no zināmā un labākā ir radījuši jauno. Ieraksts ir grupas daudzveidīguma esence. Pēc koncertos dzirdētā, iepriekšminēto albumu sīvs sāncensis būs „ Monokaršs”.

Tomēr es grupai „ Sia Radikal” balvu dotu nominācijā Gada Debija. Aizvadītais 2011. gads nenoliedzami bija viņējais. Albuma tematika atspoguļoja notiekošo, koncertu muzikālā uzbūve tika plānota, tūres ietvaros tika apbraukāta Baltija. Grupas T-kreklos tērptus cilvēkus varēja satikt arī ikdienā, iepērkoties lielveikalā, gan aģitējot cilvēkus festivālos, pievērst uzmanību pareizajai skatuvei. ” Sia Radikal” bija pārliecinoši pamanāmi. Dziesminiece Elizabete Balčus par savu veikumu bija saņēmusi ļoti atzinīgus vārdus no mūzikas pazinējiem, radījusi ļoti labu pirmo iespaidu. Varbūt  labākā debija ir jāvērtē tieši ar pirmo iespaidu nevis pēc trim vai pieciem grupas pastāvēšanas gadiem?

Grupa „Danedlion Wine” pēdējos gadus iepriecina ar grūvīgām Eirovīzijas dziesmām, bet „ Marta”, Evitas vārdiem runājot – albums ir labs, ja garām ejot sanāks dzirdēt, apstāšos un paklausīšos, bet koncertu apmeklējumu neplānošu. Labs, patīkams albums ar interesantu dizainu, bet debija grupai tāda kautrīga, kautrīga. Vēl paliek „ Laimes Pilnīgas” – „ Dual”, tā kā šis albums pretendē uz manu 2011. gada klausītāko ierakstu, atļaušos nekomentēt. Liela un pamatota sāncensība ir kategorijā alternatīvais albums, turpretim pop albuma kategorijā sāncenšu nav. Kategorija ir instrumentālais albums aicina papildināt savu ierakstu kolekciju.

Vecuma robeža apkārtmēri

Nevar nepamanīt, ka lielu daļu no Vācijas rokkoncertu apmeklētāju sastāva veido pieaugušie ( +30, stabili ieņēmumi). Par mērķauditorijas vecumu var izdarīt secinājumus, apskatot mūzikas izdevumus. Uz tīņu, jauniešu auditoriju orientētie būs ar daudz lielām bildēm un nelieliem rakstiem. Piemēram, Kerrang! Tomēr pietiekami daudz ir žurnālu, kuros raksti ir pa diviem atvērumiem, ir dažādu autoru viedokļu apkopojums, ir piedomāts pie tēmu ilgdzīvotības. Kā arī lasītāju interakcija gan e-pasta, gan pasta vēstuļu veidā. Mūsdienās avīzes un žurnāli raksturo vecāko paaudzi, kuru tīņu laikā telefons bija tikai saziņas līdzeklis. Šie novērojumi ļauj man izdarīt secinājumu, ka Vācijas mūzikas darboņiem ir veiksmīgi izdevies klausītāju vecuma robežu paplašināt, nepazaudējot darbā aizņemto pieaugušo.

Ja pavērojam situāciju Latvijā, tad mūzikas patēriņš galvenokārt ir studentu un jauniešu prioritāte. Sasniedzot stāvokli – pieaudzis ģimenes cilvēks, klausītājs visdrīzāk tiek pazaudēts. Atrodas atrunas: koncerts ir pārāk vēlu, ka grupa vairs ‘nevelk’ vai sievai nepatīk. Pazaudēt pieaugušo klausītāju – tas mūziķim nozīmē ļoti lielu zaudējumu. It īpaši, ja mūziķis izpilda smago mūziku. Jo tieši pieaugušais ir maksātājs.

Kur ir problēma?Pirmkārt, netiek koptas koncertu un mūzikas klausīšanās tradīcijas. It kā kaut kas par mūziku tiek rakstīts, stāstīts, bet cilvēks šo informāciju nesaista ar sevi. Bet varbūt tā ir intravertā ziemeļnieku mentalitāte. Vai pieaugot latvietis kļūst intravertāks? Nenoliedzami, jau sasniedzot 25 gadus man pašai nākas secināt, cik lieliski ir tie klubi ar vecuma ierobežojumu! Ja tomēr pieaugušais sadūšosies aiziet uz jaunības gadu mīļākās bandas konci, ar jaunu grupu viņa interesi būs grūti piesaistīt. Kur un kāpēc pazūd meklētājs? Nezinu. Galvenais uzdevums šodienai, -nezaudēt saikni ar topošajiem pieaugušajiem. Vai mūsdienās vēl ir iespējams ieviest  jaunas tradīcijas ar ilglaicīguma potenciālu?

Klasika nemirst! Tranzīts @studentuklubs

Piektdien, 13. janvārī plkst. 23:00 LMA Studentu klubā uzstāsies grupa „Tranzīts”.

Apvienības „Tranzīts” pirmsākumi meklējami 1994. gadā, kad grupa „PEA” uzstājās festivālā „Sinepes un Medus”. Ilggadējais „Tranzīts” dalībnieks Ralfs Rubenis kopā ar Aldi Zaļūksni, grupas „PEA” sastāvā ieguva balvas par labākajiem aranžējumiem un dziesmu tekstiem. Grupa tika arī uzaicināta ierakstīt albumu.

Līdz ar pirmā albuma „Paralēlās pasaules” ierakstīšanu 1995. gadā, tika mainīts grupas nosaukums.

Grupas pastāvēšanas laikā ir iznākuši 6 grupas albumi, kā arī notikušas vairākas izmaiņas grupas sastāvā. Lai priecētu savus gadu gaitā iegūtos klausītājus, apvienībai „Tranzīts” notiek nepārtraukta koncertdarbība un jaunu kompozīciju radīšana.

 

Ieejas maksa: studentiem 2,00 Ls, ne-studentiem 3,00 Ls

Ieeja klubā no plkst. 22:00

Biļešu iepriekšpārdošana www.bezrindas.lv

Ziņo: www.studentuklubs.lv

 

 

Izskaitļotā ideālo fanu komūna

Ir tāds profesionālais portāls linkedin.com, kas principā līdzinās jau ierastajiem sociālajiem tīkliem, bet šoreiz kopā apvieno jomu speciālistus. Neizprotu, kā notiek komunikācija, bet linkedin diskusijas man patīk. Tā, lūk, vienā no tām menedžeri apskatīja komerciālo panākumu aspektus, kā to galveno veiksmes atslēgu pozicionējot ‘ideālo fanu komūnas’ aktivitāti.

Cilvēkiem izsens ir paticis nogrupēties – teritoriāli, valodas ziņā, izskata, ādas krāsas un nodarbošanās. Lielāka vai mazāka grupa veido ideālo pasauli. Vai esiet ievērojuši, ka pasaules slavenās grupas savu fanu kopu mēdz dēvēt par fanu armiju. Jā, vārds armija ir tieši vietā – cilvēku kopums par savu elku var stāvēt un krist. Sava armija ir „ Metallica” , bet pēdējā laikā šis fanu armijas fenomens īpaši ir redzams Korejiešu popmūzikā, kas, mērot youtube.com klikšķos, jau ir apsteigusi rietumu pasaulē tik ļoti mīlēto un nīsto Džastinu Bīberu, gan oriģinālo madāmu Lady Gaga.

Kas ir tava klausītāju komūna? Senāk uz šo jautājumu varēja vieglāk atbildēt, jo mūzikas stilu robežas un klausītāji bija pakļauti stingrai klasifikācijai. Stiliem saplūstot, prātiem kļūstot atvērtākiem, vairs nav labi grupu iedalīt stilistiskajos rāmjos. Sava taisnība jau ir, ņemot vērā, ka stilistiskais nosaukums ir saistīts ar konkrētiem stereotipiem, kā mūzikai būtu jāskan, kā mūziķim jāuzvedas. Un tomēr, lielākai daļai klausītāju šie stereotipi ir vajadzīgi, tie nomierina, jo dod gatavu rīcības shēmu: tev būs darīt tā un tad tu būsi tas! Kas? To jānosaka mūziķu grupai, kas ir uzņēmusies komūnas centra statusu. Ja vien šis kolektīvs spēj sevi definēt. Pasaki, kas ir tavi draugi, pateikšu, kas esi tu pats! Pasaki, kas ir tavs mīļākais dzēriens, pateikšu, kas esi tu pats! Interesanti, uzdodot jautājumu jaunajām grupām jautājumu – Kas ir jūsu klausītāji? Atbildi visdrīzāk nesaņemu. Savu laiku izturējušajām grupām šis jautājums nav jāuzdod – fanu iezīmes ir acīmredzamas.

Kad esamība ir definēta, grupai ir vajadzīgs menedžeris. Tās uzdevums nosargāt plašo fanu komūnu, izmatojot motivēšanu arī sanaidošanu. Spēle ar kontrastiem, izmantojot ‘tālskati’, nemitīgi vērojot fanu komūnas robežas un tās izmaiņas. Šajā procesā nozīmīga loma ir mūzikas žurnālistam, kas pilda ‘cilvēks no malas’ uzdevumu, radot iedvesmojošus epitetus mākslinieka popularizēšanai vai gluži pretēji ar savu kritiku norādot uz vēl attīstāmo. Vācijā to visi saprot. Mākslinieku / klubu mājas lapās ir presei paredzētas sadaļas ar ļoti pilnīgi sagatavotu aktuālo informāciju. Fakti ir gatavi un izlasāmi, tev atliek vien atklāt savu viedokli. Jo patiesībā, kāpēc gan tev būtu jāizsakās par māksliniekiem, kuriem pašiem nav nekas ko par sevi teikt? Protams, pastāv neatkārtojama harizma, kas spēj aizraut masas bez jebkāda iepriekšēja nodoma. Izskaidrojumi varētu būt trīs – 1.pareizais laiks un vieta 2. cilvēks = dievišķais instruments 3. fanātisms. Bet citādi – kas, kur, kad, ar ko un cik ilgi? – šiem un citiem jautājumiem ir jābūt mākslinieku ikdienas sastāvdaļai. Brīnumi un veiksme – tie ir  pareizas rīcības tīkamais rezultāts.